📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
విదుర నీతి - ఉద్యోగ పర్వమ్, అధ్యాయః 39
Vidura Niti - Udyoga Parvam, Adhyayah 39
Vyasa Telugu
॥ ఇతి శ్రీమహాభారతే ఉద్యోగపర్వణి ప్రజాగరపర్వణి
విదురవాక్యే ఏకోనచత్వారింశోఽధ్యాయః ॥
ధృతరాష్ట్ర ఉవాచ ।
అనీశ్వరోఽయం పురుషో భవాభవే
సూత్రప్రోతా దారుమయీవ యోషా ।
ధాత్రా హి దిష్టస్య వశే కిలాయం
తస్మాద్వద త్వం శ్రవణే ఘృతోఽహమ్ ॥ 1॥
విదుర ఉవాచ ।
అప్రాప్తకాలం వచనం బృహస్పతిరపి బ్రువన్ ।
లభతే బుద్ధ్యవజ్ఞానమవమానం చ భారత ॥ 2॥
ప్రియో భవతి దానేన ప్రియవాదేన చాపరః ।
మన్త్రం మూలబలేనాన్యో యః ప్రియః ప్రియ ఏవ సః ॥ 3॥
ద్వేష్యో న సాధుర్భవతి న మేధావీ న పణ్డితః ।
ప్రియే శుభాని కర్మాణి ద్వేష్యే పాపాని భారత ॥ 4॥
న స క్షయో మహారాజ యః క్షయో వృద్ధిమావహేత్ ।
క్షయః స త్విహ మన్తవ్యో యం లబ్ధ్వా బహు నాశయేత్ ॥ 5॥
సమృద్ధా గుణతః కే చిద్భవన్తి ధనతోఽపరే ।
ధనవృద్ధాన్గుణైర్హీనాన్ధృతరాష్ట్ర వివర్జయేత్ ॥ 6॥
ధృతరాష్ట్ర ఉవాచ ।
సర్వం త్వమాయతీ యుక్తం భాషసే ప్రాజ్ఞసమ్మతమ్ ।
న చోత్సహే సుతం త్యక్తుం యతో ధర్మస్తతో జయః ॥ 7॥
విదుర ఉవాచ ।
స్వభావగుణసమ్పన్నో న జాతు వినయాన్వితః ।
సుసూక్ష్మమపి భూతానాముపమర్దం ప్రయోక్ష్యతే ॥ 8॥
పరాపవాద నిరతాః పరదుఃఖోదయేషు చ ।
పరస్పరవిరోధే చ యతన్తే సతతోథితాః ॥ 9॥
స దోషం దర్శనం యేషాం సంవాసే సుమహద్భయమ్ ।
అర్థాదానే మహాన్దోషః ప్రదానే చ మహద్భయమ్ ॥ 10॥
యే పాపా ఇతి విఖ్యాతాః సంవాసే పరిగర్హితాః ।
యుక్తాశ్చాన్యైర్మహాదోషైర్యే నరాస్తాన్వివర్జయేత్ ॥ 11॥
నివర్తమానే సౌహార్దే ప్రీతిర్నీచే ప్రణశ్యతి ।
యా చైవ ఫలనిర్వృత్తిః సౌహృదే చైవ యత్సుఖమ్ ॥ 12॥
యతతే చాపవాదాయ యత్నమారభతే క్షయే ।
అల్పేఽప్యపకృతే మోహాన్న శాన్తిముపగచ్ఛతి ॥ 13॥
తాదృశైః సఙ్గతం నీచైర్నృశంసైరకృతాత్మభిః ।
నిశామ్య నిపుణం బుద్ధ్యా విద్వాన్దూరాద్వివర్జయేత్ ॥ 14॥
యో జ్ఞాతిమనుగృహ్ణాతి దరిద్రం దీనమాతురమ్ ।
సపుత్రపశుభిర్వృద్ధిం యశశ్చావ్యయమశ్నుతే ॥ 15॥
జ్ఞాతయో వర్ధనీయాస్తైర్య ఇచ్ఛన్త్యాత్మనః శుభమ్ ।
కులవృద్ధిం చ రాజేన్ద్ర తస్మాత్సాధు సమాచర ॥ 16॥
శ్రేయసా యోక్ష్యసే రాజన్కుర్వాణో జ్ఞాతిసత్క్రియామ్ ।
విగుణా హ్యపి సంరక్ష్యా జ్ఞాతయో భరతర్షభ ॥ 17॥
కిం పునర్గుణవన్తస్తే త్వత్ప్రసాదాభికాఙ్క్షిణః ।
ప్రసాదం కురు దీనానాం పాణ్డవానాం విశాం పతే ॥ 18॥
దీయన్తాం గ్రామకాః కే చిత్తేషాం వృత్త్యర్థమీశ్వర ।
ఏవం లోకే యశఃప్రాప్తో భవిష్యత్సి నరాధిప ॥ 19॥
వృద్ధేన హి త్వయా కార్యం పుత్రాణాం తాత రక్షణమ్ ।
మయా చాపి హితం వాచ్యం విద్ధి మాం త్వద్ధితైషిణమ్ ॥ 20॥
జ్ఞాతిభిర్విగ్రహస్తాత న కర్తవ్యో భవార్థినా ।
సుఖాని సహ భోజ్యాని జ్ఞాతిభిర్భరతర్షభ ॥ 21॥
సమ్భోజనం సఙ్కథనం సమ్ప్రీతిశ్ చ పరస్పరమ్ ।
జ్ఞాతిభిః సహ కార్యాణి న విరోధః కథం చన ॥ 22॥
జ్ఞాతయస్తారయన్తీహ జ్ఞాతయో మజ్జయన్తి చ ।
సువృత్తాస్తారయన్తీహ దుర్వృత్తా మజ్జయన్తి చ ॥ 23॥
సువృత్తో భవ రాజేన్ద్ర పాణ్డవాన్ప్రతి మానద ।
అధర్షణీయః శత్రూణాం తైర్వృతస్త్వం భవిష్యసి ॥ 24॥
శ్రీమన్తం జ్ఞాతిమాసాద్య యో జ్ఞాతిరవసీదతి ।
దిగ్ధహస్తం మృగ ఇవ స ఏనస్తస్య విన్దతి ॥ 25॥
పశ్చాదపి నరశ్రేష్ఠ తవ తాపో భవిష్యతి ।
తాన్వా హతాన్సుతాన్వాపి శ్రుత్వా తదనుచిన్తయ ॥ 26॥
యేన ఖట్వాం సమారూఢః పరితప్యేత కర్మణా ।
ఆదావేవ న తత్కుర్యాదధ్రువే జీవితే సతి ॥ 27॥
న కశ్చిన్నాపనయతే పుమానన్యత్ర భార్గవాత్ ।
శేషసమ్ప్రతిపత్తిస్తు బుద్ధిమత్స్వేవ తిష్ఠతి ॥ 28॥
దుర్యోధనేన యద్యేతత్పాపం తేషు పురా కృతమ్ ।
త్వయా తత్కులవృద్ధేన ప్రత్యానేయం నరేశ్వర ॥ 29॥
తాంస్త్వం పదే ప్రతిష్ఠాప్య లోకే విగతకల్మషః ।
భవిష్యసి నరశ్రేష్ఠ పూజనీయో మనీషిణామ్ ॥ 30॥
సువ్యాహృతాని ధీరాణాం ఫలతః ప్రవిచిన్త్య యః ।
అధ్యవస్యతి కార్యేషు చిరం యశసి తిష్ఠతి ॥ 31॥
అవృత్తిం వినయో హన్తి హన్త్యనర్థం పరాక్రమః ।
హన్తి నిత్యం క్షమా క్రోధమాచారో హన్త్యలక్షణమ్ ॥ 32॥
పరిచ్ఛదేన క్షత్రేణ వేశ్మనా పరిచర్యయా ।
పరీక్షేత కులం రాజన్భోజనాచ్ఛాదనేన చ ॥ 33॥
యయోశ్చిత్తేన వా చిత్తం నైభృతం నైభృతేన వా ।
సమేతి ప్రజ్ఞయా ప్రజ్ఞా తయోర్మైత్రీ న జీర్యతే ॥ 34॥
దుర్బుద్ధిమకృతప్రజ్ఞం ఛన్నం కూపం తృణైరివ ।
వివర్జయీత మేధావీ తస్మిన్మైత్రీ ప్రణశ్యతి ॥ 35॥
అవలిప్తేషు మూర్ఖేషు రౌద్రసాహసికేషు చ ।
తథైవాపేత ధర్మేషు న మైత్రీమాచరేద్బుధః ॥ 36॥
కృతజ్ఞం ధార్మికం సత్యమక్షుద్రం దృఢభక్తికమ్ ।
జితేన్ద్రియం స్థితం స్థిత్యాం మిత్రమత్యాగి చేష్యతే ॥ 37॥
ఇన్ద్రియాణామనుత్సర్గో మృత్యునా న విశిష్యతే ।
అత్యర్థం పునరుత్సర్గః సాదయేద్దైవతాన్యపి ॥ 38॥
మార్దవం సర్వభూతానామనసూయా క్షమా ధృతిః ।
ఆయుష్యాణి బుధాః ప్రాహుర్మిత్రాణాం చావిమాననా ॥ 39॥
అపనీతం సునీతేన యోఽర్థం ప్రత్యానినీషతే ।
మతిమాస్థాయ సుదృఢాం తదకాపురుష వ్రతమ్ ॥ 40॥
ఆయత్యాం ప్రతికారజ్ఞస్తదాత్వే దృఢనిశ్చయః ।
అతీతే కార్యశేషజ్ఞో నరోఽర్థైర్న ప్రహీయతే ॥ 41॥
కర్మణా మనసా వాచా యదభీక్ష్ణం నిషేవతే ।
తదేవాపహరత్యేనం తస్మాత్కల్యాణమాచరేత్ ॥ 42॥
మఙ్గలాలమ్భనం యోగః శ్రుతముత్థానమార్జవమ్ ।
భూతిమేతాని కుర్వన్తి సతాం చాభీక్ష్ణ దర్శనమ్ ॥ 43॥
అనిర్వేదః శ్రియో మూలం దుఃఖనాశే సుఖస్య చ ।
మహాన్భవత్యనిర్విణ్ణః సుఖం చాత్యన్తమశ్నుతే ॥ 44॥
నాతః శ్రీమత్తరం కిం చిదన్యత్పథ్యతమం తథా ।
ప్రభ విష్ణోర్యథా తాత క్షమా సర్వత్ర సర్వదా ॥ 45॥
క్షమేదశక్తః సర్వస్య శక్తిమాన్ధర్మకారణాత్ ।
అర్థానర్థౌ సమౌ యస్య తస్య నిత్యం క్షమా హితా ॥ 46॥
యత్సుఖం సేవమానోఽపి ధర్మార్థాభ్యాం న హీయతే ।
కామం తదుపసేవేత న మూఢ వ్రతమాచరేత్ ॥ 47॥
దుఃఖార్తేషు ప్రమత్తేషు నాస్తికేష్వలసేషు చ ।
న శ్రీర్వసత్యదాన్తేషు యే చోత్సాహ వివర్జితాః ॥ 48॥
ఆర్జవేన నరం యుక్తమార్జవాత్సవ్యపత్రపమ్ ।
అశక్తిమన్తం మన్యన్తో ధర్షయన్తి కుబుద్ధయః ॥ 49॥
అత్యార్యమతిదాతారమతిశూరమతివ్రతమ్ ।
ప్రజ్ఞాభిమానినం చైవ శ్రీర్భయాన్నోపసర్పతి ॥ 50॥
అగ్నిహోత్రఫలా వేదాః శీలవృత్తఫలం శ్రుతమ్ ।
రతిపుత్ర ఫలా దారా దత్తభుక్త ఫలం ధనమ్ ॥ 51॥
అధర్మోపార్జితైరర్థైర్యః కరోత్యౌర్ధ్వ దేహికమ్ ।
న స తస్య ఫలం ప్రేత్య భుఙ్క్తేఽర్థస్య దురాగమాత్ ॥ 52॥
కానార వనదుర్గేషు కృచ్ఛ్రాస్వాపత్సు సమ్భ్రమే ।
ఉద్యతేషు చ శస్త్రేషు నాస్తి శేషవతాం భయమ్ ॥ 53॥
ఉత్థానం సంయమో దాక్ష్యమప్రమాదో ధృతిః స్మృతిః ।
సమీక్ష్య చ సమారమ్భో విద్ధి మూలం భవస్య తత్ ॥ 54॥
తపోబలం తాపసానాం బ్రహ్మ బ్రహ్మవిదాం బలమ్ ।
హింసా బలమసాధూనాం క్షమాగుణవతాం బలమ్ ॥ 55॥
అష్టౌ తాన్యవ్రతఘ్నాని ఆపో మూలం ఫలం పయః ।
హవిర్బ్రాహ్మణ కామ్యా చ గురోర్వచనమౌషధమ్ ॥ 56॥
న తత్పరస్య సన్దధ్యాత్ప్రతికూలం యదాత్మనః ।
సఙ్గ్రహేణైష ధర్మః స్యాత్కామాదన్యః ప్రవర్తతే ॥ 57॥
అక్రోధేన జయేత్క్రోధమసాధుం సాధునా జయేత్ ।
జయేత్కదర్యం దానేన జయేత్సత్యేన చానృతమ్ ॥ 58॥
స్త్రీ ధూర్తకేఽలసే భీరౌ చణ్డే పురుషమానిని ।
చౌరే కృతఘ్నే విశ్వాసో న కార్యో న చ నాస్తికే ॥ 59॥
అభివాదనశీలస్య నిత్యం వృద్ధోపసేవినః ।
చత్వారి సమ్ప్రవర్ధన్తే కీర్తిరాయుర్యశోబలమ్ ॥ 60॥
అతిక్లేశేన యేఽర్థాః స్యుర్ధర్మస్యాతిక్రమేణ చ ।
అరేర్వా ప్రణిపాతేన మా స్మ తేషు మనః కృథాః ॥ 61॥
అవిద్యః పురుషః శోచ్యః శోచ్యం మిథునమప్రజమ్ ।
నిరాహారాః ప్రజాః శోచ్యాః శోచ్యం రాష్ట్రమరాజకమ్ ॥ 62॥
అధ్వా జరా దేహవతాం పర్వతానాం జలం జరా ।
అసమ్భోగో జరా స్త్రీణాం వాక్షల్యం మనసో జరా ॥ 63॥
అనామ్నాయ మలా వేదా బ్రాహ్మణస్యావ్రతం మలమ్ ।
కౌతూహలమలా సాధ్వీ విప్రవాస మలాః స్త్రియః ॥ 64॥
సువర్ణస్య మలం రూప్యం రూప్యస్యాపి మలం త్రపు ।
జ్ఞేయం త్రపు మలం సీసం సీసస్యాపి మలం మలమ్ ॥ 65॥
న స్వప్నేన జయేన్నిద్రాం న కామేన స్త్రియం జయేత్ ।
నేన్ధనేన జయేదగ్నిం న పానేన సురాం జయేత్ ॥ 66॥
యస్య దానజితం మిత్రమమిత్రా యుధి నిర్జితాః ।
అన్నపానజితా దారాః సఫలం తస్య జీవితమ్ ॥ 67॥
సహస్రిణోఽపి జీవన్తి జీవన్తి శతినస్తథా ।
ధృతరాష్ట్రం విముఞ్చేచ్ఛాం న కథం చిన్న జీవ్యతే ॥ 68॥
యత్పృథివ్యాం వ్రీహి యవం హిరణ్యం పశవః స్త్రియః ।
నాలమేకస్య తత్సర్వమితి పశ్యన్న ముహ్యతి ॥ 69॥
రాజన్భూయో బ్రవీమి త్వాం పుత్రేషు సమమాచర ।
సమతా యది తే రాజన్స్వేషు పాణ్డుసుతేషు చ ॥ 70॥
॥ ఇతి శ్రీమహాభారతే ఉద్యోగపర్వణి ప్రజాగరపర్వణి
విదురవాక్యే ఏకోనచత్వారింశోఽధ్యాయః ॥ 39॥
Roman (IAST) Transliteration
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduravākye ekonacatvāriṃśo'dhyāyaḥ ||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
anīśvaro'yaṃ puruṣo bhavābhave
sūtraprotā dārumayīva yoṣā |
dhātrā hi diṣṭasya vaśe kilāyaṃ
tasmādvada tvaṃ śravaṇe ghṛto'ham || 1||
vidura uvāca |
aprāptakālaṃ vacanaṃ bṛhaspatirapi bruvan |
labhate buddhyavajñānamavamānaṃ ca bhārata || 2||
priyo bhavati dānena priyavādena cāparaḥ |
mantraṃ mūlabalenānyo yaḥ priyaḥ priya eva saḥ || 3||
dveṣyo na sādhurbhavati na medhāvī na paṇḍitaḥ |
priye śubhāni karmāṇi dveṣye pāpāni bhārata || 4||
na sa kṣayo mahārāja yaḥ kṣayo vṛddhimāvahet |
kṣayaḥ sa tviha mantavyo yaṃ labdhvā bahu nāśayet || 5||
samṛddhā guṇataḥ ke cidbhavanti dhanato'pare |
dhanavṛddhānguṇairhīnāndhṛtarāṣṭra vivarjayet || 6||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
sarvaṃ tvamāyatī yuktaṃ bhāṣase prājñasammatam |
na cotsahe sutaṃ tyaktuṃ yato dharmastato jayaḥ || 7||
vidura uvāca |
svabhāvaguṇasampanno na jātu vinayānvitaḥ |
susūkṣmamapi bhūtānāmupamardaṃ prayokṣyate || 8||
parāpavāda niratāḥ paraduḥkhodayeṣu ca |
parasparavirodhe ca yatante satatothitāḥ || 9||
sa doṣaṃ darśanaṃ yeṣāṃ saṃvāse sumahadbhayam |
arthādāne mahāndoṣaḥ pradāne ca mahadbhayam || 10||
ye pāpā iti vikhyātāḥ saṃvāse parigarhitāḥ |
yuktāścānyairmahādoṣairye narāstānvivarjayet || 11||
nivartamāne sauhārde prītirnīce praṇaśyati |
yā caiva phalanirvṛttiḥ sauhṛde caiva yatsukham || 12||
yatate cāpavādāya yatnamārabhate kṣaye |
alpe'pyapakṛte mohānna śāntimupagacchati || 13||
tādṛśaiḥ saṅgataṃ nīcairnṛśaṃsairakṛtātmabhiḥ |
niśāmya nipuṇaṃ buddhyā vidvāndūrādvivarjayet || 14||
yo jñātimanugṛhṇāti daridraṃ dīnamāturam |
saputrapaśubhirvṛddhiṃ yaśaścāvyayamaśnute || 15||
jñātayo vardhanīyāstairya icchantyātmanaḥ śubham |
kulavṛddhiṃ ca rājendra tasmātsādhu samācara || 16||
śreyasā yokṣyase rājankurvāṇo jñātisatkriyām |
viguṇā hyapi saṃrakṣyā jñātayo bharatarṣabha || 17||
kiṃ punarguṇavantaste tvatprasādābhikāṅkṣiṇaḥ |
prasādaṃ kuru dīnānāṃ pāṇḍavānāṃ viśāṃ pate || 18||
dīyantāṃ grāmakāḥ ke citteṣāṃ vṛttyarthamīśvara |
evaṃ loke yaśaḥprāpto bhaviṣyatsi narādhipa || 19||
vṛddhena hi tvayā kāryaṃ putrāṇāṃ tāta rakṣaṇam |
mayā cāpi hitaṃ vācyaṃ viddhi māṃ tvaddhitaiṣiṇam || 20||
jñātibhirvigrahastāta na kartavyo bhavārthinā |
sukhāni saha bhojyāni jñātibhirbharatarṣabha || 21||
sambhojanaṃ saṅkathanaṃ samprītiś ca parasparam |
jñātibhiḥ saha kāryāṇi na virodhaḥ kathaṃ cana || 22||
jñātayastārayantīha jñātayo majjayanti ca |
suvṛttāstārayantīha durvṛttā majjayanti ca || 23||
suvṛtto bhava rājendra pāṇḍavānprati mānada |
adharṣaṇīyaḥ śatrūṇāṃ tairvṛtastvaṃ bhaviṣyasi || 24||
śrīmantaṃ jñātimāsādya yo jñātiravasīdati |
digdhahastaṃ mṛga iva sa enastasya vindati || 25||
paścādapi naraśreṣṭha tava tāpo bhaviṣyati |
tānvā hatānsutānvāpi śrutvā tadanucintaya || 26||
yena khaṭvāṃ samārūḍhaḥ paritapyeta karmaṇā |
ādāveva na tatkuryādadhruve jīvite sati || 27||
na kaścinnāpanayate pumānanyatra bhārgavāt |
śeṣasampratipattistu buddhimatsveva tiṣṭhati || 28||
duryodhanena yadyetatpāpaṃ teṣu purā kṛtam |
tvayā tatkulavṛddhena pratyāneyaṃ nareśvara || 29||
tāṃstvaṃ pade pratiṣṭhāpya loke vigatakalmaṣaḥ |
bhaviṣyasi naraśreṣṭha pūjanīyo manīṣiṇām || 30||
suvyāhṛtāni dhīrāṇāṃ phalataḥ pravicintya yaḥ |
adhyavasyati kāryeṣu ciraṃ yaśasi tiṣṭhati || 31||
avṛttiṃ vinayo hanti hantyanarthaṃ parākramaḥ |
hanti nityaṃ kṣamā krodhamācāro hantyalakṣaṇam || 32||
paricchadena kṣatreṇa veśmanā paricaryayā |
parīkṣeta kulaṃ rājanbhojanācchādanena ca || 33||
yayościttena vā cittaṃ naibhṛtaṃ naibhṛtena vā |
sameti prajñayā prajñā tayormaitrī na jīryate || 34||
durbuddhimakṛtaprajñaṃ channaṃ kūpaṃ tṛṇairiva |
vivarjayīta medhāvī tasminmaitrī praṇaśyati || 35||
avalipteṣu mūrkheṣu raudrasāhasikeṣu ca |
tathaivāpeta dharmeṣu na maitrīmācaredbudhaḥ || 36||
kṛtajñaṃ dhārmikaṃ satyamakṣudraṃ dṛḍhabhaktikam |
jitendriyaṃ sthitaṃ sthityāṃ mitramatyāgi ceṣyate || 37||
indriyāṇāmanutsargo mṛtyunā na viśiṣyate |
atyarthaṃ punarutsargaḥ sādayeddaivatānyapi || 38||
mārdavaṃ sarvabhūtānāmanasūyā kṣamā dhṛtiḥ |
āyuṣyāṇi budhāḥ prāhurmitrāṇāṃ cāvimānanā || 39||
apanītaṃ sunītena yo'rthaṃ pratyāninīṣate |
matimāsthāya sudṛḍhāṃ tadakāpuruṣa vratam || 40||
āyatyāṃ pratikārajñastadātve dṛḍhaniścayaḥ |
atīte kāryaśeṣajño naro'rthairna prahīyate || 41||
karmaṇā manasā vācā yadabhīkṣṇaṃ niṣevate |
tadevāpaharatyenaṃ tasmātkalyāṇamācaret || 42||
maṅgalālambhanaṃ yogaḥ śrutamutthānamārjavam |
bhūtimetāni kurvanti satāṃ cābhīkṣṇa darśanam || 43||
anirvedaḥ śriyo mūlaṃ duḥkhanāśe sukhasya ca |
mahānbhavatyanirviṇṇaḥ sukhaṃ cātyantamaśnute || 44||
nātaḥ śrīmattaraṃ kiṃ cidanyatpathyatamaṃ tathā |
prabha viṣṇoryathā tāta kṣamā sarvatra sarvadā || 45||
kṣamedaśaktaḥ sarvasya śaktimāndharmakāraṇāt |
arthānarthau samau yasya tasya nityaṃ kṣamā hitā || 46||
yatsukhaṃ sevamāno'pi dharmārthābhyāṃ na hīyate |
kāmaṃ tadupaseveta na mūḍha vratamācaret || 47||
duḥkhārteṣu pramatteṣu nāstikeṣvalaseṣu ca |
na śrīrvasatyadānteṣu ye cotsāha vivarjitāḥ || 48||
ārjavena naraṃ yuktamārjavātsavyapatrapam |
aśaktimantaṃ manyanto dharṣayanti kubuddhayaḥ || 49||
atyāryamatidātāramatiśūramativratam |
prajñābhimāninaṃ caiva śrīrbhayānnopasarpati || 50||
agnihotraphalā vedāḥ śīlavṛttaphalaṃ śrutam |
ratiputra phalā dārā dattabhukta phalaṃ dhanam || 51||
adharmopārjitairarthairyaḥ karotyaurdhva dehikam |
na sa tasya phalaṃ pretya bhuṅkte'rthasya durāgamāt || 52||
kānāra vanadurgeṣu kṛcchrāsvāpatsu sambhrame |
udyateṣu ca śastreṣu nāsti śeṣavatāṃ bhayam || 53||
utthānaṃ saṃyamo dākṣyamapramādo dhṛtiḥ smṛtiḥ |
samīkṣya ca samārambho viddhi mūlaṃ bhavasya tat || 54||
tapobalaṃ tāpasānāṃ brahma brahmavidāṃ balam |
hiṃsā balamasādhūnāṃ kṣamāguṇavatāṃ balam || 55||
aṣṭau tānyavrataghnāni āpo mūlaṃ phalaṃ payaḥ |
havirbrāhmaṇa kāmyā ca gurorvacanamauṣadham || 56||
na tatparasya sandadhyātpratikūlaṃ yadātmanaḥ |
saṅgraheṇaiṣa dharmaḥ syātkāmādanyaḥ pravartate || 57||
akrodhena jayetkrodhamasādhuṃ sādhunā jayet |
jayetkadaryaṃ dānena jayetsatyena cānṛtam || 58||
strī dhūrtake'lase bhīrau caṇḍe puruṣamānini |
caure kṛtaghne viśvāso na kāryo na ca nāstike || 59||
abhivādanaśīlasya nityaṃ vṛddhopasevinaḥ |
catvāri sampravardhante kīrtirāyuryaśobalam || 60||
atikleśena ye'rthāḥ syurdharmasyātikrameṇa ca |
arervā praṇipātena mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ || 61||
avidyaḥ puruṣaḥ śocyaḥ śocyaṃ mithunamaprajam |
nirāhārāḥ prajāḥ śocyāḥ śocyaṃ rāṣṭramarājakam || 62||
adhvā jarā dehavatāṃ parvatānāṃ jalaṃ jarā |
asambhogo jarā strīṇāṃ vākṣalyaṃ manaso jarā || 63||
anāmnāya malā vedā brāhmaṇasyāvrataṃ malam |
kautūhalamalā sādhvī vipravāsa malāḥ striyaḥ || 64||
suvarṇasya malaṃ rūpyaṃ rūpyasyāpi malaṃ trapu |
jñeyaṃ trapu malaṃ sīsaṃ sīsasyāpi malaṃ malam || 65||
na svapnena jayennidrāṃ na kāmena striyaṃ jayet |
nendhanena jayedagniṃ na pānena surāṃ jayet || 66||
yasya dānajitaṃ mitramamitrā yudhi nirjitāḥ |
annapānajitā dārāḥ saphalaṃ tasya jīvitam || 67||
sahasriṇo'pi jīvanti jīvanti śatinastathā |
dhṛtarāṣṭraṃ vimuñcecchāṃ na kathaṃ cinna jīvyate || 68||
yatpṛthivyāṃ vrīhi yavaṃ hiraṇyaṃ paśavaḥ striyaḥ |
nālamekasya tatsarvamiti paśyanna muhyati || 69||
rājanbhūyo bravīmi tvāṃ putreṣu samamācara |
samatā yadi te rājansveṣu pāṇḍusuteṣu ca || 70||
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduravākye ekonacatvāriṃśo'dhyāyaḥ || 39||