📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
విదుర నీతి - ఉద్యోగ పర్వమ్, అధ్యాయః 37
Vidura Niti - Udyoga Parvam, Adhyayah 37
Vyasa Telugu
॥ ఇతి శ్రీమహాభారతే ఉద్యోగపర్వణి ప్రజాగరపర్వణి
విదురవాక్యే సప్తత్రింశోఽధ్యాయః ॥
విదుర ఉవాచ ।
సప్తదశేమాన్రాజేన్ద్ర మనుః స్వాయమ్భువోఽబ్రవీత్ ।
వైచిత్రవీర్య పురుషానాకాశం ముష్టిభిర్ఘ్నతః ॥ 1॥
తానేవిన్ద్రస్య హి ధనురనామ్యం నమతోఽబ్రవీత్ ।
అథో మరీచినః పాదాననామ్యాన్నమతస్తథా ॥ 2॥
యశ్చాశిష్యం శాసతి యశ్ చ కుప్యతే
యశ్చాతివేలం భజతే ద్విషన్తమ్ ।
స్త్రియశ్చ యోఽరక్షతి భద్రమస్తు తే
యశ్చాయాచ్యం యాచతి యశ్ చ కత్థతే ॥ 3॥
యశ్చాభిజాతః ప్రకరోత్యకార్యం
యశ్చాబలో బలినా నిత్యవైరీ ।
అశ్రద్దధానాయ చ యో బ్రవీతి
యశ్చాకామ్యం కామయతే నరేన్ద్ర ॥ 4॥
వధ్వా హాసం శ్వశురో యశ్ చ మన్యతే
వధ్వా వసన్నుత యో మానకామః ।
పరక్షేత్రే నిర్వపతి యశ్చ బీజం
స్త్రియం చ యః పరివదతేఽతివేలమ్ ॥ 5॥
యశ్చైవ లబ్ధ్వా న స్మరామీత్యువాచ
దత్త్వా చ యః కత్థతి యాచ్యమానః ।
యశ్చాసతః సాన్త్వముపాసతీహ
ఏతేఽనుయాన్త్యనిలం పాశహస్తాః ॥ 6॥
యస్మిన్యథా వర్తతే యో మనుష్యస్
తస్మింస్తథా వర్తితవ్యం స ధర్మః ।
మాయాచారో మాయయా వర్తితవ్యః
సాధ్వాచారః సాధునా ప్రత్యుదేయః ॥ 7॥
ధృతరాష్ట్ర ఉవాచ ।
శతాయురుక్తః పురుషః సర్వవేదేషు వై యదా ।
నాప్నోత్యథ చ తత్సర్వమాయుః కేనేహ హేతునా ॥ 8॥
విదుర ఉవాచ ।
అతివాదోఽతిమానశ్చ తథాత్యాగో నరాధిపః ।
క్రోధశ్చాతివివిత్సా చ మిత్రద్రోహశ్చ తాని షట్ ॥ 9॥
ఏత ఏవాసయస్తీక్ష్ణాః కృన్తన్త్యాయూంషి దేహినామ్ ।
ఏతాని మానవాన్ఘ్నన్తి న మృత్యుర్భద్రమస్తు తే ॥ 10॥
విశ్వస్తస్యైతి యో దారాన్యశ్చాపి గురు తక్పగః ।
వృషలీ పతిర్ద్విజో యశ్చ పానపశ్చైవ భారత ॥ 11॥
శరణాగతహా చైవ సర్వే బ్రహ్మహణైః సమాః ।
ఏతైః సమేత్య కర్తవ్యం ప్రాయశ్చిత్తమితి శ్రుతిః ॥ 12॥
గృహీ వదాన్యోఽనపవిద్ధ వాక్యః
శేషాన్న భోకాప్యవిహింసకశ్ చ ।
నానర్థకృత్త్యక్తకలిః కృతజ్ఞః
సత్యో మృదుః స్వర్గముపైతి విద్వాన్ ॥ 13॥
సులభాః పురుషా రాజన్సతతం ప్రియవాదినః ।
అప్రియస్య తు పథ్యస్య వక్తా శ్రోతా చ దుర్లభః ॥ 14॥
యో హి ధర్మం వ్యపాశ్రిత్య హిత్వా భర్తుః ప్రియాప్రియే ।
అప్రియాణ్యాహ పథ్యాని తేన రాజా సహాయవాన్ ॥ 15॥
త్యజేత్కులార్థే పురుషం గ్రామస్యార్థే కులం త్యజేత్ ।
గ్రామం జనపదస్యార్థే ఆత్మార్థే పృథివీం త్యజేత్ ॥ 16॥
ఆపదర్థం ధనం రక్షేద్దారాన్రక్షేద్ధనైరపి ।
ఆత్మానం సతతం రక్షేద్దారైరపి ధనైరపి ॥ 17॥
ఉక్తం మయా ద్యూతకాలేఽపి రాజన్
నైవం యుక్తం వచనం ప్రాతిపీయ ।
తదౌషధం పథ్యమివాతురస్య
న రోచతే తవ వైచిత్ర వీర్య ॥ 18॥
కాకైరిమాంశ్చిత్రబర్హాన్మయూరాన్
పరాజైష్ఠాః పాణ్డవాన్ధార్తరాష్ట్రైః ।
హిత్వా సింహాన్క్రోష్టు కాన్గూహమానః
ప్రాప్తే కాలే శోచితా త్వం నరేన్ద్ర ॥ 19॥
యస్తాత న క్రుధ్యతి సర్వకాలం
భృత్యస్య భక్తస్య హితే రతస్య ।
తస్మిన్భృత్యా భర్తరి విశ్వసన్తి
న చైనమాపత్సు పరిత్యజన్తి ॥ 20॥
న భృత్యానాం వృత్తి సంరోధనేన
బాహ్యం జనం సఞ్జిఘృక్షేదపూర్వమ్ ।
త్యజన్తి హ్యేనముచితావరుద్ధాః
స్నిగ్ధా హ్యమాత్యాః పరిహీనభోగాః ॥ 21॥
కృత్యాని పూర్వం పరిసఙ్ఖ్యాయ సర్వాణ్య్
ఆయవ్యయావనురూపాం చ వృత్తిమ్ ।
సఙ్గృహ్ణీయాదనురూపాన్సహాయాన్
సహాయసాధ్యాని హి దుష్కరాణి ॥ 22॥
అభిప్రాయం యో విదిత్వా తు భర్తుః
సర్వాణి కార్యాణి కరోత్యతన్ద్రీః ।
వక్తా హితానామనురక్త ఆర్యః
శక్తిజ్ఞ ఆత్మేవ హి సోఽనుకమ్ప్యః ॥ 23॥
వాక్యం తు యో నాద్రియతేఽనుశిష్టః
ప్రత్యాహ యశ్చాపి నియుజ్యమానః ।
ప్రజ్ఞాభిమానీ ప్రతికూలవాదీ
త్యాజ్యః స తాదృక్త్వరయైవ భృత్యః ॥ 24॥
అస్తబ్ధమక్లీబమదీర్ఘసూత్రం
సానుక్రోశం శ్లక్ష్ణమహార్యమన్యైః ।
అరోగ జాతీయముదారవాక్యం
దూతం వదన్త్యష్ట గుణోపపన్నమ్ ॥ 25॥
న విశ్వాసాజ్జాతు పరస్య గేహం
గచ్ఛేన్నరశ్చేతయానో వికాలే ।
న చత్వరే నిశి తిష్ఠేన్నిగూఢో
న రాజన్యాం యోషితం ప్రార్థయీత ॥ 26॥
న నిహ్నవం సత్ర గతస్య గచ్ఛేత్
సంసృష్ట మన్త్రస్య కుసఙ్గతస్య ।
న చ బ్రూయాన్నాశ్వసామి త్వయీతి
స కారణం వ్యపదేశం తు కుర్యాత్ ॥ 27॥
ఘృణీ రాజా పుంశ్చలీ రాజభృత్యః
పుత్రో భ్రాతా విధవా బాల పుత్రా ।
సేనా జీవీ చోద్ధృత భక్త ఏవ
వ్యవహారే వై వర్జనీయాః స్యురేతే ॥ 28॥
గుణా దశ స్నానశీలం భజన్తే
బలం రూపం స్వరవర్ణప్రశుద్ధిః ।
స్పర్శశ్చ గన్ధశ్చ విశుద్ధతా చ
శ్రీః సౌకుమార్యం ప్రవరాశ్చ నార్యః ॥ 29॥
గుణాశ్చ షణ్మితభుక్తం భజన్తే
ఆరోగ్యమాయుశ్చ సుఖం బలం చ ।
అనావిలం చాస్య భవేదపత్యం
న చైనమాద్యూన ఇతి క్షిపన్తి ॥ 30॥
అకర్మ శీలం చ మహాశనం చ
లోకద్విష్టం బహు మాయం నృశంసమ్ ।
అదేశకాలజ్ఞమనిష్ట వేషమ్
ఏతాన్గృహే న ప్రతివాసయీత ॥ 31॥
కదర్యమాక్రోశకమశ్రుతం చ
వరాక సమ్భూతమమాన్య మానినమ్ ।
నిష్ఠూరిణం కృతవైరం కృతఘ్నమ్
ఏతాన్భృతార్తోఽపి న జాతు యాచేత్ ॥ 32॥
సఙ్క్లిష్టకర్మాణమతిప్రవాదం
నిత్యానృతం చాదృఢ భక్తికం చ ।
వికృష్టరాగం బహుమానినం చాప్య్
ఏతాన్న సేవేత నరాధమాన్షట్ ॥ 33॥
సహాయబన్ధనా హ్యర్థాః సహాయాశ్చార్థబన్ధనాః ।
అన్యోన్యబన్ధనావేతౌ వినాన్యోన్యం న సిధ్యతః ॥ 34॥
ఉత్పాద్య పుత్రాననృణాంశ్చ కృత్వా
వృత్తిం చ తేభ్యోఽనువిధాయ కాం చిత్ ।
స్థానే కుమారీః ప్రతిపాద్య సర్వా
అరణ్యసంస్థో మునివద్బుభూషేత్ ॥ 35॥
హితం యత్సర్వభూతానామాత్మనశ్చ సుఖావహమ్ ।
తత్కుర్యాదీశ్వరో హ్యేతన్మూలం ధర్మార్థసిద్ధయే ॥ 36॥
బుద్ధిః ప్రభావస్తేజశ్చ సత్త్వముత్థానమేవ చ ।
వ్యవసాయశ్చ యస్య స్యాత్తస్యావృత్తి భయం కుతః ॥ 37॥
పశ్య దోషాన్పాణ్డవైర్విగ్రహే త్వం
యత్ర వ్యథేరన్నపి దేవాః స శక్రాః ।
పుత్రైర్వైరం నిత్యముద్విగ్నవాసో
యశః ప్రణాశో ద్విషతాం చ హర్షః ॥ 38॥
భీష్మస్య కోపస్తవ చేన్ద్ర కల్ప
ద్రోణస్య రాజ్ఞశ్చ యుధిష్ఠిరస్య ।
ఉత్సాదయేల్లోకమిమం ప్రవృద్ధః
శ్వేతో గ్రహస్తిర్యగివాపతన్ఖే ॥ 39॥
తవ పుత్రశతం చైవ కర్ణః పఞ్చ చ పాణ్డవాః ।
పృథివీమనుశాసేయురఖిలాం సాగరామ్బరామ్ ॥ 40॥
ధార్తరాష్ట్రా వనం రాజన్వ్యాఘ్రాః పాణ్డుసుతా మతాః ।
మా వనం ఛిన్ధి స వ్యాఘ్రం మా వ్యాఘ్రాన్నీనశో వనాత్ ॥ 41॥
న స్యాద్వనమృతే వ్యాఘ్రాన్వ్యాఘ్రా న స్యురృతే వనమ్ ।
వనం హి రక్ష్యతే వ్యాఘ్రైర్వ్యాఘ్రాన్రక్షతి కాననమ్ ॥ 42॥
న తథేచ్ఛన్త్యకల్యాణాః పరేషాం వేదితుం గుణాన్ ।
యథైషాం జ్ఞాతుమిచ్ఛన్తి నైర్గుణ్యం పాపచేతసః ॥ 43॥
అర్థసిద్ధిం పరామిచ్ఛన్ధర్మమేవాదితశ్ చరేత్ ।
న హి ధర్మాదపైత్యర్థః స్వర్గలోకాదివామృతమ్ ॥ 44॥
యస్యాత్మా విరతః పాపాత్కల్యాణే చ నివేశితః ।
తేన సర్వమిదం బుద్ధం ప్రకృతిర్వికృతిర్శ్చ యా ॥ 45॥
యో ధర్మమర్థం కామం చ యథాకాలం నిషేవతే ।
ధర్మార్థకామసంయోగం యోఽముత్రేహ చ విన్దతి ॥ 46॥
సన్నియచ్ఛతి యో వేగముత్థితం క్రోధహర్షయోః ।
స శ్రియో భాజనం రాజన్యశ్చాపత్సు న ముహ్యతి ॥ 47॥
బలం పఞ్చ విధం నిత్యం పురుషాణాం నిబోధ మే ।
యత్తు బాహుబలం నామ కనిష్ఠం బలముచ్యతే ॥ 48॥
అమాత్యలాభో భద్రం తే ద్వితీయం బలముచ్యతే ।
ధనలాభస్తృతీయం తు బలమాహుర్జిగీషవః ॥ 49॥
యత్త్వస్య సహజం రాజన్పితృపైతామహం బలమ్ ।
అభిజాత బలం నామ తచ్చతుర్థం బలం స్మృతమ్ ॥ 50॥
యేన త్వేతాని సర్వాణి సఙ్గృహీతాని భారత ।
యద్బలానాం బలం శ్రేష్ఠం తత్ప్రజ్ఞా బలముచ్యతే ॥ 51॥
మహతే యోఽపకారాయ నరస్య ప్రభవేన్నరః ।
తేన వైరం సమాసజ్య దూరస్థోఽస్మీతి నాశ్వసేత్ ॥ 52॥
స్త్రీషు రాజసు సర్పేషు స్వాధ్యాయే శత్రుసేవిషు ।
భోగే చాయుషి విశ్వాసం కః ప్రాజ్ఞః కర్తుమర్హతి ॥ 53॥
ప్రజ్ఞా శరేణాభిహతస్య జన్తోశ్
చికిత్సకాః సన్తి న చౌషధాని ।
న హోమమన్త్రా న చ మఙ్గలాని
నాథర్వణా నాప్యగదాః సుసిద్ధాః ॥ 54॥
సర్పశ్చాగ్నిశ్చ సింహశ్చ కులపుత్రశ్చ భారత ।
నావజ్ఞేయా మనుష్యేణ సర్వే తే హ్యతితేజసః ॥ 55॥
అగ్నిస్తేజో మహల్లోకే గూఢస్తిష్ఠతి దారుషు ।
న చోపయుఙ్క్తే తద్దారు యావన్నో దీప్యతే పరైః ॥ 56॥
స ఏవ ఖలు దారుభ్యో యదా నిర్మథ్య దీప్యతే ।
తదా తచ్చ వనం చాన్యన్నిర్దహత్యాశు తేజసా ॥ 57॥
ఏవమేవ కులే జాతాః పావకోపమ తేజసః ।
క్షమావన్తో నిరాకారాః కాష్ఠేఽగ్నిరివ శేరతే ॥ 58॥
లతా ధర్మా త్వం సపుత్రః శాలాః పాణ్డుసుతా మతాః ।
న లతా వర్ధతే జాతు మహాద్రుమమనాశ్రితా ॥ 59॥
వనం రాజంస్త్వం సపుత్రోఽమ్బికేయ
సింహాన్వనే పాణ్డవాంస్తాత విద్ధి ।
సింహైర్విహీనం హి వనం వినశ్యేత్
సింహా వినశ్యేయురృతే వనేన ॥ 60॥
॥ ఇతి శ్రీమహాభారతే ఉద్యోగపర్వణి ప్రజాగరపర్వణి
విదురవాక్యే సప్తత్రింశోఽధ్యాయః ॥ 37॥
Roman (IAST) Transliteration
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduravākye saptatriṃśo'dhyāyaḥ ||
vidura uvāca |
saptadaśemānrājendra manuḥ svāyambhuvo'bravīt |
vaicitravīrya puruṣānākāśaṃ muṣṭibhirghnataḥ || 1||
tānevindrasya hi dhanuranāmyaṃ namato'bravīt |
atho marīcinaḥ pādānanāmyānnamatastathā || 2||
yaścāśiṣyaṃ śāsati yaś ca kupyate
yaścātivelaṃ bhajate dviṣantam |
striyaśca yo'rakṣati bhadramastu te
yaścāyācyaṃ yācati yaś ca katthate || 3||
yaścābhijātaḥ prakarotyakāryaṃ
yaścābalo balinā nityavairī |
aśraddadhānāya ca yo bravīti
yaścākāmyaṃ kāmayate narendra || 4||
vadhvā hāsaṃ śvaśuro yaś ca manyate
vadhvā vasannuta yo mānakāmaḥ |
parakṣetre nirvapati yaśca bījaṃ
striyaṃ ca yaḥ parivadate'tivelam || 5||
yaścaiva labdhvā na smarāmītyuvāca
dattvā ca yaḥ katthati yācyamānaḥ |
yaścāsataḥ sāntvamupāsatīha
ete'nuyāntyanilaṃ pāśahastāḥ || 6||
yasminyathā vartate yo manuṣyas
tasmiṃstathā vartitavyaṃ sa dharmaḥ |
māyācāro māyayā vartitavyaḥ
sādhvācāraḥ sādhunā pratyudeyaḥ || 7||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
śatāyuruktaḥ puruṣaḥ sarvavedeṣu vai yadā |
nāpnotyatha ca tatsarvamāyuḥ keneha hetunā || 8||
vidura uvāca |
ativādo'timānaśca tathātyāgo narādhipaḥ |
krodhaścātivivitsā ca mitradrohaśca tāni ṣaṭ || 9||
eta evāsayastīkṣṇāḥ kṛntantyāyūṃṣi dehinām |
etāni mānavānghnanti na mṛtyurbhadramastu te || 10||
viśvastasyaiti yo dārānyaścāpi guru takpagaḥ |
vṛṣalī patirdvijo yaśca pānapaścaiva bhārata || 11||
śaraṇāgatahā caiva sarve brahmahaṇaiḥ samāḥ |
etaiḥ sametya kartavyaṃ prāyaścittamiti śrutiḥ || 12||
gṛhī vadānyo'napaviddha vākyaḥ
śeṣānna bhokāpyavihiṃsakaś ca |
nānarthakṛttyaktakaliḥ kṛtajñaḥ
satyo mṛduḥ svargamupaiti vidvān || 13||
sulabhāḥ puruṣā rājansatataṃ priyavādinaḥ |
apriyasya tu pathyasya vaktā śrotā ca durlabhaḥ || 14||
yo hi dharmaṃ vyapāśritya hitvā bhartuḥ priyāpriye |
apriyāṇyāha pathyāni tena rājā sahāyavān || 15||
tyajetkulārthe puruṣaṃ grāmasyārthe kulaṃ tyajet |
grāmaṃ janapadasyārthe ātmārthe pṛthivīṃ tyajet || 16||
āpadarthaṃ dhanaṃ rakṣeddārānrakṣeddhanairapi |
ātmānaṃ satataṃ rakṣeddārairapi dhanairapi || 17||
uktaṃ mayā dyūtakāle'pi rājan
naivaṃ yuktaṃ vacanaṃ prātipīya |
tadauṣadhaṃ pathyamivāturasya
na rocate tava vaicitra vīrya || 18||
kākairimāṃścitrabarhānmayūrān
parājaiṣṭhāḥ pāṇḍavāndhārtarāṣṭraiḥ |
hitvā siṃhānkroṣṭu kāngūhamānaḥ
prāpte kāle śocitā tvaṃ narendra || 19||
yastāta na krudhyati sarvakālaṃ
bhṛtyasya bhaktasya hite ratasya |
tasminbhṛtyā bhartari viśvasanti
na cainamāpatsu parityajanti || 20||
na bhṛtyānāṃ vṛtti saṃrodhanena
bāhyaṃ janaṃ sañjighṛkṣedapūrvam |
tyajanti hyenamucitāvaruddhāḥ
snigdhā hyamātyāḥ parihīnabhogāḥ || 21||
kṛtyāni pūrvaṃ parisaṅkhyāya sarvāṇy
āyavyayāvanurūpāṃ ca vṛttim |
saṅgṛhṇīyādanurūpānsahāyān
sahāyasādhyāni hi duṣkarāṇi || 22||
abhiprāyaṃ yo viditvā tu bhartuḥ
sarvāṇi kāryāṇi karotyatandrīḥ |
vaktā hitānāmanurakta āryaḥ
śaktijña ātmeva hi so'nukampyaḥ || 23||
vākyaṃ tu yo nādriyate'nuśiṣṭaḥ
pratyāha yaścāpi niyujyamānaḥ |
prajñābhimānī pratikūlavādī
tyājyaḥ sa tādṛktvarayaiva bhṛtyaḥ || 24||
astabdhamaklībamadīrghasūtraṃ
sānukrośaṃ ślakṣṇamahāryamanyaiḥ |
aroga jātīyamudāravākyaṃ
dūtaṃ vadantyaṣṭa guṇopapannam || 25||
na viśvāsājjātu parasya gehaṃ
gacchennaraścetayāno vikāle |
na catvare niśi tiṣṭhennigūḍho
na rājanyāṃ yoṣitaṃ prārthayīta || 26||
na nihnavaṃ satra gatasya gacchet
saṃsṛṣṭa mantrasya kusaṅgatasya |
na ca brūyānnāśvasāmi tvayīti
sa kāraṇaṃ vyapadeśaṃ tu kuryāt || 27||
ghṛṇī rājā puṃścalī rājabhṛtyaḥ
putro bhrātā vidhavā bāla putrā |
senā jīvī coddhṛta bhakta eva
vyavahāre vai varjanīyāḥ syurete || 28||
guṇā daśa snānaśīlaṃ bhajante
balaṃ rūpaṃ svaravarṇapraśuddhiḥ |
sparśaśca gandhaśca viśuddhatā ca
śrīḥ saukumāryaṃ pravarāśca nāryaḥ || 29||
guṇāśca ṣaṇmitabhuktaṃ bhajante
ārogyamāyuśca sukhaṃ balaṃ ca |
anāvilaṃ cāsya bhavedapatyaṃ
na cainamādyūna iti kṣipanti || 30||
akarma śīlaṃ ca mahāśanaṃ ca
lokadviṣṭaṃ bahu māyaṃ nṛśaṃsam |
adeśakālajñamaniṣṭa veṣam
etāngṛhe na prativāsayīta || 31||
kadaryamākrośakamaśrutaṃ ca
varāka sambhūtamamānya māninam |
niṣṭhūriṇaṃ kṛtavairaṃ kṛtaghnam
etānbhṛtārto'pi na jātu yācet || 32||
saṅkliṣṭakarmāṇamatipravādaṃ
nityānṛtaṃ cādṛḍha bhaktikaṃ ca |
vikṛṣṭarāgaṃ bahumāninaṃ cāpy
etānna seveta narādhamānṣaṭ || 33||
sahāyabandhanā hyarthāḥ sahāyāścārthabandhanāḥ |
anyonyabandhanāvetau vinānyonyaṃ na sidhyataḥ || 34||
utpādya putrānanṛṇāṃśca kṛtvā
vṛttiṃ ca tebhyo'nuvidhāya kāṃ cit |
sthāne kumārīḥ pratipādya sarvā
araṇyasaṃstho munivadbubhūṣet || 35||
hitaṃ yatsarvabhūtānāmātmanaśca sukhāvaham |
tatkuryādīśvaro hyetanmūlaṃ dharmārthasiddhaye || 36||
buddhiḥ prabhāvastejaśca sattvamutthānameva ca |
vyavasāyaśca yasya syāttasyāvṛtti bhayaṃ kutaḥ || 37||
paśya doṣānpāṇḍavairvigrahe tvaṃ
yatra vyatherannapi devāḥ sa śakrāḥ |
putrairvairaṃ nityamudvignavāso
yaśaḥ praṇāśo dviṣatāṃ ca harṣaḥ || 38||
bhīṣmasya kopastava cendra kalpa
droṇasya rājñaśca yudhiṣṭhirasya |
utsādayellokamimaṃ pravṛddhaḥ
śveto grahastiryagivāpatankhe || 39||
tava putraśataṃ caiva karṇaḥ pañca ca pāṇḍavāḥ |
pṛthivīmanuśāseyurakhilāṃ sāgarāmbarām || 40||
dhārtarāṣṭrā vanaṃ rājanvyāghrāḥ pāṇḍusutā matāḥ |
mā vanaṃ chindhi sa vyāghraṃ mā vyāghrānnīnaśo vanāt || 41||
na syādvanamṛte vyāghrānvyāghrā na syurṛte vanam |
vanaṃ hi rakṣyate vyāghrairvyāghrānrakṣati kānanam || 42||
na tathecchantyakalyāṇāḥ pareṣāṃ vedituṃ guṇān |
yathaiṣāṃ jñātumicchanti nairguṇyaṃ pāpacetasaḥ || 43||
arthasiddhiṃ parāmicchandharmamevāditaś caret |
na hi dharmādapaityarthaḥ svargalokādivāmṛtam || 44||
yasyātmā virataḥ pāpātkalyāṇe ca niveśitaḥ |
tena sarvamidaṃ buddhaṃ prakṛtirvikṛtirśca yā || 45||
yo dharmamarthaṃ kāmaṃ ca yathākālaṃ niṣevate |
dharmārthakāmasaṃyogaṃ yo'mutreha ca vindati || 46||
sanniyacchati yo vegamutthitaṃ krodhaharṣayoḥ |
sa śriyo bhājanaṃ rājanyaścāpatsu na muhyati || 47||
balaṃ pañca vidhaṃ nityaṃ puruṣāṇāṃ nibodha me |
yattu bāhubalaṃ nāma kaniṣṭhaṃ balamucyate || 48||
amātyalābho bhadraṃ te dvitīyaṃ balamucyate |
dhanalābhastṛtīyaṃ tu balamāhurjigīṣavaḥ || 49||
yattvasya sahajaṃ rājanpitṛpaitāmahaṃ balam |
abhijāta balaṃ nāma taccaturthaṃ balaṃ smṛtam || 50||
yena tvetāni sarvāṇi saṅgṛhītāni bhārata |
yadbalānāṃ balaṃ śreṣṭhaṃ tatprajñā balamucyate || 51||
mahate yo'pakārāya narasya prabhavennaraḥ |
tena vairaṃ samāsajya dūrastho'smīti nāśvaset || 52||
strīṣu rājasu sarpeṣu svādhyāye śatruseviṣu |
bhoge cāyuṣi viśvāsaṃ kaḥ prājñaḥ kartumarhati || 53||
prajñā śareṇābhihatasya jantoś
cikitsakāḥ santi na cauṣadhāni |
na homamantrā na ca maṅgalāni
nātharvaṇā nāpyagadāḥ susiddhāḥ || 54||
sarpaścāgniśca siṃhaśca kulaputraśca bhārata |
nāvajñeyā manuṣyeṇa sarve te hyatitejasaḥ || 55||
agnistejo mahalloke gūḍhastiṣṭhati dāruṣu |
na copayuṅkte taddāru yāvanno dīpyate paraiḥ || 56||
sa eva khalu dārubhyo yadā nirmathya dīpyate |
tadā tacca vanaṃ cānyannirdahatyāśu tejasā || 57||
evameva kule jātāḥ pāvakopama tejasaḥ |
kṣamāvanto nirākārāḥ kāṣṭhe'gniriva śerate || 58||
latā dharmā tvaṃ saputraḥ śālāḥ pāṇḍusutā matāḥ |
na latā vardhate jātu mahādrumamanāśritā || 59||
vanaṃ rājaṃstvaṃ saputro'mbikeya
siṃhānvane pāṇḍavāṃstāta viddhi |
siṃhairvihīnaṃ hi vanaṃ vinaśyet
siṃhā vinaśyeyurṛte vanena || 60||
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduravākye saptatriṃśo'dhyāyaḥ || 37||