📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
ఉద్ధవగీతా - పఞ్చమోఽధ్యాయః
Uddhavagita - Panchamo'dhyayah
Gita Telugu
అథ పఞ్చమోఽధ్యాయః ।
రాజా ఉవాచ ।
భగవన్తం హరిం ప్రాయః న భజన్తి ఆత్మవిత్తమాః ।
తేషాం అశాన్తకామానాం కా నిష్ఠా అవిజితాత్మనామ్ ॥ 1॥
చమసః ఉవాచ ।
ముఖబాహూరూపాదేభ్యః పురుషస్య ఆశ్రమైః సహ ।
చత్వారః జజ్ఞిరే వర్ణాః గుణైః విప్రాదయః పృథక్ ॥ 2॥
యః ఏషాం పురుషం సాక్షాత్ ఆత్మప్రభవం ఈశ్వరమ్ ।
న భజన్తి అవజానన్తి స్థానాత్ భ్రష్టాః పతన్తి అధః ॥ 3॥
దూరే హరికథాః కేచిత్ దూరే చ అచ్యుతకీర్ర్తనాః ।
స్త్రియః శూద్రాదయః చ ఏవ తే అనుకమ్ప్యా భవాదృశామ్ ॥ 4॥
విప్రః రాజన్యవైశ్యౌ చ హరేః ప్రాప్తాః పదాన్తికమ్ ।
శ్రౌతేన జన్మనా అథ అపి ముహ్యన్తి ఆమ్నాయవాదినః ॥ 5॥
కర్మణి అకోవిదాః స్తబ్ధాః మూర్ఖాః పణ్డితమానినః ।
వదన్తి చాటుకాత్ మూఢాః యయా మాధ్వ్యా గిర ఉత్సుకాః ॥ 6॥
రజసా ఘోరసఙ్కల్పాః కాముకాః అహిమన్యవః ।
దామ్భికాః మానినః పాపాః విహసన్తి అచ్యుతప్రియాన్ ॥ 7॥
వదన్తి తే అన్యోన్యం ఉపాసితస్త్రియః
గృహేషు మైథున్యసుఖేషు చ ఆశిషః ।
యజన్తి అసృష్టాన్ అవిధాన్ అదక్షిణమ్
వృత్త్యై పరం ఘ్నన్తి పశూన్ అతద్విదః ॥ 8॥
శ్రియా విభూత్యా అభిజనేన విద్యయా
త్యాగేన రూపేణ బలేన కర్మణా
సతః అవమన్యన్తి హరిప్రియాన్ ఖలాః ॥ 9॥
సర్వేషు శశ్వత్ తనుభృత్ స్వవస్థితమ్
యథా స్వం ఆత్మానం అభీష్టం ఈశ్వరమ్ ।
వేదోపగీతం చ న శ్రుణ్వతే అబుధాః
మనోరథానాం ప్రవదన్తి వార్తయా ॥ 10॥
లోకే వ్యవాయ ఆమిషం అద్యసేవా
నిత్యాః తు జన్తోః న హి తత్ర చోదనా ।
వ్యవస్థితిః తేషు వివాహయజ్ఞ
సురాగ్రహైః ఆసు నివృత్తిః ఇష్టా ॥ 11॥
ధనం చ ధర్మేకఫలం యతః వై
జ్ఞానం సవిజ్ఞానం అనుప్రశాన్తి ।
గృహేషు యుఞ్జన్తి కలేవరస్య
మృత్యుం న పశ్యన్తి దురన్తవీర్యమ్ ॥ 12॥
యత్ ఘ్రాణభక్షః విహితః సురాయాః
తథా పశోః ఆలభనం న హింసా ।
ఏవం వ్యవాయః ప్రజయా న రత్యా
ఇఅమం విశుద్ధం న విదుః స్వధర్మమ్ ॥ 13॥
యే తు అనేవంవిదః అసన్తః స్తబ్ధాః సత్ అభిమానినః ।
పశూన్ ద్రుహ్యన్తి విస్రబ్ధాః ప్రేత్య ఖాదన్తి తే చ తాన్ ॥ 14॥
ద్విషన్తః పరకాయేషు స్వాత్మానం హరిం ఈశ్వరమ్ ।
మృతకే సానుబన్ధే అస్మిన్ బద్ధస్నేహాః పతన్తి అధః ॥ 15॥
యే కైవల్యం అసమ్ప్రాప్తాః యే చ అతీతాః చ మూఢతామ్ ।
త్రైవర్గికాః హి అక్షణికాః ఆత్మానం ఘాతయన్తి తే ॥ 16॥
ఏతః ఆత్మహనః అశాన్తాః అజ్ఞానే జ్ఞానమానినః ।
సీదన్తి అకృతకృత్యాః వై కాలధ్వస్తమనోరథాః ॥ 17॥
హిత్వా ఆత్యాయ అసరచితాః గృహ అపత్యసుహృత్ శ్రియః ।
తమః విశన్తి అనిచ్ఛన్తః వాసుదేవపరాఙ్ముఖాః ॥ 18॥
రాజా ఉవాచ ।
కస్మిన్ కాలే సః భగవాన్ కిం వర్ణః కీదృశః నృభిః ।
నామ్నా వా కేన విధినా పూజ్యతే తత్ ఇహ ఉచ్యతామ్ ॥ 19॥
కరభాజనః ఉవాచ ।
కృతం త్రేతా ద్వాపరం చ కలిః ఇత్యేషు కేశవః ।
నానావర్ణ అభిధాకారః నానా ఏవ విధినా ఇజ్యతే ॥ 20॥
కృతే శుక్లః చతుర్బాహుః జటిలః వల్కలామ్బరః ।
కృష్ణాజినౌపవీతాక్షాన్ బిభ్రత్ దణ్డకమణ్డలూన్ ॥ 21॥
మనుష్యాః తు తదా శాన్తాః నిర్వైరాః సుహృదః సమాః ।
యజన్తి తపసా దేవం శమేన చ దమేన చ ॥ 22॥
హంసః సుపర్ణః వైకుణ్ఠః ధర్మః యోగేశ్వరః అమలః ।
ఈశ్వరః పురుషః అవ్యక్తః పరమాత్మా ఇతి గీయతే ॥ 23॥
త్రేతాయాం రక్తవర్ణః అసౌ చతుర్బాహుః త్రిమేఖలః ।
హిరణ్యకేశః త్రయీ ఆత్మా స్రుక్స్రువాది ఉపలక్షణః ॥ 24॥
తం తదా మనుజా దేవం సర్వదేవమయం హరిమ్ ।
యజన్తి విద్యయా త్రయ్యా ధర్మిష్ఠాః బ్రహ్మవాదినః ॥ 25॥
విష్ణుః యజ్ఞః పృష్ణిగర్భః సర్వదేవః ఉరుక్రమః ।
వృషాకపిః జయన్తః చ ఉరుగాయ ఇతి ఈర్యతే ॥ 26॥
ద్వాపరే భగవాన్ శ్యామః పీతవాసా నిజాయుధః ।
శ్రీవత్సాదిభిః అఙ్కైః చ లక్షణైః ఉపలక్షితః ॥ 27॥
తం తదా పురుషం మర్త్యా మహారాజౌపలక్షణమ్ ।
యజన్తి వేదతన్త్రాభ్యాం పరం జిజ్ఞాసవః నృప ॥ 28॥
నమః తే వాసుదేవాయ నమః సఙ్కర్షణాయ చ ।
ప్రద్యుమ్నాయ అనిరుద్ధాయ తుభ్యం భగవతే నమః ॥ 29॥
నారాయణాయ ఋషయే పురుషాయ మహాత్మనే ।
విశ్వేశ్వరాయ విశ్వాయ సర్వభూతాత్మనే నమః ॥ 30॥
ఇతి ద్వాపరః ఉర్వీశ స్తువన్తి జగదీశ్వరమ్ ।
నానాతన్త్రవిధానేన కలౌ అపి యథా శ్రుణు ॥ 31॥
కృష్ణవర్ణం త్విషాకృష్ణం సాఙ్గౌపాఙ్గాస్త్ర
పార్షదమ్ ।
యజ్ఞైః సఙ్కీర్తనప్రాయైః యజన్తి హి సుమేధసః ॥ 32॥
ధ్యేయం సదా పరిభవఘ్నం అభీష్టదోహమ్
తీర్థాస్పదం శివవిరిఞ్చినుతం శరణ్యమ్ ।
భృత్యార్తిహన్ ప్రణతపాల భవాబ్ధిపోతమ్
వన్దే మహాపురుష తే చరణారవిన్దమ్ ॥ 33॥
త్యక్త్వా సుదుస్త్యజసురైప్సితరాజ్యలక్ష్మీమ్
ధర్మిష్ఠః ఆర్యవచసా యత్ అగాత్ అరణ్యమ్ ।
మాయామృగం దయితయా ఇప్సితం అన్వధావత్
వన్దే మహాపురుష తే చరణారవిన్దమ్ ॥ 34॥
ఏవం యుగానురూపాభ్యాం భగవాన్ యుగవర్తిభిః ।
మనుజైః ఇజ్యతే రాజన్ శ్రేయసాం ఈశ్వరః హరిః ॥ 35॥
కలిం సభాజయన్తి ఆర్యా గుణజ్ఞాః సారభాగినః ।
యత్ర సఙ్కీర్తనేన ఏవ సర్వః స్వార్థః అభిలభ్యతే ॥ 36॥
న హి అతః పరమః లాభః దేహినాం భ్రామ్యతాం ఇహ ।
యతః విన్దేత పరమాం శాన్తిం నశ్యతి సంసృతిః ॥ 37॥
కృతాదిషు ప్రజా రాజన్ కలౌ ఇచ్ఛన్తి సమ్భవమ్ ।
కలౌ ఖలు భవిష్యన్తి నారాయణపరాయణాః ॥ 38॥
క్వచిత్ క్వచిత్ మహారాజ ద్రవిడేషు చ భూరిశః ।
తామ్రపర్ణీ నదీ యత్ర కృతమాలా పయస్వినీ ॥ 39॥
కావేరీ చ మహాపుణ్యా ప్రతీచీ చ మహానదీ ।
యే పిబన్తి జలం తాసాం మనుజా మనుజేశ్వర ।
ప్రాయః భక్తాః భగవతి వాసుదేవః అమల ఆశయాః ॥ 40॥
దేవర్షిభూతాప్తనృణా పితౄణాం
న కిఙ్కరః న అయం ఋణీ చ రాజన్ ।
సర్వాత్మనా యః శరణం శరణ్యమ్
గతః ముకున్దం పరిహృత్య కర్తుమ్ ॥ 41॥
స్వపాదమూలం భజతః ప్రియస్య
త్యక్తాన్యభావస్య హరిః పరేశః ।
వికర్మ యత్ చ ఉత్పతితం కథఞ్చిత్
ధునోతి సర్వం హృది సన్నివిష్టః ॥ 42॥
నారదః ఉవాచ ।
ధర్మాన్ భాగవతాన్ ఇత్థం శ్రుత్వా అథ మిథిలేశ్వరః ।
జాయన్త ఇయాన్ మునీన్ ప్రీతః సోపాధ్యాయః హి అపూజయత్ ॥ 43॥
తతః అన్తః దధిరే సిద్ధాః సర్వలోకస్య పశ్యతః ।
రాజా ధర్మాన్ ఉపాతిష్ఠన్ అవాప పరమాం గతిమ్ ॥ 44॥
త్వం అపి ఏతాన్ మహాభాగ ధర్మాన్ భాగవతాన్ శ్రుతాన్ ।
ఆస్థితః శ్రద్ధయా యుక్తః నిఃసఙ్గః యాస్యసే పరమ్ ॥ 45॥
యువయోః ఖలు దమ్పత్యోః యశసా పూరితం జగత్ ।
పుత్రతాం అగమత్ యత్ వాం భగవాన్ ఈశ్వరః హరిః ॥ 46॥
దర్శనాలిఙ్గనాలాపైః శయనాసనభోజనైః ।
ఆత్మా వాం పావితః కృష్ణే పుత్రస్నేహ ప్రకుర్వతోః ॥ 47॥
వైరేణ యం నృపతయః శిశుపాలపౌణ్డ్ర
శాల్వాదయః గతివిలాసవిలోకనాదయైః ।
ధ్యాయన్తః ఆకృతధియః శయనాసనాదౌ
తత్ సామ్యం ఆపుః అనురక్తధియాం పునః కిమ్ ॥ 48॥
మా అపత్యబుద్ధిం అకృథాః కృష్ణే సర్వాత్మనీశ్వరే ।
మాయామనుష్యభావేన గూఢ ఐశ్వర్యే పరే అవ్యయే ॥ 49॥
భూభారరాజన్యహన్తవే గుప్తయే సతామ్ ।
అవతీర్ణస్య నిర్వృత్యై యశః లోకే వితన్యతే ॥ 50॥
శ్రీశుకః ఉవాచ ।
ఏతత్ శ్రుత్వా మహాభాగః వసుదేవః అతివిస్మితః ।
దేవకీ చ మహాభాగాః జహతుః మోహం ఆత్మనః ॥ 51॥
ఇతిహాసం ఇమం పుణ్యం ధారయేత్ యః సమాహితః ।
సః విధూయ ఇహ శమలం బ్రహ్మభూయాయ కల్పతే ॥ 52॥
ఇతి శ్రీమద్భాగవతే మహాపురాణే పారమహంస్యాం
సంహితాయామేకాదశస్కన్ధే వసుదేవనారదసంవాదే
పఞ్చమోఽధ్యాయః ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha pañcamo'dhyāyaḥ |
rājā uvāca |
bhagavantaṃ hariṃ prāyaḥ na bhajanti ātmavittamāḥ |
teṣāṃ aśāntakāmānāṃ kā niṣṭhā avijitātmanām || 1||
camasaḥ uvāca |
mukhabāhūrūpādebhyaḥ puruṣasya āśramaiḥ saha |
catvāraḥ jajñire varṇāḥ guṇaiḥ viprādayaḥ pṛthak || 2||
yaḥ eṣāṃ puruṣaṃ sākṣāt ātmaprabhavaṃ īśvaram |
na bhajanti avajānanti sthānāt bhraṣṭāḥ patanti adhaḥ || 3||
dūre harikathāḥ kecit dūre ca acyutakīrrtanāḥ |
striyaḥ śūdrādayaḥ ca eva te anukampyā bhavādṛśām || 4||
vipraḥ rājanyavaiśyau ca hareḥ prāptāḥ padāntikam |
śrautena janmanā atha api muhyanti āmnāyavādinaḥ || 5||
karmaṇi akovidāḥ stabdhāḥ mūrkhāḥ paṇḍitamāninaḥ |
vadanti cāṭukāt mūḍhāḥ yayā mādhvyā gira utsukāḥ || 6||
rajasā ghorasaṅkalpāḥ kāmukāḥ ahimanyavaḥ |
dāmbhikāḥ māninaḥ pāpāḥ vihasanti acyutapriyān || 7||
vadanti te anyonyaṃ upāsitastriyaḥ
gṛheṣu maithunyasukheṣu ca āśiṣaḥ |
yajanti asṛṣṭān avidhān adakṣiṇam
vṛttyai paraṃ ghnanti paśūn atadvidaḥ || 8||
śriyā vibhūtyā abhijanena vidyayā
tyāgena rūpeṇa balena karmaṇā
sataḥ avamanyanti haripriyān khalāḥ || 9||
sarveṣu śaśvat tanubhṛt svavasthitam
yathā svaṃ ātmānaṃ abhīṣṭaṃ īśvaram |
vedopagītaṃ ca na śruṇvate abudhāḥ
manorathānāṃ pravadanti vārtayā || 10||
loke vyavāya āmiṣaṃ adyasevā
nityāḥ tu jantoḥ na hi tatra codanā |
vyavasthitiḥ teṣu vivāhayajña
surāgrahaiḥ āsu nivṛttiḥ iṣṭā || 11||
dhanaṃ ca dharmekaphalaṃ yataḥ vai
jñānaṃ savijñānaṃ anupraśānti |
gṛheṣu yuñjanti kalevarasya
mṛtyuṃ na paśyanti durantavīryam || 12||
yat ghrāṇabhakṣaḥ vihitaḥ surāyāḥ
tathā paśoḥ ālabhanaṃ na hiṃsā |
evaṃ vyavāyaḥ prajayā na ratyā
iamaṃ viśuddhaṃ na viduḥ svadharmam || 13||
ye tu anevaṃvidaḥ asantaḥ stabdhāḥ sat abhimāninaḥ |
paśūn druhyanti visrabdhāḥ pretya khādanti te ca tān || 14||
dviṣantaḥ parakāyeṣu svātmānaṃ hariṃ īśvaram |
mṛtake sānubandhe asmin baddhasnehāḥ patanti adhaḥ || 15||
ye kaivalyaṃ asamprāptāḥ ye ca atītāḥ ca mūḍhatām |
traivargikāḥ hi akṣaṇikāḥ ātmānaṃ ghātayanti te || 16||
etaḥ ātmahanaḥ aśāntāḥ ajñāne jñānamāninaḥ |
sīdanti akṛtakṛtyāḥ vai kāladhvastamanorathāḥ || 17||
hitvā ātyāya asaracitāḥ gṛha apatyasuhṛt śriyaḥ |
tamaḥ viśanti anicchantaḥ vāsudevaparāṅmukhāḥ || 18||
rājā uvāca |
kasmin kāle saḥ bhagavān kiṃ varṇaḥ kīdṛśaḥ nṛbhiḥ |
nāmnā vā kena vidhinā pūjyate tat iha ucyatām || 19||
karabhājanaḥ uvāca |
kṛtaṃ tretā dvāparaṃ ca kaliḥ ityeṣu keśavaḥ |
nānāvarṇa abhidhākāraḥ nānā eva vidhinā ijyate || 20||
kṛte śuklaḥ caturbāhuḥ jaṭilaḥ valkalāmbaraḥ |
kṛṣṇājinaupavītākṣān bibhrat daṇḍakamaṇḍalūn || 21||
manuṣyāḥ tu tadā śāntāḥ nirvairāḥ suhṛdaḥ samāḥ |
yajanti tapasā devaṃ śamena ca damena ca || 22||
haṃsaḥ suparṇaḥ vaikuṇṭhaḥ dharmaḥ yogeśvaraḥ amalaḥ |
īśvaraḥ puruṣaḥ avyaktaḥ paramātmā iti gīyate || 23||
tretāyāṃ raktavarṇaḥ asau caturbāhuḥ trimekhalaḥ |
hiraṇyakeśaḥ trayī ātmā sruksruvādi upalakṣaṇaḥ || 24||
taṃ tadā manujā devaṃ sarvadevamayaṃ harim |
yajanti vidyayā trayyā dharmiṣṭhāḥ brahmavādinaḥ || 25||
viṣṇuḥ yajñaḥ pṛṣṇigarbhaḥ sarvadevaḥ urukramaḥ |
vṛṣākapiḥ jayantaḥ ca urugāya iti īryate || 26||
dvāpare bhagavān śyāmaḥ pītavāsā nijāyudhaḥ |
śrīvatsādibhiḥ aṅkaiḥ ca lakṣaṇaiḥ upalakṣitaḥ || 27||
taṃ tadā puruṣaṃ martyā mahārājaupalakṣaṇam |
yajanti vedatantrābhyāṃ paraṃ jijñāsavaḥ nṛpa || 28||
namaḥ te vāsudevāya namaḥ saṅkarṣaṇāya ca |
pradyumnāya aniruddhāya tubhyaṃ bhagavate namaḥ || 29||
nārāyaṇāya ṛṣaye puruṣāya mahātmane |
viśveśvarāya viśvāya sarvabhūtātmane namaḥ || 30||
iti dvāparaḥ urvīśa stuvanti jagadīśvaram |
nānātantravidhānena kalau api yathā śruṇu || 31||
kṛṣṇavarṇaṃ tviṣākṛṣṇaṃ sāṅgaupāṅgāstra
pārṣadam |
yajñaiḥ saṅkīrtanaprāyaiḥ yajanti hi sumedhasaḥ || 32||
dhyeyaṃ sadā paribhavaghnaṃ abhīṣṭadoham
tīrthāspadaṃ śivaviriñcinutaṃ śaraṇyam |
bhṛtyārtihan praṇatapāla bhavābdhipotam
vande mahāpuruṣa te caraṇāravindam || 33||
tyaktvā sudustyajasuraipsitarājyalakṣmīm
dharmiṣṭhaḥ āryavacasā yat agāt araṇyam |
māyāmṛgaṃ dayitayā ipsitaṃ anvadhāvat
vande mahāpuruṣa te caraṇāravindam || 34||
evaṃ yugānurūpābhyāṃ bhagavān yugavartibhiḥ |
manujaiḥ ijyate rājan śreyasāṃ īśvaraḥ hariḥ || 35||
kaliṃ sabhājayanti āryā guṇajñāḥ sārabhāginaḥ |
yatra saṅkīrtanena eva sarvaḥ svārthaḥ abhilabhyate || 36||
na hi ataḥ paramaḥ lābhaḥ dehināṃ bhrāmyatāṃ iha |
yataḥ vindeta paramāṃ śāntiṃ naśyati saṃsṛtiḥ || 37||
kṛtādiṣu prajā rājan kalau icchanti sambhavam |
kalau khalu bhaviṣyanti nārāyaṇaparāyaṇāḥ || 38||
kvacit kvacit mahārāja draviḍeṣu ca bhūriśaḥ |
tāmraparṇī nadī yatra kṛtamālā payasvinī || 39||
kāverī ca mahāpuṇyā pratīcī ca mahānadī |
ye pibanti jalaṃ tāsāṃ manujā manujeśvara |
prāyaḥ bhaktāḥ bhagavati vāsudevaḥ amala āśayāḥ || 40||
devarṣibhūtāptanṛṇā pitṝṇāṃ
na kiṅkaraḥ na ayaṃ ṛṇī ca rājan |
sarvātmanā yaḥ śaraṇaṃ śaraṇyam
gataḥ mukundaṃ parihṛtya kartum || 41||
svapādamūlaṃ bhajataḥ priyasya
tyaktānyabhāvasya hariḥ pareśaḥ |
vikarma yat ca utpatitaṃ kathañcit
dhunoti sarvaṃ hṛdi sanniviṣṭaḥ || 42||
nāradaḥ uvāca |
dharmān bhāgavatān itthaṃ śrutvā atha mithileśvaraḥ |
jāyanta iyān munīn prītaḥ sopādhyāyaḥ hi apūjayat || 43||
tataḥ antaḥ dadhire siddhāḥ sarvalokasya paśyataḥ |
rājā dharmān upātiṣṭhan avāpa paramāṃ gatim || 44||
tvaṃ api etān mahābhāga dharmān bhāgavatān śrutān |
āsthitaḥ śraddhayā yuktaḥ niḥsaṅgaḥ yāsyase param || 45||
yuvayoḥ khalu dampatyoḥ yaśasā pūritaṃ jagat |
putratāṃ agamat yat vāṃ bhagavān īśvaraḥ hariḥ || 46||
darśanāliṅganālāpaiḥ śayanāsanabhojanaiḥ |
ātmā vāṃ pāvitaḥ kṛṣṇe putrasneha prakurvatoḥ || 47||
vaireṇa yaṃ nṛpatayaḥ śiśupālapauṇḍra
śālvādayaḥ gativilāsavilokanādayaiḥ |
dhyāyantaḥ ākṛtadhiyaḥ śayanāsanādau
tat sāmyaṃ āpuḥ anuraktadhiyāṃ punaḥ kim || 48||
mā apatyabuddhiṃ akṛthāḥ kṛṣṇe sarvātmanīśvare |
māyāmanuṣyabhāvena gūḍha aiśvarye pare avyaye || 49||
bhūbhārarājanyahantave guptaye satām |
avatīrṇasya nirvṛtyai yaśaḥ loke vitanyate || 50||
śrīśukaḥ uvāca |
etat śrutvā mahābhāgaḥ vasudevaḥ ativismitaḥ |
devakī ca mahābhāgāḥ jahatuḥ mohaṃ ātmanaḥ || 51||
itihāsaṃ imaṃ puṇyaṃ dhārayet yaḥ samāhitaḥ |
saḥ vidhūya iha śamalaṃ brahmabhūyāya kalpate || 52||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe vasudevanāradasaṃvāde
pañcamo'dhyāyaḥ ||