📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
4.4 కిష్కిన్ధాకాణ్డ - చతుర్థ సర్గః
4.4 Kishkindhakanda - Chaturtha Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే కిష్కిన్ధాకాణ్డమ్ ।
అథ చతుర్థస్సర్గః ।
తతః ప్రహృష్టౌ హనుమాన్కృత్యవానితి తద్వచః ।
శ్రుత్వా మధురసమ్భాషం సుగ్రీవం మనసా గతః ॥ 1 ॥
భవ్యో రాజ్యాగమస్తస్య సుగ్రీవస్య మహాత్మనః ।
యదయం కృత్యవాన్ప్రాప్తః కృత్యం చైతదుపాగతమ్ ॥ 2 ॥
తతః పరమసంహృష్టో హనుమాన్ ప్లవగర్షభః ।
ప్రత్యువాచ తతో వాక్యం రామం వాక్యవిశారదః ॥ 3 ॥
కిం అర్థం త్వం వనం ఘోరం పమ్పా కానన మణ్డితమ్ ।
ఆగతః సానుజో దుర్గం నానా వ్యాల మృగ ఆయుతమ్ ॥ 4 ॥
తస్య తద్వచనం శ్రుత్వా లక్ష్మణో రామచోదితః ।
ఆచచక్షే మహాత్మానం రామం దశరథాత్మజమ్ ॥ 5 ॥
రాజా దశరథో నామ ద్యుతిమాన్ధర్మవత్సలః ।
చాతుర్వర్ణ్యం స్వధర్మేణ నిత్యమేవాభ్యపాలయత్ ॥ 6 ॥
న ద్వేష్టా విద్యతే తస్య న చ స ద్వేష్టి కఞ్చన ।
స చ సర్వేషు భూతేషు పితామహ ఇవాపరః ॥ 7 ॥
అగ్నిష్టోమాదిభిర్యజ్ఞైరిష్టవానాప్తదక్షిణైః ।
తస్యాయం పూర్వజః పుత్రో రామో నామ జనైః శ్రుతః ॥ 8 ॥
శరణ్యస్సర్వభూతానాం పితుర్నిర్దేశపారగః ।
వీరో దశరథస్యాయం పుత్రాణాం గుణవత్తమః ॥ 9 ॥
రాజలక్షణసమ్పన్నస్సమ్యుక్తో రాజసమ్పదా ।
రాజ్యాద్భ్రష్టో వనే వస్తుం మయా సార్ధమిహాగతః ॥ 10 ॥
భార్యయా చ మహాతేజాస్సీతయాఽనుగతో వశీ ।
దినక్షయే మహాతేజాః ప్రభయేవ దివాకరః ॥ 11 ॥
అహమస్యావరో భ్రాతా గుణైర్దాస్యముపాగతః ।
కృతజ్ఞస్య బహుజ్ఞస్య లక్ష్మణో నామ నామతః ॥ 12 ॥
సుఖార్హస్య మహార్హస్య సర్వభూతహితాత్మనః ।
ఐశ్వర్యేణ చ హీనస్య వనవాసాశ్రితస్య చ ॥ 13 ॥
రక్షసాఽపహృతా భార్యా రహితే కామరూపిణా ।
తచ్చ న జ్ఞాయతే రక్షః పత్నీ యేనాస్య సా హృతా ॥ 14 ॥
దనుర్నామ దితేః పుత్రశ్శాపాద్రాక్షసతాం గతః ।
ఆఖ్యాతస్తేన సుగ్రీవస్సమర్థో వానరర్షభః ॥ 15 ॥
స జ్ఞాస్యతి మహావీర్యస్తవ భార్యాపహారిణమ్ ।
ఏవముక్త్వా దనుస్స్వర్గం భ్రాజమానో గతస్సుఖమ్ ॥ 16 ॥
ఏతత్తే సర్వమాఖ్యాతం యథా తథ్యేన పృచ్ఛతః ।
అహం చైవ హి రామశ్చ సుగ్రీవం శరణం గతౌ ॥ 17 ॥
ఏష దత్త్వా చ విత్తాని ప్రాప్య చానుత్తమం యశః ।
లోకనాథః పురా భూత్వా సుగ్రీవం నాథమిచ్ఛతి ॥ 18 ॥
పితా యస్య పురా హ్యాసీచ్ఛరణ్యో ధర్మవత్సలః ।
తస్య పుత్రశ్శరణ్యశ్చ సుగ్రీవం శరణం గతః ॥ 19 ॥
సర్వలోకస్య ధర్మాత్మా శరణ్యశ్శరణం పురా ।
గురుర్మే రాఘవస్సోఽయం సుగ్రీవం శరణం గతః ॥ 20 ॥
యస్య ప్రసాదే సతతం ప్రసీదేయురిమాః ప్రజాః ।
స రామో వానరేన్ద్రస్య ప్రసాదమభికాఙ్క్షతే ॥ 21 ॥
యేన సర్వగుణోపేతాః పృథివ్యాం సర్వపార్థివాః ।
మానితాస్సతతం రాజ్ఞా సదా దశరథేన వై ॥ 22 ॥
తస్యాయం పూర్వజః పుత్రస్త్రిషు లోకేషు విశ్రుతః ।
సుగ్రీవం వానరేన్ద్రం తు రామశ్శరణమాగతః ॥ 23 ॥
శోకాభిభూతే రామే తు శోకార్తే శరణం గతే ।
కర్తుమర్హతి సుగ్రీవః ప్రసాదం హరియూధపః ॥ 24 ॥
ఏవం బ్రువాణం సౌమిత్రిం కరుణం సాశ్రులోచనమ్ ।
హనుమాన్ప్రత్యువాచేదం వాక్యం వాక్యవిశారదః ॥ 25 ॥
ఈదృశా బుద్ధిసమ్పన్నా జితక్రోధా జితేన్ద్రియాః ।
ద్రష్టవ్యా వానరేన్ద్రేణ దిష్ట్యా దర్శనమాగతాః ॥ 26 ॥
స హి రాజ్యాత్పరిభ్రష్టః కృతవైరశ్చ వాలినా ।
హృతదారో వనే త్యక్తో భ్రాత్రా వినికృతో భృశమ్ ॥ 27 ॥
కరిష్యతి స సాహాయ్యం యువయోర్భాస్కరాత్మజః ।
సుగ్రీవస్సహ చాస్మాభి స్సీతాయాః పరిమార్గణే ॥ 28 ॥
ఇత్యేవముక్త్వా హనుమాన్ శ్లక్ష్ణం మధురయా గిరా ।
బభాషే సోఽభిగచ్ఛేమ సుగ్రీవమితి రాఘవమ్ ॥ 29 ॥
ఏవం బ్రువాణం ధర్మాత్మా హనుమన్తం స లక్ష్మణః ।
ప్రతిపూజ్య యథాన్యాయమిదం ప్రోవాచ రాఘవమ్ ॥ 30 ॥
కపిః కథయతే హృష్టో యథాఽయం మారుతాత్మజః ।
కృత్యవాన్త్సోఽపి సమ్ప్రాప్తః కృతకృత్యోఽసి రాఘవ ॥ 31 ॥
ప్రసన్నముఖవర్ణశ్చ వ్యక్తం హృష్టశ్చ భాషతే ।
నానృతం వక్ష్యతే వీరో హనుమాన్మారుతాత్మజః ॥ 32 ॥
తతస్స తు మహాప్రాజ్ఞో హనుమాన్మారుతాత్మజః ।
జగామాదాయ తౌ వీరౌ హరిరాజాయ రాఘవౌ ॥ 33 ॥
భిక్షురూపం పరిత్యజ్య వానరం రూపమాస్థితః ।
పృష్ఠమారోప్య తౌ వీరౌ జగామ కపికుఞ్జరః ॥ 34 ॥
స తు విపులయశాః కపిప్రవీరః పవనసుతః కృతకృత్యవత్ప్రహృష్టః ।
గిరివరమురువిక్రమః ప్రయాత స్స శుభమతిస్సహ రామలక్ష్మణాభ్యామ్ ॥ 35 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే కిష్కిన్ధాకాణ్డే చతుర్థస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha caturthassargaḥ |
tataḥ prahṛṣṭau hanumānkṛtyavāniti tadvacaḥ |
śrutvā madhurasambhāṣaṃ sugrīvaṃ manasā gataḥ || 1 ||
bhavyo rājyāgamastasya sugrīvasya mahātmanaḥ |
yadayaṃ kṛtyavānprāptaḥ kṛtyaṃ caitadupāgatam || 2 ||
tataḥ paramasaṃhṛṣṭo hanumān plavagarṣabhaḥ |
pratyuvāca tato vākyaṃ rāmaṃ vākyaviśāradaḥ || 3 ||
kiṃ arthaṃ tvaṃ vanaṃ ghoraṃ pampā kānana maṇḍitam |
āgataḥ sānujo durgaṃ nānā vyāla mṛga āyutam || 4 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇo rāmacoditaḥ |
ācacakṣe mahātmānaṃ rāmaṃ daśarathātmajam || 5 ||
rājā daśaratho nāma dyutimāndharmavatsalaḥ |
cāturvarṇyaṃ svadharmeṇa nityamevābhyapālayat || 6 ||
na dveṣṭā vidyate tasya na ca sa dveṣṭi kañcana |
sa ca sarveṣu bhūteṣu pitāmaha ivāparaḥ || 7 ||
agniṣṭomādibhiryajñairiṣṭavānāptadakṣiṇaiḥ |
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putro rāmo nāma janaiḥ śrutaḥ || 8 ||
śaraṇyassarvabhūtānāṃ piturnirdeśapāragaḥ |
vīro daśarathasyāyaṃ putrāṇāṃ guṇavattamaḥ || 9 ||
rājalakṣaṇasampannassamyukto rājasampadā |
rājyādbhraṣṭo vane vastuṃ mayā sārdhamihāgataḥ || 10 ||
bhāryayā ca mahātejāssītayā'nugato vaśī |
dinakṣaye mahātejāḥ prabhayeva divākaraḥ || 11 ||
ahamasyāvaro bhrātā guṇairdāsyamupāgataḥ |
kṛtajñasya bahujñasya lakṣmaṇo nāma nāmataḥ || 12 ||
sukhārhasya mahārhasya sarvabhūtahitātmanaḥ |
aiśvaryeṇa ca hīnasya vanavāsāśritasya ca || 13 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā rahite kāmarūpiṇā |
tacca na jñāyate rakṣaḥ patnī yenāsya sā hṛtā || 14 ||
danurnāma diteḥ putraśśāpādrākṣasatāṃ gataḥ |
ākhyātastena sugrīvassamartho vānararṣabhaḥ || 15 ||
sa jñāsyati mahāvīryastava bhāryāpahāriṇam |
evamuktvā danussvargaṃ bhrājamāno gatassukham || 16 ||
etatte sarvamākhyātaṃ yathā tathyena pṛcchataḥ |
ahaṃ caiva hi rāmaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gatau || 17 ||
eṣa dattvā ca vittāni prāpya cānuttamaṃ yaśaḥ |
lokanāthaḥ purā bhūtvā sugrīvaṃ nāthamicchati || 18 ||
pitā yasya purā hyāsīccharaṇyo dharmavatsalaḥ |
tasya putraśśaraṇyaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 19 ||
sarvalokasya dharmātmā śaraṇyaśśaraṇaṃ purā |
gururme rāghavasso'yaṃ sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 20 ||
yasya prasāde satataṃ prasīdeyurimāḥ prajāḥ |
sa rāmo vānarendrasya prasādamabhikāṅkṣate || 21 ||
yena sarvaguṇopetāḥ pṛthivyāṃ sarvapārthivāḥ |
mānitāssatataṃ rājñā sadā daśarathena vai || 22 ||
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putrastriṣu lokeṣu viśrutaḥ |
sugrīvaṃ vānarendraṃ tu rāmaśśaraṇamāgataḥ || 23 ||
śokābhibhūte rāme tu śokārte śaraṇaṃ gate |
kartumarhati sugrīvaḥ prasādaṃ hariyūdhapaḥ || 24 ||
evaṃ bruvāṇaṃ saumitriṃ karuṇaṃ sāśrulocanam |
hanumānpratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 25 ||
īdṛśā buddhisampannā jitakrodhā jitendriyāḥ |
draṣṭavyā vānarendreṇa diṣṭyā darśanamāgatāḥ || 26 ||
sa hi rājyātparibhraṣṭaḥ kṛtavairaśca vālinā |
hṛtadāro vane tyakto bhrātrā vinikṛto bhṛśam || 27 ||
kariṣyati sa sāhāyyaṃ yuvayorbhāskarātmajaḥ |
sugrīvassaha cāsmābhi ssītāyāḥ parimārgaṇe || 28 ||
ityevamuktvā hanumān ślakṣṇaṃ madhurayā girā |
babhāṣe so'bhigacchema sugrīvamiti rāghavam || 29 ||
evaṃ bruvāṇaṃ dharmātmā hanumantaṃ sa lakṣmaṇaḥ |
pratipūjya yathānyāyamidaṃ provāca rāghavam || 30 ||
kapiḥ kathayate hṛṣṭo yathā'yaṃ mārutātmajaḥ |
kṛtyavāntso'pi samprāptaḥ kṛtakṛtyo'si rāghava || 31 ||
prasannamukhavarṇaśca vyaktaṃ hṛṣṭaśca bhāṣate |
nānṛtaṃ vakṣyate vīro hanumānmārutātmajaḥ || 32 ||
tatassa tu mahāprājño hanumānmārutātmajaḥ |
jagāmādāya tau vīrau harirājāya rāghavau || 33 ||
bhikṣurūpaṃ parityajya vānaraṃ rūpamāsthitaḥ |
pṛṣṭhamāropya tau vīrau jagāma kapikuñjaraḥ || 34 ||
sa tu vipulayaśāḥ kapipravīraḥ pavanasutaḥ kṛtakṛtyavatprahṛṣṭaḥ |
girivaramuruvikramaḥ prayāta ssa śubhamatissaha rāmalakṣmaṇābhyām || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe caturthassargaḥ ||