📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
2.26 ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡ - ଷଡ୍ଵିଂଶ ସର୍ଗଃ
2.26 Ayodhyakanda - Shadvimsha Sargah
Valmiki Oriya
ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଷଡ୍ଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଅଭିଵାଦ୍ଯ ଚ କୌସଲ୍ଯାଂ ରାମ ସ୍ସମ୍ପ୍ରସ୍ଥିତୋ ଵନମ୍ ।
କୃତସ୍ଵସ୍ତ୍ଯଯନୋ ମାତ୍ରା ଧର୍ମିଷ୍ଠେ ଵର୍ତ୍ମନି ସ୍ଥିତଃ ॥ 1 ॥
ଵିରାଜଯନ୍ରାଜସୁତୋ ରାଜମାର୍ଗଂ ନରୈର୍ଵୃତମ୍ ।
ହୃଦଯାନ୍ଯାମମନ୍ଥେଵ ଜନସ୍ଯ ଗୁଣଵତ୍ତଯା ॥ 2 ॥
ଅଭିଵାଦ୍ଯ ଚ କୌସଲ୍ଯାଂ ରାମ ସ୍ସମ୍ପ୍ରସ୍ଥିତୋ ଵନମ୍ ।
କୃତସ୍ଵସ୍ତ୍ଯଯନୋ ମାତ୍ରା ଧର୍ମିଷ୍ଠେ ଵର୍ତ୍ମନି ସ୍ଥିତଃ ॥ 3 ॥
ଵିରାଜଯନ୍ରାଜସୁତୋ ରାଜମାର୍ଗଂ ନରୈର୍ଵୃତମ୍ ।
ହୃଦଯାନ୍ଯାମମନ୍ଥେଵ ଜନସ୍ଯ ଗୁଣଵତ୍ତଯା ॥ 4 ॥
ଵୈଦେହୀ ଚାପି ତତ୍ସର୍ଵଂ ନ ଶୁଶ୍ରାଵ ତପସ୍ଵିନୀ ।
ତଦେଵ ହୃଦି ତସ୍ଯାଶ୍ଚ ଯୌଵରାଜ୍ଯାଭିଷେଚନମ୍ ॥ 5 ॥
ଦେଵକାର୍ଯଂ ସ୍ଵଯଂ କୃତ୍ଵା କୃତଜ୍ଞା ହୃଷ୍ଟଚେତନା ।
ଅଭିଜ୍ଞା ରାଜଧର୍ମାଣାଂ ରାଜପୁତ୍ରଂ ପ୍ରତୀକ୍ଷତେ ॥ 6 ॥
ପ୍ରଵିଵେଶାଥ ରାମସ୍ତୁ ସ୍ଵଂ ଵେଶ୍ମ ସୁଵିଭୂଷିତମ୍ ।
ପ୍ରହୃଷ୍ଟଜନସମ୍ପୂର୍ଣଂ ହ୍ରିଯା କିଞ୍ଚିଦଵାଙ୍ମୁଖଃ ॥ 7 ॥
ଅଥ ସୀତା ସମୁତ୍ପତ୍ଯ ଵେପମାନା ଚ ତଂ ପତିମ୍ ।
ଅପଶ୍ଯଚ୍ଛୋକସନ୍ତପ୍ତଂ ଚିନ୍ତାଵ୍ଯାକୁଲିତେନ୍ଦ୍ରିଯମ୍ ॥ 8 ॥
ତାଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ସ ହି ଧର୍ମାତ୍ମା ନ ଶଶାକ ମନୋଗତମ୍ ।
ତଂ ଶୋକଂ ରାଘଵଃ ସୋଢୁଂ ତତୋ ଵିଵୃତତାଂ ଗତଃ ॥ 9 ॥
ଵିଵର୍ଣଵଦନଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ତଂ ପ୍ରସ୍ଵିନ୍ନମମର୍ଷଣମ୍ ।
ଆହ ଦୁଃଖାଭିସନ୍ତପ୍ତା କିମିଦାନୀମିଦଂ ପ୍ରଭୋ ॥ 10 ॥
ଅଦ୍ଯ ବାର୍ହସ୍ପତ ଶ୍ଶ୍ରୀମାନ୍ଯୁକ୍ତଃ ପୁଷ୍ଯୋଽନୁ ରାଘଵ ।
ପ୍ରୋଚ୍ଯତେ ବ୍ରାହ୍ମଣୈଃ ପ୍ରାଜ୍ଞୈଃ କେନ ତ୍ଵମସି ଦୁର୍ମନାଃ ॥ 11 ॥
ନ ତେ ଶତଶଲାକେନ ଜଲଫେନନିଭେନ ଚ ।
ଆଵୃତଂ ଵଦନଂ ଵଲ୍ଗୁ ଛତ୍ରେଣାପି ଵିରାଜତେ ॥ 12 ॥
ଵ୍ଯଜନାଭ୍ଯାଂ ଚ ମୁଖ୍ଯାଭ୍ଯାଂ ଶତପତ୍ରନିଭେକ୍ଷଣମ୍ ।
ଚନ୍ଦ୍ରହଂସପ୍ରକାଶାଭ୍ଯାଂ ଵୀଜ୍ଯତେ ନ ତଵାନନମ୍ ॥ 13 ॥
ଵାଗ୍ମିନୋ ଵନ୍ଦିନଶ୍ଚାପି ପ୍ରହୃଷ୍ଟାସ୍ତ୍ଵାଂ ନରର୍ଷଭ ।
ସ୍ତୁଵନ୍ତୋ ନାତ୍ର ଦୃଶ୍ଯନ୍ତେ ମଙ୍ଗଲୈଃ ସ୍ସୂତମାଗଧାଃ ॥ 14 ॥
ନ ତେ କ୍ଷୌଦ୍ରଂ ଚ ଦଧି ଚ ବ୍ରାହ୍ମଣା ଵେଦପାରଗାଃ ।
ମୂର୍ଧ୍ନି ମୂର୍ଧାଭିଷିକ୍ତସ୍ଯ ଦଦତି ସ୍ମ ଵିଧାନତଃ ॥ 15 ॥
ନ ତ୍ଵାଂ ପ୍ରକୃତଯ ସ୍ସର୍ଵା ଶ୍ଶ୍ରେଣୀମୁଖ୍ଯାଶ୍ଚ ଭୂଷିତାଃ ।
ଅନୁଵ୍ରଜିତୁମିଚ୍ଛନ୍ତି ପୌରଜାନପଦାସ୍ତଥା ॥ 16 ॥
ଚତୁର୍ଭିର୍ଵେଗସମ୍ପନ୍ନୈର୍ହଯୈଃ କାଞ୍ଚନଭୂଷିତୈଃ ।
ମୁଖ୍ଯଃ ପୁଷ୍ଯରଥୋ ଯୁକ୍ତଃ କିଂ ନ ଗଚ୍ଛତି ତେଽଗ୍ରତଃ ॥ 17 ॥
ହସ୍ତୀ ଚାଗ୍ରତ ଶ୍ଶ୍ରୀମାଂ ସ୍ତଵ ଲକ୍ଷଣପୂଜିତଃ ।
ପ୍ରଯାଣେ ଲକ୍ଷ୍ଯତେ ଵୀର କୃଷ୍ଣମେଘଗିରି ପ୍ରଭଃ ॥ 18 ॥
ନ ଚ କାଞ୍ଚନଚିତ୍ରଂ ତେ ପଶ୍ଯାମି ପ୍ରିଯଦର୍ଶନ ।
ଭଦ୍ରାସନଂ ପୁରସ୍କୃତ୍ଯ ଯାନ୍ତଂ ଵୀର ପୁରସ୍କୃତମ୍ ॥ 19 ॥
ଅଭିଷେକୋ ଯଥା ସଜ୍ଜଃ କିମିଦାନୀମିଦଂ ତଵ ।
ଅପୂର୍ଵୋ ମୁଖଵର୍ଣଶ୍ଚ ନ ପ୍ରହର୍ଷଶ୍ଚ ଲକ୍ଷ୍ଯତେ ॥ 20 ॥
ଇତୀଵ ଵିଲପନ୍ତୀଂ ତାଂ ପ୍ରୋଵାଚ ରଘୁନନ୍ଦନଃ ।
ସୀତେ ତତ୍ର ଭଵାଂସ୍ତାତଃ ପ୍ରଵ୍ରାଜଯତି ମାଂ ଵନମ୍ ॥ 21 ॥
କୁଲେ ମହତି ସମ୍ଭୂତେ ଧର୍ମଜ୍ଞେ ଧର୍ମଚାରିଣି ।
ଶୃଣୁ ଜାନକି ଯେନେଦଂ କ୍ରମେଣାଭ୍ଯାଗତଂ ମମ ॥ 22 ॥
ରାଜ୍ଞା ସତ୍ଯପ୍ରତିଜ୍ଞେନ ପିତ୍ରା ଦଶରଥେନ ଚ ।
କୈକେଯ୍ଯୈ ମମ ମାତ୍ରେ ତୁ ପୁରା ଦତ୍ତୌ ମହାଵରୌ ॥ 23 ॥
ତଯାଽଦ୍ଯ ମମ ସଜ୍ଜେଽସ୍ମିନ୍ନଭିଷେକେ ନୃପୋଦ୍ଯତେ ।
ପ୍ରଚୋଦିତ ସ୍ସ ସମଯୋ ଧର୍ମେଣ ପ୍ରତିନିର୍ଜିତଃ ॥ 24 ॥
ଚତୁର୍ଦଶ ହି ଵର୍ଷାଣି ଵସ୍ତଵ୍ଯଂ ଦଣ୍ଡକେ ମଯା ।
ପିତ୍ରା ମେ ଭରତଶ୍ଚାପି ଯୌଵରାଜ୍ଯେ ନିଯୋଜିତଃ ॥ 25 ॥
ସୋଽହଂ ତ୍ଵାମାଗତୋ ଦ୍ରଷ୍ଟୁଂ ପ୍ରସ୍ଥିତୋ ଵିଜନଂ ଵନମ୍ ।
ଭରତସ୍ଯ ସମୀପେ ତୁ ନାହଂ କଥ୍ଯଃ କଦାଚନ ॥ 26 ॥
ବୁଦ୍ଧିଯୁକ୍ତା ହି ପୁରୁଷା ନ ସହନ୍ତେ ପରସ୍ତଵମ୍ ।
ତସ୍ମାନ୍ନତେ ଗୁଣାଃ କଥ୍ଯା ଭରତସ୍ଯାଗ୍ରତୋ ମମ ॥ 27 ॥
ନାପି ତ୍ଵଂ ତେନ ଭର୍ତଵ୍ଯା ଵିଶେଷେଣ କଦାଚନ ।
ଅନୁକୂଲତଯା ଶକ୍ଯଂ ସମୀପେ ତ୍ଵସ୍ଯ ଵର୍ତିତୁମ୍ ॥ 28 ॥
ତସ୍ମୈ ଦତ୍ତଂ ନୃପତିନା ଯୌଵରାଜ୍ଯଂ ସନାତନମ୍ ।
ସ ପ୍ରସାଦ୍ଯସ୍ତ୍ଵଯା ସୀତେ ନୃପତିଶ୍ଚ ଵିଶେଷତଃ ॥ 29 ॥
ଅହଂ ଚାପି ପ୍ରତିଜ୍ଞାଂ ତାଂ ଗୁରୋସ୍ସମନୁପାଲଯନ୍ ।
ଵନମଦ୍ଯୈଵ ଯାସ୍ଯାମି ସ୍ଥିରା ଭଵ ମନସ୍ଵିନୀ ॥ 30 ॥
ଯାତେ ଚ ମଯି କଲ୍ଯାଣି ଵନଂ ମୁନିନିଷେଵିତମ୍ ।
ଵ୍ରତୋପଵାସପରଯା ଭଵିତଵ୍ଯଂ ତ୍ଵଯାଽନଘେ ॥ 31 ॥
କାଲ୍ଯମୁତ୍ଥାଯ ଦେଵାନାଂ କୃତ୍ଵା ପୂଜାଂ ଯଥାଵିଧି ।
ଵନ୍ଦିତଵ୍ଯୋ ଦଶରଥଃ ପିତା ମମ ନରେଶ୍ଵରଃ ॥ 32 ॥
ଵନ୍ଦିତଵ୍ଯାଶ୍ଚ ତେ ନିତ୍ଯଂ ଯା ଶ୍ଶେଷା ମମ ମାତରଃ ।
ସ୍ନେହ ପ୍ରଣଯସମ୍ଭୋଗୈ ସ୍ସମା ହି ମମ ମାତରଃ ॥ 33 ॥
ଭ୍ରାତୃପୁତ୍ରସମୌ ଚାପି ଦ୍ରଷ୍ଟଵ୍ଯୌ ଚ ଵିଶେଷତଃ ।
ତ୍ଵଯା ଭରତଶତ୍ରୁଘ୍ନୌ ପ୍ରାଣୈଃ ପ୍ରିଯତରୌ ମମ ॥ 34 ॥
ଵିପ୍ରିଯଂ ନ ଚ କର୍ତଵ୍ଯଂ ଭରତସ୍ଯ କଦାଚନ ।
ସ ହି ରାଜା ପ୍ରଭୁଶ୍ଚୈଵ ଦେଶସ୍ଯ ଚ କୁଲସ୍ଯ ଚ ॥ 35 ॥
ଆରାଧିତା ହି ଶୀଲେନ ପ୍ରଯତ୍ନୈଶ୍ଚୋପସେଵିତାଃ ।
ରାଜାନ ସ୍ସମ୍ପ୍ରସୀଦନ୍ତି କୁପ୍ଯନ୍ତିଚ ଵିପର୍ଯଯେ ॥ 36 ॥
ଔରସାନପି ପୁତ୍ରାନ୍ହି ତ୍ଯଜନ୍ତ୍ଯହିତକାରିଣଃ ।
ସମର୍ଥାନ୍ସମ୍ପ୍ରଗୃହ୍ଣନ୍ତି ଜନାନପି ନରାଧିପାଃ ॥ 37 ॥
ସା ତ୍ଵଂ ଵସେହ କଲ୍ଯାଣି ରାଜ୍ଞସ୍ସମନୁଵର୍ତିନୀ ।
ଭରତସ୍ଯ ରତା ଧର୍ମେ ସତ୍ଯଵ୍ରତପରାଯଣା ॥ 38 ॥
ଅହଂ ଗମିଷ୍ଯାମି ମହାଵନଂ ପ୍ରିଯେ ତ୍ଵଯା ହି ଵସ୍ତଵ୍ଯମିହୈଵ ଭାମିନି ।
ଯଥା ଵ୍ଯଲୀକଂ କୁରୁଷେ ନ କସ୍ଯ ଚି ତ୍ତଥା ତ୍ଵଯା କାର୍ଯମିଦଂ ଵଚୋ ମମ ॥ 39 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ଷଡ୍ଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaḍviṃśassargaḥ |
abhivādya ca kausalyāṃ rāma ssamprasthito vanam |
kṛtasvastyayano mātrā dharmiṣṭhe vartmani sthitaḥ || 1 ||
virājayanrājasuto rājamārgaṃ narairvṛtam |
hṛdayānyāmamantheva janasya guṇavattayā || 2 ||
abhivādya ca kausalyāṃ rāma ssamprasthito vanam |
kṛtasvastyayano mātrā dharmiṣṭhe vartmani sthitaḥ || 3 ||
virājayanrājasuto rājamārgaṃ narairvṛtam |
hṛdayānyāmamantheva janasya guṇavattayā || 4 ||
vaidehī cāpi tatsarvaṃ na śuśrāva tapasvinī |
tadeva hṛdi tasyāśca yauvarājyābhiṣecanam || 5 ||
devakāryaṃ svayaṃ kṛtvā kṛtajñā hṛṣṭacetanā |
abhijñā rājadharmāṇāṃ rājaputraṃ pratīkṣate || 6 ||
praviveśātha rāmastu svaṃ veśma suvibhūṣitam |
prahṛṣṭajanasampūrṇaṃ hriyā kiñcidavāṅmukhaḥ || 7 ||
atha sītā samutpatya vepamānā ca taṃ patim |
apaśyacchokasantaptaṃ cintāvyākulitendriyam || 8 ||
tāṃ dṛṣṭvā sa hi dharmātmā na śaśāka manogatam |
taṃ śokaṃ rāghavaḥ soḍhuṃ tato vivṛtatāṃ gataḥ || 9 ||
vivarṇavadanaṃ dṛṣṭvā taṃ prasvinnamamarṣaṇam |
āha duḥkhābhisantaptā kimidānīmidaṃ prabho || 10 ||
adya bārhaspata śśrīmānyuktaḥ puṣyo'nu rāghava |
procyate brāhmaṇaiḥ prājñaiḥ kena tvamasi durmanāḥ || 11 ||
na te śataśalākena jalaphenanibhena ca |
āvṛtaṃ vadanaṃ valgu chatreṇāpi virājate || 12 ||
vyajanābhyāṃ ca mukhyābhyāṃ śatapatranibhekṣaṇam |
candrahaṃsaprakāśābhyāṃ vījyate na tavānanam || 13 ||
vāgmino vandinaścāpi prahṛṣṭāstvāṃ nararṣabha |
stuvanto nātra dṛśyante maṅgalaiḥ ssūtamāgadhāḥ || 14 ||
na te kṣaudraṃ ca dadhi ca brāhmaṇā vedapāragāḥ |
mūrdhni mūrdhābhiṣiktasya dadati sma vidhānataḥ || 15 ||
na tvāṃ prakṛtaya ssarvā śśreṇīmukhyāśca bhūṣitāḥ |
anuvrajitumicchanti paurajānapadāstathā || 16 ||
caturbhirvegasampannairhayaiḥ kāñcanabhūṣitaiḥ |
mukhyaḥ puṣyaratho yuktaḥ kiṃ na gacchati te'grataḥ || 17 ||
hastī cāgrata śśrīmāṃ stava lakṣaṇapūjitaḥ |
prayāṇe lakṣyate vīra kṛṣṇameghagiri prabhaḥ || 18 ||
na ca kāñcanacitraṃ te paśyāmi priyadarśana |
bhadrāsanaṃ puraskṛtya yāntaṃ vīra puraskṛtam || 19 ||
abhiṣeko yathā sajjaḥ kimidānīmidaṃ tava |
apūrvo mukhavarṇaśca na praharṣaśca lakṣyate || 20 ||
itīva vilapantīṃ tāṃ provāca raghunandanaḥ |
sīte tatra bhavāṃstātaḥ pravrājayati māṃ vanam || 21 ||
kule mahati sambhūte dharmajñe dharmacāriṇi |
śṛṇu jānaki yenedaṃ krameṇābhyāgataṃ mama || 22 ||
rājñā satyapratijñena pitrā daśarathena ca |
kaikeyyai mama mātre tu purā dattau mahāvarau || 23 ||
tayā'dya mama sajje'sminnabhiṣeke nṛpodyate |
pracodita ssa samayo dharmeṇa pratinirjitaḥ || 24 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vastavyaṃ daṇḍake mayā |
pitrā me bharataścāpi yauvarājye niyojitaḥ || 25 ||
so'haṃ tvāmāgato draṣṭuṃ prasthito vijanaṃ vanam |
bharatasya samīpe tu nāhaṃ kathyaḥ kadācana || 26 ||
buddhiyuktā hi puruṣā na sahante parastavam |
tasmānnate guṇāḥ kathyā bharatasyāgrato mama || 27 ||
nāpi tvaṃ tena bhartavyā viśeṣeṇa kadācana |
anukūlatayā śakyaṃ samīpe tvasya vartitum || 28 ||
tasmai dattaṃ nṛpatinā yauvarājyaṃ sanātanam |
sa prasādyastvayā sīte nṛpatiśca viśeṣataḥ || 29 ||
ahaṃ cāpi pratijñāṃ tāṃ gurossamanupālayan |
vanamadyaiva yāsyāmi sthirā bhava manasvinī || 30 ||
yāte ca mayi kalyāṇi vanaṃ muniniṣevitam |
vratopavāsaparayā bhavitavyaṃ tvayā'naghe || 31 ||
kālyamutthāya devānāṃ kṛtvā pūjāṃ yathāvidhi |
vanditavyo daśarathaḥ pitā mama nareśvaraḥ || 32 ||
vanditavyāśca te nityaṃ yā śśeṣā mama mātaraḥ |
sneha praṇayasambhogai ssamā hi mama mātaraḥ || 33 ||
bhrātṛputrasamau cāpi draṣṭavyau ca viśeṣataḥ |
tvayā bharataśatrughnau prāṇaiḥ priyatarau mama || 34 ||
vipriyaṃ na ca kartavyaṃ bharatasya kadācana |
sa hi rājā prabhuścaiva deśasya ca kulasya ca || 35 ||
ārādhitā hi śīlena prayatnaiścopasevitāḥ |
rājāna ssamprasīdanti kupyantica viparyaye || 36 ||
aurasānapi putrānhi tyajantyahitakāriṇaḥ |
samarthānsampragṛhṇanti janānapi narādhipāḥ || 37 ||
sā tvaṃ vaseha kalyāṇi rājñassamanuvartinī |
bharatasya ratā dharme satyavrataparāyaṇā || 38 ||
ahaṃ gamiṣyāmi mahāvanaṃ priye tvayā hi vastavyamihaiva bhāmini |
yathā vyalīkaṃ kuruṣe na kasya ci ttathā tvayā kāryamidaṃ vaco mama || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaḍviṃśassargaḥ ||