📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
3.11 అరణ్యకాణ్డ - ఏకాదశ సర్గః
3.11 Aranyakanda - Ekadasha Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అరణ్యకాణ్డమ్ ।
అథ ఏకాదశస్సర్గః ।
అగ్రతః ప్రయయౌ రామస్సీతా మధ్యే సుమధ్యమా ।
పృష్ఠతస్తు ధనుష్పాణిర్లక్ష్మణోఽనుజగామ హ ॥ 1 ॥
తౌ పశ్యమానౌ వివిధాన్ శైలప్రస్థాన్వనాని చ ।
నదీశ్చ వివిధా రమ్యా జగ్మతుస్సీతయా సహ ॥ 2 ॥
సారసాంశ్చక్రవాకాంశ్చ నదీపులినచారిణః ।
సరాంసి చ సపద్మాని యుక్తాని జలజైః ఖగైః ॥ 3 ॥
యూథబద్ధాంశ్చ పృషతాన్మదోన్మత్తాన్ విషాణినః ।
మహిషాంశ్చ వరాహాంశ్చ నాగాంశ్చ ద్రుమవైరిణః ॥ 4 ॥
తే గత్వా దూరమధ్వానం లమ్బమానే దివాకరే ।
దదృశుస్సహితా రమ్యం తటాకం యోజనాయతమ్ ॥ 5 ॥
పద్మపుష్కరసమ్బాధం గజయూథైరలఙ్కృతమ్ ।
సారసైర్హంసకాదమ్బైస్సఙ్కులం జలచారిభిః ॥ 6 ॥
ప్రసన్నసలిలే రమ్యే తస్మిన్సరసి శుశ్రువే ।
గీతవాదిత్రనిర్ఘోషో న తు కశ్చన దృశ్యతే ॥ 7 ॥
తతః కౌతూహలాద్రామో లక్ష్మణశ్చ మహాబలః ।
మునిం ధర్మభృతం నామ ప్రష్టుం సముపచక్రమే ॥ 8 ॥
ఇదమత్యద్భుతం శ్రుత్వా సర్వేషాం నో మహామునే ।
కౌతూహలం మహజ్జాతం కిమిదం సాధు కథ్యతామ్ ॥ 9 ॥
వక్తవ్యం యది చేదవిప్ర నాతిగుహ్యమపి ప్రభో ।
తేనైవముక్తో ధర్మాత్మా రాఘవేణ మునిస్తదా ॥ 10 ॥
ప్రభవం సరసః కృత్స్నమాఖ్యాతుముపచక్రమే ।
ఇదం పఞ్చాప్సరో నామ తటాకం సార్వకాలికమ్ ॥ 11 ॥
నిర్మితం తపసా రామ మునినా మాణ్డకర్ణినా ।
స హి తేపే తపస్తీవ్రం మాణ్డకర్ణిర్మహామునిః ॥ 12 ॥
దశవర్షసహస్రాణి వాయుభక్షో జలాశ్రయః ।
తతః ప్రవ్యథితాస్సర్వే దేవాస్సాగ్నిపురోగమాః ॥ 13 ॥
అబ్రువన్ వచనం సర్వే పరస్పరసమాగతాః ।
అస్మాకం కస్యచిత్ స్థానమేష ప్రార్థయతే మునిః ॥ 14 ॥
ఇతి సంవిగ్నమనసస్సర్వే తే త్రిదివౌకసః ।
తత్ర కర్తుం తపోవిఘ్నం దేవైస్సర్వైర్నియోజితాః ॥ 15 ॥
ప్రధానాప్సరసః పఞ్చ విద్యుచ్చలితవర్చసః ।
అప్సరోభిస్తతస్తాభిర్మునిర్దృష్టపరావరః ॥ 16 ॥
నీతో మదనవశ్యత్వం సురాణాం కార్యసిద్ధయే ।
తాశ్చైవాప్సరసః పఞ్చ మునేః పత్నీత్వమాగతాః ॥ 17 ॥
తటాకే నిర్మితం తాసామస్మిన్నన్తర్హితం గృహమ్ ।
తథైవాప్సరసః పఞ్చ నివసన్త్యో యథాసుఖమ్ ॥ 18 ॥
రమయన్తి తపోయోగాన్మునిం యౌవనమాస్థితమ్ ।
తాసాం సఙ్క్రీడమానానామేష వాదిత్రనిస్స్వనః ॥ 19 ॥
శ్రూయతే భూషణోన్మిశ్రో గీతశబ్దో మనోహరః ।
ఆశ్చర్యమితి తస్యైతద్వచనం భావితాత్మనః ॥ 20 ॥
రాఘవః ప్రతిజగ్రాహ సహ భ్రాత్రా మహాయశాః ।
ఏవం కథయమానస్య దదర్శాశ్రమమణ్డలమ్ ॥ 21 ॥
కుశచీరపరిక్షిప్తం బ్రాహ్మ్యా లక్ష్మ్యా సమావృతమ్ ।
ప్రవిశ్య సహ వైదేహ్యా లక్ష్మణేన చ రాఘవః ॥ 22 ॥
ఉవాస మునిభిస్సర్వైః పూజ్యమానో మహాయశాః ।
తదా తస్మిన్సకాకుత్థ్సః శ్రీమత్యాశ్రమమణ్డలే ॥ 23 ॥
ఉషిత్వా తు సుఖం తత్ర పూజ్యమానో మహర్షిభిః ।
జగామ చాశ్రమాంస్తేషాం పర్యాయేణ తపస్వినామ్ ॥ 24 ॥
యేషాముషితవాన్ పూర్వం సకాశే స మహాస్త్రవిత్ ।
క్వచిత్పరిదశాన్మాసానేకం సంవత్సరం క్వచిత్ ॥ 25 ॥
క్వచిచ్ఛ చతురో మాసాన్ పఞ్చ షట్చాపరాన్క్వచిత్ ।
అపరత్రాధికం మాసాదప్యర్ధమధికం క్వచిత్ ॥ 26 ॥
త్రీన్మాసానష్టమాసాంశ్చ రాఘవో న్యవసత్సుఖమ్ ।
తథా సంవసతస్తస్య మునీనామాశ్రమేషు వై ॥ 27 ॥
రమతశ్చానుకూల్యేన యయుస్సంవత్సరా దశ ।
పరివృత్య చ ధర్మజ్ఞో రాఘవస్సహ సీతయా ॥ 28 ॥
సుతీక్ష్ణస్యాశ్రమం శ్రీమాన్పునరేవాజగామ హ ।
స తమాశ్రమమాసాద్య మునిభిః ప్రతిపూజితః ॥ 29 ॥
తత్రాపి న్యవసద్రామః కఞ్చిత్కాలమరిన్దమః ।
తదాశ్రమస్థో వినయాత్కదాచిత్తం మహామునిమ్ ॥ 30 ॥
ఉపాసీనస్సకాకుత్స్థస్సుతీక్ష్ణమిదమబ్రవీత్ ।
అస్మిన్నరణ్యే భగవానగస్త్యో మునిసత్తమః ॥ 31 ॥
వసతీతి మయా నిత్యం కథాః కథయతాం శ్రుతమ్ ।
న తు జానామి తం దేశం వనస్యాస్య మహత్తయా ॥ 32 ॥
కుత్రాశ్రమపదం రమ్యం మహర్షేస్తస్య ధీమతః ।
ప్రసాదాత్తత్ర భవతస్సానుజస్సహ సీతయా ॥ 33 ॥
అగస్త్యమభిగచ్ఛేయమభివాదయితుం మునిమ్ ।
మనోరథో మహానేష హృది మే పరివర్తతే ॥ 34 ॥
యద్యహం తం మునివరం శుశ్రూషేయమపి స్వయమ్ ।
ఇతి రామస్య స మునిశ్శ్రుత్వా ధర్మాత్మనో వచః ॥ 35 ॥
సుతీక్ష్ణః ప్రత్యువాచేదం ప్రీతో దశరథాత్మజమ్ ।
అహమప్యేతదేవ త్వాం వక్తుకామస్సలక్ష్మణమ్ ॥ 36 ॥
అగస్త్యమభిగచ్ఛేతి సీతయా సహ రాఘవ ।
దిష్ట్యా త్విదానీమర్థేఽస్మిన్ స్వయమేవ బ్రవీషి మామ్ ॥ 37 ॥
అహమాఖ్యామి తే వత్స యత్రాగస్త్యో మహామునిః ।
యోజనాన్యాశ్రమాత్తాత యాహి చత్వారి వై తతః ॥ 38 ॥
దక్షిణేన మహాన్ శ్రీమానగస్త్యభ్రాతురాశ్రమః ।
స్థలప్రాయే వనోద్దేశే పిప్పలీవనశోభితే ॥ 39 ॥
బహుపుష్పఫలే రమ్యే నానాశకునినాదితే ।
పద్మిన్యో వివిధాస్తత్ర ప్రసన్నసలిలాశ్శివాః ॥ 40 ॥
హంసకారణ్డవాకీర్ణాశ్చక్రవాకోపశోభితాః ।
తత్రైకాం రజనీం వ్యుష్య ప్రభాతే రామ గమ్యతామ్ ॥ 41 ॥
దక్షిణాం దిశమాస్థాయ వనషణ్డస్య పార్శ్వతః ।
తత్రాగస్త్యాశ్రమపదం గత్వా యోజనమన్తరా ॥ 42 ॥
రమణీయే వనోద్ధేశే బహుపాదపసంవృతే ।
రంస్యతే తత్ర వైదేహీ లక్ష్మణశ్చ సహ త్వయా ॥ 43 ॥
స హి రమ్యో వనోద్దేశో బహుపాదపసఙ్కులః ।
యది బుద్ధిః కృతా ద్రష్టుమగస్త్యం తం మహామునిమ్ ॥ 44 ॥
అద్యైవ గమనే బుద్ధిం రోచయస్వ మహాయశః ।
ఇతి రామో మునేశ్శ్రుత్వా సహ భ్రాత్రాభివాద్య చ ॥ 45 ॥
ప్రతస్థేఽముద్దిశ్య సానుజస్సీతయా సహ ।
పశ్యన్వనాని రమ్యాణి పర్వతాంశ్చాభ్రసన్నిభాన్ ॥ 46 ॥
సరాంసి సరితశ్చైవ పథి మార్గవశానుగాః ।
సుతీక్ష్ణేనోపదిష్టేన గత్వా తేన పథా సుఖమ్ ॥ 47 ॥
ఇదం పరమసంహృష్టో వాక్యం లక్ష్మణమబ్రవీత్ ।
ఏతదేవాశ్రమపదం నూనం తస్య మహాత్మనః ॥ 48 ॥
అగస్త్యస్య మునేర్భ్రాతుర్దృశ్యతే పుణ్యకర్మణః ।
యథా హి మే వనస్యాస్య జ్ఞాతాః పథి సహస్రశః ॥ 49 ॥
సన్నతాః ఫలభారేణ పుష్పభారేణ చ ద్రుమాః ।
పిప్పలీనాం చ పక్వానాం వనాదస్మాదుపాగతః ॥ 50 ॥
గన్ధోఽయం పవనోక్షిప్తస్సహసా కటుకోదయః ।
తత్ర తత్ర చ దృశ్యన్తే సఙ్క్షిప్తాః కాష్ఠసఞ్చయాః ॥ 51 ॥
లూనాశ్చ పథి దృశ్యన్తే దర్భా వైడూర్యవర్చసః ।
ఏతచ్చ వనమధ్యస్థం కృష్ణాభ్రశిఖరోపమమ్ ॥ 52 ॥
పావకస్యాశ్రమస్థస్య ధూమాగ్రం సమ్ప్రదృశ్యతే ।
వివిక్తేషు చ తీర్థేషు కృతస్నానా ద్విజాతయః ॥ 53 ॥
పుష్పోపహారం కుర్వన్తి కుసుమైస్స్వయమర్జితై ।
తత్సుతీక్ష్ణస్య వచనం యథా సౌమ్య మయా శ్రుతమ్ ॥ 54 ॥
అగస్త్యస్యాశ్రమో భ్రాతుర్నూనమేష భవిష్యతి ।
నిగృహ్య తపసా మృత్యుం లోకానాం హితకామ్యయా ॥ 55 ॥
యస్య భ్రాత్రా కృతేయం దిక్ఛరణ్యా పుణ్యకర్మణా ।
ధారయన్ బ్రాహ్మణం రూపమిల్వలస్సంస్కృతం వదన్ ॥ 56 ॥
ఆమన్త్రయతి విప్రాన్స్మశ్రాద్ధముద్దిశ్య నిర్ఘృణః ।
భ్రాతరం సంస్కృతం కృత్వా తతస్తం మేషరూపిణమ్ ॥ 57 ॥
తాన్ ద్విజాన్భోజయామాస శ్రాద్ధదృష్టేన కర్మణా ।
తతో భుక్తవతాం తేషాం విప్రాణామిల్వలోఽబ్రవీత్ ॥ 58 ॥
వాతాపే నిష్క్రమన్వేతి స్వరేణ మహతా వదన్ ।
తతో భ్రాతుర్వచశ్శ్రుత్వా వాతాపిర్మేషవన్నదన్ ॥ 59 ॥
భిత్త్వా భిత్త్వా శరీరాణి బ్రాహ్మణానాం వినిష్పతత్ ।
బ్రాహ్మాణానాం సహస్రాణి తైరేవం కామరూపిభిః ॥ 60 ॥
వినాశితాని సంహత్య నిత్యశః పిశితాశనైః ।
అగస్త్యేన తదా దేవైః ప్రార్థితేన మహర్షిణా ॥ 61 ॥
అనుభూయ కిల శ్రాద్ధే భక్షితస్సమహాసురః ।
తతస్సమ్పన్నమిత్యుక్త్వా దత్త్వా హస్తోదకం తతః ॥ 62 ॥
భ్రాతరం నిష్క్రమస్వేతి చేల్వలస్సోఽభ్యభాషత ।
స తం తథా భాషమాణం భ్రాతరం విప్రఘాతినమ్ ॥ 63 ॥
అబ్రవీత్ప్రహసన్ధీమానగస్త్యో మునిసత్తమః ।
కుతో నిష్క్రమితుం శక్తిర్మయా జీర్ణస్య రక్షసః ॥ 64 ॥
భ్రాతుస్తే మేషరూపస్య గతస్య యమసాదనమ్ ।
అథ తస్య వచశ్శ్రుత్వా భ్రాతుర్నిధనసంశ్రయమ్ ॥ 65 ॥
ప్రధర్షయితుమారేభే మునిం క్రోధాన్నిశాచరః ।
సోఽభిద్రవన్మునిశ్రేష్ఠం మునినా దీప్తతేజసా ॥ 66 ॥
చక్షుషానలకల్పేన నిర్దగ్ధో నిధనం గతః ।
తస్యాయమాశ్రమో భ్రాతుస్తటాకవనశోభితః ॥ 67 ॥
విప్రానుకమ్పయా యేన కర్మేదం దుష్కరం కృతమ్ ।
ఏవం కథయమానస్య తస్య సౌమిత్రిణా సహ ।
రామస్యాస్తం గతస్సూర్యస్సన్ధ్యాకాలోఽభ్యవర్తతః ॥ 68 ॥
ఉపాస్య పశ్చిమాం సన్ధ్యాం సహ భ్రాత్రా యథావిధి ।
ప్రవివేశాఽశ్రమపదం తమృషిం సోఽభ్యవాదయత్ ॥ 69 ॥
సమ్యక్ ప్రతిగృహీతశ్చ మునినా తేన రాఘవః ।
న్యవసత్తాం నిశామేకాం ప్రాశ్య మూలఫలాని చ ॥ 70 ॥
తస్యాం రాత్య్రాం వ్యతీతాయాం విమలే సూర్యమణ్డలే ।
భ్రాతరం తమగస్త్యస్య హ్యామన్త్రయత రాఘవః ॥ 71 ॥
అభివాదయే త్వాం భగవన్ సుఖమధ్యుషితో నిశామ్ ।
ఆమన్త్రయే త్వాం గచ్ఛామి గురుం తే ద్రష్టుమగ్రజమ్ ॥ 72 ॥
గమ్యతామితి తేనోక్తో జగామ రఘునన్దనః ।
యథోద్దిష్టేన మార్గేణ వనం తచ్చావలోకయన్ ॥ 73 ॥
నీవారాన్పనసాంస్తాలాంస్తిమిశాన్వఞ్చులాన్ధవాన్ ।
చిరిబిల్వాన్మధూకాంశ్చ బిల్వానపి చ తిన్దుకాన్ ॥ 74 ॥
పుష్పితాన్పుష్పితాగ్రాభిర్లతాభిరనువేష్టితాన్ ।
దదర్శ రామశ్శతశస్తత్ర కాన్తారపాదపాన్ ॥ 75 ॥
హస్తిహస్తైర్విమృదితాన్వానరైరుపశోభితాన్ ।
మత్తైశ్శకునిసఙ్ఘైశ్చ శతశశ్చ ప్రణాదితాన్ ॥ 76 ॥
తతోఽబ్రవీత్సమీపస్థం రామో రాజీవలోచనః ।
పృష్ఠతోఽనుగతం వీరం లక్ష్మణం లక్ష్మివర్ధనమ్ ॥ 77 ॥
స్నిగ్ధపత్రా యథా వృక్షా యథా క్షాన్తా మృగద్విజాః ।
ఆశ్రమో నాతిదూరస్థో మహర్షేర్భావితాత్మనః ॥ 78 ॥
అగస్త్య ఇతి విఖ్యాతో లోకే స్వేనైవ కర్మణా ।
ఆశ్రమో దృశ్యతే తస్య పరిశ్రాన్తశ్రమాపహః ॥ 79 ॥
ప్రాజ్యధూమాకులవనశ్చీరమాలాపరిష్కృతః ।
ప్రశాన్తమృగయూథశ్చ నానాశకునినాదితః ॥ 80 ॥
తస్యేదమాశ్రమపదం ప్రభావాద్యస్య రాక్షసైః ।
దిగియం దక్షిణా త్రాసాద్దృశ్యతే నోపభుజ్యతే ॥ 81 ॥
యదా ప్రభృతి చాక్రాన్తా దిగియం పుణ్యకర్మణా ।
తదా ప్రభృతి నిర్వైరాః ప్రశాన్తా రజనీచరాః ॥ 82 ॥
నామ్నా చేయం భగవతో దక్షిణా దిక్ప్రదక్షిణా ।
ప్రథితా త్రిషు లోకేషు దుర్ధర్షా క్రూరకర్మభిః ॥ 83 ॥
మార్గం నిరోద్ధుం నిరతో భాస్కరస్యాచలోత్తమః ।
నిదేశం పాలయన్యస్య విన్ధ్యశైలా న వర్ధతే ॥ 84 ॥
అయం దీర్ఘాయుషస్తస్య లోకే విశ్రుతకర్మణః ।
అగస్త్యస్యాశ్రమ శ్రీమాన్వినీతజనసేవితః ॥ 85 ॥
ఏష లోకార్చితస్సాధుర్హితే నిత్యరతస్సతామ్ ।
అస్మానభిగతానేష శ్రేయసా యోజయిష్యతి ॥ 86 ॥
ఆరాధయిష్యామ్యత్రాహమగస్త్యం తం మహామునిమ్ ।
శేషం చ వనవాసస్య సౌమ్య వత్స్యామ్యహం ప్రభో ॥ 87 ॥
అత్ర దేవాస్సగన్ధర్వాస్సిద్ధాశ్చ పరమర్షయః ।
అగస్త్యం నియతాహారం సతతం పర్యుపాసతే ॥ 88 ॥
నాత్ర జీవేన్మృషావాదీ క్రూరో వా యది వా శఠః ।
నృశంసః కామవృత్తో వా మునిరేష తథావిధః ॥ 89 ॥
అత్ర దేవాశ్చ యక్షాశ్చ నాగాశ్చ పతగైస్సహ ।
వసన్తి నియతాహారా ధర్మమారాధయిష్ణవః ॥ 90 ॥
అత్ర సిద్ధా మహాత్మానో విమానైజస్సూర్యసన్నిభైః ।
త్యక్తదేహా నవైర్దేహైః స్వర్యాతాః పరమర్షయః ॥ 91 ॥
యక్షత్వమమరత్వం చ రాజ్యాని వివిధాని చ ।
అత్ర దేవాః ప్రయచ్ఛన్తి భూతైరారాధితాశ్శుభైః ॥ 92 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అరణ్యకాణ్డే ఏకాదశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
agrataḥ prayayau rāmassītā madhye sumadhyamā |
pṛṣṭhatastu dhanuṣpāṇirlakṣmaṇo'nujagāma ha || 1 ||
tau paśyamānau vividhān śailaprasthānvanāni ca |
nadīśca vividhā ramyā jagmatussītayā saha || 2 ||
sārasāṃścakravākāṃśca nadīpulinacāriṇaḥ |
sarāṃsi ca sapadmāni yuktāni jalajaiḥ khagaiḥ || 3 ||
yūthabaddhāṃśca pṛṣatānmadonmattān viṣāṇinaḥ |
mahiṣāṃśca varāhāṃśca nāgāṃśca drumavairiṇaḥ || 4 ||
te gatvā dūramadhvānaṃ lambamāne divākare |
dadṛśussahitā ramyaṃ taṭākaṃ yojanāyatam || 5 ||
padmapuṣkarasambādhaṃ gajayūthairalaṅkṛtam |
sārasairhaṃsakādambaissaṅkulaṃ jalacāribhiḥ || 6 ||
prasannasalile ramye tasminsarasi śuśruve |
gītavāditranirghoṣo na tu kaścana dṛśyate || 7 ||
tataḥ kautūhalādrāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
muniṃ dharmabhṛtaṃ nāma praṣṭuṃ samupacakrame || 8 ||
idamatyadbhutaṃ śrutvā sarveṣāṃ no mahāmune |
kautūhalaṃ mahajjātaṃ kimidaṃ sādhu kathyatām || 9 ||
vaktavyaṃ yadi cedavipra nātiguhyamapi prabho |
tenaivamukto dharmātmā rāghaveṇa munistadā || 10 ||
prabhavaṃ sarasaḥ kṛtsnamākhyātumupacakrame |
idaṃ pañcāpsaro nāma taṭākaṃ sārvakālikam || 11 ||
nirmitaṃ tapasā rāma muninā māṇḍakarṇinā |
sa hi tepe tapastīvraṃ māṇḍakarṇirmahāmuniḥ || 12 ||
daśavarṣasahasrāṇi vāyubhakṣo jalāśrayaḥ |
tataḥ pravyathitāssarve devāssāgnipurogamāḥ || 13 ||
abruvan vacanaṃ sarve parasparasamāgatāḥ |
asmākaṃ kasyacit sthānameṣa prārthayate muniḥ || 14 ||
iti saṃvignamanasassarve te tridivaukasaḥ |
tatra kartuṃ tapovighnaṃ devaissarvairniyojitāḥ || 15 ||
pradhānāpsarasaḥ pañca vidyuccalitavarcasaḥ |
apsarobhistatastābhirmunirdṛṣṭaparāvaraḥ || 16 ||
nīto madanavaśyatvaṃ surāṇāṃ kāryasiddhaye |
tāścaivāpsarasaḥ pañca muneḥ patnītvamāgatāḥ || 17 ||
taṭāke nirmitaṃ tāsāmasminnantarhitaṃ gṛham |
tathaivāpsarasaḥ pañca nivasantyo yathāsukham || 18 ||
ramayanti tapoyogānmuniṃ yauvanamāsthitam |
tāsāṃ saṅkrīḍamānānāmeṣa vāditranissvanaḥ || 19 ||
śrūyate bhūṣaṇonmiśro gītaśabdo manoharaḥ |
āścaryamiti tasyaitadvacanaṃ bhāvitātmanaḥ || 20 ||
rāghavaḥ pratijagrāha saha bhrātrā mahāyaśāḥ |
evaṃ kathayamānasya dadarśāśramamaṇḍalam || 21 ||
kuśacīraparikṣiptaṃ brāhmyā lakṣmyā samāvṛtam |
praviśya saha vaidehyā lakṣmaṇena ca rāghavaḥ || 22 ||
uvāsa munibhissarvaiḥ pūjyamāno mahāyaśāḥ |
tadā tasminsakākutthsaḥ śrīmatyāśramamaṇḍale || 23 ||
uṣitvā tu sukhaṃ tatra pūjyamāno maharṣibhiḥ |
jagāma cāśramāṃsteṣāṃ paryāyeṇa tapasvinām || 24 ||
yeṣāmuṣitavān pūrvaṃ sakāśe sa mahāstravit |
kvacitparidaśānmāsānekaṃ saṃvatsaraṃ kvacit || 25 ||
kvaciccha caturo māsān pañca ṣaṭcāparānkvacit |
aparatrādhikaṃ māsādapyardhamadhikaṃ kvacit || 26 ||
trīnmāsānaṣṭamāsāṃśca rāghavo nyavasatsukham |
tathā saṃvasatastasya munīnāmāśrameṣu vai || 27 ||
ramataścānukūlyena yayussaṃvatsarā daśa |
parivṛtya ca dharmajño rāghavassaha sītayā || 28 ||
sutīkṣṇasyāśramaṃ śrīmānpunarevājagāma ha |
sa tamāśramamāsādya munibhiḥ pratipūjitaḥ || 29 ||
tatrāpi nyavasadrāmaḥ kañcitkālamarindamaḥ |
tadāśramastho vinayātkadācittaṃ mahāmunim || 30 ||
upāsīnassakākutsthassutīkṣṇamidamabravīt |
asminnaraṇye bhagavānagastyo munisattamaḥ || 31 ||
vasatīti mayā nityaṃ kathāḥ kathayatāṃ śrutam |
na tu jānāmi taṃ deśaṃ vanasyāsya mahattayā || 32 ||
kutrāśramapadaṃ ramyaṃ maharṣestasya dhīmataḥ |
prasādāttatra bhavatassānujassaha sītayā || 33 ||
agastyamabhigaccheyamabhivādayituṃ munim |
manoratho mahāneṣa hṛdi me parivartate || 34 ||
yadyahaṃ taṃ munivaraṃ śuśrūṣeyamapi svayam |
iti rāmasya sa muniśśrutvā dharmātmano vacaḥ || 35 ||
sutīkṣṇaḥ pratyuvācedaṃ prīto daśarathātmajam |
ahamapyetadeva tvāṃ vaktukāmassalakṣmaṇam || 36 ||
agastyamabhigaccheti sītayā saha rāghava |
diṣṭyā tvidānīmarthe'smin svayameva bravīṣi mām || 37 ||
ahamākhyāmi te vatsa yatrāgastyo mahāmuniḥ |
yojanānyāśramāttāta yāhi catvāri vai tataḥ || 38 ||
dakṣiṇena mahān śrīmānagastyabhrāturāśramaḥ |
sthalaprāye vanoddeśe pippalīvanaśobhite || 39 ||
bahupuṣpaphale ramye nānāśakuninādite |
padminyo vividhāstatra prasannasalilāśśivāḥ || 40 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇāścakravākopaśobhitāḥ |
tatraikāṃ rajanīṃ vyuṣya prabhāte rāma gamyatām || 41 ||
dakṣiṇāṃ diśamāsthāya vanaṣaṇḍasya pārśvataḥ |
tatrāgastyāśramapadaṃ gatvā yojanamantarā || 42 ||
ramaṇīye vanoddheśe bahupādapasaṃvṛte |
raṃsyate tatra vaidehī lakṣmaṇaśca saha tvayā || 43 ||
sa hi ramyo vanoddeśo bahupādapasaṅkulaḥ |
yadi buddhiḥ kṛtā draṣṭumagastyaṃ taṃ mahāmunim || 44 ||
adyaiva gamane buddhiṃ rocayasva mahāyaśaḥ |
iti rāmo muneśśrutvā saha bhrātrābhivādya ca || 45 ||
pratasthe'muddiśya sānujassītayā saha |
paśyanvanāni ramyāṇi parvatāṃścābhrasannibhān || 46 ||
sarāṃsi saritaścaiva pathi mārgavaśānugāḥ |
sutīkṣṇenopadiṣṭena gatvā tena pathā sukham || 47 ||
idaṃ paramasaṃhṛṣṭo vākyaṃ lakṣmaṇamabravīt |
etadevāśramapadaṃ nūnaṃ tasya mahātmanaḥ || 48 ||
agastyasya munerbhrāturdṛśyate puṇyakarmaṇaḥ |
yathā hi me vanasyāsya jñātāḥ pathi sahasraśaḥ || 49 ||
sannatāḥ phalabhāreṇa puṣpabhāreṇa ca drumāḥ |
pippalīnāṃ ca pakvānāṃ vanādasmādupāgataḥ || 50 ||
gandho'yaṃ pavanokṣiptassahasā kaṭukodayaḥ |
tatra tatra ca dṛśyante saṅkṣiptāḥ kāṣṭhasañcayāḥ || 51 ||
lūnāśca pathi dṛśyante darbhā vaiḍūryavarcasaḥ |
etacca vanamadhyasthaṃ kṛṣṇābhraśikharopamam || 52 ||
pāvakasyāśramasthasya dhūmāgraṃ sampradṛśyate |
vivikteṣu ca tīrtheṣu kṛtasnānā dvijātayaḥ || 53 ||
puṣpopahāraṃ kurvanti kusumaissvayamarjitai |
tatsutīkṣṇasya vacanaṃ yathā saumya mayā śrutam || 54 ||
agastyasyāśramo bhrāturnūnameṣa bhaviṣyati |
nigṛhya tapasā mṛtyuṃ lokānāṃ hitakāmyayā || 55 ||
yasya bhrātrā kṛteyaṃ dikcharaṇyā puṇyakarmaṇā |
dhārayan brāhmaṇaṃ rūpamilvalassaṃskṛtaṃ vadan || 56 ||
āmantrayati viprānsmaśrāddhamuddiśya nirghṛṇaḥ |
bhrātaraṃ saṃskṛtaṃ kṛtvā tatastaṃ meṣarūpiṇam || 57 ||
tān dvijānbhojayāmāsa śrāddhadṛṣṭena karmaṇā |
tato bhuktavatāṃ teṣāṃ viprāṇāmilvalo'bravīt || 58 ||
vātāpe niṣkramanveti svareṇa mahatā vadan |
tato bhrāturvacaśśrutvā vātāpirmeṣavannadan || 59 ||
bhittvā bhittvā śarīrāṇi brāhmaṇānāṃ viniṣpatat |
brāhmāṇānāṃ sahasrāṇi tairevaṃ kāmarūpibhiḥ || 60 ||
vināśitāni saṃhatya nityaśaḥ piśitāśanaiḥ |
agastyena tadā devaiḥ prārthitena maharṣiṇā || 61 ||
anubhūya kila śrāddhe bhakṣitassamahāsuraḥ |
tatassampannamityuktvā dattvā hastodakaṃ tataḥ || 62 ||
bhrātaraṃ niṣkramasveti celvalasso'bhyabhāṣata |
sa taṃ tathā bhāṣamāṇaṃ bhrātaraṃ vipraghātinam || 63 ||
abravītprahasandhīmānagastyo munisattamaḥ |
kuto niṣkramituṃ śaktirmayā jīrṇasya rakṣasaḥ || 64 ||
bhrātuste meṣarūpasya gatasya yamasādanam |
atha tasya vacaśśrutvā bhrāturnidhanasaṃśrayam || 65 ||
pradharṣayitumārebhe muniṃ krodhānniśācaraḥ |
so'bhidravanmuniśreṣṭhaṃ muninā dīptatejasā || 66 ||
cakṣuṣānalakalpena nirdagdho nidhanaṃ gataḥ |
tasyāyamāśramo bhrātustaṭākavanaśobhitaḥ || 67 ||
viprānukampayā yena karmedaṃ duṣkaraṃ kṛtam |
evaṃ kathayamānasya tasya saumitriṇā saha |
rāmasyāstaṃ gatassūryassandhyākālo'bhyavartataḥ || 68 ||
upāsya paścimāṃ sandhyāṃ saha bhrātrā yathāvidhi |
praviveśā'śramapadaṃ tamṛṣiṃ so'bhyavādayat || 69 ||
samyak pratigṛhītaśca muninā tena rāghavaḥ |
nyavasattāṃ niśāmekāṃ prāśya mūlaphalāni ca || 70 ||
tasyāṃ rātyrāṃ vyatītāyāṃ vimale sūryamaṇḍale |
bhrātaraṃ tamagastyasya hyāmantrayata rāghavaḥ || 71 ||
abhivādaye tvāṃ bhagavan sukhamadhyuṣito niśām |
āmantraye tvāṃ gacchāmi guruṃ te draṣṭumagrajam || 72 ||
gamyatāmiti tenokto jagāma raghunandanaḥ |
yathoddiṣṭena mārgeṇa vanaṃ taccāvalokayan || 73 ||
nīvārānpanasāṃstālāṃstimiśānvañculāndhavān |
ciribilvānmadhūkāṃśca bilvānapi ca tindukān || 74 ||
puṣpitānpuṣpitāgrābhirlatābhiranuveṣṭitān |
dadarśa rāmaśśataśastatra kāntārapādapān || 75 ||
hastihastairvimṛditānvānarairupaśobhitān |
mattaiśśakunisaṅghaiśca śataśaśca praṇāditān || 76 ||
tato'bravītsamīpasthaṃ rāmo rājīvalocanaḥ |
pṛṣṭhato'nugataṃ vīraṃ lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam || 77 ||
snigdhapatrā yathā vṛkṣā yathā kṣāntā mṛgadvijāḥ |
āśramo nātidūrastho maharṣerbhāvitātmanaḥ || 78 ||
agastya iti vikhyāto loke svenaiva karmaṇā |
āśramo dṛśyate tasya pariśrāntaśramāpahaḥ || 79 ||
prājyadhūmākulavanaścīramālāpariṣkṛtaḥ |
praśāntamṛgayūthaśca nānāśakunināditaḥ || 80 ||
tasyedamāśramapadaṃ prabhāvādyasya rākṣasaiḥ |
digiyaṃ dakṣiṇā trāsāddṛśyate nopabhujyate || 81 ||
yadā prabhṛti cākrāntā digiyaṃ puṇyakarmaṇā |
tadā prabhṛti nirvairāḥ praśāntā rajanīcarāḥ || 82 ||
nāmnā ceyaṃ bhagavato dakṣiṇā dikpradakṣiṇā |
prathitā triṣu lokeṣu durdharṣā krūrakarmabhiḥ || 83 ||
mārgaṃ niroddhuṃ nirato bhāskarasyācalottamaḥ |
nideśaṃ pālayanyasya vindhyaśailā na vardhate || 84 ||
ayaṃ dīrghāyuṣastasya loke viśrutakarmaṇaḥ |
agastyasyāśrama śrīmānvinītajanasevitaḥ || 85 ||
eṣa lokārcitassādhurhite nityaratassatām |
asmānabhigatāneṣa śreyasā yojayiṣyati || 86 ||
ārādhayiṣyāmyatrāhamagastyaṃ taṃ mahāmunim |
śeṣaṃ ca vanavāsasya saumya vatsyāmyahaṃ prabho || 87 ||
atra devāssagandharvāssiddhāśca paramarṣayaḥ |
agastyaṃ niyatāhāraṃ satataṃ paryupāsate || 88 ||
nātra jīvenmṛṣāvādī krūro vā yadi vā śaṭhaḥ |
nṛśaṃsaḥ kāmavṛtto vā munireṣa tathāvidhaḥ || 89 ||
atra devāśca yakṣāśca nāgāśca patagaissaha |
vasanti niyatāhārā dharmamārādhayiṣṇavaḥ || 90 ||
atra siddhā mahātmāno vimānaijassūryasannibhaiḥ |
tyaktadehā navairdehaiḥ svaryātāḥ paramarṣayaḥ || 91 ||
yakṣatvamamaratvaṃ ca rājyāni vividhāni ca |
atra devāḥ prayacchanti bhūtairārādhitāśśubhaiḥ || 92 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||