📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.38 ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡ - ଅଷ୍ଟତ୍ରିଂଶ ସର୍ଗଃ
5.38 Sundarakanda - Ashtatrimsha Sargah
Valmiki Oriya
ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଅଷ୍ଟତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତତସ୍ସ କପିଶାର୍ଦୂଲସ୍ତେନ ଵାକ୍ଯେନ ତୋଷିତଃ ।
ସୀତାମୁଵାଚ ତଚ୍ଛୃତ୍ଵା ଵାକ୍ଯଂ ଵାକ୍ଯଵିଶାରଦଃ ॥ 1 ॥
ଯୁକ୍ତରୂପଂ ତ୍ଵଯା ଦେଵି ଭାଷିତଂ ଶୁଭଦର୍ଶନେ ।
ସଦୃଶଂ ସ୍ତ୍ରୀସ୍ଵଭାଵସ୍ଯ ସାଧ୍ଵୀନାଂ ଵିନଯସ୍ଯ ଚ ॥ 2 ॥
ସ୍ତ୍ରୀତ୍ଵଂ ନ ତୁ ସମର୍ଥଂ ହି ସାଗରଂ ଵ୍ଯତିଵର୍ତିତୁମ୍ ।
ମାମଧିଷ୍ଠାଯ ଵିସ୍ତୀର୍ଣଂ ଶତଯୋଜନମାଯତମ୍ ॥ 3 ॥
ଦ୍ଵିତୀଯଂ କାରଣଂ ଯଚ୍ଚ ବ୍ରଵୀଷି ଵିନଯାନ୍ଵିତେ ।
ରାମାଦନ୍ଯସ୍ଯ ନାର୍ହାମି ସଂସ୍ପର୍ଶମିତି ଜାନକି ॥ 4 ॥
ଏତତ୍ତେ ସଦୃଶଂ ଦେଵି ପତ୍ନ୍ଯାସ୍ତସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ।
କା ହ୍ଯନ୍ଯା ତ୍ଵାମୃତେ ଦେଵି ବ୍ରୂଯାଦ୍ଵଚନମୀଦୃଶମ୍ ॥ 5 ॥
ଶ୍ରୋଷ୍ଯତେ ଚୈଵ କାକୁତ୍ସ୍ଥଃ ସର୍ଵଂ ନିରଵଶେଷତଃ ।
ଚେଷ୍ଟିତଂ ଯତ୍ତ୍ଵଯା ଦେଵି ଭାଷିତଂ ମମ ଚାଗ୍ରତଃ ॥ 6 ॥
କାରଣୈର୍ବହୁଭିର୍ଦେଵି ରାମପ୍ରିଯଚିକୀର୍ଷଯା ।
ସ୍ନେହପ୍ରସ୍କନ୍ନମନସା ମଯୈତତ୍ସମୁଦୀରିତମ୍ ॥ 7 ॥
ଲଙ୍କାଯା ଦୁଷ୍ପ୍ରଵେଶତ୍ଵାଦ୍ଦୁସ୍ତରତ୍ଵାନ୍ମହୋଦଧେଃ ।
ସାମର୍ଥ୍ଯାଦାତ୍ମନଶ୍ଚୈଵ ମଯୈତତ୍ସମୁଦୀରିତମ୍ ॥ 8 ॥
ଇଚ୍ଛାମି ତ୍ଵାଂ ସମାନେତୁମଦ୍ଯୈଵ ରଘୁବନ୍ଧୁନା ।
ଗୁରୁସ୍ନେହେନ ଭକ୍ତ୍ଯା ଚ ନାନ୍ଯଥୈତଦୁଦାହୃତମ୍ ॥ 9 ॥
ଯଦି ନୋତ୍ସହସେ ଯାତୁଂ ମଯା ସାର୍ଥମନିନ୍ଦିତେ ।
ଅଭିଜ୍ଞାନଂ ପ୍ରଯଚ୍ଛ ତ୍ଵଂ ଜାନୀଯାଦ୍ରାଘଵୋ ହି ଯତ୍ ॥ 10 ॥
ଏଵମୁକ୍ତା ହନୁମତା ସୀତା ସୁରସୁତୋପମା ।
ଉଵାଚ ଵଚନଂ ମନ୍ଦଂ ବାଷ୍ପପ୍ରଗ୍ରଥିତାକ୍ଷରମ୍ ॥ 11 ॥
ଇଦଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠମଭିଜ୍ଞାନଂ ବ୍ରୂଯାସ୍ତ୍ଵଂ ତୁ ମମ ପ୍ରିଯମ୍ ।
ଶୈଲସ୍ଯ ଚିତ୍ରକୂଟସ୍ଯ ପାଦେ ପୂର୍ଵୋତ୍ତରେ ପୁରା ॥ 12 ॥
ତାପସାଶ୍ରମଵାସିନ୍ଯାଃ ପ୍ରାଜ୍ଯମୂଲଫଲୋଦକେ ।
ତସ୍ମିନ୍ସିଦ୍ଧାଶ୍ରମେ ଦେଶେ ମନ୍ଦାକିନ୍ଯା ଵିଦୂରତଃ ॥ 13 ॥
ତସ୍ଯୋପଵନଷଣ୍ଡେଷୁ ନାନାପୁଷ୍ପସୁଗନ୍ଧିଷୁ ।
ଵିହୃତ୍ଯ ସଲିଲେ କ୍ଲିନ୍ନା ମମାଙ୍କେ ସମୁପାଵିଶମଃ ॥ 14 ॥
ତତୋ ମାଂସସମାଯୁକ୍ତୋ ଵାଯସଃ ପର୍ଯତୁଣ୍ଡଯତ୍ ।
ତମହଂ ଲୋଷ୍ଟମୁଦ୍ଯମ୍ଯ ଵାରଯାମିସ୍ମ ଵାଯସମ୍ ॥ 15 ॥
ଦାରଯନ୍ସ ଚ ମାଂ କାକସ୍ତତ୍ତ୍ରୈଵ ପରିଲୀଯତେ ।
ନ ଚାପ୍ଯୁପାରମନ୍ମାଂସାଦ୍ଭକ୍ଷାର୍ଥି ବଲିଭୋଜନଃ ॥ 16 ॥
ଉତ୍କର୍ଷନ୍ତ୍ଯାଂ ଚ ରଶନାଂ କ୍ରୁଦ୍ଧାଯାଂ ମଯି ପକ୍ଷିଣି ।
ସ୍ରସ୍ଯମାନେ ଚ ଵସନେ ତତୋ ଦୃଷ୍ଟା ତ୍ଵଯା ହ୍ଯହମ୍ ॥ 17 ॥
ତ୍ଵଯାଽପହସିତା ଚାହଂ କ୍ରୁଦ୍ଧା ସଂଲଜ୍ଜିତା ତଦା ।
ଭକ୍ଷଗୃଧ୍ନେନ କାକେନ ଦାରିତା ତ୍ଵାମୁପାଗତା ॥ 18 ॥
ଆସୀନସ୍ଯ ଚ ତେ ଶ୍ରାନ୍ତା ପୁନରୁତ୍ସଙ୍ଗମାଵିଶମ୍ ।
କ୍ରୁଧ୍ଯନ୍ତୀ ଚ ପ୍ରହୃଷ୍ଟେନ ତ୍ଵଯାଽହଂ ପରିସାନ୍ତ୍ଵିତା ॥ 19 ॥
ବାଷ୍ପପୂର୍ଣମୁଖୀ ମନ୍ଦଂ ଚକ୍ଷୁଷୀ ପରିମାର୍ଜତୀ ।
ଲକ୍ଷିତାଽହଂ ତ୍ଵଯା ନାଥ ଵାଯସେନ ପ୍ରକୋପିତା ॥ 20 ॥
ପରିଶ୍ରମାତ୍ପ୍ରସୁପ୍ତା ଚ ରାଘଵାଙ୍କେଽପ୍ଯହଂ ଚିରମ୍ ।
ପର୍ଯାଯେଣ ପ୍ରସୁପ୍ତଶ୍ଚ ମମାଙ୍କେ ଭରତାଗ୍ରଜଃ ॥ 21 ॥
ସ ତତ୍ର ପୁନରେଵାଥ ଵାଯସସ୍ସମୁପାଗମତ୍ ।
ତତସ୍ସୁପ୍ତପ୍ରବୁଦ୍ଧାଂ ମାଂ ରାମସ୍ଯାଙ୍କାତ୍ସମୁତ୍ଥିତାମ୍ ॥ 22 ॥
ଵାଯସସ୍ସହସାଗମ୍ଯ ଵିଦଦାର ସ୍ତନାନ୍ତରେ ।
ପୁନଃ ପୁନରଥୋତ୍ପତ୍ଯ ଵିଦଦାର ସ ମାଂ ଭୃଶମ୍ ॥ 23 ॥
ତତସ୍ସମୁକ୍ଷିତୋ ରାମୋ ମୁକ୍ତୈଶ୍ଶୋଣିତବିନ୍ଦୁଭିଃ ।
ଵାଯସେନ ତତସ୍ତେନ ବଲଵତ୍କ୍ଲିଶ୍ଯମାନଯା ॥ 24 ॥
ସ ମଯା ବୋଧିତଶ୍ଶ୍ରୀମାନ୍ସୁଖସୁପ୍ତଃ ପରନ୍ତପଃ ।
ସ ମାଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ମହାବାହୁର୍ଵିତୁନ୍ନାଂ ସ୍ତନଯୋସ୍ତଦା ॥ 25 ॥
ଆଶୀଵିଷ ଇଵ କ୍ରୁଦ୍ଧଶ୍ଵସନ୍ଵାକ୍ଯମଭାଷତ ।
କେନ ତେ ନାଗନାସୋରୁ ଵିକ୍ଷତଂ ଵୈ ସ୍ତନାନ୍ତରମ୍ ॥ 26 ॥
କଃ କ୍ରୀଡତି ସରୋଷେଣ ପଞ୍ଚଵକ୍ତ୍ରେଣ ଭୋଗିନା ।
ଵୀକ୍ଷମାଣସ୍ତତସ୍ତଂ ଵୈ ଵାଯସଂ ସମୁଦୈକ୍ଷତ ॥ 27 ॥
ନଖୈସ୍ସରୁଧିରୈସ୍ତୀକ୍ଷ୍ଣୈର୍ମାମେଵାଭିମୁଖଂ ସ୍ଥିତମ୍ ।
ପୁତ୍ତ୍ରଃ କିଲ ସ ଶକ୍ରସ୍ଯ ଵାଯସଃ ପତତାଂ ଵରଃ ॥ 28 ॥
ଧରାନ୍ତରଗତଶ୍ଶୀଘ୍ରଂ ପଵନସ୍ଯ ଗତୌ ସମଃ ।
ତତସ୍ତସ୍ମିନ୍ମହାବାହୁଃ କୋପସଂଵର୍ତିତେକ୍ଷଣଃ ॥ 29 ॥
ଵାଯସେ କୃତଵାନ୍କ୍ରୂରାଂ ମତିଂ ମତିମତାଂ ଵରଃ ।
ସ ଦର୍ଭଂ ସଂସ୍ତରାଦ୍ଗୃହ୍ଯ ବ୍ରାହ୍ମେଣାସ୍ତ୍ରେଣ ଯୋଜଯତ୍ ॥ 30 ॥
ସ ଦୀପ୍ତ ଇଵ କାଲାଗ୍ନିର୍ଜଜ୍ଵାଲାଭିମୁଖୋ ଦ୍ଵିଜମ୍ ।
ସ ତଂ ପ୍ରଦୀପ୍ତଂ ଚିକ୍ଷେପ ଦର୍ଭଂ ତଂ ଵାଯସଂ ପ୍ରତି ॥ 31 ॥
ତତସ୍ତଂ ଵାଯସଂ ଦର୍ଭସ୍ସୋମ୍ବରେଽନୁଜଗାମ ହ ।
ଅନୁସୃଷ୍ଟସ୍ତଦା କାକୋ ଜଗାମ ଵିଵିଧାଂ ଗତିମ୍ ॥ 32 ॥
ଲୋକକାମ ଇମଂ ଲୋକଂ ସର୍ଵଂ ଵୈ ଵିଚଚାର ହ ।
ସ ପିତ୍ରା ଚ ପରିତ୍ଯକ୍ତସ୍ସୁରୈଶ୍ଚ ସମହର୍ଷିଭିଃ ॥ 33 ॥
ତ୍ରୀନ୍ଲୋକାନ୍ସମ୍ପରିକ୍ରମ୍ଯ ତମେଵ ଶରଣଂ ଗତଃ ।
ସ ତଂ ନିପତିତଂ ଭୂମୌ ଶରଣ୍ଯଶ୍ଶରଣାଗତମ୍ ॥ 34 ॥
ଵଧାର୍ହମପି କାକୁତ୍ସ୍ଥଃ କୃପଯା ପର୍ଯପାଲଯତ୍ ।
ପରିଦ୍ଯୂନଂ ଵିଷଣ୍ଣଂ ଚ ସ ତମାଯାନ୍ତମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 35 ॥
ମୋଘଂ କର୍ତୁଂ ନ ଶକ୍ଯଂ ତୁ ବ୍ରାହ୍ମମସ୍ତ୍ରଂ ତଦୁଚ୍ଯତାମ୍ ।
ହିନସ୍ତୁ ଦକ୍ଷିଣାକ୍ଷି ତ୍ଵଚ୍ଛର ଇତ୍ଯଥ ସୋଽବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 36 ॥
ତତସ୍ତସ୍ଯାକ୍ଷି କାକସ୍ଯ ହିନସ୍ତି ସ୍ମ ସ ଦକ୍ଷିଣମ୍ ।
ଦତ୍ତ୍ଵା ସ ଦକ୍ଷିଣଂ ନେତ୍ରଂ ପ୍ରାଣେଭ୍ଯଃ ପରିରକ୍ଷିତଃ ॥ 37 ॥
ସ ରାମାଯ ନମସ୍କୃତ୍ଯ ରାଜ୍ଞେ ଦଶରଥାଯ ଚ ।
ଵିସୃଷ୍ଟସ୍ତେନ ଵୀରେଣ ପ୍ରତିପେଦେ ସ୍ଵମାଲଯମ୍ ॥ 38 ॥
ମତ୍କୃତେ କାକମାତ୍ରେ ତୁ ବ୍ରହ୍ମାସ୍ତ୍ରଂ ସମୁଦୀରିତମ୍ ।
କସ୍ମାଦ୍ଯୋ ମାଂ ହରେତ୍ତ୍ଵତ୍ତଃ କ୍ଷମସେ ତଂ ମହୀପତେ ॥ 39 ॥
ସ କୁରୁଷ୍ଵ ମହୋତ୍ସାହଃ କୃପାଂ ମଯି ନରର୍ଷଭ ।
ତ୍ଵଯା ନାଥଵତୀ ନାଥ ହ୍ଯନାଥା ଇଵ ଦୃଶ୍ଯତେ ॥ 40 ॥
ଆନୃଶଂସ୍ଯଂ ପରୋ ଧର୍ମସ୍ତଵତ୍ତ୍ତ ଐଵ ମଯା ଶ୍ରୁତଃ ।
ଜାନାମି ତ୍ଵାଂ ମହାଵୀର୍ଯଂ ମହୋତ୍ସାହଂ ମହାବଲମ୍ ॥ 41 ॥
ଅପାରପାରମକ୍ଷୋଭ୍ଯଂ ଗାମ୍ଭୀର୍ଯାତ୍ସାଗରୋପମମ୍ ।
ଭର୍ତାରଂ ସସମୁଦ୍ରାଯା ଧରଣ୍ଯା ଵାସଵୋପମମ୍ ॥ 42 ॥
ଏଵମସ୍ତ୍ରଵିଦାଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠସ୍ସତ୍ଯଵାନ୍ବଲଵାନପି ।
କିମର୍ଥମସ୍ତ୍ରଂ ରକ୍ଷସ୍ସୁ ନ ଯୋଜଯସି ରାଘଵ ॥ 43 ॥
ନ ନାଗା ନାଽପି ଗନ୍ଧର୍ଵା ନାସୁରା ନ ମରୁଦ୍ଗଣାଃ ।
ରାମସ୍ଯ ସମରେ ଵେଗଂ ଶକ୍ତାଃ ପ୍ରତିସମାଧିତୁମ୍ ॥ 44 ॥
ତସ୍ଯ ଵୀର୍ଯଵତଃ କଶ୍ଚିଦ୍ଯଦ୍ଯସ୍ତି ମଯି ସମ୍ଭ୍ରମଃ ।
କିମର୍ଥଂ ନ ଶରୈସ୍ତୀକ୍ଷ୍ଣୈଃ କ୍ଷଯଂ ନଯତି ରାକ୍ଷସାନ୍ ॥ 45 ॥
ଭ୍ରାତୁରାଦେଶମାଦାଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣୋ ଵା ପରନ୍ତପଃ ।
କସ୍ଯ ହେତୋର୍ନ ମାଂ ଵୀରଃ ପରିତ୍ରାତି ମହାବଲଃ ॥ 46 ॥
ଯଦି ତୌ ପୁରୁଷଵ୍ଯାଘ୍ରୌ ଵାଯ୍ଵଗ୍ନିସମତେଜସୌ ।
ସୁରାଣାମପି ଦୁର୍ଧର୍ଷୌ କିମର୍ଥଂ ମାମୁପେକ୍ଷତଃ ॥ 47 ॥
ମମୈଵ ଦୁଷ୍କୃତଂ କିଞ୍ଚିନ୍ମହଦସ୍ତି ନ ସଂଶଯଃ ।
ସମର୍ଥାଵପି ତୌ ଯନ୍ମାଂ ନାଵେକ୍ଷେତେ ପରନ୍ତପୌ ॥ 48 ॥
ଵୈଦେହ୍ଯା ଵଚନଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା କରୁଣଂ ସାଶ୍ରୁଭାଷିତମ୍ ।
ଅଥାବ୍ରଵୀନ୍ମହାତେଜା ହନୁମାନ୍ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ॥ 49 ॥
ତ୍ଵଚ୍ଛୋକଵିମୁଖୋ ରାମୋ ଦେଵି ସତ୍ଯେନ ତେ ଶପେ ।
ରାମେ ଦୁଃଖାଭିପନ୍ନେ ଚ ଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ପରିତପ୍ଯତେ ॥ 50 ॥
କଥଞ୍ଚିଦ୍ଭଵତୀ ଦୃଷ୍ଟା ନ କାଲଃ ପରିଦେଵିତୁମ୍ ।
ଇମଂ ମୁହୂର୍ତଂ ଦୁଃଖାନାଂ ଦ୍ରକ୍ଷ୍ଯସ୍ଯନ୍ତମନିନ୍ଦିତେ ॥ 51 ॥
ତାଵୁଭୌ ପୁରୁଷଵ୍ଯାଘ୍ରୌ ରାଜପୁତ୍ରୌ ମହାବଲୌ ।
ତ୍ଵଦ୍ଦର୍ଶନକୃତୋତ୍ସାହୌ ଲଙ୍କାଂ ଭସ୍ମୀକରିଷ୍ଯତଃ ॥ 52 ॥
ହତ୍ତ୍ଵା ଚ ସମରେ କ୍ରୂରଂ ରାଵଣଂ ସହବାନ୍ଧଵମ୍ ।
ରାଘଵସ୍ତ୍ଵାଂ ଵିଶାଲାକ୍ଷି ନେଷ୍ଯତି ସ୍ଵାଂ ପୁରୀଂ ପ୍ରତି ॥ 53 ॥
ବ୍ରୂହି ଯଦ୍ରାଘଵୋ ଵାଚ୍ଯୋ ଲକ୍ଷ୍ମଣଶ୍ଚ ମହାବଲଃ ।
ସୁଗ୍ରୀଵୋ ଵାପି ତେଜସ୍ଵୀ ହରଯୋଽପି ସମାଗତାଃ ॥ 54 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତଵତି ତସ୍ମିଂସ୍ତୁ ସୀତା ସୁରସୁତୋପମା ।
ଉଵାଚ ଶୋକସନ୍ତପ୍ତା ହନୁମନ୍ତଂ ପ୍ଲଵଙ୍ଗମମ୍ ॥ 55 ॥
କୌସଲ୍ଯା ଲୋକଭର୍ତାରଂ ସୁଷୁଵେ ଯଂ ମନସ୍ଵିନୀ ।
ତଂ ମମାର୍ଥେ ସୁଖଂ ପୃଚ୍ଛ ଶିରସା ଚାଭିଵାଦଯ ॥ 56 ॥
ସ୍ରଜଶ୍ଚ ସର୍ଵରତ୍ନାନି ପ୍ରିଯା ଯାଶ୍ଚ ଵରାଙ୍ଗନାଃ ।
ଐଶ୍ଵର୍ଯଂ ଚ ଵିଶାଲାଯାଂ ପୃଥିଵ୍ଯାମପି ଦୁର୍ଲଭମ୍ ॥ 57 ॥
ପିତରଂ ମାତରଂ ଚୈଵ ସମ୍ମାନ୍ଯାଭିପ୍ରସାଦ୍ଯ ଚ ।
ଅନୁପ୍ରଵ୍ରଜିତୋ ରାମଂ ସୁମିତ୍ରା ଯେନ ସୁପ୍ରଜାଃ ॥ 58 ॥
ଆନୁକୂଲ୍ଯେନ ଧର୍ମାତ୍ମା ତ୍ଯକ୍ତ୍ଵା ସୁଖମନୁତ୍ତମମ୍ ।
ଅନୁଗଚ୍ଛତି କାକୁତ୍ସ୍ଥଂ ଭ୍ରାତରଂ ପାଲଯନ୍ଵନେ ॥ 59 ॥
ସିଂହସ୍କନ୍ଧୋ ମହାବାହୁର୍ମନସ୍ଵୀ ପ୍ରିଯଦର୍ଶିନଃ ।
ପିତୃଵଦ୍ଵର୍ତତେ ରାମେ ମାତୃଵନ୍ମାଂ ସମାଚରନ୍ ॥ 60 ॥
ହ୍ରିଯମାଣାଂ ତଦା ଵୀରୋ ନ ତୁ ମାଂ ଵେଦ ଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ।
ଵୃଦ୍ଧୋପସେଵୀ ଲକ୍ଷ୍ମୀଵାନ୍ ଶକ୍ତୋ ନ ବହୁଭାଷିତା ॥ 61 ॥
ରାଜପୁତ୍ରଃ ପ୍ରିଯଃ ଶ୍ରେଷ୍ଠଃ ସଦୃଶଃ ଶ୍ଵଶୁରସ୍ଯ ମେ ।
ମମଃ ପ୍ରିଯତରୋ ନିତ୍ଯଂ ଭ୍ରାତା ରାମସ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ॥ 62 ॥
ନିଯୁକ୍ତୋ ଧୁରି ଯସ୍ଯାଂ ତୁ ତାମୁଦ୍ଵହତି ଵୀର୍ଯଵାନ୍ ।
ଯଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ରାଘଵୋ ନୈଵ ଵୃତ୍ତମାର୍ଯମନୁସ୍ମରେତ୍ ॥ 63 ॥
ସ ମମାର୍ଥାଯ କୁଶଲଂ ଵକ୍ତଵ୍ଯୋ ଵଚନାନ୍ମମ ।
ମୃଦୁର୍ନିତ୍ଯଂ ଶୁଚିର୍ଦକ୍ଷଃ ପ୍ରିଯୋ ରାମସ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ॥ 64 ॥
ଯଥା ହି ଵାନରଶ୍ରେଷ୍ଠ ଦୁଃଖକ୍ଷଯକରୋ ଭଵେତ୍ ।
ତ୍ଵମସ୍ମିନ୍କାର୍ଯନିର୍ଯୋଗେ ପ୍ରମାଣଂ ହରିସତ୍ତମଃ ॥ 65 ॥
ରାଘଵସ୍ତ୍ଵତ୍ସମାରମ୍ଭାନ୍ମଯି ଯତ୍ନପରୋ ଭଵେତ୍ ।
ଇଦଂ ବ୍ରୂଯାଶ୍ଚ ମେ ନାଥଂ ଶୂରଂ ରାମଂ ପୁନଃ ପୁନଃ ॥ 66 ॥
ଜୀଵିତଂ ଧାରଯିଷ୍ଯାମି ମାସଂ ଦଶରଥାତ୍ମଜ ।
ଊର୍ଧ୍ଵଂ ମାସାନ୍ନ ଜୀଵେଯଂ ସତ୍ଯେନାହଂ ବ୍ରଵୀମି ତେ ॥ 67 ॥
ରାଵଣେନୋପରୁଦ୍ଧାଂ ମାଂ ନିକୃତ୍ଯ ପାପକର୍ମଣା ।
ତ୍ରାତୁମର୍ହସି ଵୀର ତ୍ଵଂ ପାତାଲାଦିଵ କୌଶିକୀମ୍ ॥ 68 ॥
ତତୋ ଵସ୍ତ୍ରଗତଂ ମୁକ୍ତ୍ଵା ଦିଵ୍ଯଂ ଚୂଡାମଣିଂ ଶୁଭମ୍ ।
ପ୍ରଦେଯୋ ରାଘଵାଯେତି ସୀତା ହନୁମତେ ଦଦୌ ॥ 69 ॥
ପ୍ରତିଗୃହ୍ଯ ତତୋ ଵୀରୋ ମଣିରତ୍ନମନୁତ୍ତମମ୍ ।
ଅଙ୍ଗୁଲ୍ଯା ଯୋଜଯାମାସ ନ ହ୍ଯସ୍ଯ ପ୍ରାଭଵଦ୍ଭୁଜଃ ॥ 70 ॥
ମଣିରତ୍ନଂ କପିଵରଃ ପ୍ରତିଗୃହ୍ଯାଭିଵାଦ୍ଯ ଚ ।
ସୀତାଂ ପ୍ରଦକ୍ଷିଣଂ କୃତ୍ଵା ପ୍ରଣତଃ ପାର୍ଵ୍ଶତଃ ସ୍ଥିତଃ ॥ 71 ॥
ହର୍ଷେଣ ମହତା ଯୁକ୍ତଃ ସୀତାଦର୍ଶନଜେନ ସଃ ।
ହୃଦଯେନ ଗତୋ ରାମଂ ଶରୀରେଣ ତୁ ଵିଷ୍ଠିତଃ ॥ 72 ॥
ମଣିଵରମୁପଗୃହ୍ଯ ତଂ ମହାର୍ହଂ ଜନକନୃପାତ୍ମଜଯା ଧୃତଂ ପ୍ରଭାଵାତ୍ ।
ଗିରିରିଵ ପଵନାଵଧୂତମୁକ୍ତଃ ସୁଖିତମନାଃ ପ୍ରତିସଙ୍କ୍ରମଂ ପ୍ରପେଦେ ॥ 73 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡେ ଅଷ୍ଟତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
tatassa kapiśārdūlastena vākyena toṣitaḥ |
sītāmuvāca tacchṛtvā vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 1 ||
yuktarūpaṃ tvayā devi bhāṣitaṃ śubhadarśane |
sadṛśaṃ strīsvabhāvasya sādhvīnāṃ vinayasya ca || 2 ||
strītvaṃ na tu samarthaṃ hi sāgaraṃ vyativartitum |
māmadhiṣṭhāya vistīrṇaṃ śatayojanamāyatam || 3 ||
dvitīyaṃ kāraṇaṃ yacca bravīṣi vinayānvite |
rāmādanyasya nārhāmi saṃsparśamiti jānaki || 4 ||
etatte sadṛśaṃ devi patnyāstasya mahātmanaḥ |
kā hyanyā tvāmṛte devi brūyādvacanamīdṛśam || 5 ||
śroṣyate caiva kākutsthaḥ sarvaṃ niravaśeṣataḥ |
ceṣṭitaṃ yattvayā devi bhāṣitaṃ mama cāgrataḥ || 6 ||
kāraṇairbahubhirdevi rāmapriyacikīrṣayā |
snehapraskannamanasā mayaitatsamudīritam || 7 ||
laṅkāyā duṣpraveśatvāddustaratvānmahodadheḥ |
sāmarthyādātmanaścaiva mayaitatsamudīritam || 8 ||
icchāmi tvāṃ samānetumadyaiva raghubandhunā |
gurusnehena bhaktyā ca nānyathaitadudāhṛtam || 9 ||
yadi notsahase yātuṃ mayā sārthamanindite |
abhijñānaṃ prayaccha tvaṃ jānīyādrāghavo hi yat || 10 ||
evamuktā hanumatā sītā surasutopamā |
uvāca vacanaṃ mandaṃ bāṣpapragrathitākṣaram || 11 ||
idaṃ śreṣṭhamabhijñānaṃ brūyāstvaṃ tu mama priyam |
śailasya citrakūṭasya pāde pūrvottare purā || 12 ||
tāpasāśramavāsinyāḥ prājyamūlaphalodake |
tasminsiddhāśrame deśe mandākinyā vidūrataḥ || 13 ||
tasyopavanaṣaṇḍeṣu nānāpuṣpasugandhiṣu |
vihṛtya salile klinnā mamāṅke samupāviśamaḥ || 14 ||
tato māṃsasamāyukto vāyasaḥ paryatuṇḍayat |
tamahaṃ loṣṭamudyamya vārayāmisma vāyasam || 15 ||
dārayansa ca māṃ kākastattraiva parilīyate |
na cāpyupāramanmāṃsādbhakṣārthi balibhojanaḥ || 16 ||
utkarṣantyāṃ ca raśanāṃ kruddhāyāṃ mayi pakṣiṇi |
srasyamāne ca vasane tato dṛṣṭā tvayā hyaham || 17 ||
tvayā'pahasitā cāhaṃ kruddhā saṃlajjitā tadā |
bhakṣagṛdhnena kākena dāritā tvāmupāgatā || 18 ||
āsīnasya ca te śrāntā punarutsaṅgamāviśam |
krudhyantī ca prahṛṣṭena tvayā'haṃ parisāntvitā || 19 ||
bāṣpapūrṇamukhī mandaṃ cakṣuṣī parimārjatī |
lakṣitā'haṃ tvayā nātha vāyasena prakopitā || 20 ||
pariśramātprasuptā ca rāghavāṅke'pyahaṃ ciram |
paryāyeṇa prasuptaśca mamāṅke bharatāgrajaḥ || 21 ||
sa tatra punarevātha vāyasassamupāgamat |
tatassuptaprabuddhāṃ māṃ rāmasyāṅkātsamutthitām || 22 ||
vāyasassahasāgamya vidadāra stanāntare |
punaḥ punarathotpatya vidadāra sa māṃ bhṛśam || 23 ||
tatassamukṣito rāmo muktaiśśoṇitabindubhiḥ |
vāyasena tatastena balavatkliśyamānayā || 24 ||
sa mayā bodhitaśśrīmānsukhasuptaḥ parantapaḥ |
sa māṃ dṛṣṭvā mahābāhurvitunnāṃ stanayostadā || 25 ||
āśīviṣa iva kruddhaśvasanvākyamabhāṣata |
kena te nāganāsoru vikṣataṃ vai stanāntaram || 26 ||
kaḥ krīḍati saroṣeṇa pañcavaktreṇa bhoginā |
vīkṣamāṇastatastaṃ vai vāyasaṃ samudaikṣata || 27 ||
nakhaissarudhiraistīkṣṇairmāmevābhimukhaṃ sthitam |
puttraḥ kila sa śakrasya vāyasaḥ patatāṃ varaḥ || 28 ||
dharāntaragataśśīghraṃ pavanasya gatau samaḥ |
tatastasminmahābāhuḥ kopasaṃvartitekṣaṇaḥ || 29 ||
vāyase kṛtavānkrūrāṃ matiṃ matimatāṃ varaḥ |
sa darbhaṃ saṃstarādgṛhya brāhmeṇāstreṇa yojayat || 30 ||
sa dīpta iva kālāgnirjajvālābhimukho dvijam |
sa taṃ pradīptaṃ cikṣepa darbhaṃ taṃ vāyasaṃ prati || 31 ||
tatastaṃ vāyasaṃ darbhassombare'nujagāma ha |
anusṛṣṭastadā kāko jagāma vividhāṃ gatim || 32 ||
lokakāma imaṃ lokaṃ sarvaṃ vai vicacāra ha |
sa pitrā ca parityaktassuraiśca samaharṣibhiḥ || 33 ||
trīnlokānsamparikramya tameva śaraṇaṃ gataḥ |
sa taṃ nipatitaṃ bhūmau śaraṇyaśśaraṇāgatam || 34 ||
vadhārhamapi kākutsthaḥ kṛpayā paryapālayat |
paridyūnaṃ viṣaṇṇaṃ ca sa tamāyāntamabravīt || 35 ||
moghaṃ kartuṃ na śakyaṃ tu brāhmamastraṃ taducyatām |
hinastu dakṣiṇākṣi tvacchara ityatha so'bravīt || 36 ||
tatastasyākṣi kākasya hinasti sma sa dakṣiṇam |
dattvā sa dakṣiṇaṃ netraṃ prāṇebhyaḥ parirakṣitaḥ || 37 ||
sa rāmāya namaskṛtya rājñe daśarathāya ca |
visṛṣṭastena vīreṇa pratipede svamālayam || 38 ||
matkṛte kākamātre tu brahmāstraṃ samudīritam |
kasmādyo māṃ harettvattaḥ kṣamase taṃ mahīpate || 39 ||
sa kuruṣva mahotsāhaḥ kṛpāṃ mayi nararṣabha |
tvayā nāthavatī nātha hyanāthā iva dṛśyate || 40 ||
ānṛśaṃsyaṃ paro dharmastavattta aiva mayā śrutaḥ |
jānāmi tvāṃ mahāvīryaṃ mahotsāhaṃ mahābalam || 41 ||
apārapāramakṣobhyaṃ gāmbhīryātsāgaropamam |
bhartāraṃ sasamudrāyā dharaṇyā vāsavopamam || 42 ||
evamastravidāṃ śreṣṭhassatyavānbalavānapi |
kimarthamastraṃ rakṣassu na yojayasi rāghava || 43 ||
na nāgā nā'pi gandharvā nāsurā na marudgaṇāḥ |
rāmasya samare vegaṃ śaktāḥ pratisamādhitum || 44 ||
tasya vīryavataḥ kaścidyadyasti mayi sambhramaḥ |
kimarthaṃ na śaraistīkṣṇaiḥ kṣayaṃ nayati rākṣasān || 45 ||
bhrāturādeśamādāya lakṣmaṇo vā parantapaḥ |
kasya hetorna māṃ vīraḥ paritrāti mahābalaḥ || 46 ||
yadi tau puruṣavyāghrau vāyvagnisamatejasau |
surāṇāmapi durdharṣau kimarthaṃ māmupekṣataḥ || 47 ||
mamaiva duṣkṛtaṃ kiñcinmahadasti na saṃśayaḥ |
samarthāvapi tau yanmāṃ nāvekṣete parantapau || 48 ||
vaidehyā vacanaṃ śrutvā karuṇaṃ sāśrubhāṣitam |
athābravīnmahātejā hanumānmārutātmajaḥ || 49 ||
tvacchokavimukho rāmo devi satyena te śape |
rāme duḥkhābhipanne ca lakṣmaṇaḥ paritapyate || 50 ||
kathañcidbhavatī dṛṣṭā na kālaḥ paridevitum |
imaṃ muhūrtaṃ duḥkhānāṃ drakṣyasyantamanindite || 51 ||
tāvubhau puruṣavyāghrau rājaputrau mahābalau |
tvaddarśanakṛtotsāhau laṅkāṃ bhasmīkariṣyataḥ || 52 ||
hattvā ca samare krūraṃ rāvaṇaṃ sahabāndhavam |
rāghavastvāṃ viśālākṣi neṣyati svāṃ purīṃ prati || 53 ||
brūhi yadrāghavo vācyo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
sugrīvo vāpi tejasvī harayo'pi samāgatāḥ || 54 ||
ityuktavati tasmiṃstu sītā surasutopamā |
uvāca śokasantaptā hanumantaṃ plavaṅgamam || 55 ||
kausalyā lokabhartāraṃ suṣuve yaṃ manasvinī |
taṃ mamārthe sukhaṃ pṛccha śirasā cābhivādaya || 56 ||
srajaśca sarvaratnāni priyā yāśca varāṅganāḥ |
aiśvaryaṃ ca viśālāyāṃ pṛthivyāmapi durlabham || 57 ||
pitaraṃ mātaraṃ caiva sammānyābhiprasādya ca |
anupravrajito rāmaṃ sumitrā yena suprajāḥ || 58 ||
ānukūlyena dharmātmā tyaktvā sukhamanuttamam |
anugacchati kākutsthaṃ bhrātaraṃ pālayanvane || 59 ||
siṃhaskandho mahābāhurmanasvī priyadarśinaḥ |
pitṛvadvartate rāme mātṛvanmāṃ samācaran || 60 ||
hriyamāṇāṃ tadā vīro na tu māṃ veda lakṣmaṇaḥ |
vṛddhopasevī lakṣmīvān śakto na bahubhāṣitā || 61 ||
rājaputraḥ priyaḥ śreṣṭhaḥ sadṛśaḥ śvaśurasya me |
mamaḥ priyataro nityaṃ bhrātā rāmasya lakṣmaṇaḥ || 62 ||
niyukto dhuri yasyāṃ tu tāmudvahati vīryavān |
yaṃ dṛṣṭvā rāghavo naiva vṛttamāryamanusmaret || 63 ||
sa mamārthāya kuśalaṃ vaktavyo vacanānmama |
mṛdurnityaṃ śucirdakṣaḥ priyo rāmasya lakṣmaṇaḥ || 64 ||
yathā hi vānaraśreṣṭha duḥkhakṣayakaro bhavet |
tvamasminkāryaniryoge pramāṇaṃ harisattamaḥ || 65 ||
rāghavastvatsamārambhānmayi yatnaparo bhavet |
idaṃ brūyāśca me nāthaṃ śūraṃ rāmaṃ punaḥ punaḥ || 66 ||
jīvitaṃ dhārayiṣyāmi māsaṃ daśarathātmaja |
ūrdhvaṃ māsānna jīveyaṃ satyenāhaṃ bravīmi te || 67 ||
rāvaṇenoparuddhāṃ māṃ nikṛtya pāpakarmaṇā |
trātumarhasi vīra tvaṃ pātālādiva kauśikīm || 68 ||
tato vastragataṃ muktvā divyaṃ cūḍāmaṇiṃ śubham |
pradeyo rāghavāyeti sītā hanumate dadau || 69 ||
pratigṛhya tato vīro maṇiratnamanuttamam |
aṅgulyā yojayāmāsa na hyasya prābhavadbhujaḥ || 70 ||
maṇiratnaṃ kapivaraḥ pratigṛhyābhivādya ca |
sītāṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā praṇataḥ pārvśataḥ sthitaḥ || 71 ||
harṣeṇa mahatā yuktaḥ sītādarśanajena saḥ |
hṛdayena gato rāmaṃ śarīreṇa tu viṣṭhitaḥ || 72 ||
maṇivaramupagṛhya taṃ mahārhaṃ janakanṛpātmajayā dhṛtaṃ prabhāvāt |
giririva pavanāvadhūtamuktaḥ sukhitamanāḥ pratisaṅkramaṃ prapede || 73 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||