manojavaṃ mārutatulyavegaṃ
jitendriyaṃ buddhimatāṃ variṣṭham |
vātātmajaṃ vānarayūthamukhyaṃ
śrīrāmadūtaṃ śirasā namāmi ||
añjanānandanaṃ vīraṃ jānakīśokanāśanam |
kapīśamakṣahantāraṃ vande laṅkābhayaṅkaram ||
goṣpadīkṛtavārāśiṃ maśakīkṛtarākṣasam |
rāmāyaṇamahāmālāratnaṃ vande'nilātmajam ||
yatra yatra raghunāthakīrtanaṃ tatra tatra kṛtamastakāñjalim |
bāṣpavāriparipūrṇalocanaṃ mārutiṃ namata rākṣasāntakam ||
vande vānara-nārasiṃha-khagarāṭ-kroḍāśvavaktrāñcitaṃ
nānālaṅkaraṇaṃ tripañcanayanaṃ dedīpyamānaṃ rucām |
hastābhairasikheṭapustakasudhābhāṇḍaṃ kuśādrīn halaṃ
khaṭvāṅgaṃ phaṇivṛkṣadhṛddaśabhujaṃ sarvārigarvāpaham ||
sarvāriṣṭanivārakaṃ śubhakaraṃ piṅgākṣamakṣāpahaṃ
sītānveṣaṇatatparaṃ kapivaraṃ koṭīndusūryaprabham |
laṅkādvīpabhayaṅkaraṃ sakaladaṃ sugrīvasammānitaṃ
devendrādi samaktadevavinutaṃ kākutthadūtaṃ bhaje ||
buddhirbalaṃ yaśo dhairyaṃ nirbhayatvamarogatā |
ajāḍyaṃ vākpaṭutvaṃ ca hanumaccharaṇādbhavet ||
namo'sturāmāya salakṣmaṇāya devyai ca tasyai janakātmajāyai |
namo'stu rudrendrayamānilebhyo namo'stu candrārkamarudgaṇebhyaḥ ||
jayatyatibalo rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
rājā jayati sugrīvo rāghaveṇābhipālitaḥ ||
dāso'haṃ kosalendrasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
hanumān śatrusainyānāṃ nihantā mārutātmajaḥ ||
na rāvaṇasahasraṃ me yuddhe pratibalaṃ bhavet |
śilābhistu praharataḥ pādapaiśca sahasraśaḥ ||
ardayitvā purīṃ laṅkāṃ abhivādya ca maithilīm |
samṛddhārtho gamiṣyāmi miṣatāṃ sarvarakṣasām ||
dharmātmā satyasandhaśca rāmo dāśarathiryadi |
pauruṣe cāpratidvandvaḥ śarainaṃ jahi rāvaṇim ||
sakṛdeva prapannāya tavāsmīti ca yācate |
abhayaṃ sarvabhūtebhyaḥ dadāmyetadvrataṃ mama ||
iti sundarakāṇḍa prārthanā ślokāḥ samāptā |
Sanskrit — Devanagari (original)
मनोजवं मारुततुल्यवेगं
जितेन्द्रियं बुद्धिमतां वरिष्ठम् ।
वातात्मजं वानरयूथमुख्यं
श्रीरामदूतं शिरसा नमामि ॥
अञ्जनानन्दनं वीरं जानकीशोकनाशनम् ।
कपीशमक्षहन्तारं वन्दे लङ्काभयङ्करम् ॥
गोष्पदीकृतवाराशिं मशकीकृतराक्षसम् ।
रामायणमहामालारत्नं वन्देऽनिलात्मजम् ॥
यत्र यत्र रघुनाथकीर्तनं तत्र तत्र कृतमस्तकाञ्जलिम् ।
बाष्पवारिपरिपूर्णलोचनं मारुतिं नमत राक्षसान्तकम् ॥
वन्दे वानर-नारसिंह-खगराट्-क्रोडाश्ववक्त्राञ्चितं
नानालङ्करणं त्रिपञ्चनयनं देदीप्यमानं रुचाम् ।
हस्ताभैरसिखेटपुस्तकसुधाभाण्डं कुशाद्रीन् हलं
खट्वाङ्गं फणिवृक्षधृद्दशभुजं सर्वारिगर्वापहम् ॥
सर्वारिष्टनिवारकं शुभकरं पिङ्गाक्षमक्षापहं
सीतान्वेषणतत्परं कपिवरं कोटीन्दुसूर्यप्रभम् ।
लङ्काद्वीपभयङ्करं सकलदं सुग्रीवसम्मानितं
देवेन्द्रादि समक्तदेवविनुतं काकुत्थदूतं भजे ॥
बुद्धिर्बलं यशो धैर्यं निर्भयत्वमरोगता ।
अजाड्यं वाक्पटुत्वं च हनुमच्छरणाद्भवेत् ॥
नमोऽस्तुरामाय सलक्ष्मणाय देव्यै च तस्यै जनकात्मजायै ।
नमोऽस्तु रुद्रेन्द्रयमानिलेभ्यो नमोऽस्तु चन्द्रार्कमरुद्गणेभ्यः ॥
जयत्यतिबलो रामो लक्ष्मणश्च महाबलः ।
राजा जयति सुग्रीवो राघवेणाभिपालितः ॥
दासोऽहं कोसलेन्द्रस्य रामस्याक्लिष्टकर्मणः ।
हनुमान् शत्रुसैन्यानां निहन्ता मारुतात्मजः ॥
न रावणसहस्रं मे युद्धे प्रतिबलं भवेत् ।
शिलाभिस्तु प्रहरतः पादपैश्च सहस्रशः ॥
अर्दयित्वा पुरीं लङ्कां अभिवाद्य च मैथिलीम् ।
समृद्धार्थो गमिष्यामि मिषतां सर्वरक्षसाम् ॥
धर्मात्मा सत्यसन्धश्च रामो दाशरथिर्यदि ।
पौरुषे चाप्रतिद्वन्द्वः शरैनं जहि रावणिम् ॥
सकृदेव प्रपन्नाय तवास्मीति च याचते ।
अभयं सर्वभूतेभ्यः ददाम्येतद्व्रतं मम ॥
इति सुन्दरकाण्ड प्रार्थना श्लोकाः समाप्ता ।