📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
ਸ਼ਿਵ ਮਹਿਮ੍ਨਾ ਸ੍ਤੋਤ੍ਰਮ੍
Shiva Mahimna Stotram
Shiva Stotram Adi Shankaracharya Gurmukhi
ਅਥ ਸ਼੍ਰੀ ਸ਼ਿਵਮਹਿਮ੍ਨਸ੍ਤੋਤ੍ਰਮ੍ ॥
ਮਹਿਮ੍ਨਃ ਪਾਰਂ ਤੇ ਪਰਮਵਿਦੁषੋ ਯਦ੍ਯਸਦृਸ਼ੀ
ਸ੍ਤੁਤਿਰ੍ਬ੍ਰਹ੍ਮਾਦੀਨਾਮਪਿ ਤਦਵਸਨ੍ਨਾਸ੍ਤ੍ਵਯਿ ਗਿਰਃ ।
ਅਥਾऽਵਾਚ੍ਯਃ ਸਰ੍ਵਃ ਸ੍ਵਮਤਿਪਰਿਣਾਮਾਵਧਿ ਗृਣਨ੍
ਮਮਾਪ੍ਯੇष ਸ੍ਤੋਤ੍ਰੇ ਹਰ ਨਿਰਪਵਾਦਃ ਪਰਿਕਰਃ ॥ 1 ॥
ਅਤੀਤਃ ਪਨ੍ਥਾਨਂ ਤਵ ਚ ਮਹਿਮਾ ਵਾਙ੍ਮਨਸਯੋਃ
ਅਤਦ੍ਵ੍ਯਾਵृਤ੍ਤ੍ਯਾ ਯਂ ਚਕਿਤਮਭਿਧਤ੍ਤੇ ਸ਼੍ਰੁਤਿਰਪਿ ।
ਸ ਕਸ੍ਯ ਸ੍ਤੋਤਵ੍ਯਃ ਕਤਿਵਿਧਗੁਣਃ ਕਸ੍ਯ ਵਿषਯਃ
ਪਦੇ ਤ੍ਵਰ੍ਵਾਚੀਨੇ ਪਤਤਿ ਨ ਮਨਃ ਕਸ੍ਯ ਨ ਵਚਃ ॥ 2 ॥
ਮਧੁਸ੍ਫੀਤਾ ਵਾਚਃ ਪਰਮਮਮृਤਂ ਨਿਰ੍ਮਿਤਵਤਃ
ਤਵ ਬ੍ਰਹ੍ਮਨ੍​ ਕਿਂ ਵਾਗਪਿ ਸੁਰਗੁਰੋਰ੍ਵਿਸ੍ਮਯਪਦਮ੍ ।
ਮਮ ਤ੍ਵੇਤਾਂ ਵਾਣੀਂ ਗੁਣਕਥਨਪੁਣ੍ਯੇਨ ਭਵਤਃ
ਪੁਨਾਮੀਤ੍ਯਰ੍ਥੇऽਸ੍ਮਿਨ੍ ਪੁਰਮਥਨ ਬੁਦ੍ਧਿਰ੍ਵ੍ਯਵਸਿਤਾ ॥ 3 ॥
ਤਵੈਸ਼੍ਵਰ੍ਯਂ ਯਤ੍ਤਜ੍ਜਗਦੁਦਯਰਕ੍षਾਪ੍ਰਲਯਕृਤ੍
ਤ੍ਰਯੀਵਸ੍ਤੁ ਵ੍ਯਸ੍ਤਂ ਤਿਸ੍ਰੁषੁ ਗੁਣਭਿਨ੍ਨਾਸੁ ਤਨੁषੁ ।
ਅਭਵ੍ਯਾਨਾਮਸ੍ਮਿਨ੍ ਵਰਦ ਰਮਣੀਯਾਮਰਮਣੀਂ
ਵਿਹਨ੍ਤੁਂ ਵ੍ਯਾਕ੍ਰੋਸ਼ੀਂ ਵਿਦਧਤ ਇਹੈਕੇ ਜਡਧਿਯਃ ॥ 4 ॥
ਕਿਮੀਹਃ ਕਿਙ੍ਕਾਯਃ ਸ ਖਲੁ ਕਿਮੁਪਾਯਸ੍ਤ੍ਰਿਭੁਵਨਂ
ਕਿਮਾਧਾਰੋ ਧਾਤਾ ਸृਜਤਿ ਕਿਮੁਪਾਦਾਨ ਇਤਿ ਚ ।
ਅਤਰ੍ਕ੍ਯੈਸ਼੍ਵਰ੍ਯੇ ਤ੍ਵਯ੍ਯਨਵਸਰ ਦੁਃਸ੍ਥੋ ਹਤਧਿਯਃ
ਕੁਤਰ੍ਕੋऽਯਂ ਕਾਂਸ਼੍ਚਿਤ੍ ਮੁਖਰਯਤਿ ਮੋਹਾਯ ਜਗਤਃ ॥ 5 ॥
ਅਜਨ੍ਮਾਨੋ ਲੋਕਾਃ ਕਿਮਵਯਵਵਨ੍ਤੋऽਪਿ ਜਗਤਾਂ
ਅਧਿष੍ਠਾਤਾਰਂ ਕਿਂ ਭਵਵਿਧਿਰਨਾਦृਤ੍ਯ ਭਵਤਿ ।
ਅਨੀਸ਼ੋ ਵਾ ਕੁਰ੍ਯਾਦ੍ ਭੁਵਨਜਨਨੇ ਕਃ ਪਰਿਕਰੋ
ਯਤੋ ਮਨ੍ਦਾਸ੍ਤ੍ਵਾਂ ਪ੍ਰਤ੍ਯਮਰਵਰ ਸਂਸ਼ੇਰਤ ਇਮੇ ॥ 6 ॥
ਤ੍ਰਯੀ ਸਾਙ੍ਖ੍ਯਂ ਯੋਗਃ ਪਸ਼ੁਪਤਿਮਤਂ ਵੈष੍ਣਵਮਿਤਿ
ਪ੍ਰਭਿਨ੍ਨੇ ਪ੍ਰਸ੍ਥਾਨੇ ਪਰਮਿਦਮਦਃ ਪਥ੍ਯਮਿਤਿ ਚ ।
ਰੁਚੀਨਾਂ ਵੈਚਿਤ੍ਰ੍ਯਾਦृਜੁਕੁਟਿਲ ਨਾਨਾਪਥਜੁषਾਂ
ਨृਣਾਮੇਕੋ ਗਮ੍ਯਸ੍ਤ੍ਵਮਸਿ ਪਯਸਾਮਰ੍ਣਵ ਇਵ ॥ 7 ॥
ਮਹੋਕ੍षਃ ਖਟ੍ਵਾਙ੍ਗਂ ਪਰਸ਼ੁਰਜਿਨਂ ਭਸ੍ਮ ਫਣਿਨਃ
ਕਪਾਲਂ ਚੇਤੀਯਤ੍ਤਵ ਵਰਦ ਤਨ੍ਤ੍ਰੋਪਕਰਣਮ੍ ।
ਸੁਰਾਸ੍ਤਾਂ ਤਾਮृਦ੍ਧਿਂ ਦਧਤਿ ਤੁ ਭਵਦ੍ਭੂਪ੍ਰਣਿਹਿਤਾਂ
ਨ ਹਿ ਸ੍ਵਾਤ੍ਮਾਰਾਮਂ ਵਿषਯਮृਗਤृष੍ਣਾ ਭ੍ਰਮਯਤਿ ॥ 8 ॥
ਧ੍ਰੁਵਂ ਕਸ਼੍ਚਿਤ੍ ਸਰ੍ਵਂ ਸਕਲਮਪਰਸ੍ਤ੍ਵਧ੍ਰੁਵਮਿਦਂ
ਪਰੋ ਧ੍ਰੌਵ੍ਯਾऽਧ੍ਰੌਵ੍ਯੇ ਜਗਤਿ ਗਦਤਿ ਵ੍ਯਸ੍ਤਵਿषਯੇ ।
ਸਮਸ੍ਤੇऽਪ੍ਯੇਤਸ੍ਮਿਨ੍ ਪੁਰਮਥਨ ਤੈਰ੍ਵਿਸ੍ਮਿਤ ਇਵ
ਸ੍ਤੁਵਨ੍​ ਜਿਹ੍ਰੇਮਿ ਤ੍ਵਾਂ ਨ ਖਲੁ ਨਨੁ ਧृष੍ਟਾ ਮੁਖਰਤਾ ॥ 9 ॥
ਤਵੈਸ਼੍ਵਰ੍ਯਂ ਯਤ੍ਨਾਦ੍ ਯਦੁਪਰਿ ਵਿਰਿਞ੍ਚਿਰ੍ਹਰਿਰਧਃ
ਪਰਿਚ੍ਛੇਤੁਂ ਯਾਤਾਵਨਲਮਨਲਸ੍ਕਨ੍ਧਵਪੁषਃ ।
ਤਤੋ ਭਕ੍ਤਿਸ਼੍ਰਦ੍ਧਾ-ਭਰਗੁਰੁ-ਗृਣਦ੍ਭ੍ਯਾਂ ਗਿਰਿਸ਼ ਯਤ੍
ਸ੍ਵਯਂ ਤਸ੍ਥੇ ਤਾਭ੍ਯਾਂ ਤਵ ਕਿਮਨੁਵृਤ੍ਤਿਰ੍ਨ ਫਲਤਿ ॥ 10 ॥
ਅਯਤ੍ਨਾਦਾਸਾਦ੍ਯ ਤ੍ਰਿਭੁਵਨਮਵੈਰਵ੍ਯਤਿਕਰਂ
ਦਸ਼ਾਸ੍ਯੋ ਯਦ੍ਬਾਹੂਨਭृਤ ਰਣਕਣ੍ਡੂ-ਪਰਵਸ਼ਾਨ੍ ।
ਸ਼ਿਰਃਪਦ੍ਮਸ਼੍ਰੇਣੀ-ਰਚਿਤਚਰਣਾਮ੍ਭੋਰੁਹ-ਬਲੇਃ
ਸ੍ਥਿਰਾਯਾਸ੍ਤ੍ਵਦ੍ਭਕ੍ਤੇਸ੍ਤ੍ਰਿਪੁਰਹਰ ਵਿਸ੍ਫੂਰ੍ਜਿਤਮਿਦਮ੍ ॥ 11 ॥
ਅਮੁष੍ਯ ਤ੍ਵਤ੍ਸੇਵਾ-ਸਮਧਿਗਤਸਾਰਂ ਭੁਜਵਨਂ
ਬਲਾਤ੍ ਕੈਲਾਸੇऽਪਿ ਤ੍ਵਦਧਿਵਸਤੌ ਵਿਕ੍ਰਮਯਤਃ ।
ਅਲਭ੍ਯਾ ਪਾਤਾਲੇऽਪ੍ਯਲਸਚਲਿਤਾਙ੍ਗੁष੍ਠਸ਼ਿਰਸਿ
ਪ੍ਰਤਿष੍ਠਾ ਤ੍ਵਯ੍ਯਾਸੀਦ੍ ਧ੍ਰੁਵਮੁਪਚਿਤੋ ਮੁਹ੍ਯਤਿ ਖਲਃ ॥ 12 ॥
ਯਦृਦ੍ਧਿਂ ਸੁਤ੍ਰਾਮ੍ਣੋ ਵਰਦ ਪਰਮੋਚ੍ਚੈਰਪਿ ਸਤੀਂ
ਅਧਸ਼੍ਚਕ੍ਰੇ ਬਾਣਃ ਪਰਿਜਨਵਿਧੇਯਤ੍ਰਿਭੁਵਨਃ ।
ਨ ਤਚ੍ਚਿਤ੍ਰਂ ਤਸ੍ਮਿਨ੍ ਵਰਿਵਸਿਤਰਿ ਤ੍ਵਚ੍ਚਰਣਯੋਃ
ਨ ਕਸ੍ਯਾਪ੍ਯੁਨ੍ਨਤ੍ਯੈ ਭਵਤਿ ਸ਼ਿਰਸਸ੍ਤ੍ਵਯ੍ਯਵਨਤਿਃ ॥ 13 ॥
ਅਕਾਣ੍ਡ-ਬ੍ਰਹ੍ਮਾਣ੍ਡ-ਕ੍षਯਚਕਿਤ-ਦੇਵਾਸੁਰਕृਪਾ
ਵਿਧੇਯਸ੍ਯਾऽऽਸੀਦ੍​ ਯਸ੍ਤ੍ਰਿਨਯਨ ਵਿषਂ ਸਂਹृਤਵਤਃ ।
ਸ ਕਲ੍ਮਾषਃ ਕਣ੍ਠੇ ਤਵ ਨ ਕੁਰੁਤੇ ਨ ਸ਼੍ਰਿਯਮਹੋ
ਵਿਕਾਰੋऽਪਿ ਸ਼੍ਲਾਘ੍ਯੋ ਭੁਵਨ-ਭਯ- ਭਙ੍ਗ- ਵ੍ਯਸਨਿਨਃ ॥ 14 ॥
ਅਸਿਦ੍ਧਾਰ੍ਥਾ ਨੈਵ ਕ੍ਵਚਿਦਪਿ ਸਦੇਵਾਸੁਰਨਰੇ
ਨਿਵਰ੍ਤਨ੍ਤੇ ਨਿਤ੍ਯਂ ਜਗਤਿ ਜਯਿਨੋ ਯਸ੍ਯ ਵਿਸ਼ਿਖਾਃ ।
ਸ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਨੀਸ਼ ਤ੍ਵਾਮਿਤਰਸੁਰਸਾਧਾਰਣਮਭੂਤ੍
ਸ੍ਮਰਃ ਸ੍ਮਰ੍ਤਵ੍ਯਾਤ੍ਮਾ ਨ ਹਿ ਵਸ਼ਿषੁ ਪਥ੍ਯਃ ਪਰਿਭਵਃ ॥ 15 ॥
ਮਹੀ ਪਾਦਾਘਾਤਾਦ੍ ਵ੍ਰਜਤਿ ਸਹਸਾ ਸਂਸ਼ਯਪਦਂ
ਪਦਂ ਵਿष੍ਣੋਰ੍ਭ੍ਰਾਮ੍ਯਦ੍ ਭੁਜ-ਪਰਿਘ-ਰੁਗ੍ਣ-ਗ੍ਰਹ- ਗਣਮ੍ ।
ਮੁਹੁਰ੍ਦ੍ਯੌਰ੍ਦੌਸ੍ਥ੍ਯਂ ਯਾਤ੍ਯਨਿਭृਤ-ਜਟਾ-ਤਾਡਿਤ-ਤਟਾ
ਜਗਦ੍ਰਕ੍षਾਯੈ ਤ੍ਵਂ ਨਟਸਿ ਨਨੁ ਵਾਮੈਵ ਵਿਭੁਤਾ ॥ 16 ॥
ਵਿਯਦ੍ਵ੍ਯਾਪੀ ਤਾਰਾ-ਗਣ-ਗੁਣਿਤ-ਫੇਨੋਦ੍ਗਮ-ਰੁਚਿਃ
ਪ੍ਰਵਾਹੋ ਵਾਰਾਂ ਯਃ ਪृषਤਲਘੁਦृष੍ਟਃ ਸ਼ਿਰਸਿ ਤੇ ।
ਜਗਦ੍ਦ੍ਵੀਪਾਕਾਰਂ ਜਲਧਿਵਲਯਂ ਤੇਨ ਕृਤਮਿਤਿ
ਅਨੇਨੈਵੋਨ੍ਨੇਯਂ ਧृਤਮਹਿਮ ਦਿਵ੍ਯਂ ਤਵ ਵਪੁਃ ॥ 17 ॥
ਰਥਃ ਕ੍षੋਣੀ ਯਨ੍ਤਾ ਸ਼ਤਧृਤਿਰਗੇਨ੍ਦ੍ਰੋ ਧਨੁਰਥੋ
ਰਥਾਙ੍ਗੇ ਚਨ੍ਦ੍ਰਾਰ੍ਕੌ ਰਥ-ਚਰਣ-ਪਾਣਿਃ ਸ਼ਰ ਇਤਿ ।
ਦਿਧਕ੍षੋਸ੍ਤੇ ਕੋऽਯਂ ਤ੍ਰਿਪੁਰਤृਣਮਾਡਮ੍ਬਰ-ਵਿਧਿਃ
ਵਿਧੇਯੈਃ ਕ੍ਰੀਡਨ੍ਤ੍ਯੋ ਨ ਖਲੁ ਪਰਤਨ੍ਤ੍ਰਾਃ ਪ੍ਰਭੁਧਿਯਃ ॥ 18 ॥
ਹਰਿਸ੍ਤੇ ਸਾਹਸ੍ਰਂ ਕਮਲ ਬਲਿਮਾਧਾਯ ਪਦਯੋਃ
ਯਦੇਕੋਨੇ ਤਸ੍ਮਿਨ੍​ ਨਿਜਮੁਦਹਰਨ੍ਨੇਤ੍ਰਕਮਲਮ੍ ।
ਗਤੋ ਭਕ੍ਤ੍ਯੁਦ੍ਰੇਕਃ ਪਰਿਣਤਿਮਸੌ ਚਕ੍ਰਵਪੁषਃ
ਤ੍ਰਯਾਣਾਂ ਰਕ੍षਾਯੈ ਤ੍ਰਿਪੁਰਹਰ ਜਾਗਰ੍ਤਿ ਜਗਤਾਮ੍ ॥ 19 ॥
ਕ੍ਰਤੌ ਸੁਪ੍ਤੇ ਜਾਗ੍ਰਤ੍​ ਤ੍ਵਮਸਿ ਫਲਯੋਗੇ ਕ੍ਰਤੁਮਤਾਂ
ਕ੍ਵ ਕਰ੍ਮ ਪ੍ਰਧ੍ਵਸ੍ਤਂ ਫਲਤਿ ਪੁਰੁषਾਰਾਧਨਮृਤੇ ।
ਅਤਸ੍ਤ੍ਵਾਂ ਸਮ੍ਪ੍ਰੇਕ੍ष੍ਯ ਕ੍ਰਤੁषੁ ਫਲਦਾਨ-ਪ੍ਰਤਿਭੁਵਂ
ਸ਼੍ਰੁਤੌ ਸ਼੍ਰਦ੍ਧਾਂ ਬਧ੍ਵਾ ਦृਢਪਰਿਕਰਃ ਕਰ੍ਮਸੁ ਜਨਃ ॥ 20 ॥
ਕ੍ਰਿਯਾਦਕ੍षੋ ਦਕ੍षਃ ਕ੍ਰਤੁਪਤਿਰਧੀਸ਼ਸ੍ਤਨੁਭृਤਾਂ
ऋषੀਣਾਮਾਰ੍ਤ੍ਵਿਜ੍ਯਂ ਸ਼ਰਣਦ ਸਦਸ੍ਯਾਃ ਸੁਰ-ਗਣਾਃ ।
ਕ੍ਰਤੁਭ੍ਰਂਸ਼ਸ੍ਤ੍ਵਤ੍ਤਃ ਕ੍ਰਤੁਫਲ-ਵਿਧਾਨ-ਵ੍ਯਸਨਿਨਃ
ਧ੍ਰੁਵਂ ਕਰ੍ਤੁਃ ਸ਼੍ਰਦ੍ਧਾ-ਵਿਧੁਰਮਭਿਚਾਰਾਯ ਹਿ ਮਖਾਃ ॥ 21 ॥
ਪ੍ਰਜਾਨਾਥਂ ਨਾਥ ਪ੍ਰਸਭਮਭਿਕਂ ਸ੍ਵਾਂ ਦੁਹਿਤਰਂ
ਗਤਂ ਰੋਹਿਦ੍​ ਭੂਤਾਂ ਰਿਰਮਯਿषੁਮृष੍ਯਸ੍ਯ ਵਪੁषਾ ।
ਧਨੁष੍ਪਾਣੇਰ੍ਯਾਤਂ ਦਿਵਮਪਿ ਸਪਤ੍ਰਾਕृਤਮਮੁਂ
ਤ੍ਰਸਨ੍ਤਂ ਤੇऽਦ੍ਯਾਪਿ ਤ੍ਯਜਤਿ ਨ ਮृਗਵ੍ਯਾਧਰਭਸਃ ॥ 22 ॥
ਸ੍ਵਲਾਵਣ੍ਯਾਸ਼ਂਸਾ ਧृਤਧਨੁषਮਹ੍ਨਾਯ ਤृਣਵਤ੍
ਪੁਰਃ ਪ੍ਲੁष੍ਟਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਪੁਰਮਥਨ ਪੁष੍ਪਾਯੁਧਮਪਿ ।
ਯਦਿ ਸ੍ਤ੍ਰੈਣਂ ਦੇਵੀ ਯਮਨਿਰਤ-ਦੇਹਾਰ੍ਧ-ਘਟਨਾਤ੍
ਅਵੈਤਿ ਤ੍ਵਾਮਦ੍ਧਾ ਬਤ ਵਰਦ ਮੁਗ੍ਧਾ ਯੁਵਤਯਃ ॥ 23 ॥
ਸ਼੍ਮਸ਼ਾਨੇष੍ਵਾਕ੍ਰੀਡਾ ਸ੍ਮਰਹਰ ਪਿਸ਼ਾਚਾਃ ਸਹਚਰਾਃ
ਚਿਤਾ-ਭਸ੍ਮਾਲੇਪਃ ਸ੍ਰਗਪਿ ਨृਕਰੋਟੀ-ਪਰਿਕਰਃ ।
ਅਮਙ੍ਗਲ੍ਯਂ ਸ਼ੀਲਂ ਤਵ ਭਵਤੁ ਨਾਮੈਵਮਖਿਲਂ
ਤਥਾਪਿ ਸ੍ਮਰ੍ਤॄਣਾਂ ਵਰਦ ਪਰਮਂ ਮਙ੍ਗਲਮਸਿ ॥ 24 ॥
ਮਨਃ ਪ੍ਰਤ੍ਯਕ੍ਚਿਤ੍ਤੇ ਸਵਿਧਮਵਿਧਾਯਾਤ੍ਤ-ਮਰੁਤਃ
ਪ੍ਰਹृष੍ਯਦ੍ਰੋਮਾਣਃ ਪ੍ਰਮਦ-ਸਲਿਲੋਤ੍ਸਙ੍ਗਤਿ-ਦृਸ਼ਃ ।
ਯਦਾਲੋਕ੍ਯਾਹ੍ਲਾਦਂ ਹ੍ਰਦ ਇਵ ਨਿਮਜ੍ਯਾਮृਤਮਯੇ
ਦਧਤ੍ਯਨ੍ਤਸ੍ਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਕਿਮਪਿ ਯਮਿਨਸ੍ਤਤ੍ ਕਿਲ ਭਵਾਨ੍ ॥ 25 ॥
ਤ੍ਵਮਰ੍ਕਸ੍ਤ੍ਵਂ ਸੋਮਸ੍ਤ੍ਵਮਸਿ ਪਵਨਸ੍ਤ੍ਵਂ ਹੁਤਵਹਃ
ਤ੍ਵਮਾਪਸ੍ਤ੍ਵਂ ਵ੍ਯੋਮ ਤ੍ਵਮੁ ਧਰਣਿਰਾਤ੍ਮਾ ਤ੍ਵਮਿਤਿ ਚ ।
ਪਰਿਚ੍ਛਿਨ੍ਨਾਮੇਵਂ ਤ੍ਵਯਿ ਪਰਿਣਤਾ ਬਿਭ੍ਰਤਿ ਗਿਰਂ
ਨ ਵਿਦ੍ਮਸ੍ਤਤ੍ਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਵਯਮਿਹ ਤੁ ਯਤ੍ ਤ੍ਵਂ ਨ ਭਵਸਿ ॥ 26 ॥
ਤ੍ਰਯੀਂ ਤਿਸ੍ਰੋ ਵृਤ੍ਤੀਸ੍ਤ੍ਰਿਭੁਵਨਮਥੋ ਤ੍ਰੀਨਪਿ ਸੁਰਾਨ੍
ਅਕਾਰਾਦ੍ਯੈਰ੍ਵਰ੍ਣੈਸ੍ਤ੍ਰਿਭਿਰਭਿਦਧਤ੍ ਤੀਰ੍ਣਵਿਕृਤਿ ।
ਤੁਰੀਯਂ ਤੇ ਧਾਮ ਧ੍ਵਨਿਭਿਰਵਰੁਨ੍ਧਾਨਮਣੁਭਿਃ
ਸਮਸ੍ਤਂ ਵ੍ਯਸ੍ਤਂ ਤ੍ਵਾਂ ਸ਼ਰਣਦ ਗृਣਾਤ੍ਯੋਮਿਤਿ ਪਦਮ੍ ॥ 27 ॥
ਭਵਃ ਸ਼ਰ੍ਵੋ ਰੁਦ੍ਰਃ ਪਸ਼ੁਪਤਿਰਥੋਗ੍ਰਃ ਸਹਮਹਾਨ੍
ਤਥਾ ਭੀਮੇਸ਼ਾਨਾਵਿਤਿ ਯਦਭਿਧਾਨਾष੍ਟਕਮਿਦਮ੍ ।
ਅਮੁष੍ਮਿਨ੍ ਪ੍ਰਤ੍ਯੇਕਂ ਪ੍ਰਵਿਚਰਤਿ ਦੇਵ ਸ਼੍ਰੁਤਿਰਪਿ
ਪ੍ਰਿਯਾਯਾਸ੍ਮੈਧਾਮ੍ਨੇ ਪ੍ਰਣਿਹਿਤ-ਨਮਸ੍ਯੋऽਸ੍ਮਿ ਭਵਤੇ ॥ 28 ॥
ਨਮੋ ਨੇਦਿष੍ਠਾਯ ਪ੍ਰਿਯਦਵ ਦਵਿष੍ਠਾਯ ਚ ਨਮਃ
ਨਮਃ ਕ੍षੋਦਿष੍ਠਾਯ ਸ੍ਮਰਹਰ ਮਹਿष੍ਠਾਯ ਚ ਨਮਃ ।
ਨਮੋ ਵਰ੍षਿष੍ਠਾਯ ਤ੍ਰਿਨਯਨ ਯਵਿष੍ਠਾਯ ਚ ਨਮਃ
ਨਮਃ ਸਰ੍ਵਸ੍ਮੈ ਤੇ ਤਦਿਦਮਿਤਿਸਰ੍ਵਾਯ ਚ ਨਮਃ ॥ 29 ॥
ਬਹੁਲ-ਰਜਸੇ ਵਿਸ਼੍ਵੋਤ੍ਪਤ੍ਤੌ ਭਵਾਯ ਨਮੋ ਨਮਃ
ਪ੍ਰਬਲ-ਤਮਸੇ ਤਤ੍ ਸਂਹਾਰੇ ਹਰਾਯ ਨਮੋ ਨਮਃ ।
ਜਨ-ਸੁਖਕृਤੇ ਸਤ੍ਤ੍ਵੋਦ੍ਰਿਕ੍ਤੌ ਮृਡਾਯ ਨਮੋ ਨਮਃ
ਪ੍ਰਮਹਸਿ ਪਦੇ ਨਿਸ੍ਤ੍ਰੈਗੁਣ੍ਯੇ ਸ਼ਿਵਾਯ ਨਮੋ ਨਮਃ ॥ 30 ॥
ਕृਸ਼-ਪਰਿਣਤਿ-ਚੇਤਃ ਕ੍ਲੇਸ਼ਵਸ਼੍ਯਂ ਕ੍ਵ ਚੇਦਂ
ਕ੍ਵ ਚ ਤਵ ਗੁਣ-ਸੀਮੋਲ੍ਲਙ੍ਘਿਨੀ ਸ਼ਸ਼੍ਵਦृਦ੍ਧਿਃ ।
ਇਤਿ ਚਕਿਤਮਮਨ੍ਦੀਕृਤ੍ਯ ਮਾਂ ਭਕ੍ਤਿਰਾਧਾਦ੍
ਵਰਦ ਚਰਣਯੋਸ੍ਤੇ ਵਾਕ੍ਯ-ਪੁष੍ਪੋਪਹਾਰਮ੍ ॥ 31 ॥
ਅਸਿਤ-ਗਿਰਿ-ਸਮਂ ਸ੍ਯਾਤ੍ ਕਜ੍ਜਲਂ ਸਿਨ੍ਧੁ-ਪਾਤ੍ਰੇ
ਸੁਰ-ਤਰੁਵਰ-ਸ਼ਾਖਾ ਲੇਖਨੀ ਪਤ੍ਰਮੁਰ੍ਵੀ ।
ਲਿਖਤਿ ਯਦਿ ਗृਹੀਤ੍ਵਾ ਸ਼ਾਰਦਾ ਸਰ੍ਵਕਾਲਂ
ਤਦਪਿ ਤਵ ਗੁਣਾਨਾਮੀਸ਼ ਪਾਰਂ ਨ ਯਾਤਿ ॥ 32 ॥
ਅਸੁਰ-ਸੁਰ-ਮੁਨੀਨ੍ਦ੍ਰੈਰਰ੍ਚਿਤਸ੍ਯੇਨ੍ਦੁ-ਮੌਲੇਃ
ਗ੍ਰਥਿਤ-ਗੁਣਮਹਿਮ੍ਨੋ ਨਿਰ੍ਗੁਣਸ੍ਯੇਸ਼੍ਵਰਸ੍ਯ ।
ਸਕਲ-ਗਣ-ਵਰਿष੍ਠਃ ਪੁष੍ਪਦਨ੍ਤਾਭਿਧਾਨਃ
ਰੁਚਿਰਮਲਘੁਵृਤ੍ਤੈਃ ਸ੍ਤੋਤ੍ਰਮੇਤਚ੍ਚਕਾਰ ॥ 33 ॥
ਅਹਰਹਰਨਵਦ੍ਯਂ ਧੂਰ੍ਜਟੇਃ ਸ੍ਤੋਤ੍ਰਮੇਤਤ੍
ਪਠਤਿ ਪਰਮਭਕ੍ਤ੍ਯਾ ਸ਼ੁਦ੍ਧ-ਚਿਤ੍ਤਃ ਪੁਮਾਨ੍ ਯਃ ।
ਸ ਭਵਤਿ ਸ਼ਿਵਲੋਕੇ ਰੁਦ੍ਰਤੁਲ੍ਯਸ੍ਤਥਾऽਤ੍ਰ
ਪ੍ਰਚੁਰਤਰ-ਧਨਾਯੁਃ ਪੁਤ੍ਰਵਾਨ੍ ਕੀਰ੍ਤਿਮਾਂਸ਼੍ਚ ॥ 34 ॥
ਮਹੇਸ਼ਾਨ੍ਨਾਪਰੋ ਦੇਵੋ ਮਹਿਮ੍ਨੋ ਨਾਪਰਾ ਸ੍ਤੁਤਿਃ ।
ਅਘੋਰਾਨ੍ਨਾਪਰੋ ਮਨ੍ਤ੍ਰੋ ਨਾਸ੍ਤਿ ਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਗੁਰੋਃ ਪਰਮ੍ ॥ 35 ॥
ਦੀਕ੍षਾ ਦਾਨਂ ਤਪਸ੍ਤੀਰ੍ਥਂ ਜ੍ਞਾਨਂ ਯਾਗਾਦਿਕਾਃ ਕ੍ਰਿਯਾਃ ।
ਮਹਿਮ੍ਨਸ੍ਤਵ ਪਾਠਸ੍ਯ ਕਲਾਂ ਨਾਰ੍ਹਨ੍ਤਿ षੋਡਸ਼ੀਮ੍ ॥ 36 ॥
ਕੁਸੁਮਦਸ਼ਨ-ਨਾਮਾ ਸਰ੍ਵ-ਗਨ੍ਧਰ੍ਵ-ਰਾਜਃ
ਸ਼ਸ਼ਿਧਰਵਰ-ਮੌਲੇਰ੍ਦੇਵਦੇਵਸ੍ਯ ਦਾਸਃ ।
ਸ ਖਲੁ ਨਿਜ-ਮਹਿਮ੍ਨੋ ਭ੍ਰष੍ਟ ਏਵਾਸ੍ਯ ਰੋषਾਤ੍
ਸ੍ਤਵਨਮਿਦਮਕਾਰ੍षੀਦ੍ ਦਿਵ੍ਯ-ਦਿਵ੍ਯਂ ਮਹਿਮ੍ਨਃ ॥ 37 ॥
ਸੁਰਗੁਰੁਮਭਿਪੂਜ੍ਯ ਸ੍ਵਰ੍ਗ-ਮੋਕ੍षੈਕ-ਹੇਤੁਂ [ਸੁਰਵਰਮੁਨਿਪੂਜ੍ਯਂ]
ਪਠਤਿ ਯਦਿ ਮਨੁष੍ਯਃ ਪ੍ਰਾਞ੍ਜਲਿਰ੍ਨਾਨ੍ਯ-ਚੇਤਾਃ ।
ਵ੍ਰਜਤਿ ਸ਼ਿਵ-ਸਮੀਪਂ ਕਿਨ੍ਨਰੈਃ ਸ੍ਤੂਯਮਾਨਃ
ਸ੍ਤਵਨਮਿਦਮਮੋਘਂ ਪੁष੍ਪਦਨ੍ਤਪ੍ਰਣੀਤਮ੍ ॥ 38 ॥
ਸ਼੍ਰੀ ਪੁष੍ਪਦਨ੍ਤ-ਮੁਖ-ਪਙ੍ਕਜ-ਨਿਰ੍ਗਤੇਨ
ਸ੍ਤੋਤ੍ਰੇਣ ਕਿਲ੍ਬਿष-ਹਰੇਣ ਹਰ-ਪ੍ਰਿਯੇਣ ।
ਕਣ੍ਠਸ੍ਥਿਤੇਨ ਪਠਿਤੇਨ ਸਮਾਹਿਤੇਨ
ਸੁਪ੍ਰੀਣਿਤੋ ਭਵਤਿ ਭੂਤਪਤਿਰ੍ਮਹੇਸ਼ਃ ॥ 43 ॥
ਆਸਮਾਪ੍ਤਮਿਦਂ ਸ੍ਤੋਤ੍ਰਂ ਪੁਣ੍ਯਂ ਗਨ੍ਧਰ੍ਵ-ਭਾषਿਤਮ੍ ।
ਅਨੌਪਮ੍ਯਂ ਮਨੋਹਾਰਿ ਸਰ੍ਵਮੀਸ਼੍ਵਰਵਰ੍ਣਨਮ੍ ॥ 39 ॥
ਤਵ ਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਨ ਜਾਨਾਮਿ ਕੀਦृਸ਼ੋऽਸਿ ਮਹੇਸ਼੍ਵਰ ।
ਯਾਦृਸ਼ੋऽਸਿ ਮਹਾਦੇਵ ਤਾਦृਸ਼ਾਯ ਨਮੋ ਨਮਃ ॥ 41 ॥
ਏਕਕਾਲਂ ਦ੍ਵਿਕਾਲਂ ਵਾ ਤ੍ਰਿਕਾਲਂ ਯਃ ਪਠੇਨ੍ਨਰਃ ।
ਸਰ੍ਵਪਾਪ-ਵਿਨਿਰ੍ਮੁਕ੍ਤਃ ਸ਼ਿਵ ਲੋਕੇ ਮਹੀਯਤੇ ॥ 42 ॥
ਇਤ੍ਯੇषਾ ਵਾਙ੍ਮਯੀ ਪੂਜਾ ਸ਼੍ਰੀਮਚ੍ਛਙ੍ਕਰ-ਪਾਦਯੋਃ ।
ਅਰ੍ਪਿਤਾ ਤੇਨ ਦੇਵੇਸ਼ਃ ਪ੍ਰੀਯਤਾਂ ਮੇ ਸਦਾਸ਼ਿਵਃ ॥ 40 ॥
॥ ਇਤਿ ਸ਼੍ਰੀ ਪੁष੍ਪਦਨ੍ਤ ਵਿਰਚਿਤਂ ਸ਼ਿਵਮਹਿਮ੍ਨ-ਸ੍ਤੋਤ੍ਰਂ ਸਮਾਪ੍ਤਮ੍ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha śrī śivamahimnastotram ||
mahimnaḥ pāraṃ te paramaviduṣo yadyasadṛśī
stutirbrahmādīnāmapi tadavasannāstvayi giraḥ |
athā'vācyaḥ sarvaḥ svamatipariṇāmāvadhi gṛṇan
mamāpyeṣa stotre hara nirapavādaḥ parikaraḥ || 1 ||
atītaḥ panthānaṃ tava ca mahimā vāṅmanasayoḥ
atadvyāvṛttyā yaṃ cakitamabhidhatte śrutirapi |
sa kasya stotavyaḥ katividhaguṇaḥ kasya viṣayaḥ
pade tvarvācīne patati na manaḥ kasya na vacaḥ || 2 ||
madhusphītā vācaḥ paramamamṛtaṃ nirmitavataḥ
tava brahman​ kiṃ vāgapi suragurorvismayapadam |
mama tvetāṃ vāṇīṃ guṇakathanapuṇyena bhavataḥ
punāmītyarthe'smin puramathana buddhirvyavasitā || 3 ||
tavaiśvaryaṃ yattajjagadudayarakṣāpralayakṛt
trayīvastu vyastaṃ tisruṣu guṇabhinnāsu tanuṣu |
abhavyānāmasmin varada ramaṇīyāmaramaṇīṃ
vihantuṃ vyākrośīṃ vidadhata ihaike jaḍadhiyaḥ || 4 ||
kimīhaḥ kiṅkāyaḥ sa khalu kimupāyastribhuvanaṃ
kimādhāro dhātā sṛjati kimupādāna iti ca |
atarkyaiśvarye tvayyanavasara duḥstho hatadhiyaḥ
kutarko'yaṃ kāṃścit mukharayati mohāya jagataḥ || 5 ||
ajanmāno lokāḥ kimavayavavanto'pi jagatāṃ
adhiṣṭhātāraṃ kiṃ bhavavidhiranādṛtya bhavati |
anīśo vā kuryād bhuvanajanane kaḥ parikaro
yato mandāstvāṃ pratyamaravara saṃśerata ime || 6 ||
trayī sāṅkhyaṃ yogaḥ paśupatimataṃ vaiṣṇavamiti
prabhinne prasthāne paramidamadaḥ pathyamiti ca |
rucīnāṃ vaicitryādṛjukuṭila nānāpathajuṣāṃ
nṛṇāmeko gamyastvamasi payasāmarṇava iva || 7 ||
mahokṣaḥ khaṭvāṅgaṃ paraśurajinaṃ bhasma phaṇinaḥ
kapālaṃ cetīyattava varada tantropakaraṇam |
surāstāṃ tāmṛddhiṃ dadhati tu bhavadbhūpraṇihitāṃ
na hi svātmārāmaṃ viṣayamṛgatṛṣṇā bhramayati || 8 ||
dhruvaṃ kaścit sarvaṃ sakalamaparastvadhruvamidaṃ
paro dhrauvyā'dhrauvye jagati gadati vyastaviṣaye |
samaste'pyetasmin puramathana tairvismita iva
stuvan​ jihremi tvāṃ na khalu nanu dhṛṣṭā mukharatā || 9 ||
tavaiśvaryaṃ yatnād yadupari viriñcirhariradhaḥ
paricchetuṃ yātāvanalamanalaskandhavapuṣaḥ |
tato bhaktiśraddhā-bharaguru-gṛṇadbhyāṃ giriśa yat
svayaṃ tasthe tābhyāṃ tava kimanuvṛttirna phalati || 10 ||
ayatnādāsādya tribhuvanamavairavyatikaraṃ
daśāsyo yadbāhūnabhṛta raṇakaṇḍū-paravaśān |
śiraḥpadmaśreṇī-racitacaraṇāmbhoruha-baleḥ
sthirāyāstvadbhaktestripurahara visphūrjitamidam || 11 ||
amuṣya tvatsevā-samadhigatasāraṃ bhujavanaṃ
balāt kailāse'pi tvadadhivasatau vikramayataḥ |
alabhyā pātāle'pyalasacalitāṅguṣṭhaśirasi
pratiṣṭhā tvayyāsīd dhruvamupacito muhyati khalaḥ || 12 ||
yadṛddhiṃ sutrāmṇo varada paramoccairapi satīṃ
adhaścakre bāṇaḥ parijanavidheyatribhuvanaḥ |
na taccitraṃ tasmin varivasitari tvaccaraṇayoḥ
na kasyāpyunnatyai bhavati śirasastvayyavanatiḥ || 13 ||
akāṇḍa-brahmāṇḍa-kṣayacakita-devāsurakṛpā
vidheyasyā''sīd​ yastrinayana viṣaṃ saṃhṛtavataḥ |
sa kalmāṣaḥ kaṇṭhe tava na kurute na śriyamaho
vikāro'pi ślāghyo bhuvana-bhaya- bhaṅga- vyasaninaḥ || 14 ||
asiddhārthā naiva kvacidapi sadevāsuranare
nivartante nityaṃ jagati jayino yasya viśikhāḥ |
sa paśyannīśa tvāmitarasurasādhāraṇamabhūt
smaraḥ smartavyātmā na hi vaśiṣu pathyaḥ paribhavaḥ || 15 ||
mahī pādāghātād vrajati sahasā saṃśayapadaṃ
padaṃ viṣṇorbhrāmyad bhuja-parigha-rugṇa-graha- gaṇam |
muhurdyaurdausthyaṃ yātyanibhṛta-jaṭā-tāḍita-taṭā
jagadrakṣāyai tvaṃ naṭasi nanu vāmaiva vibhutā || 16 ||
viyadvyāpī tārā-gaṇa-guṇita-phenodgama-ruciḥ
pravāho vārāṃ yaḥ pṛṣatalaghudṛṣṭaḥ śirasi te |
jagaddvīpākāraṃ jaladhivalayaṃ tena kṛtamiti
anenaivonneyaṃ dhṛtamahima divyaṃ tava vapuḥ || 17 ||
rathaḥ kṣoṇī yantā śatadhṛtiragendro dhanuratho
rathāṅge candrārkau ratha-caraṇa-pāṇiḥ śara iti |
didhakṣoste ko'yaṃ tripuratṛṇamāḍambara-vidhiḥ
vidheyaiḥ krīḍantyo na khalu paratantrāḥ prabhudhiyaḥ || 18 ||
hariste sāhasraṃ kamala balimādhāya padayoḥ
yadekone tasmin​ nijamudaharannetrakamalam |
gato bhaktyudrekaḥ pariṇatimasau cakravapuṣaḥ
trayāṇāṃ rakṣāyai tripurahara jāgarti jagatām || 19 ||
kratau supte jāgrat​ tvamasi phalayoge kratumatāṃ
kva karma pradhvastaṃ phalati puruṣārādhanamṛte |
atastvāṃ samprekṣya kratuṣu phaladāna-pratibhuvaṃ
śrutau śraddhāṃ badhvā dṛḍhaparikaraḥ karmasu janaḥ || 20 ||
kriyādakṣo dakṣaḥ kratupatiradhīśastanubhṛtāṃ
ṛṣīṇāmārtvijyaṃ śaraṇada sadasyāḥ sura-gaṇāḥ |
kratubhraṃśastvattaḥ kratuphala-vidhāna-vyasaninaḥ
dhruvaṃ kartuḥ śraddhā-vidhuramabhicārāya hi makhāḥ || 21 ||
prajānāthaṃ nātha prasabhamabhikaṃ svāṃ duhitaraṃ
gataṃ rohid​ bhūtāṃ riramayiṣumṛṣyasya vapuṣā |
dhanuṣpāṇeryātaṃ divamapi sapatrākṛtamamuṃ
trasantaṃ te'dyāpi tyajati na mṛgavyādharabhasaḥ || 22 ||
svalāvaṇyāśaṃsā dhṛtadhanuṣamahnāya tṛṇavat
puraḥ pluṣṭaṃ dṛṣṭvā puramathana puṣpāyudhamapi |
yadi straiṇaṃ devī yamanirata-dehārdha-ghaṭanāt
avaiti tvāmaddhā bata varada mugdhā yuvatayaḥ || 23 ||
śmaśāneṣvākrīḍā smarahara piśācāḥ sahacarāḥ
citā-bhasmālepaḥ sragapi nṛkaroṭī-parikaraḥ |
amaṅgalyaṃ śīlaṃ tava bhavatu nāmaivamakhilaṃ
tathāpi smartṝṇāṃ varada paramaṃ maṅgalamasi || 24 ||
manaḥ pratyakcitte savidhamavidhāyātta-marutaḥ
prahṛṣyadromāṇaḥ pramada-salilotsaṅgati-dṛśaḥ |
yadālokyāhlādaṃ hrada iva nimajyāmṛtamaye
dadhatyantastattvaṃ kimapi yaminastat kila bhavān || 25 ||
tvamarkastvaṃ somastvamasi pavanastvaṃ hutavahaḥ
tvamāpastvaṃ vyoma tvamu dharaṇirātmā tvamiti ca |
paricchinnāmevaṃ tvayi pariṇatā bibhrati giraṃ
na vidmastattattvaṃ vayamiha tu yat tvaṃ na bhavasi || 26 ||
trayīṃ tisro vṛttīstribhuvanamatho trīnapi surān
akārādyairvarṇaistribhirabhidadhat tīrṇavikṛti |
turīyaṃ te dhāma dhvanibhiravarundhānamaṇubhiḥ
samastaṃ vyastaṃ tvāṃ śaraṇada gṛṇātyomiti padam || 27 ||
bhavaḥ śarvo rudraḥ paśupatirathograḥ sahamahān
tathā bhīmeśānāviti yadabhidhānāṣṭakamidam |
amuṣmin pratyekaṃ pravicarati deva śrutirapi
priyāyāsmaidhāmne praṇihita-namasyo'smi bhavate || 28 ||
namo nediṣṭhāya priyadava daviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ kṣodiṣṭhāya smarahara mahiṣṭhāya ca namaḥ |
namo varṣiṣṭhāya trinayana yaviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ sarvasmai te tadidamitisarvāya ca namaḥ || 29 ||
bahula-rajase viśvotpattau bhavāya namo namaḥ
prabala-tamase tat saṃhāre harāya namo namaḥ |
jana-sukhakṛte sattvodriktau mṛḍāya namo namaḥ
pramahasi pade nistraiguṇye śivāya namo namaḥ || 30 ||
kṛśa-pariṇati-cetaḥ kleśavaśyaṃ kva cedaṃ
kva ca tava guṇa-sīmollaṅghinī śaśvadṛddhiḥ |
iti cakitamamandīkṛtya māṃ bhaktirādhād
varada caraṇayoste vākya-puṣpopahāram || 31 ||
asita-giri-samaṃ syāt kajjalaṃ sindhu-pātre
sura-taruvara-śākhā lekhanī patramurvī |
likhati yadi gṛhītvā śāradā sarvakālaṃ
tadapi tava guṇānāmīśa pāraṃ na yāti || 32 ||
asura-sura-munīndrairarcitasyendu-mauleḥ
grathita-guṇamahimno nirguṇasyeśvarasya |
sakala-gaṇa-variṣṭhaḥ puṣpadantābhidhānaḥ
ruciramalaghuvṛttaiḥ stotrametaccakāra || 33 ||
aharaharanavadyaṃ dhūrjaṭeḥ stotrametat
paṭhati paramabhaktyā śuddha-cittaḥ pumān yaḥ |
sa bhavati śivaloke rudratulyastathā'tra
pracuratara-dhanāyuḥ putravān kīrtimāṃśca || 34 ||
maheśānnāparo devo mahimno nāparā stutiḥ |
aghorānnāparo mantro nāsti tattvaṃ guroḥ param || 35 ||
dīkṣā dānaṃ tapastīrthaṃ jñānaṃ yāgādikāḥ kriyāḥ |
mahimnastava pāṭhasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm || 36 ||
kusumadaśana-nāmā sarva-gandharva-rājaḥ
śaśidharavara-maulerdevadevasya dāsaḥ |
sa khalu nija-mahimno bhraṣṭa evāsya roṣāt
stavanamidamakārṣīd divya-divyaṃ mahimnaḥ || 37 ||
suragurumabhipūjya svarga-mokṣaika-hetuṃ [suravaramunipūjyaṃ]
paṭhati yadi manuṣyaḥ prāñjalirnānya-cetāḥ |
vrajati śiva-samīpaṃ kinnaraiḥ stūyamānaḥ
stavanamidamamoghaṃ puṣpadantapraṇītam || 38 ||
śrī puṣpadanta-mukha-paṅkaja-nirgatena
stotreṇa kilbiṣa-hareṇa hara-priyeṇa |
kaṇṭhasthitena paṭhitena samāhitena
suprīṇito bhavati bhūtapatirmaheśaḥ || 43 ||
āsamāptamidaṃ stotraṃ puṇyaṃ gandharva-bhāṣitam |
anaupamyaṃ manohāri sarvamīśvaravarṇanam || 39 ||
tava tattvaṃ na jānāmi kīdṛśo'si maheśvara |
yādṛśo'si mahādeva tādṛśāya namo namaḥ || 41 ||
ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ yaḥ paṭhennaraḥ |
sarvapāpa-vinirmuktaḥ śiva loke mahīyate || 42 ||
ityeṣā vāṅmayī pūjā śrīmacchaṅkara-pādayoḥ |
arpitā tena deveśaḥ prīyatāṃ me sadāśivaḥ || 40 ||
|| iti śrī puṣpadanta viracitaṃ śivamahimna-stotraṃ samāptam ||