📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
नारायणीयं दशक 7 - विराट्स्ब्रह्मणः जन्म, तपः तथा वैकुण्ठदर्शनम्वरूपवर्णनम्
Narayaniyam Dashaka 7 - Viratsbrahmanah Janma, Tapah Tatha Vaikunthadarshanamvarupavarnanam
Vishnu Devanagari
एवं देव चतुर्दशात्मकजगद्रूपेण जातः पुन-
स्तस्योर्ध्वं खलु सत्यलोकनिलये जातोऽसि धाता स्वयम् ।
यं शंसन्ति हिरण्यगर्भमखिलत्रैलोक्यजीवात्मकं
योऽभूत् स्फीतरजोविकारविकसन्नानासिसृक्षारसः ॥1॥
सोऽयं विश्वविसर्गदत्तहृदयः सम्पश्यमानः स्वयं
बोधं खल्वनवाप्य विश्वविषयं चिन्ताकुलस्तस्थिवान् ।
तावत्त्वं जगतां पते तप तपेत्येवं हि वैहायसीं
वाणीमेनमशिश्रवः श्रुतिसुखां कुर्वंस्तपःप्रेरणाम् ॥2॥
कोऽसौ मामवदत् पुमानिति जलापूर्णे जगन्मण्डले
दिक्षूद्वीक्ष्य किमप्यनीक्षितवता वाक्यार्थमुत्पश्यता ।
दिव्यं वर्षसहस्रमात्ततपसा तेन त्वमाराधित -
स्तस्मै दर्शितवानसि स्वनिलयं वैकुण्ठमेकाद्भुतम् ॥3॥
माया यत्र कदापि नो विकुरुते भाते जगद्भ्यो बहिः
शोकक्रोधविमोहसाध्वसमुखा भावास्तु दूरं गताः ।
सान्द्रानन्दझरी च यत्र परमज्योतिःप्रकाशात्मके
तत्ते धाम विभावितं विजयते वैकुण्ठरूपं विभो ॥4॥
यस्मिन्नाम चतुर्भुजा हरिमणिश्यामावदातत्विषो
नानाभूषणरत्नदीपितदिशो राजद्विमानालयाः ।
भक्तिप्राप्ततथाविधोन्नतपदा दीव्यन्ति दिव्या जना-
तत्ते धाम निरस्तसर्वशमलं वैकुण्ठरूपं जयेत् ॥5॥
नानादिव्यवधूजनैरभिवृता विद्युल्लतातुल्यया
विश्वोन्मादनहृद्यगात्रलतया विद्योतिताशान्तरा ।
त्वत्पादाम्बुजसौरभैककुतुकाल्लक्ष्मीः स्वयं लक्ष्यते
यस्मिन् विस्मयनीयदिव्यविभवं तत्ते पदं देहि मे ॥6॥
तत्रैवं प्रतिदर्शिते निजपदे रत्नासनाध्यासितं
भास्वत्कोटिलसत्किरीटकटकाद्याकल्पदीप्राकृति ।
श्रीवत्साङ्कितमात्तकौस्तुभमणिच्छायारुणं कारणं
विश्वेषां तव रूपमैक्षत विधिस्तत्ते विभो भातु मे ॥7॥
कालाम्भोदकलायकोमलरुचीचक्रेण चक्रं दिशा -
मावृण्वानमुदारमन्दहसितस्यन्दप्रसन्नाननम् ।
राजत्कम्बुगदारिपङ्कजधरश्रीमद्भुजामण्डलं
स्रष्टुस्तुष्टिकरं वपुस्तव विभो मद्रोगमुद्वासयेत् ॥8॥
दृष्ट्वा सम्भृतसम्भ्रमः कमलभूस्त्वत्पादपाथोरुहे
हर्षावेशवशंवदो निपतितः प्रीत्या कृतार्थीभवन् ।
जानास्येव मनीषितं मम विभो ज्ञानं तदापादय
द्वैताद्वैतभवत्स्वरूपपरमित्याचष्ट तं त्वां भजे ॥9॥
आताम्रे चरणे विनम्रमथ तं हस्तेन हस्ते स्पृशन्
बोधस्ते भविता न सर्गविधिभिर्बन्धोऽपि सञ्जायते ।
इत्याभाष्य गिरं प्रतोष्य नितरां तच्चित्तगूढः स्वयं
सृष्टौ तं समुदैरयः स भगवन्नुल्लासयोल्लाघताम् ॥10॥
Roman (IAST) Transliteration
evaṃ deva caturdaśātmakajagadrūpeṇa jātaḥ puna-
stasyordhvaṃ khalu satyalokanilaye jāto'si dhātā svayam |
yaṃ śaṃsanti hiraṇyagarbhamakhilatrailokyajīvātmakaṃ
yo'bhūt sphītarajovikāravikasannānāsisṛkṣārasaḥ ||1||
so'yaṃ viśvavisargadattahṛdayaḥ sampaśyamānaḥ svayaṃ
bodhaṃ khalvanavāpya viśvaviṣayaṃ cintākulastasthivān |
tāvattvaṃ jagatāṃ pate tapa tapetyevaṃ hi vaihāyasīṃ
vāṇīmenamaśiśravaḥ śrutisukhāṃ kurvaṃstapaḥpreraṇām ||2||
ko'sau māmavadat pumāniti jalāpūrṇe jaganmaṇḍale
dikṣūdvīkṣya kimapyanīkṣitavatā vākyārthamutpaśyatā |
divyaṃ varṣasahasramāttatapasā tena tvamārādhita -
stasmai darśitavānasi svanilayaṃ vaikuṇṭhamekādbhutam ||3||
māyā yatra kadāpi no vikurute bhāte jagadbhyo bahiḥ
śokakrodhavimohasādhvasamukhā bhāvāstu dūraṃ gatāḥ |
sāndrānandajharī ca yatra paramajyotiḥprakāśātmake
tatte dhāma vibhāvitaṃ vijayate vaikuṇṭharūpaṃ vibho ||4||
yasminnāma caturbhujā harimaṇiśyāmāvadātatviṣo
nānābhūṣaṇaratnadīpitadiśo rājadvimānālayāḥ |
bhaktiprāptatathāvidhonnatapadā dīvyanti divyā janā-
tatte dhāma nirastasarvaśamalaṃ vaikuṇṭharūpaṃ jayet ||5||
nānādivyavadhūjanairabhivṛtā vidyullatātulyayā
viśvonmādanahṛdyagātralatayā vidyotitāśāntarā |
tvatpādāmbujasaurabhaikakutukāllakṣmīḥ svayaṃ lakṣyate
yasmin vismayanīyadivyavibhavaṃ tatte padaṃ dehi me ||6||
tatraivaṃ pratidarśite nijapade ratnāsanādhyāsitaṃ
bhāsvatkoṭilasatkirīṭakaṭakādyākalpadīprākṛti |
śrīvatsāṅkitamāttakaustubhamaṇicchāyāruṇaṃ kāraṇaṃ
viśveṣāṃ tava rūpamaikṣata vidhistatte vibho bhātu me ||7||
kālāmbhodakalāyakomalarucīcakreṇa cakraṃ diśā -
māvṛṇvānamudāramandahasitasyandaprasannānanam |
rājatkambugadāripaṅkajadharaśrīmadbhujāmaṇḍalaṃ
sraṣṭustuṣṭikaraṃ vapustava vibho madrogamudvāsayet ||8||
dṛṣṭvā sambhṛtasambhramaḥ kamalabhūstvatpādapāthoruhe
harṣāveśavaśaṃvado nipatitaḥ prītyā kṛtārthībhavan |
jānāsyeva manīṣitaṃ mama vibho jñānaṃ tadāpādaya
dvaitādvaitabhavatsvarūpaparamityācaṣṭa taṃ tvāṃ bhaje ||9||
ātāmre caraṇe vinamramatha taṃ hastena haste spṛśan
bodhaste bhavitā na sargavidhibhirbandho'pi sañjāyate |
ityābhāṣya giraṃ pratoṣya nitarāṃ taccittagūḍhaḥ svayaṃ
sṛṣṭau taṃ samudairayaḥ sa bhagavannullāsayollāghatām ||10||