📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
4.1 କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡ - ପ୍ରଥମ ସର୍ଗଃ
4.1 Kishkindhakanda - Prathama Sargah
Valmiki Oriya
ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ପ୍ରଥମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ସ ତାଂ ପୁଷ୍କରିଣୀଂ ଗତ୍ଵା ପଦ୍ମୋତ୍ପଲଝଷାକୁଲାମ୍ ।
ରାମସ୍ସୌମିତ୍ରି ସହିତୋ ଵିଲଲାପାକୁଲେନ୍ଦ୍ରିଯଃ ॥ 1 ॥
ତସ୍ଯ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵୈଵ ତାଂ ହର୍ଷାଦିନ୍ଦ୍ରିଯାଣି ଚକମ୍ପିରେ ।
ସ କାମଵଶମାପନ୍ନସ୍ସୌମିତ୍ରିମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 2 ॥
ସୌମିତ୍ରେ ଶୋଭତେ ପମ୍ପା ଵୈଦୂର୍ଯଵିମଲୋଦକା ।
ଫୁଲ୍ଲପଦ୍ମୋତ୍ପଲଵତୀ ଶୋଭିତା ଵିଵିଧୈର୍ଦ୍ରୁମୈଃ ॥ 3 ॥
ସୌମିତ୍ରେ ପଶ୍ଯ ପମ୍ପାଯାଃ କାନନଂ ଶୁଭଦର୍ଶନମ୍ ।
ଯତ୍ର ରାଜନ୍ତି ଶୈଲା ଵା ଦ୍ରୁମାସ୍ସଶିଖରା ଇଵ ॥ 4 ॥
ମାଂ ତୁ ଶୋକାଭିସନ୍ତପ୍ତଂ ମାଧଵଃ ପୀଡଯନ୍ତି ଵୈ ।
ଭରତସ୍ଯ ଚ ଦୁଃଖେନ ଵୈଦେହ୍ଯା ହରଣେନ ଚ ॥ 5 ॥
ଶୋକାର୍ତସ୍ଯାପି ମେ ପମ୍ପା ଶୋଭତେ ଚିତ୍ରକାନନା ।
ଵ୍ଯଵକୀର୍ଣା ବହୁଵିଧୈଃ ପୁଷ୍ପୈଶ୍ଶୀତୋଦକା ଶିଵା ॥ 6 ॥
ନଲିନୈରପି ସଞ୍ଛନ୍ନା ହ୍ଯତ୍ଯର୍ଥଶୁଭଦର୍ଶନା ।
ସର୍ପଵ୍ଯାଲାନୁଚରିତା ମୃଗଦ୍ଵିଜସମାକୁଲା ॥ 7 ॥
ଅଧିକଂ ପ୍ରଵିଭାତ୍ଯେତନ୍ନୀଲପୀତଂ ତୁ ଶାଦ୍ଵଲମ୍ ।
ଦ୍ରୁମାଣାଂ ଵିଵିଧୈଃ ପୁଷ୍ପୈଃ ପରିସ୍ତୋମୈରିଵାର୍ପିତମ୍ ॥ 8 ॥
ପୁଷ୍ପଭାରସମୃଦ୍ଧାନି ଶିଖରାଣି ସମନ୍ତତଃ ।
ଲତାଭିଃ ପୁଷ୍ପିତାଗ୍ରାଭିରୁପଗୂଢାନି ସର୍ଵଶଃ ॥ 9 ॥
ସୁଖାନିଲୋଽଯଂ ସୌମିତ୍ରେ କାଲଃ ପ୍ରଚୁରମନ୍ମଥଃ ।
ଗନ୍ଧଵାନ୍ସୁରଭିର୍ମାସୋ ଜାତପୁଷ୍ପଫଲଦ୍ରୁମଃ ॥ 10 ॥
ପଶ୍ଯ ରୂପାଣି ସୌମିତ୍ରେ ଵନାନାଂ ପୁଷ୍ପଶାଲିନାମ୍ ।
ସୃଜତାଂ ପୁଷ୍ପଵର୍ଷାଣି ତୋଯଂ ତୋଯମୁଚାମିଵ ॥ 11 ॥
ପ୍ରସ୍ତରେଷୁ ଚ ରମ୍ଯେଷୁ ଵିଵିଧାଃ କାନନଦ୍ରୁମାଃ ।
ଵାଯୁଵେଗପ୍ରଚଲିତାଃ ପୁଷ୍ପୈରଵକିରନ୍ତି ଗାମ୍ ॥ 12 ॥
ପତିତୈଃ ପତମାନୈଶ୍ଚ ପାଦପସ୍ଥୈଶ୍ଚ ମାରୁତଃ ।
କୁସୁମୈଃ ପଶ୍ଯ ସୌମିତ୍ରେ କ୍ରୀଡନ୍ନିଵ ସମନ୍ତତଃ ॥ 13 ॥
ଵିକ୍ଷିପନ୍ଵିଵିଧାଶ୍ଶାଖା ନଗାନାଂ କୁସୁମୋତ୍କଚାଃ ।
ମାରୁତଶ୍ଚଲିତସ୍ଥାନୈଷ୍ଷଟ୍ପଦୈରନୁଗୀଯତେ ॥ 14 ॥
ମତ୍ତକୋକିଲସନ୍ନାଦୈର୍ନର୍ତଯନ୍ନିଵ ପାଦପାନ୍ ।
ଶୈଲକନ୍ଦରନିଷ୍କ୍ରାନ୍ତଃ ପ୍ରଗୀତ ଇଵ ଚାନିଲଃ ॥ 15 ॥
ତେନ ଵିକ୍ଷିପତାଽତ୍ଯର୍ଥଂ ପଵନେନ ସମନ୍ତତଃ ।
ଅମୀ ସଂସକ୍ତଶାଖାଗ୍ରା ଗ୍ରଥିତା ଇଵ ପାଦପାଃ ॥ 16 ॥
ସ ଏଷ ସୁଖସଂସ୍ପର୍ଶୋ ଵାତି ଚନ୍ଦନଶୀତଲଃ ।
ଗନ୍ଧମଭ୍ଯଵହନ୍ପୁଣ୍ଯଂ ଶ୍ରମାପନଯନୋଽନିଲଃ ॥ 17 ॥
ଅମୀ ପଵନଵିକ୍ଷିପ୍ତା ଵିନଦନ୍ତୀଵ ପାଦପାଃ ।
ଷଟ୍ପଦୈରନୁକୂଜନ୍ତୋ ଵନେଷୁ ମଧୁଗନ୍ଧିଷୁ ॥ 18 ॥
ଗିରିପ୍ରସ୍ଥେଷୁ ରମ୍ଯେଷୁ ପୁଷ୍ପଵଦ୍ଭିର୍ମନୋରମୈଃ ।
ସଂସକ୍ତଶିଖରାଶ୍ଶୈଲା ଵିରାଜନ୍ତେ ମହାଦ୍ରୁମୈଃ ॥ 19 ॥
ପୁଷ୍ପସଞ୍ଛନ୍ନଶିଖରା ମାରୁତୋତ୍କ୍ଷେପଚଞ୍ଚଲାଃ ।
ଅମୀ ମଧୁକରୋତ୍ତଂସାଃ ପ୍ରଗୀତା ଇଵ ପାଦପାଃ ॥ 20 ॥
ସୁପୁଷ୍ପିତାଂସ୍ତୁ ପଶ୍ଯେମାନ୍କର୍ଣିକାରାନ୍ତ୍ସମନ୍ତତଃ ।
ହାଟକପ୍ରତିସଞ୍ଛନ୍ନାନ୍ନରାନ୍ପୀତାମ୍ବରାନିଵ ॥ 21 ॥
ଅଯଂ ଵସନ୍ତସ୍ସୌମିତ୍ରେ ନାନାଵିହଗନାଦିତଃ ।
ସୀତଯା ଵିପ୍ରହୀନସ୍ଯ ଶୋକସନ୍ଦୀପନୋ ମମ ॥ 22 ॥
ମାଂ ହି ଶୋକସମାକ୍ରାନ୍ତଂ ସନ୍ତାପଯତି ମନ୍ମଥଃ ।
ହୃଷ୍ଟଃ ପ୍ରଵଦମାନଶ୍ଚ ମମାହ୍ଵଯତି କୋକିଲଃ ॥ 23 ॥
ଏଷ ଦାତ୍ଯୂହକୋ ହୃଷ୍ଟୋ ରମ୍ଯେ ମାଂ ଵନନିର୍ଝରେ ।
ପ୍ରଣଦନ୍ମନ୍ମଥାଵିଷ୍ଟଂ ଶୋଚଯିଷ୍ଯତି ଲକ୍ଷ୍ମଣ ॥ 24 ॥
ଶ୍ରୁତ୍ଵୈତସ୍ଯ ପୁରା ଶବ୍ଦମାଶ୍ରମସ୍ଥା ମମ ପ୍ରିଯା ।
ମାମାହୂଯ ପ୍ରମୁଦିତାଃ ପରମଂ ପ୍ରତ୍ଯନନ୍ଦତ ॥ 25 ॥
ଏଵଂ ଵିଚିତ୍ରାଃ ପତଗା ନାନାରାଵଵିରାଵିଣଃ ।
ଵୃକ୍ଷଗୁଲ୍ମଲତାଃ ପଶ୍ଯ ସମ୍ପତନ୍ତି ସମନ୍ତତଃ ॥ 26 ॥
ଵିମିଶ୍ରା ଵିହଗାଃ ପୁମ୍ଭିରାତ୍ମଵ୍ଯୂହାଭିନନ୍ଦିତାଃ ।
ଭୃଙ୍ଗରାଜପ୍ରମୁଦିତାସ୍ସୌମିତ୍ରେ ମଧୁରସ୍ଵନାଃ ॥ 27 ॥
ଦାତ୍ଯୂହରତିଵିକ୍ରନ୍ଦୈଃ ପୁଂସ୍କୋକିଲରୁତୈରପି ।
ସ୍ଵନନ୍ତି ପାଦପାଶ୍ଚେମେ ମମାନଙ୍ଗପ୍ରଦୀପନାଃ ॥ 28 ॥
ଅଶୋକସ୍ତବକାଙ୍ଗାରଷ୍ଷଟ୍ପଦସ୍ଵନନିଃସ୍ଵନଃ ।
ମାଂ ହି ପଲ୍ଲଵତାମ୍ରାର୍ଚିର୍ଵସନ୍ତାଗ୍ନିଃ ପ୍ରଧକ୍ଷ୍ଯତି ॥ 29 ॥
ନ ହି ତାଂ ସୂକ୍ଷ୍ମପକ୍ଷ୍ମାକ୍ଷୀଂ ସୁକେଶୀଂ ମୃଦୁଭାଷିଣୀମ୍ ।
ଅପଶ୍ଯତୋ ମେ ସୌମିତ୍ରେ ଜୀଵିତେଽସ୍ତି ପ୍ରଯୋଜନମ୍ ॥ 30 ॥
ଅଯଂ ହି ଦଯିତସ୍ତସ୍ଯାଃ କାଲୋ ରୁଚିରକାନନଃ ।
କୋକିଲାକୁଲସୀମାନ୍ତୋ ଦଯିତାଯା ମମାନଘ ॥ 31 ॥
ମନ୍ମଥାଽଯାସସମ୍ଭୂତୋ ଵସନ୍ତଗୁଣଵର୍ଧିତଃ ।
ଅଯଂ ମାଂ ଧକ୍ଷ୍ଯତି କ୍ଷିପ୍ରଂ ଶୋକାଗ୍ନିର୍ନଚିରାଦିଵ ॥ 32 ॥
ଅପଶ୍ଯତସ୍ତାଂ ଦଯିତାଂ ପଶ୍ଯତୋ ରୁଚିରଦ୍ରୁମାନ୍ ।
ମମାଯମାତ୍ମପ୍ରଭଵୋ ଭୂଯସ୍ତ୍ଵମୁପଯାସ୍ଯତି ॥ 33 ॥
ଅଦୃଶ୍ଯମାନା ଵୈଦେହୀ ଶୋକଂ ଵର୍ଧଯତେ ମମ ।
ଦୃଶ୍ଯମାନୋ ଵସନ୍ତଶ୍ଚ ସ୍ଵେଦସଂସର୍ଗଦୂଷକଃ ॥ 34 ॥
ମାଂ ହ୍ଯଦ୍ଯ ମୃଗଶାବାକ୍ଷୀ ଚିନ୍ତାଶୋକବଲାତ୍କୃତମ୍ ।
ସନ୍ତାପଯତି ସୌମିତ୍ରେ କ୍ରୂରଶ୍ଚୈତ୍ରଵନାନିଲଃ ॥ 35 ॥
ଅମୀ ମଯୂରାଶ୍ଶୋଭନ୍ତେ ପ୍ରନୃତ୍ଯନ୍ତସ୍ତତସ୍ତତଃ ।
ସ୍ଵୈଃ ପକ୍ଷୈଃ ପଵନୋଦ୍ଧୂତୈର୍ଗଵାକ୍ଷୈଃ ସ୍ଫାଟିକୈରିଵ ॥ 36 ॥
ଶିଖିନୀଭିଃ ପରିଵୃତାସ୍ତେ ଏତେ ମଦମୂର୍ଛିତାଃ ।
ମନ୍ମଥାଭିପରୀତସ୍ଯ ମମ ମନ୍ମଥଵର୍ଧନାଃ ॥ 37 ॥
ପଶ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ନୃତ୍ଯନ୍ତଂ ମଯୂରମୁପନୃତ୍ଯତି ।
ଶିଖିନୀ ମନ୍ମଥାର୍ତୈଷା ଭର୍ତାରଂ ଗିରିସାନୁନି ॥ 38 ॥
ତାମେଵ ମନ୍ମଥାଵିଷ୍ଟୋ ମଯୂରୋଽପ୍ଯୁପଧାଵତି ।
ଵିତତ୍ଯ ରୁଚିରୌ ପକ୍ଷୌ ରୁତୈରୁପହସନ୍ନିଵ ॥ 39 ॥
ମଯୂରସ୍ଯ ଵନେ ନୂନଂ ରକ୍ଷସା ନ ହୃତା ପ୍ରିଯା ।
ତସ୍ମାନ୍ନୃତ୍ଯତି ରମ୍ଯେଷୁ ଵନେଷୁ ସହ କାନ୍ତଯା ॥ 40 ॥
ମମ ତ୍ଵଯଂ ଵିନା ଵାସଃ ପୁଷ୍ପମାସେ ସୁଦୁସ୍ସହଃ ।
ପଶ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ସଂରାଗଃ ତିର୍ଯଗ୍ଯୋନିଗତେଷ୍ଵପି ।
ଯଦେଷା ଶିଖିନୀ କାମାଦ୍ଭର୍ତାରଂ ରମତେଽନ୍ତିକେ ॥ 41 ॥
ମାମପ୍ଯେଵଂ ଵିଶାଲାକ୍ଷୀ ଜାନକୀ ଜାତସମ୍ଭ୍ରମା ।
ମଦନେନାଭିଵର୍ତେତ ଯଦି ନାଽପହୃତା ଭଵେତ୍ ॥ 42 ॥
ପଶ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ପୁଷ୍ପାଣି ନିଷ୍ଫଲାନି ଭଵନ୍ତି ମେ ।
ପୁଷ୍ପଭାରସମୃଦ୍ଧାନାଂ ଵନାନାଂ ଶିଶିରାତ୍ଯଯେ ॥ 43 ॥
ରୁଚିରାଣ୍ଯପି ପୁଷ୍ପାଣି ପାଦପାନାମତିଶ୍ରିଯା ।
ନିଷ୍ଫଲାନି ମହୀଂ ଯାନ୍ତି ସମଂ ମଧୁକରୋତ୍କରୈଃ ॥ 44 ॥
ନଦନ୍ତି କାମଂ ଶକୁନା ମୁଦିତାସ୍ସଙ୍ଘଶଃ କଲମ୍ ।
ଆହ୍ଵଯନ୍ତ ଇଵାନ୍ଯୋନ୍ଯଂ କାମୋନ୍ମାଦକରା ମମ ॥ 45 ॥
ଵସନ୍ତୋ ଯଦି ତତ୍ରାପି ଯତ୍ର ମେ ଵସତି ପ୍ରିଯା ।
ନୂନଂ ପରଵଶା ସୀତା ସାପି ଶୋଚତ୍ଯହଂ ଯଥା ॥ 46 ॥
ନୂନଂ ନ ତୁ ଵସନ୍ତୋଽତଂ ଦେଶଂ ସ୍ପୃଶତି ଯତ୍ର ସା ।
କଥଂ ହ୍ଯସିତପଦ୍ମାକ୍ଷୀ ଵର୍ତଯେତ୍ସା ମଯା ଵିନା ॥ 47 ॥
ଅଥଵା ଵର୍ତତେ ତତ୍ର ଵସନ୍ତୋ ଯତ୍ର ମେ ପ୍ରିଯା ।
କିଂ କରିଷ୍ଯତି ସୁଶ୍ରୋଣୀ ସା ତୁ ନିର୍ଭର୍ତ୍ସିତା ପରୈଃ ॥ 48 ॥
ଶ୍ଯାମା ପଦ୍ମପଲାଶାକ୍ଷୀ ମୃଦୁପୂର୍ଵାଭିଭାଷିଣୀ ।
ନୂନଂ ଵସନ୍ତମାସାଦ୍ଯ ପରିତ୍ଯକ୍ଷ୍ଯତି ଜୀଵିତମ୍ ॥ 49 ॥
ଦୃଢଂ ହି ହୃଦଯେ ବୁଦ୍ଧିର୍ମମ ସମ୍ପରିଵର୍ତତେ ।
ନାଲଂ ଵର୍ତଯିତୁଂ ସୀତା ସାଧ୍ଵୀ ମଦ୍ଵିରହଂ ଗତା ॥ 50 ॥
ମଯି ଭାଵସ୍ତୁ ଵୈଦେହ୍ଯାସ୍ତତ୍ତ୍ଵତୋ ଵିନିଵେଶିତଃ ।
ମମାପି ଭାଵସ୍ସୀତାଯାଂ ସର୍ଵଥା ଵିନିଵେଶିତଃ ॥ 51 ॥
ଏଷ ପୁଷ୍ପଵହୋ ଵାଯୁସ୍ସୁଖସ୍ପର୍ଶୋ ହିମାଵହଃ ।
ତାଂ ଵିଚିନ୍ତଯତଃ କାନ୍ତାଂ ପାଵକପ୍ରତିମୋ ମମ ॥ 52 ॥
ସଦା ସୁଖମହଂ ମନ୍ଯେ ଯଂ ପୁରା ସହ ସୀତଯା ।
ମାରୁତସ୍ସ ଵିନା ସୀତାଂ ଶୋକଂ ଵର୍ଧଯତେ ମମ ॥ 53 ॥
ତାଂ ଵିନା ଵିହଙ୍ଗୋ ଯଃ ପକ୍ଷୀ ପ୍ରଣଦିତସ୍ତଦା ।
ଵାଯସଃ ପାଦପଗତଃ ପ୍ରହୃଷ୍ଟମଭିନର୍ଦତି ॥ 54 ॥
ଏଷ ଵୈ ତତ୍ର ଵୈଦେହ୍ଯା ଵିହଗଃ ପ୍ରତିହାରକଃ ।
ପକ୍ଷୀ ମାଂ ତୁ ଵିଶାଲାକ୍ଷ୍ଯାସ୍ସମୀପମୁପନେଷ୍ଯତି ॥ 55 ॥
ଶୃଣୁ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ସନ୍ନାଦଂ ଵନେ ମଦ୍ଵିଵର୍ଧନମ୍ ।
ପୁଷ୍ପିତାଗ୍ରେଷୁ ଵୃକ୍ଷେଷୁ ଦ୍ଵିଜାନାମୁପକୂଜତାମ୍ ॥ 56 ॥
ଵିକ୍ଷିପ୍ତାଂ ପଵନେନୈତାମସୌ ତିଲକମଞ୍ଜରୀମ୍ ।
ଷଟ୍ପଦସ୍ସହସାଽଭ୍ଯେତି ମଦୋଦ୍ଧୂତାମିଵ ପ୍ରିଯାମ୍ ॥ 57 ॥
କାମିନାମଯମତ୍ଯନ୍ତମଶୋକଶ୍ଶୋକଵର୍ଧନଃ ।
ସ୍ତବକୈଃ ପଵନୋତ୍କ୍ଷିପ୍ତୈସ୍ତର୍ଜଯନ୍ନିଵ ମାଂ ସ୍ଥିତଃ ॥ 58 ॥
ଅମୀ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ଦୃଶ୍ଯନ୍ତେ ଚୂତାଃ କୁସୁମଶାଲିନଃ ।
ଵିଭ୍ରମୋତ୍ସିକ୍ତମନସଃ ସାଙ୍ଗରାଗା ନରା ଇଵ ॥ 59 ॥
ସୌମିତ୍ରେ ପଶ୍ଯ ପମ୍ପାଯାଶ୍ଚିତ୍ରାସୁ ଵନରାଜିଷୁ ।
କିନ୍ନରା ନରଶାର୍ଦୂଲ ଵିଚରନ୍ତି ତତସ୍ତତଃ ॥ 60 ॥
ଇମାନି ଶୁଭଗନ୍ଧୀନି ପଶ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ସର୍ଵଶଃ ।
ନଲିନାନି ପ୍ରକାଶନ୍ତେ ଜଲେ ତରୁଣସୂର୍ଯଵତ୍ ॥ 61 ॥
ଏଷା ପ୍ରସନ୍ନସଲିଲା ପଦ୍ମନୀଲୋତ୍ପଲାଯୁତା ।
ହଂସକାରଣ୍ଡଵାକୀର୍ଣା ପମ୍ପା ସୌଗନ୍ଧିକାନ୍ଵିତା ॥ 62 ॥
ଜଲେ ତରୁଣସୂର୍ଯାଭୈଷ୍ଷଟ୍ପଦାହତକେସରୈଃ ।
ପଙ୍କଜୈଶ୍ଶୋଭତେ ପମ୍ପା ସମନ୍ତାଦଭିସଂଵୃତା ॥ 63 ॥
ଚକ୍ରଵାକଯୁତା ନିତ୍ଯଂ ଚିତ୍ରପ୍ରସ୍ତଵନାନ୍ତରା ।
ମାତଙ୍ଗମୃଗଯୂଥୈଶ୍ଚ ଶୋଭତେ ସଲିଲାର୍ଥିଭିଃ ॥ 64 ॥
ପଵନାହତଵେଗାଭିରୂର୍ମିଭିର୍ଵିମଲେଽମ୍ଭସି ।
ପଙ୍କଜାନି ଵିରାଜନ୍ତେ ତାଡ୍ଯମାନାନି ଲକ୍ଷ୍ମଣ ॥ 65 ॥
ପଦ୍ମପତ୍ରଵିଶାଲାକ୍ଷୀଂ ସତତଂ ପଙ୍କଜପ୍ରିଯାମ୍ ।
ଅପଶ୍ଯତୋ ମେ ଵୈଦେହୀଂ ଜୀଵିତଂ ନାଭିରୋଚତେ ॥ 66 ॥
ଅହୋ କାମସ୍ଯ ଵାମତ୍ଵଂ ଯୋ ଗତାମପି ଦୁର୍ଲଭାମ୍ ।
ସ୍ମାରଯିଷ୍ଯତି କଲ୍ଯାଣୀଂ କଲ୍ଯାଣତରଵାଦିନୀମ୍ ॥ 67 ॥
ଶକ୍ଯୋ ଧାରଯିତୁଂ କାମୋ ଭଵେଦଭ୍ଯାଗତୋ ମଯା ।
ଯଦି ଭୂଯୋ ଵସନ୍ତୋ ମାଂ ନ ହନ୍ଯାତ୍ପୁଷ୍ପିତଦ୍ରୁମଃ ॥ 68 ॥
ଯାନି ସ୍ମ ରମଣୀଯାନି ତଯା ସହ ଭଵନ୍ତି ମେ ।
ତାନ୍ଯେଵାରମଣୀଯାନି ଜାଯନ୍ତେ ମେ ତଯା ଵିନା ॥ 69 ॥
ପଦ୍ମକୋଶପଲାଶାନି ଦ୍ରଷ୍ଟୁଂ ଦୃଷ୍ଟିର୍ହି ମନ୍ଯତେ ।
ସୀତାଯା ନେତ୍ରକୋଶାଭ୍ଯାଂ ସଦୃଶାନୀତି ଲକ୍ଷ୍ମଣ ॥ 70 ॥
ପଦ୍ମକେସରସଂସୃଷ୍ଟୋ ଵୃକ୍ଷାନ୍ତରଵିନିସ୍ସୃତଃ ।
ନିଶ୍ଶ୍ଵାସ ଇଵ ସୀତାଯା ଵାତି ଵାଯୁର୍ମନୋହରଃ ॥ 71 ॥
ସୌମିତ୍ରେ ପଶ୍ଯ ପମ୍ପାଯା ଦକ୍ଷିଣେ ଗିରିସାନୁନି ।
ପୁଷ୍ପିତାଂ କର୍ଣିକାରସ୍ଯ ଯଷ୍ଟିଂ ପରମଶୋଭନାମ୍ ॥ 72 ॥
ଅଧିକଂ ଶୈଲରାଜୋଽଯଂ ଧାତୁଭିଃ ସୁଵିଭୂଷିତଃ ।
ଵିଚିତ୍ରଂ ସୃଜତେ ରେଣୁଂ ଵାଯୁଵେଗଵିଘଟ୍ଟିତମ୍ ॥ 73 ॥
ଗିରିପ୍ରସ୍ଥାସ୍ତୁ ସୌମିତ୍ରେ ସର୍ଵତସ୍ସମ୍ପ୍ରପୁଷ୍ପିତୈଃ ।
ନିଷ୍ପତ୍ରୈସ୍ସର୍ଵତୋ ରମ୍ଯୈଃ ପ୍ରଦୀପ୍ତା ଇଵ କିଂଶୁକୈଃ ॥ 74 ॥
ପମ୍ପାତୀରରୁହାଶ୍ଚେମେ ସଂସକ୍ତା ମଧୁଗନ୍ଧିନଃ ।
ମାଲତୀମଲ୍ଲିକାଷଣ୍ଡାଃ କରଵୀରାଶ୍ଚ ପୁଷ୍ପିତାଃ ॥ 75 ॥
କେତକ୍ଯସ୍ସିନ୍ଦୁଵାରାଶ୍ଚ ଵାସନ୍ତ୍ଯଶ୍ଚ ସୁପୁଷ୍ପିତାଃ ।
ମାଧଵ୍ଯୋ ଗନ୍ଧପୂର୍ଣାଶ୍ଚ କୁନ୍ଦଗୁଲ୍ମାଶ୍ଚ ସର୍ଵଶଃ ॥ 76 ॥
ଚିରିବିଲ୍ଵା ମଧୂକାଶ୍ଚ ଵଞ୍ଜୁଲା ଵକୁଲାସ୍ତଥା ।
ଚମ୍ପକାସ୍ତିଲକାଶ୍ଚୈଵ ନାଗଵୃକ୍ଷାସ୍ସୁପୁଷ୍ପିତାଃ ॥ 77 ॥
ନୀପାଶ୍ଚ ଵରଣାଶ୍ଚୈଵ ଖର୍ଜୂରାଶ୍ଚ ସୁପୁଷ୍ପିତା ।
ପଦ୍ମକାଶ୍ଚୈଵ ଶୋଭନ୍ତେ ନୀଲାଶୋକାଶ୍ଚ ପୁଷ୍ପିତାଃ ।
ଲୋଧ୍ରାଶ୍ଚ ଗିରିପୃଷ୍ଠେଷୁ ସିଂହକେସରପିଞ୍ଜରାଃ ॥ 78 ॥
ଅଙ୍କୋଲାଶ୍ଚ କୁରଣ୍ଟାଶ୍ଚ ଚୂର୍ଣକାଃ ପାରିଭଦ୍ରକାଃ ।
ଚୂତାଃ ପାଟଲଯଶ୍ଚୈଵ କୋଵିଦାରାଶ୍ଚ ପୁଷ୍ପିତାଃ ॥ 79 ॥
ମୁଚୁକୁନ୍ଦାର୍ଜୁନାଶ୍ଚୈଵ ଦୃଶ୍ଯନ୍ତେ ଗିରିସାନୁଷୁ ।
କେତକୋଦ୍ଦାଲକାଶ୍ଚୈଵ ଶିରୀଷାଃ ଶିଂଶୁପା ଧଵାଃ ॥ 80 ॥
ଶାଲ୍ମଲ୍ଯଃ କିଂଶୁକାଶ୍ଚୈଵ ରକ୍ତାଃ କୁରଵକାସ୍ତଥା ॥ 81 ॥
ତ୍ରିନିଶା ନକ୍ତମାଲାଶ୍ଚ ଚନ୍ଦନାସ୍ସ୍ଯନ୍ଦନାସ୍ତଥା ।
ପୁଷ୍ପିତାନ୍ପୁଷ୍ପିତାଗ୍ରାଭିର୍ଲତାଭିଃ ପରିଵେଷ୍ଟିତାନ୍ ।
ଦ୍ରୁମାନ୍ପଶ୍ଯେହ ସୌମିତ୍ରେ ପମ୍ପାଯା ରୁଚିରାନ୍ବହୂନ୍ ॥ 82 ॥
ଵାତଵିକ୍ଷିପ୍ତଵିଟପାନ୍ଯଥାଽସନ୍ନାନ୍ଦ୍ରୁମାନିମାନ୍ ।
ଲତାସ୍ସମନୁଵର୍ତନ୍ତେ ମତ୍ତା ଇଵ ଵରସ୍ତ୍ରିଯଃ ॥ 83 ॥
ପାଦପାତ୍ପାଦପଂ ଗଚ୍ଛନ୍ ଶୈଲାଚ୍ଛୈଲଂ ଵନାଦ୍ଵନମ୍ ।
ଵାତି ନୈକରସାସ୍ଵାଦସ୍ସମ୍ମୋଦିତ ଇଵାନିଲଃ ॥ 84 ॥
କେଚିତ୍ପର୍ଯାପ୍ତକୁସୁମାଃ ପାଦପା ମଧୁଗନ୍ଧିନଃ ।
କେଚିନ୍ମୁକୁଲସଂଵୀତାଃ ଶ୍ଯାମଵର୍ଣା ଇଵାବଭୁଃ ॥ 85 ॥
ଇଦଂ ମୃଷ୍ଟମିଦଂ ସ୍ଵାଦୁ ପ୍ରଫୁଲ୍ଲମିଦମିତ୍ଯପି ।
ରାଗଯୁକ୍ତୋ ମଧୁକରଃ କୁସୁମେଷ୍ଵେଵ ଲୀଯତେ ॥ 86 ॥
ନିଲୀଯ ପୁନରୁତ୍ପତ୍ଯ ସହସାଽନ୍ଯତ୍ର ଗଚ୍ଛତି ।
ମଧୁଲୁବ୍ଧୋ ମଧୁକରଃ ପମ୍ପାତୀରଦ୍ରୁମେଷ୍ଵସୌ ॥ 87 ॥
ଇଯଂ କୁସୁମସଙ୍ଘାତୈରୁପସ୍ତୀର୍ଣା ସୁଖାକୃତା ।
ସ୍ଵଯଂ ନିପତିତୈର୍ଭୂମିଶ୍ଶଯନପ୍ରସ୍ତରୈରିଵ ॥ 88 ॥
ଵିଵିଧା ଵିଵିଧୈଃ ପୁଷ୍ପୈସ୍ତୈରେଵ ନଗସାନୁଷୁ ।
ଵିକୀର୍ଣୈ ପୀତରକ୍ତାହି ସୌମିତ୍ରେ ପ୍ରସ୍ତରାଃ କୃତାଃ ॥ 89 ॥
ହିମାନ୍ତେ ପଶ୍ଯ ସୌମିତ୍ରେ ଵୃକ୍ଷାଣାଂ ପୁଷ୍ପସମ୍ଭଵମ୍ ।
ପୁଷ୍ପମାସେ ହି ତରଵସ୍ସଙ୍ଘର୍ଷାଦିଵ ପୁଷ୍ପିତାଃ ॥ 90 ॥
ଆହ୍ଵଯନ୍ତ ଇଵାନ୍ଯୋନ୍ଯଂ ନଗାଷ୍ଷଟ୍ପଦନାଦିତାଃ ।
କୁସୁମୋତ୍ତଂସଵିଟପାଶ୍ଶୋଭନ୍ତେ ବହୁ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ॥ 91 ॥
ଏଷ କାରଣ୍ଡଵଃ ପକ୍ଷୀ ଵିଗାହ୍ଯ ସଲିଲଂ ଶୁଭମ୍ ।
ରମତେ କାନ୍ତଯା ସାର୍ଧଂ କାମମୁଦ୍ଦୀପଯନ୍ମମ ॥ 92 ॥
ମନ୍ଦାକିନ୍ଯାସ୍ତୁ ଯଦିଦଂ ରୂପମେଵଂ ମନୋହରମ୍ ।
ସ୍ଥାନେ ଜଗତି ଵିଖ୍ଯାତା ଗୁଣାସ୍ତସ୍ଯା ମନୋରମାଃ ॥ 93 ॥
ଯଦି ଦୃଶ୍ଯେତ ସା ସାଧ୍ଵୀ ଯଦି ଚେହ ଵସେମହି ।
ସ୍ପୃହଯେଯଂ ନ ଶକ୍ରାଯ ନାଯୋଧ୍ଯାଯୈ ରଘୂତ୍ତମ ॥ 94 ॥
ନହ୍ଯେଵଂ ରମଣୀଯେଷୁ ଶାଦ୍ଵଲେଷୁ ତଯା ସହ ।
ରମତୋ ମେ ଭଵେଚ୍ଚିନ୍ତା ନ ସ୍ପୃହାଽନ୍ଯେଷୁ ଵା ଭଵେତ୍ ॥ 95 ॥
ଅମୀ ହି ଵିଵିଧୈଃ ପୁଷ୍ପୈସ୍ତରଵୋ ରୁଚିରଚ୍ଛଦାଃ ।
କାନନେଽଽସ୍ମିନ୍ଵିନା କାନ୍ତାଂ ଚିନ୍ତାମୁତ୍ପାଦଯନ୍ତି ମେ ॥ 96 ॥
ପଶ୍ଯ ଶୀତଜଲାଂ ଚେମାଂ ସୌମିତ୍ରେ ପୁଷ୍କରାଯୁତାମ୍ ।
ଚକ୍ରଵାକାନୁଚରିତାଂ କାରଣ୍ଡଵ ନିଷେଵିତାମ୍ ॥ 97 ॥
ପ୍ଲଵୈଃ କ୍ରୌଞ୍ଚୈଶ୍ଚ ସମ୍ପୂର୍ଣାଂ ମହାମୃଗନିଷେଵିତାମ୍ ।
ଅଧିକଂ ଶୋଭତେ ପମ୍ପା ଵିକୂଜଦ୍ଭିଃର୍ଵିହଙ୍ଗମୈଃ ॥ 98 ॥
ଦୀପଯନ୍ତୀଵ ମେ କାମଂ ଵିଵିଧା ମୁଦିତା ଦ୍ଵିଜାଃ ।
ଶ୍ଯାମାଂ ଚନ୍ଦ୍ରମୁଖୀଂ ସ୍ମୃତ୍ଵା ପ୍ରିଯାଂ ପଦ୍ମନିଭେକ୍ଷଣାମ୍ ॥ 99 ॥
ପଶ୍ଯ ସାନୁଷୁ ଚିତ୍ରେଷୁ ମୃଗୀଭିସ୍ସହିତାନ୍ମୃଗାନ୍ ।
ମାଂ ପୁନର୍ମୃଗଶାବାକ୍ଷ୍ଯା ଵୈଦେହ୍ଯା ଵିରହୀକୃତମ୍ ॥ 100 ॥
ଵ୍ଯଥଯନ୍ତୀଵ ମେ ଚିତ୍ତଂ ସଞ୍ଚରନ୍ତସ୍ତତସ୍ତତଃ ।
ଅସ୍ମିନ୍ସାନୁନି ରମ୍ଯେ ହି ମତ୍ତଦ୍ଵିଜଗଣାଯୁତେ ।
ପଶ୍ଯେଯଂ ଯଦି ତାଂ କାନ୍ତାଂ ତତସ୍ସ୍ଵସ୍ତି ଭଵେନ୍ମମ ॥ 101 ॥
ଜୀଵେଯଂ ଖଲୁ ସୌମିତ୍ରେ ମଯା ସହ ସୁମଧ୍ଯମା ।
ସେଵତେ ଯଦି ଵୈଦେହୀ ପମ୍ପାଯାଃ ପଵନଂ ସୁଖମ୍ ॥ 102 ॥
ପଦ୍ମସୌଗନ୍ଧିକଵହଂ ଶିଵଂ ଶୋକଵିନାଶନମ୍ ।
ଧନ୍ଯା ଲକ୍ଷ୍ମଣ ସେଵନ୍ତେ ପମ୍ପୋପଵନମାରୁତମ୍ ॥ 103 ॥
ଶ୍ଯାମା ପଦ୍ମପଲାଶାକ୍ଷୀ ପ୍ରିଯା ଵିରହିତା ମଯା ।
କଥଂ ଧାରଯତି ପ୍ରାଣାନ୍ଵିଵଶା ଜନକାତ୍ମଜା ॥ 104 ॥
କିନ୍ନୁ ଵକ୍ଷ୍ଯାମି ରାଜାନଂ ଧର୍ମଜ୍ଞଂ ସତ୍ଯଵାଦିନମ୍ ।
ସୀତାଯା ଜନକଂ ପୃଷ୍ଟଃ କୁଶଲଂ ଜନସଂସଦି ॥ 105 ॥
ଯା ମାମନୁଗତା ମନ୍ଦଂ ପିତ୍ରା ପ୍ରଵ୍ରାଜିତଂ ଵନମ୍ ।
ସୀତା ସତ୍ପଥମାସ୍ଥାଯ କ୍ଵ ନୁ ସା ଵର୍ତତେ ପ୍ରିଯା ॥ 106 ॥
ତଯା ଵିହୀନଃ କୃପଣଃ କଥଂ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ଧାରଯେ ।
ଯା ମାମନୁଗତା ରାଜ୍ଯାଦ୍ଭ୍ରଷ୍ଟଂ ଵିଗତଚେତସମ୍ ॥ 107 ॥
ତଚ୍ଚାର୍ଵଞ୍ଚିତପଦ୍ମାକ୍ଷଂ ସୁଗନ୍ଧି ଶୁଭମଵ୍ରଣମ୍ ।
ଅପଶ୍ଯତୋ ମୁଖଂ ତସ୍ଯାସ୍ସୀଦତୀଵ ମନୋ ମମ ॥ 108 ॥
ସ୍ମିତହାସ୍ଯାନ୍ତରଯୁତଂ ଗୁଣଵନ୍ମଧୁରଂ ହିତମ୍ ।
ଵୈଦେହ୍ଯା ଵାକ୍ଯମତୁଲଂ କଦା ଶ୍ରୋଷ୍ଯାମି ଲକ୍ଷ୍ମଣ ॥ 109 ॥
ପ୍ରାପ୍ଯ ଦୁଖଂ ଵନେ ଶ୍ଯାମା ମାଂ ମନ୍ମଥଵିକର୍ଶିତମ୍ ।
ନଷ୍ଟଦୁଃଖେଵ ହୃଷ୍ଟେଵ ସାଧ୍ଵୀ ସାଧ୍ଵଭ୍ଯଭାଷତ ॥ 110 ॥
କିଂ ନୁ ଵକ୍ଷ୍ଯାମି କୌସଲ୍ଯାମଯୋଧ୍ଯାଯାଂ ନୃପାତ୍ମଜ ।
କ୍ଵ ସା ସ୍ନୁଷେତି ପୃଚ୍ଛନ୍ତୀଂ କଥଂ ଚାପି ତୁ ମନସ୍ଵିନୀମ୍ ॥ 111 ॥
ଗଚ୍ଛ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ପଶ୍ଯ ତ୍ଵଂ ଭରତଂ ଭ୍ରାତୃଵତ୍ସଲମ୍ ।
ନ ହ୍ଯହଂ ଜୀଵିତୁ ଶକ୍ତସ୍ତାମୃତେ ଜନକାତ୍ମଜାମ୍ ॥ 112 ॥
ଇତି ରାମଂ ମହାତ୍ମାନଂ ଵିଲପନ୍ତମନାଥଵତ୍ ।
ଉଵାଚ ଲକ୍ଷ୍ମଣୋ ଭ୍ରାତା ଵଚନଂ ଯୁକ୍ତମଵ୍ଯଯମ୍ ॥ 113 ॥
ସଂସ୍ତମ୍ଭ ରାମ ଭଦ୍ରଂ ତେ ମା ଶୁଚଃ ପୁରୁଷୋତ୍ତମ ।
ନେଦୃଶାନାଂ ମତିର୍ମନ୍ଦା ଭଵତ୍ଯକଲୁଷାତ୍ମନାମ୍ ॥ 114 ॥
ସ୍ମୃତ୍ଵା ଵିଯୋଗଜଂ ଦୁଃଖଂ ତ୍ଯଜ ସ୍ନେହଂ ପ୍ରିଯେ ଜନେ ।
ଅତିସ୍ନେହପରିଷ୍ଵଙ୍ଗାଦ୍ଵର୍ତିରାର୍ଦ୍ରାପି ଦହ୍ଯତେ ॥ 115 ॥
ଯଦି ଗଚ୍ଛତି ପାତାଲଂ ତତୋଽଭ୍ଯଧିକମେଵ ଵା ।
ସର୍ଵଥା ରାଵଣସ୍ତାଵନ୍ନ ଭଵିଷ୍ଯତି ରାଘଵ ॥ 116 ॥
ପ୍ରଵୃତ୍ତିର୍ଲଭ୍ଯତାଂ ତାଵତ୍ତସ୍ଯ ପାପସ୍ଯ ରକ୍ଷସଃ ।
ତତୋ ହାସ୍ଯତି ଵା ସୀତାଂ ନିଧନଂ ଵା ଗମିଷ୍ଯତି ॥ 117 ॥
ଯଦି ଯାତିଦିତେର୍ଗର୍ଭଂ ରାଵଣସ୍ସହ ସୀତଯା ।
ତତ୍ରାପ୍ଯେନଂ ହନିଷ୍ଯାମି ନ ଚେଦ୍ଦାସ୍ଯତି ମୈଥିଲୀମ୍ ॥ 118 ॥
ସ୍ଵାସ୍ଥ୍ଯଂ ଭଦ୍ରଂ ଭଜସ୍ଵାର୍ଯ ତ୍ଯଜ୍ଯତାଂ କୃପଣା ମତିଃ ।
ଅର୍ଥୋ ହି ନଷ୍ଟକାର୍ଯାର୍ଥୈର୍ନାଯତ୍ନେନାଧିଗମ୍ଯତେ ॥ 119 ॥
ଉତ୍ସାହୋ ବଲଵାନାର୍ଯ ନାସ୍ତ୍ଯୁତ୍ସାହାତ୍ପରଂ ବଲମ୍ ।
ସୋତ୍ସାହସ୍ଯାସ୍ତି ଲୋକେଽସ୍ମିନ୍ ନ କିଞ୍ଚିଦପି ଦୁର୍ଲଭମ୍ ॥ 120 ॥
ଉତ୍ସାହଵନ୍ତଃ ପୁରୁଷା ନାଵସୀଦନ୍ତି କର୍ମସୁ ।
ଉତ୍ସାହମାତ୍ରମାଶ୍ରିତ୍ଯ ସୀତାଂ ପ୍ରତିଲଭେମହି ॥ 121 ॥
ତ୍ଯଜ୍ଯତାଂ କାମଵୃତ୍ତତ୍ଵଂ ଶୋକଂ ସନ୍ନ୍ଯସ୍ଯ ପୃଷ୍ଠତଃ ।
ମହାତ୍ମାନଂ କୃତାତ୍ମାନମାତ୍ମାନଂ ନାଵବୁଧ୍ଯସେ ॥ 122 ॥
ଏଵଂ ସମ୍ବୋଧିତସ୍ତତ୍ର ଶୋକୋପହତଚେତନଃ ।
ତ୍ଯଜ୍ଯ ଶୋକଞ୍ଚ ମୋହଞ୍ଚ ତତୋ ଧୈର୍ଯମୁପାଗମତ୍ ॥ 123 ॥
ସୋଽଭ୍ଯତିକ୍ରାମଦଵ୍ଯଗ୍ରସ୍ତାମଚିନ୍ତ୍ଯପରାକ୍ରମଃ ।
ରାମଃ ପମ୍ପାଂ ସୁରୁଚିରାଂ ରମ୍ଯପାରିପ୍ଲଵଦ୍ରୁମାମ୍ ॥ 124 ॥
ନିରୀକ୍ଷମାଣସ୍ସହସା ମହାତ୍ମା ସର୍ଵଂ ଵନଂ ନିର୍ଝରକନ୍ଦରାଶ୍ଚ ।
ଉଦ୍ଵିଗ୍ନଚେତାସ୍ସହ ଲକ୍ଷ୍ମଣେନ ଵିଚାର୍ଯ ଦୁଃଖୋପହତଃ ପ୍ରତସ୍ଥେ ॥ 125 ॥
ତଂ ମତ୍ତମାତଙ୍ଗଵିଲାସଗାମୀ ଗଚ୍ଛନ୍ତମଵ୍ଯଗ୍ରମନା ମହାତ୍ମା ।
ସ ଲକ୍ଷ୍ମଣୋ ରାଘଵମପ୍ରମତ୍ତୋ ରରକ୍ଷ ଧର୍ମେଣ ବଲେନ ଚୈଵ ॥ 126 ॥
ତାଵୃଷ୍ଯମୂକସ୍ଯ ସମୀପଚାରୀ ଚରନ୍ଦଦର୍ଶାଦ୍ଭୁତଦର୍ଶନୀଯୌ ।
ଶାଖାମୃଗାଣାମଧିପସ୍ତରସ୍ଵୀ ଵିତତ୍ରସେ ନୈଵ ଚିଚେଷ୍ଟ କିଞ୍ଚିତ୍ ॥ 127 ॥
ସ ତୌ ମହାତ୍ମା ଗଜମନ୍ଦଗାମୀ ଶାଖାମୃଗସ୍ତତ୍ର ଚରଞ୍ଚରନ୍ତୌ ।
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଵିଷାଦଂ ପରମଂ ଜଗାମ ଚିନ୍ତାପରୀତୋ ଭଯଭାରମଗ୍ନଃ ॥ 128 ॥
ତମାଶ୍ରମଂ ପୁଣ୍ଯସୁଖଂ ଶରଣ୍ଯଂ ସଦୈଵ ଶାଖାମୃଗସେଵିତାନ୍ତମ୍ ।
ତ୍ରସ୍ତାଶ୍ଚ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ହରଯୋଽଭିଜଗ୍ମୁର୍ମହୌଜସୌ ରାଘଵଲକ୍ଷ୍ମଣୌ ତୌ ॥ 129 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡେ ପ୍ରଥମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha prathamassargaḥ |
sa tāṃ puṣkariṇīṃ gatvā padmotpalajhaṣākulām |
rāmassaumitri sahito vilalāpākulendriyaḥ || 1 ||
tasya dṛṣṭvaiva tāṃ harṣādindriyāṇi cakampire |
sa kāmavaśamāpannassaumitrimidamabravīt || 2 ||
saumitre śobhate pampā vaidūryavimalodakā |
phullapadmotpalavatī śobhitā vividhairdrumaiḥ || 3 ||
saumitre paśya pampāyāḥ kānanaṃ śubhadarśanam |
yatra rājanti śailā vā drumāssaśikharā iva || 4 ||
māṃ tu śokābhisantaptaṃ mādhavaḥ pīḍayanti vai |
bharatasya ca duḥkhena vaidehyā haraṇena ca || 5 ||
śokārtasyāpi me pampā śobhate citrakānanā |
vyavakīrṇā bahuvidhaiḥ puṣpaiśśītodakā śivā || 6 ||
nalinairapi sañchannā hyatyarthaśubhadarśanā |
sarpavyālānucaritā mṛgadvijasamākulā || 7 ||
adhikaṃ pravibhātyetannīlapītaṃ tu śādvalam |
drumāṇāṃ vividhaiḥ puṣpaiḥ paristomairivārpitam || 8 ||
puṣpabhārasamṛddhāni śikharāṇi samantataḥ |
latābhiḥ puṣpitāgrābhirupagūḍhāni sarvaśaḥ || 9 ||
sukhānilo'yaṃ saumitre kālaḥ pracuramanmathaḥ |
gandhavānsurabhirmāso jātapuṣpaphaladrumaḥ || 10 ||
paśya rūpāṇi saumitre vanānāṃ puṣpaśālinām |
sṛjatāṃ puṣpavarṣāṇi toyaṃ toyamucāmiva || 11 ||
prastareṣu ca ramyeṣu vividhāḥ kānanadrumāḥ |
vāyuvegapracalitāḥ puṣpairavakiranti gām || 12 ||
patitaiḥ patamānaiśca pādapasthaiśca mārutaḥ |
kusumaiḥ paśya saumitre krīḍanniva samantataḥ || 13 ||
vikṣipanvividhāśśākhā nagānāṃ kusumotkacāḥ |
mārutaścalitasthānaiṣṣaṭpadairanugīyate || 14 ||
mattakokilasannādairnartayanniva pādapān |
śailakandaraniṣkrāntaḥ pragīta iva cānilaḥ || 15 ||
tena vikṣipatā'tyarthaṃ pavanena samantataḥ |
amī saṃsaktaśākhāgrā grathitā iva pādapāḥ || 16 ||
sa eṣa sukhasaṃsparśo vāti candanaśītalaḥ |
gandhamabhyavahanpuṇyaṃ śramāpanayano'nilaḥ || 17 ||
amī pavanavikṣiptā vinadantīva pādapāḥ |
ṣaṭpadairanukūjanto vaneṣu madhugandhiṣu || 18 ||
giriprastheṣu ramyeṣu puṣpavadbhirmanoramaiḥ |
saṃsaktaśikharāśśailā virājante mahādrumaiḥ || 19 ||
puṣpasañchannaśikharā mārutotkṣepacañcalāḥ |
amī madhukarottaṃsāḥ pragītā iva pādapāḥ || 20 ||
supuṣpitāṃstu paśyemānkarṇikārāntsamantataḥ |
hāṭakapratisañchannānnarānpītāmbarāniva || 21 ||
ayaṃ vasantassaumitre nānāvihaganāditaḥ |
sītayā viprahīnasya śokasandīpano mama || 22 ||
māṃ hi śokasamākrāntaṃ santāpayati manmathaḥ |
hṛṣṭaḥ pravadamānaśca mamāhvayati kokilaḥ || 23 ||
eṣa dātyūhako hṛṣṭo ramye māṃ vananirjhare |
praṇadanmanmathāviṣṭaṃ śocayiṣyati lakṣmaṇa || 24 ||
śrutvaitasya purā śabdamāśramasthā mama priyā |
māmāhūya pramuditāḥ paramaṃ pratyanandata || 25 ||
evaṃ vicitrāḥ patagā nānārāvavirāviṇaḥ |
vṛkṣagulmalatāḥ paśya sampatanti samantataḥ || 26 ||
vimiśrā vihagāḥ pumbhirātmavyūhābhinanditāḥ |
bhṛṅgarājapramuditāssaumitre madhurasvanāḥ || 27 ||
dātyūharativikrandaiḥ puṃskokilarutairapi |
svananti pādapāśceme mamānaṅgapradīpanāḥ || 28 ||
aśokastabakāṅgāraṣṣaṭpadasvananiḥsvanaḥ |
māṃ hi pallavatāmrārcirvasantāgniḥ pradhakṣyati || 29 ||
na hi tāṃ sūkṣmapakṣmākṣīṃ sukeśīṃ mṛdubhāṣiṇīm |
apaśyato me saumitre jīvite'sti prayojanam || 30 ||
ayaṃ hi dayitastasyāḥ kālo rucirakānanaḥ |
kokilākulasīmānto dayitāyā mamānagha || 31 ||
manmathā'yāsasambhūto vasantaguṇavardhitaḥ |
ayaṃ māṃ dhakṣyati kṣipraṃ śokāgnirnacirādiva || 32 ||
apaśyatastāṃ dayitāṃ paśyato ruciradrumān |
mamāyamātmaprabhavo bhūyastvamupayāsyati || 33 ||
adṛśyamānā vaidehī śokaṃ vardhayate mama |
dṛśyamāno vasantaśca svedasaṃsargadūṣakaḥ || 34 ||
māṃ hyadya mṛgaśābākṣī cintāśokabalātkṛtam |
santāpayati saumitre krūraścaitravanānilaḥ || 35 ||
amī mayūrāśśobhante pranṛtyantastatastataḥ |
svaiḥ pakṣaiḥ pavanoddhūtairgavākṣaiḥ sphāṭikairiva || 36 ||
śikhinībhiḥ parivṛtāste ete madamūrchitāḥ |
manmathābhiparītasya mama manmathavardhanāḥ || 37 ||
paśya lakṣmaṇa nṛtyantaṃ mayūramupanṛtyati |
śikhinī manmathārtaiṣā bhartāraṃ girisānuni || 38 ||
tāmeva manmathāviṣṭo mayūro'pyupadhāvati |
vitatya rucirau pakṣau rutairupahasanniva || 39 ||
mayūrasya vane nūnaṃ rakṣasā na hṛtā priyā |
tasmānnṛtyati ramyeṣu vaneṣu saha kāntayā || 40 ||
mama tvayaṃ vinā vāsaḥ puṣpamāse sudussahaḥ |
paśya lakṣmaṇa saṃrāgaḥ tiryagyonigateṣvapi |
yadeṣā śikhinī kāmādbhartāraṃ ramate'ntike || 41 ||
māmapyevaṃ viśālākṣī jānakī jātasambhramā |
madanenābhivarteta yadi nā'pahṛtā bhavet || 42 ||
paśya lakṣmaṇa puṣpāṇi niṣphalāni bhavanti me |
puṣpabhārasamṛddhānāṃ vanānāṃ śiśirātyaye || 43 ||
rucirāṇyapi puṣpāṇi pādapānāmatiśriyā |
niṣphalāni mahīṃ yānti samaṃ madhukarotkaraiḥ || 44 ||
nadanti kāmaṃ śakunā muditāssaṅghaśaḥ kalam |
āhvayanta ivānyonyaṃ kāmonmādakarā mama || 45 ||
vasanto yadi tatrāpi yatra me vasati priyā |
nūnaṃ paravaśā sītā sāpi śocatyahaṃ yathā || 46 ||
nūnaṃ na tu vasanto'taṃ deśaṃ spṛśati yatra sā |
kathaṃ hyasitapadmākṣī vartayetsā mayā vinā || 47 ||
athavā vartate tatra vasanto yatra me priyā |
kiṃ kariṣyati suśroṇī sā tu nirbhartsitā paraiḥ || 48 ||
śyāmā padmapalāśākṣī mṛdupūrvābhibhāṣiṇī |
nūnaṃ vasantamāsādya parityakṣyati jīvitam || 49 ||
dṛḍhaṃ hi hṛdaye buddhirmama samparivartate |
nālaṃ vartayituṃ sītā sādhvī madvirahaṃ gatā || 50 ||
mayi bhāvastu vaidehyāstattvato viniveśitaḥ |
mamāpi bhāvassītāyāṃ sarvathā viniveśitaḥ || 51 ||
eṣa puṣpavaho vāyussukhasparśo himāvahaḥ |
tāṃ vicintayataḥ kāntāṃ pāvakapratimo mama || 52 ||
sadā sukhamahaṃ manye yaṃ purā saha sītayā |
mārutassa vinā sītāṃ śokaṃ vardhayate mama || 53 ||
tāṃ vinā vihaṅgo yaḥ pakṣī praṇaditastadā |
vāyasaḥ pādapagataḥ prahṛṣṭamabhinardati || 54 ||
eṣa vai tatra vaidehyā vihagaḥ pratihārakaḥ |
pakṣī māṃ tu viśālākṣyāssamīpamupaneṣyati || 55 ||
śṛṇu lakṣmaṇa sannādaṃ vane madvivardhanam |
puṣpitāgreṣu vṛkṣeṣu dvijānāmupakūjatām || 56 ||
vikṣiptāṃ pavanenaitāmasau tilakamañjarīm |
ṣaṭpadassahasā'bhyeti madoddhūtāmiva priyām || 57 ||
kāmināmayamatyantamaśokaśśokavardhanaḥ |
stabakaiḥ pavanotkṣiptaistarjayanniva māṃ sthitaḥ || 58 ||
amī lakṣmaṇa dṛśyante cūtāḥ kusumaśālinaḥ |
vibhramotsiktamanasaḥ sāṅgarāgā narā iva || 59 ||
saumitre paśya pampāyāścitrāsu vanarājiṣu |
kinnarā naraśārdūla vicaranti tatastataḥ || 60 ||
imāni śubhagandhīni paśya lakṣmaṇa sarvaśaḥ |
nalināni prakāśante jale taruṇasūryavat || 61 ||
eṣā prasannasalilā padmanīlotpalāyutā |
haṃsakāraṇḍavākīrṇā pampā saugandhikānvitā || 62 ||
jale taruṇasūryābhaiṣṣaṭpadāhatakesaraiḥ |
paṅkajaiśśobhate pampā samantādabhisaṃvṛtā || 63 ||
cakravākayutā nityaṃ citraprastavanāntarā |
mātaṅgamṛgayūthaiśca śobhate salilārthibhiḥ || 64 ||
pavanāhatavegābhirūrmibhirvimale'mbhasi |
paṅkajāni virājante tāḍyamānāni lakṣmaṇa || 65 ||
padmapatraviśālākṣīṃ satataṃ paṅkajapriyām |
apaśyato me vaidehīṃ jīvitaṃ nābhirocate || 66 ||
aho kāmasya vāmatvaṃ yo gatāmapi durlabhām |
smārayiṣyati kalyāṇīṃ kalyāṇataravādinīm || 67 ||
śakyo dhārayituṃ kāmo bhavedabhyāgato mayā |
yadi bhūyo vasanto māṃ na hanyātpuṣpitadrumaḥ || 68 ||
yāni sma ramaṇīyāni tayā saha bhavanti me |
tānyevāramaṇīyāni jāyante me tayā vinā || 69 ||
padmakośapalāśāni draṣṭuṃ dṛṣṭirhi manyate |
sītāyā netrakośābhyāṃ sadṛśānīti lakṣmaṇa || 70 ||
padmakesarasaṃsṛṣṭo vṛkṣāntaravinissṛtaḥ |
niśśvāsa iva sītāyā vāti vāyurmanoharaḥ || 71 ||
saumitre paśya pampāyā dakṣiṇe girisānuni |
puṣpitāṃ karṇikārasya yaṣṭiṃ paramaśobhanām || 72 ||
adhikaṃ śailarājo'yaṃ dhātubhiḥ suvibhūṣitaḥ |
vicitraṃ sṛjate reṇuṃ vāyuvegavighaṭṭitam || 73 ||
giriprasthāstu saumitre sarvatassamprapuṣpitaiḥ |
niṣpatraissarvato ramyaiḥ pradīptā iva kiṃśukaiḥ || 74 ||
pampātīraruhāśceme saṃsaktā madhugandhinaḥ |
mālatīmallikāṣaṇḍāḥ karavīrāśca puṣpitāḥ || 75 ||
ketakyassinduvārāśca vāsantyaśca supuṣpitāḥ |
mādhavyo gandhapūrṇāśca kundagulmāśca sarvaśaḥ || 76 ||
ciribilvā madhūkāśca vañjulā vakulāstathā |
campakāstilakāścaiva nāgavṛkṣāssupuṣpitāḥ || 77 ||
nīpāśca varaṇāścaiva kharjūrāśca supuṣpitā |
padmakāścaiva śobhante nīlāśokāśca puṣpitāḥ |
lodhrāśca giripṛṣṭheṣu siṃhakesarapiñjarāḥ || 78 ||
aṅkolāśca kuraṇṭāśca cūrṇakāḥ pāribhadrakāḥ |
cūtāḥ pāṭalayaścaiva kovidārāśca puṣpitāḥ || 79 ||
mucukundārjunāścaiva dṛśyante girisānuṣu |
ketakoddālakāścaiva śirīṣāḥ śiṃśupā dhavāḥ || 80 ||
śālmalyaḥ kiṃśukāścaiva raktāḥ kuravakāstathā || 81 ||
triniśā naktamālāśca candanāssyandanāstathā |
puṣpitānpuṣpitāgrābhirlatābhiḥ pariveṣṭitān |
drumānpaśyeha saumitre pampāyā rucirānbahūn || 82 ||
vātavikṣiptaviṭapānyathā'sannāndrumānimān |
latāssamanuvartante mattā iva varastriyaḥ || 83 ||
pādapātpādapaṃ gacchan śailācchailaṃ vanādvanam |
vāti naikarasāsvādassammodita ivānilaḥ || 84 ||
kecitparyāptakusumāḥ pādapā madhugandhinaḥ |
kecinmukulasaṃvītāḥ śyāmavarṇā ivābabhuḥ || 85 ||
idaṃ mṛṣṭamidaṃ svādu praphullamidamityapi |
rāgayukto madhukaraḥ kusumeṣveva līyate || 86 ||
nilīya punarutpatya sahasā'nyatra gacchati |
madhulubdho madhukaraḥ pampātīradrumeṣvasau || 87 ||
iyaṃ kusumasaṅghātairupastīrṇā sukhākṛtā |
svayaṃ nipatitairbhūmiśśayanaprastarairiva || 88 ||
vividhā vividhaiḥ puṣpaistaireva nagasānuṣu |
vikīrṇai pītaraktāhi saumitre prastarāḥ kṛtāḥ || 89 ||
himānte paśya saumitre vṛkṣāṇāṃ puṣpasambhavam |
puṣpamāse hi taravassaṅgharṣādiva puṣpitāḥ || 90 ||
āhvayanta ivānyonyaṃ nagāṣṣaṭpadanāditāḥ |
kusumottaṃsaviṭapāśśobhante bahu lakṣmaṇa || 91 ||
eṣa kāraṇḍavaḥ pakṣī vigāhya salilaṃ śubham |
ramate kāntayā sārdhaṃ kāmamuddīpayanmama || 92 ||
mandākinyāstu yadidaṃ rūpamevaṃ manoharam |
sthāne jagati vikhyātā guṇāstasyā manoramāḥ || 93 ||
yadi dṛśyeta sā sādhvī yadi ceha vasemahi |
spṛhayeyaṃ na śakrāya nāyodhyāyai raghūttama || 94 ||
nahyevaṃ ramaṇīyeṣu śādvaleṣu tayā saha |
ramato me bhaveccintā na spṛhā'nyeṣu vā bhavet || 95 ||
amī hi vividhaiḥ puṣpaistaravo ruciracchadāḥ |
kānane''sminvinā kāntāṃ cintāmutpādayanti me || 96 ||
paśya śītajalāṃ cemāṃ saumitre puṣkarāyutām |
cakravākānucaritāṃ kāraṇḍava niṣevitām || 97 ||
plavaiḥ krauñcaiśca sampūrṇāṃ mahāmṛganiṣevitām |
adhikaṃ śobhate pampā vikūjadbhiḥrvihaṅgamaiḥ || 98 ||
dīpayantīva me kāmaṃ vividhā muditā dvijāḥ |
śyāmāṃ candramukhīṃ smṛtvā priyāṃ padmanibhekṣaṇām || 99 ||
paśya sānuṣu citreṣu mṛgībhissahitānmṛgān |
māṃ punarmṛgaśābākṣyā vaidehyā virahīkṛtam || 100 ||
vyathayantīva me cittaṃ sañcarantastatastataḥ |
asminsānuni ramye hi mattadvijagaṇāyute |
paśyeyaṃ yadi tāṃ kāntāṃ tatassvasti bhavenmama || 101 ||
jīveyaṃ khalu saumitre mayā saha sumadhyamā |
sevate yadi vaidehī pampāyāḥ pavanaṃ sukham || 102 ||
padmasaugandhikavahaṃ śivaṃ śokavināśanam |
dhanyā lakṣmaṇa sevante pampopavanamārutam || 103 ||
śyāmā padmapalāśākṣī priyā virahitā mayā |
kathaṃ dhārayati prāṇānvivaśā janakātmajā || 104 ||
kinnu vakṣyāmi rājānaṃ dharmajñaṃ satyavādinam |
sītāyā janakaṃ pṛṣṭaḥ kuśalaṃ janasaṃsadi || 105 ||
yā māmanugatā mandaṃ pitrā pravrājitaṃ vanam |
sītā satpathamāsthāya kva nu sā vartate priyā || 106 ||
tayā vihīnaḥ kṛpaṇaḥ kathaṃ lakṣmaṇa dhāraye |
yā māmanugatā rājyādbhraṣṭaṃ vigatacetasam || 107 ||
taccārvañcitapadmākṣaṃ sugandhi śubhamavraṇam |
apaśyato mukhaṃ tasyāssīdatīva mano mama || 108 ||
smitahāsyāntarayutaṃ guṇavanmadhuraṃ hitam |
vaidehyā vākyamatulaṃ kadā śroṣyāmi lakṣmaṇa || 109 ||
prāpya dukhaṃ vane śyāmā māṃ manmathavikarśitam |
naṣṭaduḥkheva hṛṣṭeva sādhvī sādhvabhyabhāṣata || 110 ||
kiṃ nu vakṣyāmi kausalyāmayodhyāyāṃ nṛpātmaja |
kva sā snuṣeti pṛcchantīṃ kathaṃ cāpi tu manasvinīm || 111 ||
gaccha lakṣmaṇa paśya tvaṃ bharataṃ bhrātṛvatsalam |
na hyahaṃ jīvitu śaktastāmṛte janakātmajām || 112 ||
iti rāmaṃ mahātmānaṃ vilapantamanāthavat |
uvāca lakṣmaṇo bhrātā vacanaṃ yuktamavyayam || 113 ||
saṃstambha rāma bhadraṃ te mā śucaḥ puruṣottama |
nedṛśānāṃ matirmandā bhavatyakaluṣātmanām || 114 ||
smṛtvā viyogajaṃ duḥkhaṃ tyaja snehaṃ priye jane |
atisnehapariṣvaṅgādvartirārdrāpi dahyate || 115 ||
yadi gacchati pātālaṃ tato'bhyadhikameva vā |
sarvathā rāvaṇastāvanna bhaviṣyati rāghava || 116 ||
pravṛttirlabhyatāṃ tāvattasya pāpasya rakṣasaḥ |
tato hāsyati vā sītāṃ nidhanaṃ vā gamiṣyati || 117 ||
yadi yātiditergarbhaṃ rāvaṇassaha sītayā |
tatrāpyenaṃ haniṣyāmi na ceddāsyati maithilīm || 118 ||
svāsthyaṃ bhadraṃ bhajasvārya tyajyatāṃ kṛpaṇā matiḥ |
artho hi naṣṭakāryārthairnāyatnenādhigamyate || 119 ||
utsāho balavānārya nāstyutsāhātparaṃ balam |
sotsāhasyāsti loke'smin na kiñcidapi durlabham || 120 ||
utsāhavantaḥ puruṣā nāvasīdanti karmasu |
utsāhamātramāśritya sītāṃ pratilabhemahi || 121 ||
tyajyatāṃ kāmavṛttatvaṃ śokaṃ sannyasya pṛṣṭhataḥ |
mahātmānaṃ kṛtātmānamātmānaṃ nāvabudhyase || 122 ||
evaṃ sambodhitastatra śokopahatacetanaḥ |
tyajya śokañca mohañca tato dhairyamupāgamat || 123 ||
so'bhyatikrāmadavyagrastāmacintyaparākramaḥ |
rāmaḥ pampāṃ surucirāṃ ramyapāriplavadrumām || 124 ||
nirīkṣamāṇassahasā mahātmā sarvaṃ vanaṃ nirjharakandarāśca |
udvignacetāssaha lakṣmaṇena vicārya duḥkhopahataḥ pratasthe || 125 ||
taṃ mattamātaṅgavilāsagāmī gacchantamavyagramanā mahātmā |
sa lakṣmaṇo rāghavamapramatto rarakṣa dharmeṇa balena caiva || 126 ||
tāvṛṣyamūkasya samīpacārī carandadarśādbhutadarśanīyau |
śākhāmṛgāṇāmadhipastarasvī vitatrase naiva ciceṣṭa kiñcit || 127 ||
sa tau mahātmā gajamandagāmī śākhāmṛgastatra carañcarantau |
dṛṣṭvā viṣādaṃ paramaṃ jagāma cintāparīto bhayabhāramagnaḥ || 128 ||
tamāśramaṃ puṇyasukhaṃ śaraṇyaṃ sadaiva śākhāmṛgasevitāntam |
trastāśca dṛṣṭvā harayo'bhijagmurmahaujasau rāghavalakṣmaṇau tau || 129 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe prathamassargaḥ ||