📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
3.9 అరణ్యకాణ్డ - నవమ సర్గః
3.9 Aranyakanda - Navama Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అరణ్యకాణ్డమ్ ।
అథ నవమస్సర్గః ।
సుతీక్ష్ణేనాభ్యనుజ్ఞాతం ప్రస్థితం రఘునన్దనమ్ ।
హృద్యయా స్నిగ్ధయా వాచా భర్తారమిదమబ్రవీత్ ॥ 1 ॥
అయం ధర్మస్సుసూక్ష్మేణ విధినా ప్రాప్యతే మహాన్ ।
నివృత్తేన తు శక్యోఽయం వ్యసనాత్కామజాదిహ ॥ 2 ॥
త్రీణ్యేవ వ్యసనాన్యత్ర కామజాని భవన్త్యుత ।
మిథ్యావాక్యం పరమకం తస్మాద్గురుతరావుభౌ ॥ 3 ॥
పరదారాభిగమనం వినా వైరం చ రౌద్రతా ।
మిథ్యావాక్యం న తే భూతం న భవిష్యతి రాఘవ ॥ 4 ॥
కుతోఽభిలాషణం స్త్రీణాం పరేషాం ధర్మనాశనమ్ ।
తవ నాస్తి మనుష్యేన్ద్ర న చాభూత్తే కదాచన ॥ 5 ॥
మనస్యపి తథా రామ న చైతద్విద్యతే క్వచిత్ ।
స్వదారనిరతస్త్వం చ నిత్యమేవ నృపాత్మజ ॥ 6 ॥
ధర్మిష్ఠస్సత్యసన్ధశ్చ పితుర్నిర్దేశకారకః ।
సత్యసన్ధ మహాభాగ శ్రీమల్లక్ష్మణపూర్వజ ॥ 7 ॥
త్వయి ధర్మశ్చ సత్యం చ త్వయి సర్వం ప్రతిష్ఠితమ్ ।
తచ్చ సర్వం మహాబాహో శక్యం ధర్తుం జితేన్ద్రియైః ॥ 8 ॥
తవ వశ్యేన్ద్రియత్వం చ జానామి శుభదర్శన ।
తృతీయం యదిదం రౌద్రం పరప్రాణాభిహింసనమ్ ॥ 9 ॥
నిర్వైరం క్రియతే మోహాత్తచ్చ తే సముపస్థితమ్ ।
ప్రతిజ్ఞాతస్త్వయా వీర దణ్డకారణ్యవాసినామ్ ॥ 10 ॥
ఋషీణాం రక్షణార్థాయ వధస్సంయతి రక్షసామ్ ।
ఏతన్నిమిత్తం చ వనం దణ్డకా ఇతి విశ్రుతమ్ ॥ 11 ॥
ప్రస్థితస్త్వం సహ భ్రాత్రా ధృతబాణశరాసనః ।
తతస్త్వాం ప్రస్థితం దృష్ట్వా మమ చిన్తాకులం మనః ॥ 12 ॥
త్వద్వృత్తం చిన్తయన్త్యా వై భవేన్నిశ్శ్రేయసం హితమ్ ।
త్వాం చైవ ప్రస్థితం దృష్ట్వా రామ చిన్తాకులం మనః ॥ 13 ॥
సర్వతచశిన్తయ్నత్యా మే తవ నిశ్శ్రేయసం నృప ।
న హి మే రోచతే వీర గమనం దణ్డకాన్ప్రతి ॥ 14 ॥
కారణం తత్ర వక్ష్యామి వదన్త్యాశ్శ్రూయతాం మమ ।
త్వం హి బాణధనుష్పాణిర్భ్రాత్రా సహ వనం గతః ॥ 15 ॥
దృష్ట్వా వనచరాన్సర్వాన్కచ్చిత్కుర్యాశ్శరవ్యయమ్ ।
క్షత్రియాణామపి ధనుర్హుతాశస్యేన్ధనాని చ ॥ 16 ॥
సమీపతస్స్థితం తేజో బలముచ్ఛ్రయతే భృశమ్ ।
పురా కిల మహాబాహో తపస్స్వీ సత్యవాక్ఛుచిః ॥ 17 ॥
కస్మింశ్చిదభవత్పుణ్యే వనే రతమృగద్విజే ।
తస్యైవ తపసో విఘ్నం కర్తుమిన్ద్రశ్శచీపతిః ॥ 18 ॥
ఖఙ్గపాణిరథాగచ్ఛదాశ్రమం భటరూపధృత్ ।
తస్మింస్తదాశ్రమపదే నిశితః ఖఙ్గ ఉత్తమః ॥ 19 ॥
స న్యాసవిధినా దత్తః పుణ్యే తపసి తిష్ఠతః ।
స తచ్ఛస్త్రమనుప్రాప్య న్యాసరక్షణతత్పరః ॥ 20 ॥
వనే తు విచరత్యేవ రక్షన్ప్రత్యయమాత్మనః ।
యత్ర గచ్ఛత్యుపాదాతుం మూలాని చ ఫలాని చ ॥ 21 ॥
న వినా యాతి తం ఖఙ్గం న్యాసరక్షణతత్పరః ।
నిత్యం శస్త్రం పరివహన్క్రమేణ స తపోధనః ॥ 22 ॥
చకార రౌద్రీం స్వాం బుద్ధిం త్యక్త్వా తపసి నిశ్చయమ్ ।
తతస్సరౌద్రేఽభిరతః ప్రమత్తోఽధర్మకర్శితః ॥ 23 ॥
తస్య శస్త్రస్య సంవాసాజ్జగామ నరకం మునిః ।
ఏవమేతత్పురా వృత్తం శస్త్రసంయోగకారణమ్ ॥ 24 ॥
అగ్నిసంయోగవద్ధేతుశ్శస్త్రసంయోగ ఉచ్యతే ।
స్నేహాచ్చ బహుమానాచ్చ స్మారయే త్వాం న శిక్షయే ॥ 25 ॥
న కథఞ్చన సా కార్యా గృహీతధనుషా త్వయా ।
బుద్ధిర్వైరం వినా హన్తుం రాక్షసాన్దణ్డకాశ్రితాన్ ॥ 26 ॥
అపరాధం వినా హన్తుం లోకాన్వీర న కామయే ।
క్షత్రియాణాం తు వీరాణాం వనేషు నిరతాత్మనామ్ ॥ 27 ॥
ధనుషా కార్యమేతావదార్తానాం త్వభిరక్షణమ్ ।
క్వచ శస్త్రం క్వ చ వనం క్వ చ క్షాత్రం తపః క్వచ ॥ 28 ॥
వ్యావిద్ధమిదమస్మాభిర్ద్దేశధర్మస్తు పూజ్యతామ్ ।
తదార్య కలుషా బుద్ధిర్జాయతే శస్త్రసేవనాత్ ॥ 29 ॥
పునర్గత్వా త్వయోధ్యాయాం క్షత్రధర్మం చరిష్యసి ।
అక్షయా తు భవేత్ప్రీతిశ్శ్వశ్రూశ్వశురయోర్మమ ॥ 30 ॥
యది రాజ్యం పరిత్యజ్య భవేస్త్వం నిరతో మునిః ।
ధర్మాదర్థః ప్రభవతి ధర్మాత్ప్రభవతే సుఖమ్ ॥ 31 ॥
ధర్మేణ లభతే సర్వం ధర్మసారమిదం జగత్ ।
ఆత్మానం నియమైస్తైస్తై కర్శయిత్వా ప్రయత్నతః ॥ 32 ॥
ప్రాప్యతే నిపుణైర్ధర్మో న సుఖాల్లభ్యతే సుఖమ్ ।
నిత్యం శుచిమతిస్సౌమ్య చర ధర్మం తపోవనే ॥ 33 ॥
సర్వం హి విదితం తుభ్యం త్రైలోక్యమపి తత్త్వతః ।
స్త్రీచాపలాదేతదుదాహృతం మే ధర్మం చ వక్తుం తవ కస్సమర్థః ।
విచార్య బుద్ధ్యా తు సహానుజేన యద్రోచతే తత్కురు మా చిరేణ ॥ 34 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అరణ్యకాణ్డే నవమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha navamassargaḥ |
sutīkṣṇenābhyanujñātaṃ prasthitaṃ raghunandanam |
hṛdyayā snigdhayā vācā bhartāramidamabravīt || 1 ||
ayaṃ dharmassusūkṣmeṇa vidhinā prāpyate mahān |
nivṛttena tu śakyo'yaṃ vyasanātkāmajādiha || 2 ||
trīṇyeva vyasanānyatra kāmajāni bhavantyuta |
mithyāvākyaṃ paramakaṃ tasmādgurutarāvubhau || 3 ||
paradārābhigamanaṃ vinā vairaṃ ca raudratā |
mithyāvākyaṃ na te bhūtaṃ na bhaviṣyati rāghava || 4 ||
kuto'bhilāṣaṇaṃ strīṇāṃ pareṣāṃ dharmanāśanam |
tava nāsti manuṣyendra na cābhūtte kadācana || 5 ||
manasyapi tathā rāma na caitadvidyate kvacit |
svadāraniratastvaṃ ca nityameva nṛpātmaja || 6 ||
dharmiṣṭhassatyasandhaśca piturnirdeśakārakaḥ |
satyasandha mahābhāga śrīmallakṣmaṇapūrvaja || 7 ||
tvayi dharmaśca satyaṃ ca tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam |
tacca sarvaṃ mahābāho śakyaṃ dhartuṃ jitendriyaiḥ || 8 ||
tava vaśyendriyatvaṃ ca jānāmi śubhadarśana |
tṛtīyaṃ yadidaṃ raudraṃ paraprāṇābhihiṃsanam || 9 ||
nirvairaṃ kriyate mohāttacca te samupasthitam |
pratijñātastvayā vīra daṇḍakāraṇyavāsinām || 10 ||
ṛṣīṇāṃ rakṣaṇārthāya vadhassaṃyati rakṣasām |
etannimittaṃ ca vanaṃ daṇḍakā iti viśrutam || 11 ||
prasthitastvaṃ saha bhrātrā dhṛtabāṇaśarāsanaḥ |
tatastvāṃ prasthitaṃ dṛṣṭvā mama cintākulaṃ manaḥ || 12 ||
tvadvṛttaṃ cintayantyā vai bhavenniśśreyasaṃ hitam |
tvāṃ caiva prasthitaṃ dṛṣṭvā rāma cintākulaṃ manaḥ || 13 ||
sarvatacaśintaynatyā me tava niśśreyasaṃ nṛpa |
na hi me rocate vīra gamanaṃ daṇḍakānprati || 14 ||
kāraṇaṃ tatra vakṣyāmi vadantyāśśrūyatāṃ mama |
tvaṃ hi bāṇadhanuṣpāṇirbhrātrā saha vanaṃ gataḥ || 15 ||
dṛṣṭvā vanacarānsarvānkaccitkuryāśśaravyayam |
kṣatriyāṇāmapi dhanurhutāśasyendhanāni ca || 16 ||
samīpatassthitaṃ tejo balamucchrayate bhṛśam |
purā kila mahābāho tapassvī satyavākchuciḥ || 17 ||
kasmiṃścidabhavatpuṇye vane ratamṛgadvije |
tasyaiva tapaso vighnaṃ kartumindraśśacīpatiḥ || 18 ||
khaṅgapāṇirathāgacchadāśramaṃ bhaṭarūpadhṛt |
tasmiṃstadāśramapade niśitaḥ khaṅga uttamaḥ || 19 ||
sa nyāsavidhinā dattaḥ puṇye tapasi tiṣṭhataḥ |
sa tacchastramanuprāpya nyāsarakṣaṇatatparaḥ || 20 ||
vane tu vicaratyeva rakṣanpratyayamātmanaḥ |
yatra gacchatyupādātuṃ mūlāni ca phalāni ca || 21 ||
na vinā yāti taṃ khaṅgaṃ nyāsarakṣaṇatatparaḥ |
nityaṃ śastraṃ parivahankrameṇa sa tapodhanaḥ || 22 ||
cakāra raudrīṃ svāṃ buddhiṃ tyaktvā tapasi niścayam |
tatassaraudre'bhirataḥ pramatto'dharmakarśitaḥ || 23 ||
tasya śastrasya saṃvāsājjagāma narakaṃ muniḥ |
evametatpurā vṛttaṃ śastrasaṃyogakāraṇam || 24 ||
agnisaṃyogavaddhetuśśastrasaṃyoga ucyate |
snehācca bahumānācca smāraye tvāṃ na śikṣaye || 25 ||
na kathañcana sā kāryā gṛhītadhanuṣā tvayā |
buddhirvairaṃ vinā hantuṃ rākṣasāndaṇḍakāśritān || 26 ||
aparādhaṃ vinā hantuṃ lokānvīra na kāmaye |
kṣatriyāṇāṃ tu vīrāṇāṃ vaneṣu niratātmanām || 27 ||
dhanuṣā kāryametāvadārtānāṃ tvabhirakṣaṇam |
kvaca śastraṃ kva ca vanaṃ kva ca kṣātraṃ tapaḥ kvaca || 28 ||
vyāviddhamidamasmābhirddeśadharmastu pūjyatām |
tadārya kaluṣā buddhirjāyate śastrasevanāt || 29 ||
punargatvā tvayodhyāyāṃ kṣatradharmaṃ cariṣyasi |
akṣayā tu bhavetprītiśśvaśrūśvaśurayormama || 30 ||
yadi rājyaṃ parityajya bhavestvaṃ nirato muniḥ |
dharmādarthaḥ prabhavati dharmātprabhavate sukham || 31 ||
dharmeṇa labhate sarvaṃ dharmasāramidaṃ jagat |
ātmānaṃ niyamaistaistai karśayitvā prayatnataḥ || 32 ||
prāpyate nipuṇairdharmo na sukhāllabhyate sukham |
nityaṃ śucimatissaumya cara dharmaṃ tapovane || 33 ||
sarvaṃ hi viditaṃ tubhyaṃ trailokyamapi tattvataḥ |
strīcāpalādetadudāhṛtaṃ me dharmaṃ ca vaktuṃ tava kassamarthaḥ |
vicārya buddhyā tu sahānujena yadrocate tatkuru mā cireṇa || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe navamassargaḥ ||