📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
నారాయణీయం దశక 97 - ఉత్తమభక్తిప్రార్థనా తథా మార్కణ్డేయ కథా
Narayaniyam Dashaka 97 - Uttamabhaktiprarthana Tatha Markandeya Katha
Vishnu Telugu
త్రైగుణ్యాద్భిన్నరూపం భవతి హి భువనే హీనమధ్యోత్తమం యత్
జ్ఞానం శ్రద్ధా చ కర్తా వసతిరపి సుఖం కర్మ చాహారభేదాః ।
త్వత్క్షేత్రత్వన్నిషేవాది తు యదిహ పునస్త్వత్పరం తత్తు సర్వం
ప్రాహుర్నైగుణ్యనిష్ఠం తదనుభజనతో మఙ్క్షు సిద్ధో భవేయమ్ ॥1॥
త్వయ్యేవ న్యస్తచిత్తః సుఖమయి విచరన్ సర్వచేష్టాస్త్వదర్థం
త్వద్భక్తైః సేవ్యమానానపి చరితచరానాశ్రయన్ పుణ్యదేశాన్ ।
దస్యౌ విప్రే మృగాదిష్వపి చ సమమతిర్ముచ్యమానావమాన-
స్పర్ధాసూయాదిదోషః సతతమఖిలభూతేషు సమ్పూజయే త్వామ్ ॥2॥
త్వద్భావో యావదేషు స్ఫురతి న విశదం తావదేవం హ్యుపాస్తిం
కుర్వన్నైకాత్మ్యబోధే ఝటితి వికసతి త్వన్మయోఽహం చరేయమ్ ।
త్వద్ధర్మస్యాస్య తావత్ కిమపి న భగవన్ ప్రస్తుతస్య ప్రణాశ-
స్తస్మాత్సర్వాత్మనైవ ప్రదిశ మమ విభో భక్తిమార్గం మనోజ్ఞమ్ ॥3॥
తం చైనం భక్తియోగం ద్రఢయితుమయి మే సాధ్యమారోగ్యమాయు-
ర్దిష్ట్యా తత్రాపి సేవ్యం తవ చరణమహో భేషజాయేవ దుగ్ధమ్ ।
మార్కణ్డేయో హి పూర్వం గణకనిగదితద్వాదశాబ్దాయురుచ్చైః
సేవిత్వా వత్సరం త్వాం తవ భటనివహైర్ద్రావయామాస మృత్యుమ్ ॥4॥
మార్కణ్డేయశ్చిరాయుః స ఖలు పునరపి త్వత్పరః పుష్పభద్రా-
తీరే నిన్యే తపస్యన్నతులసుఖరతిః షట్ తు మన్వన్తరాణి ।
దేవేన్ద్రః సప్తమస్తం సురయువతిమరున్మన్మథైర్మోహయిష్యన్
యోగోష్మప్లుష్యమాణైర్న తు పునరశకత్త్వజ్జనం నిర్జయేత్ కః ॥5॥
ప్రీత్యా నారాయణాఖ్యస్త్వమథ నరసఖః ప్రాప్తవానస్య పార్శ్వం
తుష్ట్యా తోష్టూయమానః స తు వివిధవరైర్లోభితో నానుమేనే ।
ద్రష్టుం మాయ़ఆం త్వదీయాం కిల పునరవృణోద్భక్తితృప్తాన్తరాత్మా
మాయాదుఃఖానభిజ్ఞస్తదపి మృగయతే నూనమాశ్చర్యహేతోః ॥6॥
యాతే త్వయ్యాశు వాతాకులజలదగలత్తోయపూర్ణాతిఘూర్ణత్-
సప్తార్ణోరాశిమగ్నే జగతి స తు జలే సమ్భ్రమన్ వర్షకోటీః ।
దీనః ప్రైక్షిష్ట దూరే వటదలశయనం కఞ్చిదాశ్చర్యబాలం
త్వామేవ శ్యామలాఙ్గం వదనసరసిజన్యస్తపాదాఙ్గులీకమ్ ॥7॥
దృష్ట్వా త్వాం హృష్టరోమా త్వరితముపగతః స్ప్రష్టుకామో మునీన్ద్రః
శ్వాసేనాన్తర్నివిష్టః పునరిహ సకలం దృష్టవాన్ విష్టపౌఘమ్ ।
భూయోఽపి శ్వాసవాతైర్బహిరనుపతితో వీక్షితస్త్వత్కటాక్షై-
ర్మోదాదాశ్లేష్టుకామస్త్వయి పిహితతనౌ స్వాశ్రమే ప్రాగ్వదాసీత్ ॥8॥
గౌర్యా సార్ధం తదగ్రే పురభిదథ గతస్త్వత్ప్రియప్రేక్షణార్థీ
సిద్ధానేవాస్య దత్వా స్వయమయమజరామృత్యుతాదీన్ గతోఽభూత్ ।
ఏవం త్వత్సేవయైవ స్మరరిపురపి స ప్రీయతే యేన తస్మా-
న్మూర్తిత్రయ్యాత్మకస్త్వం నను సకలనియన్తేతి సువ్యక్తమాసీత్ ॥9॥
త్ర్యంశేస్మిన్ సత్యలోకే విధిహరిపురభిన్మన్దిరాణ్యూర్ధ్వమూర్ధ్వం
తేభోఽప్యూర్ధ్వం తు మాయావికృతివిరహితో భాతి వైకుణ్ఠలోకః ।
తత్ర త్వం కారణామ్భస్యపి పశుపకులే శుద్ధసత్త్వైకరూపీ
సచ్చిత్బ్రహ్మాద్వయాత్మా పవనపురపతే పాహి మాం సర్వరోగాత్ ॥10॥
Roman (IAST) Transliteration
traiguṇyādbhinnarūpaṃ bhavati hi bhuvane hīnamadhyottamaṃ yat
jñānaṃ śraddhā ca kartā vasatirapi sukhaṃ karma cāhārabhedāḥ |
tvatkṣetratvanniṣevādi tu yadiha punastvatparaṃ tattu sarvaṃ
prāhurnaiguṇyaniṣṭhaṃ tadanubhajanato maṅkṣu siddho bhaveyam ||1||
tvayyeva nyastacittaḥ sukhamayi vicaran sarvaceṣṭāstvadarthaṃ
tvadbhaktaiḥ sevyamānānapi caritacarānāśrayan puṇyadeśān |
dasyau vipre mṛgādiṣvapi ca samamatirmucyamānāvamāna-
spardhāsūyādidoṣaḥ satatamakhilabhūteṣu sampūjaye tvām ||2||
tvadbhāvo yāvadeṣu sphurati na viśadaṃ tāvadevaṃ hyupāstiṃ
kurvannaikātmyabodhe jhaṭiti vikasati tvanmayo'haṃ careyam |
tvaddharmasyāsya tāvat kimapi na bhagavan prastutasya praṇāśa-
stasmātsarvātmanaiva pradiśa mama vibho bhaktimārgaṃ manojñam ||3||
taṃ cainaṃ bhaktiyogaṃ draḍhayitumayi me sādhyamārogyamāyu-
rdiṣṭyā tatrāpi sevyaṃ tava caraṇamaho bheṣajāyeva dugdham |
mārkaṇḍeyo hi pūrvaṃ gaṇakanigaditadvādaśābdāyuruccaiḥ
sevitvā vatsaraṃ tvāṃ tava bhaṭanivahairdrāvayāmāsa mṛtyum ||4||
mārkaṇḍeyaścirāyuḥ sa khalu punarapi tvatparaḥ puṣpabhadrā-
tīre ninye tapasyannatulasukharatiḥ ṣaṭ tu manvantarāṇi |
devendraḥ saptamastaṃ surayuvatimarunmanmathairmohayiṣyan
yogoṣmapluṣyamāṇairna tu punaraśakattvajjanaṃ nirjayet kaḥ ||5||
prītyā nārāyaṇākhyastvamatha narasakhaḥ prāptavānasya pārśvaṃ
tuṣṭyā toṣṭūyamānaḥ sa tu vividhavarairlobhito nānumene |
draṣṭuṃ māya़āṃ tvadīyāṃ kila punaravṛṇodbhaktitṛptāntarātmā
māyāduḥkhānabhijñastadapi mṛgayate nūnamāścaryahetoḥ ||6||
yāte tvayyāśu vātākulajaladagalattoyapūrṇātighūrṇat-
saptārṇorāśimagne jagati sa tu jale sambhraman varṣakoṭīḥ |
dīnaḥ praikṣiṣṭa dūre vaṭadalaśayanaṃ kañcidāścaryabālaṃ
tvāmeva śyāmalāṅgaṃ vadanasarasijanyastapādāṅgulīkam ||7||
dṛṣṭvā tvāṃ hṛṣṭaromā tvaritamupagataḥ spraṣṭukāmo munīndraḥ
śvāsenāntarniviṣṭaḥ punariha sakalaṃ dṛṣṭavān viṣṭapaugham |
bhūyo'pi śvāsavātairbahiranupatito vīkṣitastvatkaṭākṣai-
rmodādāśleṣṭukāmastvayi pihitatanau svāśrame prāgvadāsīt ||8||
gauryā sārdhaṃ tadagre purabhidatha gatastvatpriyaprekṣaṇārthī
siddhānevāsya datvā svayamayamajarāmṛtyutādīn gato'bhūt |
evaṃ tvatsevayaiva smararipurapi sa prīyate yena tasmā-
nmūrtitrayyātmakastvaṃ nanu sakalaniyanteti suvyaktamāsīt ||9||
tryaṃśesmin satyaloke vidhiharipurabhinmandirāṇyūrdhvamūrdhvaṃ
tebho'pyūrdhvaṃ tu māyāvikṛtivirahito bhāti vaikuṇṭhalokaḥ |
tatra tvaṃ kāraṇāmbhasyapi paśupakule śuddhasattvaikarūpī
saccitbrahmādvayātmā pavanapurapate pāhi māṃ sarvarogāt ||10||