📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
ଵିଦୁର ନୀତି - ଉଦ୍ଯୋଗ ପର୍ଵମ୍, ଅଧ୍ଯାଯଃ 34
Vidura Niti - Udyoga Parvam, Adhyayah 34
Vyasa Oriya
॥ ଇତି ଶ୍ରୀମହାଭାରତେ ଉଦ୍ଯୋଗପର୍ଵଣି ପ୍ରଜାଗରପର୍ଵଣି
ଵିଦୁରନୀତିଵାକ୍ଯେ ଚତୁସ୍ତ୍ରିଂଶୋଽଧ୍ଯାଯଃ ॥
ଧୃତରାଷ୍ଟ୍ର ଉଵାଚ ।
ଜାଗ୍ରତୋ ଦହ୍ଯମାନସ୍ଯ ଯତ୍କାର୍ଯମନୁପଶ୍ଯସି ।
ତଦ୍ବ୍ରୂହି ତ୍ଵଂ ହି ନସ୍ତାତ ଧର୍ମାର୍ଥକୁଶଲଃ ଶୁଚିଃ ॥ 1॥
ତ୍ଵଂ ମାଂ ଯଥାଵଦ୍ଵିଦୁର ପ୍ରଶାଧି
ପ୍ରଜ୍ଞା ପୂର୍ଵଂ ସର୍ଵମଜାତଶତ୍ରୋଃ ।
ଯନ୍ମନ୍ଯସେ ପଥ୍ଯମଦୀନସତ୍ତ୍ଵ
ଶ୍ରେଯଃ କରଂ ବ୍ରୂହି ତଦ୍ଵୈ କୁରୂଣାମ୍ ॥ 2॥
ପାପାଶଙ୍ଗୀ ପାପମେଵ ନୌପଶ୍ଯନ୍
ପୃଚ୍ଛାମି ତ୍ଵାଂ ଵ୍ଯାକୁଲେନାତ୍ମନାହମ୍ ।
କଵେ ତନ୍ମେ ବ୍ରୂହି ସର୍ଵଂ ଯଥାଵନ୍
ମନୀଷିତଂ ସର୍ଵମଜାତଶତ୍ରୋଃ ॥ 3॥
ଵିଦୁର ଉଵାଚ ।
ଶୁଭଂ ଵା ଯଦି ଵା ପାପଂ ଦ୍ଵେଷ୍ଯଂ ଵା ଯଦି ଵା ପ୍ରିଯମ୍ ।
ଅପୃଷ୍ଟସ୍ତସ୍ଯ ତଦ୍ବ୍ରୂଯାଦ୍ଯସ୍ଯ ନେଚ୍ଛେତ୍ପରାଭଵମ୍ ॥ 4॥
ତସ୍ମାଦ୍ଵକ୍ଷ୍ଯାମି ତେ ରାଜନ୍ଭଵମିଚ୍ଛନ୍କୁରୂନ୍ପ୍ରତି ।
ଵଚଃ ଶ୍ରେଯଃ କରଂ ଧର୍ମ୍ଯଂ ବ୍ରୁଵତସ୍ତନ୍ନିବୋଧ ମେ ॥ 5॥
ମିଥ୍ଯୋପେତାନି କର୍ମାଣି ସିଧ୍ଯେଯୁର୍ଯାନି ଭାରତ ।
ଅନୁପାଯ ପ୍ରଯୁକ୍ତାନି ମା ସ୍ମ ତେଷୁ ମନଃ କୃଥାଃ ॥ 6॥
ତଥୈଵ ଯୋଗଵିହିତଂ ନ ସିଧ୍ଯେତ୍କର୍ମ ଯନ୍ନୃପ ।
ଉପାଯଯୁକ୍ତଂ ମେଧାଵୀ ନ ତତ୍ର ଗ୍ଲପଯେନ୍ମନଃ ॥ 7॥
ଅନୁବନ୍ଧାନଵେକ୍ଷେତ ସାନୁବନ୍ଧେଷୁ କର୍ମସୁ ।
ସମ୍ପ୍ରଧାର୍ଯ ଚ କୁର୍ଵୀତ ନ ଵେଗେନ ସମାଚରେତ୍ ॥ 8॥
ଅନୁବନ୍ଧଂ ଚ ସମ୍ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ ଵିପାକାଂଶ୍ଚୈଵ କର୍ମଣାମ୍ ।
ଉତ୍ଥାନମାତ୍ମନଶ୍ଚୈଵ ଧୀରଃ କୁର୍ଵୀତ ଵା ନ ଵା ॥ 9॥
ଯଃ ପ୍ରମାଣଂ ନ ଜାନାତି ସ୍ଥାନେ ଵୃଦ୍ଧୌ ତଥା କ୍ଷଯେ ।
କୋଶେ ଜନପଦେ ଦଣ୍ଡେ ନ ସ ରାଜ୍ଯାଵତିଷ୍ଠତେ ॥ 10॥
ଯସ୍ତ୍ଵେତାନି ପ୍ରମାଣାନି ଯଥୋକ୍ତାନ୍ଯନୁପଶ୍ଯତି ।
ଯୁକ୍ତୋ ଧର୍ମାର୍ଥଯୋର୍ଜ୍ଞାନେ ସ ରାଜ୍ଯମଧିଗଚ୍ଛତି ॥ 11॥
ନ ରାଜ୍ଯଂ ପ୍ରାପ୍ତମିତ୍ଯେଵ ଵର୍ତିତଵ୍ଯମସାମ୍ପ୍ରତମ୍ ।
ଶ୍ରିଯଂ ହ୍ଯଵିନଯୋ ହନ୍ତି ଜରା ରୂପମିଵୋତ୍ତମମ୍ ॥ 12॥
ଭକ୍ଷ୍ଯୋତ୍ତମ ପ୍ରତିଚ୍ଛନ୍ନଂ ମତ୍ସ୍ଯୋ ବଡିଶମାଯସମ୍ ।
ରୂପାଭିପାତୀ ଗ୍ରସତେ ନାନୁବନ୍ଧମଵେକ୍ଷତେ ॥ 13॥
ଯଚ୍ଛକ୍ଯଂ ଗ୍ରସିତୁଂ ଗ୍ରସ୍ଯଂ ଗ୍ରସ୍ତଂ ପରିଣମେଚ୍ଚ ଯତ୍ ।
ହିତଂ ଚ ପରିଣାମେ ଯତ୍ତଦଦ୍ଯଂ ଭୂତିମିଚ୍ଛତା ॥ 14॥
ଵନସ୍ପତେରପକ୍ଵାନି ଫଲାନି ପ୍ରଚିନୋତି ଯଃ ।
ସ ନାପ୍ନୋତି ରସଂ ତେଭ୍ଯୋ ବୀଜଂ ଚାସ୍ଯ ଵିନଶ୍ଯତି ॥ 15॥
ଯସ୍ତୁ ପକ୍ଵମୁପାଦତ୍ତେ କାଲେ ପରିଣତଂ ଫଲମ୍ ।
ଫଲାଦ୍ରସଂ ସ ଲଭତେ ବୀଜାଚ୍ଚୈଵ ଫଲଂ ପୁନଃ ॥ 16॥
ଯଥା ମଧୁ ସମାଦତ୍ତେ ରକ୍ଷନ୍ପୁଷ୍ପାଣି ଷଟ୍ପଦଃ ।
ତଦ୍ଵଦର୍ଥାନ୍ମନୁଷ୍ଯେଭ୍ଯ ଆଦଦ୍ଯାଦଵିହିଂସଯା ॥ 17॥
ପୁଷ୍ପଂ ପୁଷ୍ପଂ ଵିଚିନ୍ଵୀତ ମୂଲଚ୍ଛେଦଂ ନ କାରଯେତ୍ ।
ମାଲାକାର ଇଵାରାମେ ନ ଯଥାଙ୍ଗାରକାରକଃ ॥ 18॥
କିଂ ନୁ ମେ ସ୍ଯାଦିଦଂ କୃତ୍ଵା କିଂ ନୁ ମେ ସ୍ଯାଦକୁର୍ଵତଃ ।
ଇତି କର୍ମାଣି ସଞ୍ଚିନ୍ତ୍ଯ କୁର୍ଯାଦ୍ଵା ପୁରୁଷୋ ନ ଵା ॥ 19॥
ଅନାରଭ୍ଯା ଭଵନ୍ତ୍ଯର୍ଥାଃ କେ ଚିନ୍ନିତ୍ଯଂ ତଥାଗତାଃ ।
କୃତଃ ପୁରୁଷକାରୋଽପି ଭଵେଦ୍ଯେଷୁ ନିରର୍ଥକଃ ॥ 20॥
କାଂଶ୍ଚିଦର୍ଥାନ୍ନରଃ ପ୍ରାଜ୍ଞୋ ଲଭୁ ମୂଲାନ୍ମହାଫଲାନ୍ ।
କ୍ଷିପ୍ରମାରଭତେ କର୍ତୁଂ ନ ଵିଘ୍ନଯତି ତାଦୃଶାନ୍ ॥ 21॥
ଋଜୁ ପଶ୍ଯତି ଯଃ ସର୍ଵଂ ଚକ୍ଷୁଷାନୁପିବନ୍ନିଵ ।
ଆସୀନମପି ତୂଷ୍ଣୀକମନୁରଜ୍ଯନ୍ତି ତଂ ପ୍ରଜାଃ ॥ 22॥
ଚକ୍ଷୁଷା ମନସା ଵାଚା କର୍ମଣା ଚ ଚତୁର୍ଵିଧମ୍ ।
ପ୍ରସାଦଯତି ଲୋକଂ ଯସ୍ତଂ ଲୋକୋଽନୁପ୍ରସୀଦତି ॥ 23॥
ଯସ୍ମାତ୍ତ୍ରସ୍ଯନ୍ତି ଭୂତାନି ମୃଗଵ୍ଯାଧାନ୍ମୃଗା ଇଵ ।
ସାଗରାନ୍ତାମପି ମହୀଂ ଲବ୍ଧ୍ଵା ସ ପରିହୀଯତେ ॥ 24॥
ପିତୃପୈତାମହଂ ରାଜ୍ଯଂ ପ୍ରାପ୍ତଵାନ୍ସ୍ଵେନ ତେଜସା ।
ଵାଯୁରଭ୍ରମିଵାସାଦ୍ଯ ଭ୍ରଂଶଯତ୍ଯନଯେ ସ୍ଥିତଃ ॥ 25॥
ଧର୍ମମାଚରତୋ ରାଜ୍ଞଃ ସଦ୍ଭିଶ୍ଚରିତମାଦିତଃ ।
ଵସୁଧା ଵସୁସମ୍ପୂର୍ଣା ଵର୍ଧତେ ଭୂତିଵର୍ଧନୀ ॥ 26॥
ଅଥ ସନ୍ତ୍ଯଜତୋ ଧର୍ମମଧର୍ମଂ ଚାନୁତିଷ୍ଠତଃ ।
ପ୍ରତିସଂଵେଷ୍ଟତେ ଭୂମିରଗ୍ନୌ ଚର୍ମାହିତଂ ଯଥା ॥ 27॥
ଯ ଏଵ ଯତ୍ନଃ କ୍ରିଯତେ ପ୍ରର ରାଷ୍ଟ୍ରାଵମର୍ଦନେ ।
ସ ଏଵ ଯତ୍ନଃ କର୍ତଵ୍ଯଃ ସ୍ଵରାଷ୍ଟ୍ର ପରିପାଲନେ ॥ 28॥
ଧର୍ମେଣ ରାଜ୍ଯଂ ଵିନ୍ଦେତ ଧର୍ମେଣ ପରିପାଲଯେତ୍ ।
ଧର୍ମମୂଲାଂ ଶ୍ରିଯଂ ପ୍ରାପ୍ଯ ନ ଜହାତି ନ ହୀଯତେ ॥ 29॥
ଅପ୍ଯୁନ୍ମତ୍ତାତ୍ପ୍ରଲପତୋ ବାଲାଚ୍ଚ ପରିସର୍ପତଃ ।
ସର୍ଵତଃ ସାରମାଦଦ୍ଯାଦଶ୍ମଭ୍ଯ ଇଵ କାଞ୍ଚନମ୍ ॥ 30॥
ସୁଵ୍ଯାହୃତାନି ସୁଧିଯାଂ ସୁକୃତାନି ତତସ୍ତତଃ ।
ସଞ୍ଚିନ୍ଵନ୍ଧୀର ଆସୀତ ଶିଲା ହାରୀ ଶିଲଂ ଯଥା ॥ 31॥
ଗନ୍ଧେନ ଗାଵଃ ପଶ୍ଯନ୍ତି ଵେଦୈଃ ପଶ୍ଯନ୍ତି ବ୍ରାହ୍ମଣାଃ ।
ଚାରୈଃ ପଶ୍ଯନ୍ତି ରାଜାନଶ୍ଚକ୍ଷୁର୍ଭ୍ଯାମିତରେ ଜନାଃ ॥ 32॥
ଭୂଯାଂସଂ ଲଭତେ କ୍ଲେଶଂ ଯା ଗୌର୍ଭଵତି ଦୁର୍ଦୁହା ।
ଅଥ ଯା ସୁଦୁହା ରାଜନ୍ନୈଵ ତାଂ ଵିନଯନ୍ତ୍ଯପି ॥ 33॥
ଯଦତପ୍ତଂ ପ୍ରଣମତି ନ ତତ୍ସନ୍ତାପଯନ୍ତ୍ଯପି ।
ଯଚ୍ଚ ସ୍ଵଯଂ ନତଂ ଦାରୁ ନ ତତ୍ସନ୍ନାମଯନ୍ତ୍ଯପି ॥ 34॥
ଏତଯୋପମଯା ଧୀରଃ ସନ୍ନମେତ ବଲୀଯସେ ।
ଇନ୍ଦ୍ରାଯ ସ ପ୍ରଣମତେ ନମତେ ଯୋ ବଲୀଯସେ ॥ 35॥
ପର୍ଜନ୍ଯନାଥାଃ ପଶଵୋ ରାଜାନୋ ମିତ୍ର ବାନ୍ଧଵାଃ ।
ପତଯୋ ବାନ୍ଧଵାଃ ସ୍ତ୍ରୀଣାଂ ବ୍ରାହ୍ମଣା ଵେଦ ବାନ୍ଧଵାଃ ॥ 36॥
ସତ୍ଯେନ ରକ୍ଷ୍ଯତେ ଧର୍ମୋ ଵିଦ୍ଯା ଯୋଗେନ ରକ୍ଷ୍ଯତେ ।
ମୃଜଯା ରକ୍ଷ୍ଯତେ ରୂପଂ କୁଲଂ ଵୃତ୍ତେନ ରକ୍ଷ୍ଯତେ ॥ 37॥
ମାନେନ ରକ୍ଷ୍ଯତେ ଧାନ୍ଯମଶ୍ଵାନ୍ରକ୍ଷ୍ଯତ୍ଯନୁକ୍ରମଃ ।
ଅଭୀକ୍ଷ୍ଣଦର୍ଶନାଦ୍ଗାଵଃ ସ୍ତ୍ରିଯୋ ରକ୍ଷ୍ଯାଃ କୁଚେଲତଃ ॥ 38॥
ନ କୁଲଂ ଵୃତ୍ତି ହୀନସ୍ଯ ପ୍ରମାଣମିତି ମେ ମତିଃ ।
ଅନ୍ତ୍ଯେଷ୍ଵପି ହି ଜାତାନାଂ ଵୃତ୍ତମେଵ ଵିଶିଷ୍ଯତେ ॥ 39॥
ଯ ଈର୍ଷ୍ଯୁଃ ପରଵିତ୍ତେଷୁ ରୂପେ ଵୀର୍ଯେ କୁଲାନ୍ଵଯେ ।
ସୁଖେ ସୌଭାଗ୍ଯସତ୍କାରେ ତସ୍ଯ ଵ୍ଯାଧିରନନ୍ତକଃ ॥ 40॥
ଅକାର୍ଯ କରଣାଦ୍ଭୀତଃ କାର୍ଯାଣାଂ ଚ ଵିଵର୍ଜନାତ୍ ।
ଅକାଲେ ମନ୍ତ୍ରଭେଦାଚ୍ଚ ଯେନ ମାଦ୍ଯେନ୍ନ ତତ୍ପିବେତ୍ ॥ 41॥
ଵିଦ୍ଯାମଦୋ ଧନମଦସ୍ତୃତୀଯୋଽଭିଜନୋ ମଦଃ ।
ଏତେ ମଦାଵଲିପ୍ତାନାମେତ ଏଵ ସତାଂ ଦମାଃ ॥ 42॥
ଅସନ୍ତୋଽଭ୍ଯର୍ଥିତାଃ ସଦ୍ଭିଃ କିଂ ଚିତ୍କାର୍ଯଂ କଦା ଚନ ।
ମନ୍ଯନ୍ତେ ସନ୍ତମାତ୍ମାନମସନ୍ତମପି ଵିଶ୍ରୁତମ୍ ॥ 43॥
ଗତିରାତ୍ମଵତାଂ ସନ୍ତଃ ସନ୍ତ ଏଵ ସତାଂ ଗତିଃ ।
ଅସତାଂ ଚ ଗତିଃ ସନ୍ତୋ ନ ତ୍ଵସନ୍ତଃ ସତାଂ ଗତିଃ ॥ 44॥
ଜିତା ସଭା ଵସ୍ତ୍ରଵତା ସମାଶା ଗୋମତା ଜିତା ।
ଅଧ୍ଵା ଜିତୋ ଯାନଵତା ସର୍ଵଂ ଶୀଲଵତା ଜିତମ୍ ॥ 45॥
ଶୀଲଂ ପ୍ରଧାନଂ ପୁରୁଷେ ତଦ୍ଯସ୍ଯେହ ପ୍ରଣଶ୍ଯତି ।
ନ ତସ୍ଯ ଜୀଵିତେନାର୍ଥୋ ନ ଧନେନ ନ ବନ୍ଧୁଭିଃ ॥ 46॥
ଆଢ୍ଯାନାଂ ମାଂସପରମଂ ମଧ୍ଯାନାଂ ଗୋରସୋତ୍ତରମ୍ ।
ଲଵଣୋତ୍ତରଂ ଦରିଦ୍ରାଣାଂ ଭୋଜନଂ ଭରତର୍ଷଭ ॥ 47॥
ସମ୍ପନ୍ନତରମେଵାନ୍ନଂ ଦରିଦ୍ରା ଭୁଞ୍ଜତେ ସଦା ।
କ୍ଷୁତ୍ସ୍ଵାଦୁତାଂ ଜନଯତି ସା ଚାଢ୍ଯେଷୁ ସୁଦୁର୍ଲଭା ॥ 48॥
ପ୍ରାଯେଣ ଶ୍ରୀମତାଂ ଲୋକେ ଭୋକ୍ତୁଂ ଶକ୍ତିର୍ନ ଵିଦ୍ଯତେ ।
ଦରିଦ୍ରାଣାଂ ତୁ ରାଜେନ୍ଦ୍ର ଅପି କାଷ୍ଠଂ ହି ଜୀର୍ଯତେ ॥ 49॥
ଅଵୃତ୍ତିର୍ଭଯମନ୍ତ୍ଯାନାଂ ମଧ୍ଯାନାଂ ମରଣାଦ୍ଭଯମ୍ ।
ଉତ୍ତମାନାଂ ତୁ ମର୍ତ୍ଯାନାମଵମାନାତ୍ପରଂ ଭଯମ୍ ॥ 50॥
ଐଶ୍ଵର୍ଯମଦପାପିଷ୍ଠା ମଦାଃ ପାନମଦାଦଯଃ ।
ଐଶ୍ଵର୍ଯମଦମତ୍ତୋ ହି ନାପତିତ୍ଵା ଵିବୁଧ୍ଯତେ ॥ 51॥
ଇନ୍ଦ୍ରିଯୌରିନ୍ଦ୍ରିଯାର୍ଥେଷୁ ଵର୍ତମାନୈରନିଗ୍ରହୈଃ ।
ତୈରଯଂ ତାପ୍ଯତେ ଲୋକୋ ନକ୍ଷତ୍ରାଣି ଗ୍ରହୈରିଵ ॥ 52॥
ଯୋ ଜିତଃ ପଞ୍ଚଵର୍ଗେଣ ସହଜେନାତ୍ମ କର୍ଶିନା ।
ଆପଦସ୍ତସ୍ଯ ଵର୍ଧନ୍ତେ ଶୁକ୍ଲପକ୍ଷ ଇଵୋଡୁରାଡ୍ ॥ 53॥
ଅଵିଜିତ୍ଯ ଯ ଆତ୍ମାନମମାତ୍ଯାନ୍ଵିଜିଗୀଷତେ ।
ଅମିତ୍ରାନ୍ଵାଜିତାମାତ୍ଯଃ ସୋଽଵଶଃ ପରିହୀଯତେ ॥ 54॥
ଆତ୍ମାନମେଵ ପ୍ରଥମଂ ଦେଶରୂପେଣ ଯୋ ଜଯେତ୍ ।
ତତୋଽମାତ୍ଯାନମିତ୍ରାଂଶ୍ଚ ନ ମୋଘଂ ଵିଜିଗୀଷତେ ॥ 55॥
ଵଶ୍ଯେନ୍ଦ୍ରିଯଂ ଜିତାମାତ୍ଯଂ ଧୃତଦଣ୍ଡଂ ଵିକାରିଷୁ ।
ପରୀକ୍ଷ୍ଯ କାରିଣଂ ଧୀରମତ୍ଯନ୍ତଂ ଶ୍ରୀର୍ନିଷେଵତେ ॥ 56॥
ରଥଃ ଶରୀରଂ ପୁରୁଷସ୍ଯ ରାଜନ୍
ନାତ୍ମା ନିଯନ୍ତେନ୍ଦ୍ରିଯାଣ୍ଯସ୍ଯ ଚାଶ୍ଵାଃ ।
ତୈରପ୍ରମତ୍ତଃ କୁଶଲଃ ସଦଶ୍ଵୈର୍
ଦାନ୍ତୈଃ ସୁଖଂ ଯାତି ରଥୀଵ ଧୀରଃ ॥ 57॥
ଏତାନ୍ଯନିଗୃହୀତାନି ଵ୍ଯାପାଦଯିତୁମପ୍ଯଲମ୍ ।
ଅଵିଧେଯା ଇଵାଦାନ୍ତା ହଯାଃ ପଥି କୁସାରଥିମ୍ ॥ 58॥
ଅନର୍ଥମର୍ଥତଃ ପଶ୍ଯନ୍ନର୍ତଂ ଚୈଵାପ୍ଯନର୍ଥତଃ ।
ଇନ୍ଦ୍ରିଯୈଃ ପ୍ରସୃତୋ ବାଲଃ ସୁଦୁଃଖଂ ମନ୍ଯତେ ସୁଖମ୍ ॥ 59॥
ଧର୍ମାର୍ଥୌ ଯଃ ପରିତ୍ଯଜ୍ଯ ସ୍ଯାଦିନ୍ଦ୍ରିଯଵଶାନୁଗଃ ।
ଶ୍ରୀପ୍ରାଣଧନଦାରେଭ୍ଯ କ୍ଷିପ୍ରଂ ସ ପରିହୀଯତେ ॥ 60॥
ଅର୍ଥାନାମୀଶ୍ଵରୋ ଯଃ ସ୍ଯାଦିନ୍ଦ୍ରିଯାଣାମନୀଶ୍ଵରଃ ।
ଇନ୍ଦ୍ରିଯାଣାମନୈଶ୍ଵର୍ଯାଦୈଶ୍ଵର୍ଯାଦ୍ଭ୍ରଶ୍ଯତେ ହି ସଃ ॥ 61॥
ଆତ୍ମନାତ୍ମାନମନ୍ଵିଚ୍ଛେନ୍ମନୋ ବୁଦ୍ଧୀନ୍ଦ୍ରିଯୈର୍ଯତୈଃ ।
ଆତ୍ମୈଵ ହ୍ଯାତ୍ମନୋ ବନ୍ଧୁରାତ୍ମୈଵ ରିପୁରାତ୍ମନଃ ॥ 62॥
କ୍ଷୁଦ୍ରାକ୍ଷେଣେଵ ଜାଲେନ ଝଷାଵପିହିତାଵୁଭୌ ।
କାମଶ୍ଚ ରାଜନ୍କ୍ରୋଧଶ୍ଚ ତୌ ପ୍ରାଜ୍ଞାନଂ ଵିଲୁମ୍ପତଃ ॥ 63॥
ସମଵେକ୍ଷ୍ଯେହ ଧର୍ମାର୍ଥୌ ସମ୍ଭାରାନ୍ଯୋଽଧିଗଚ୍ଛତି ।
ସ ଵୈ ସମ୍ଭୃତ ସମ୍ଭାରଃ ସତତଂ ସୁଖମେଧତେ ॥ 64॥
ଯଃ ପଞ୍ଚାଭ୍ଯନ୍ତରାଞ୍ଶତ୍ରୂନଵିଜିତ୍ଯ ମତିକ୍ଷଯାନ୍ ।
ଜିଗୀଷତି ରିପୂନନ୍ଯାନ୍ରିପଵୋଽଭିଭଵନ୍ତି ତମ୍ ॥ 65॥
ଦୃଶ୍ଯନ୍ତେ ହି ଦୁରାତ୍ମାନୋ ଵଧ୍ଯମାନାଃ ସ୍ଵକର୍ମ ଭିଃ ।
ଇନ୍ଦ୍ରିଯାଣାମନୀଶତ୍ଵାଦ୍ରାଜାନୋ ରାଜ୍ଯଵିଭ୍ରମୈଃ ॥ 66॥
ଅସନ୍ତ୍ଯାଗାତ୍ପାପକୃତାମପାପାଂସ୍
ତୁଲ୍ଯୋ ଦଣ୍ଡଃ ସ୍ପୃଶତେ ମିଶ୍ରଭାଵାତ୍ ।
ଶୁଷ୍କେଣାର୍ଦ୍ରଂ ଦହ୍ଯତେ ମିଶ୍ରଭାଵାତ୍
ତସ୍ମାତ୍ପାପୈଃ ସହ ସନ୍ଧିଂ ନ କୁର୍ଯାତ୍ ॥ 67॥
ନିଜାନୁତ୍ପତତଃ ଶତ୍ରୂନ୍ପଞ୍ଚ ପଞ୍ଚ ପ୍ରଯୋଜନାନ୍ ।
ଯୋ ମୋହାନ୍ନ ନିଘୃହ୍ଣାତି ତମାପଦ୍ଗ୍ରସତେ ନରମ୍ ॥ 68॥
ଅନସୂଯାର୍ଜଵଂ ଶୌଚଂ ସନ୍ତୋଷଃ ପ୍ରିଯଵାଦିତା ।
ଦମଃ ସତ୍ଯମନାଯାସୋ ନ ଭଵନ୍ତି ଦୁରାତ୍ମନାମ୍ ॥ 69॥
ଆତ୍ମଜ୍ଞାନମନାଯାସସ୍ତିତିକ୍ଷା ଧର୍ମନିତ୍ଯତା ।
ଵାକ୍ଚୈଵ ଗୁପ୍ତା ଦାନଂ ଚ ନୈତାନ୍ଯନ୍ତ୍ଯେଷୁ ଭାରତ ॥ 70॥
ଆକ୍ରୋଶ ପରିଵାଦାଭ୍ଯାଂ ଵିହିଂସନ୍ତ୍ଯବୁଧା ବୁଧାନ୍ ।
ଵକ୍ତା ପାପମୁପାଦତ୍ତେ କ୍ଷମମାଣୋ ଵିମୁଚ୍ଯତେ ॥ 71॥
ହିଂସା ବଲମସାଧୂନାଂ ରାଜ୍ଞାଂ ଦଣ୍ଡଵିଧିର୍ବଲମ୍ ।
ଶୁଶ୍ରୂଷା ତୁ ବଲଂ ସ୍ତ୍ରୀଣାଂ କ୍ଷମାଗୁଣଵତାଂ ବଲମ୍ ॥ 72॥
ଵାକ୍ସଂଯମୋ ହି ନୃପତେ ସୁଦୁଷ୍କରତମୋ ମତଃ ।
ଅର୍ଥଵଚ୍ଚ ଵିଚିତ୍ରଂ ଚ ନ ଶକ୍ଯଂ ବହୁଭାଷିତୁମ୍ ॥ 73॥
ଅଭ୍ଯାଵହତି କଲ୍ଯାଣଂ ଵିଵିଧା ଵାକ୍ସୁଭାଷିତା ।
ସୈଵ ଦୁର୍ଭାଷିତା ରାଜନ୍ନନର୍ଥାଯୋପପଦ୍ଯତେ ॥ 74॥
ସଂରୋହତି ଶରୈର୍ଵିଦ୍ଧଂ ଵନଂ ପରଶୁନା ହତମ୍ ।
ଵାଚା ଦୁରୁକ୍ତଂ ବୀଭତ୍ସଂ ନ ସଂରୋହତି ଵାକ୍କ୍ଷତମ୍ ॥ 75॥
କର୍ଣିନାଲୀକନାରାଚା ନିର୍ହରନ୍ତି ଶରୀରତଃ ।
ଵାକ୍ଷଲ୍ଯସ୍ତୁ ନ ନିର୍ହର୍ତୁଂ ଶକ୍ଯୋ ହୃଦି ଶଯୋ ହି ସଃ ॥ 76॥
ଵାକ୍ସାଯକା ଵଦନାନ୍ନିଷ୍ପତନ୍ତି
ଯୈରାହତଃ ଶୋଚତି ରତ୍ର୍ଯହାନି ।
ପରସ୍ଯ ନାମର୍ମସୁ ତେ ପତନ୍ତି
ତାନ୍ପଣ୍ଡିତୋ ନାଵସୃଜେତ୍ପରେଷୁ ॥ 77॥
ଯସ୍ମୈ ଦେଵାଃ ପ୍ରଯଚ୍ଛନ୍ତି ପୁରୁଷାଯ ପରାଭଵମ୍ ।
ବୁଦ୍ଧିଂ ତସ୍ଯାପକର୍ଷନ୍ତି ସୋଽପାଚୀନାନି ପଶ୍ଯତି ॥ 78॥
ବୁଦ୍ଧୌ କଲୁଷ ଭୂତାଯାଂ ଵିନାଶେ ପ୍ରତ୍ଯୁପସ୍ଥିତେ ।
ଅନଯୋ ନଯସଙ୍କାଶୋ ହୃଦଯାନ୍ନାପସର୍ପତି ॥ 79॥
ସେଯଂ ବୁଦ୍ଧିଃ ପରୀତା ତେ ପୁତ୍ରାଣାଂ ତଵ ଭାରତ ।
ପାଣ୍ଡଵାନାଂ ଵିରୋଧେନ ନ ଚୈନାଂ ଅଵବୁଧ୍ଯସେ ॥ 80॥
ରାଜା ଲକ୍ଷଣସମ୍ପନ୍ନସ୍ତ୍ରୈଲୋକ୍ଯସ୍ଯାପି ଯୋ ଭଵେତ୍ ।
ଶିଷ୍ଯସ୍ତେ ଶାସିତା ସୋଽସ୍ତୁ ଧୃତରାଷ୍ଟ୍ର ଯୁଧିଷ୍ଠିରଃ ॥ 81॥
ଅତୀଵ ସର୍ଵାନ୍ପୁତ୍ରାଂସ୍ତେ ଭାଗଧେଯ ପୁରସ୍କୃତଃ ।
ତେଜସା ପ୍ରଜ୍ଞଯା ଚୈଵ ଯୁକ୍ତୋ ଧର୍ମାର୍ଥତତ୍ତ୍ଵଵିତ୍ ॥ 82॥
ଆନୃଶଂସ୍ଯାଦନୁକ୍ରୋଶାଦ୍ଯୋଽସୌ ଧର୍ମଭୃତାଂ ଵରଃ ।
ଗୌରଵାତ୍ତଵ ରାଜେନ୍ଦ୍ର ବହୂନ୍କ୍ଲେଶାଂସ୍ତିତିକ୍ଷତି ॥ 83॥
॥ ଇତି ଶ୍ରୀମହାଭାରତେ ଉଦ୍ଯୋଗପର୍ଵଣି ପ୍ରଜାଗରପର୍ଵଣି
ଵିଦୁରନୀତିଵାକ୍ଯେ ଚତୁସ୍ତ୍ରିଂଶୋଽଧ୍ଯାଯଃ ॥ 34॥
Roman (IAST) Transliteration
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduranītivākye catustriṃśo'dhyāyaḥ ||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
jāgrato dahyamānasya yatkāryamanupaśyasi |
tadbrūhi tvaṃ hi nastāta dharmārthakuśalaḥ śuciḥ || 1||
tvaṃ māṃ yathāvadvidura praśādhi
prajñā pūrvaṃ sarvamajātaśatroḥ |
yanmanyase pathyamadīnasattva
śreyaḥ karaṃ brūhi tadvai kurūṇām || 2||
pāpāśaṅgī pāpameva naupaśyan
pṛcchāmi tvāṃ vyākulenātmanāham |
kave tanme brūhi sarvaṃ yathāvan
manīṣitaṃ sarvamajātaśatroḥ || 3||
vidura uvāca |
śubhaṃ vā yadi vā pāpaṃ dveṣyaṃ vā yadi vā priyam |
apṛṣṭastasya tadbrūyādyasya necchetparābhavam || 4||
tasmādvakṣyāmi te rājanbhavamicchankurūnprati |
vacaḥ śreyaḥ karaṃ dharmyaṃ bruvatastannibodha me || 5||
mithyopetāni karmāṇi sidhyeyuryāni bhārata |
anupāya prayuktāni mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ || 6||
tathaiva yogavihitaṃ na sidhyetkarma yannṛpa |
upāyayuktaṃ medhāvī na tatra glapayenmanaḥ || 7||
anubandhānavekṣeta sānubandheṣu karmasu |
sampradhārya ca kurvīta na vegena samācaret || 8||
anubandhaṃ ca samprekṣya vipākāṃścaiva karmaṇām |
utthānamātmanaścaiva dhīraḥ kurvīta vā na vā || 9||
yaḥ pramāṇaṃ na jānāti sthāne vṛddhau tathā kṣaye |
kośe janapade daṇḍe na sa rājyāvatiṣṭhate || 10||
yastvetāni pramāṇāni yathoktānyanupaśyati |
yukto dharmārthayorjñāne sa rājyamadhigacchati || 11||
na rājyaṃ prāptamityeva vartitavyamasāmpratam |
śriyaṃ hyavinayo hanti jarā rūpamivottamam || 12||
bhakṣyottama praticchannaṃ matsyo baḍiśamāyasam |
rūpābhipātī grasate nānubandhamavekṣate || 13||
yacchakyaṃ grasituṃ grasyaṃ grastaṃ pariṇamecca yat |
hitaṃ ca pariṇāme yattadadyaṃ bhūtimicchatā || 14||
vanaspaterapakvāni phalāni pracinoti yaḥ |
sa nāpnoti rasaṃ tebhyo bījaṃ cāsya vinaśyati || 15||
yastu pakvamupādatte kāle pariṇataṃ phalam |
phalādrasaṃ sa labhate bījāccaiva phalaṃ punaḥ || 16||
yathā madhu samādatte rakṣanpuṣpāṇi ṣaṭpadaḥ |
tadvadarthānmanuṣyebhya ādadyādavihiṃsayā || 17||
puṣpaṃ puṣpaṃ vicinvīta mūlacchedaṃ na kārayet |
mālākāra ivārāme na yathāṅgārakārakaḥ || 18||
kiṃ nu me syādidaṃ kṛtvā kiṃ nu me syādakurvataḥ |
iti karmāṇi sañcintya kuryādvā puruṣo na vā || 19||
anārabhyā bhavantyarthāḥ ke cinnityaṃ tathāgatāḥ |
kṛtaḥ puruṣakāro'pi bhavedyeṣu nirarthakaḥ || 20||
kāṃścidarthānnaraḥ prājño labhu mūlānmahāphalān |
kṣipramārabhate kartuṃ na vighnayati tādṛśān || 21||
ṛju paśyati yaḥ sarvaṃ cakṣuṣānupibanniva |
āsīnamapi tūṣṇīkamanurajyanti taṃ prajāḥ || 22||
cakṣuṣā manasā vācā karmaṇā ca caturvidham |
prasādayati lokaṃ yastaṃ loko'nuprasīdati || 23||
yasmāttrasyanti bhūtāni mṛgavyādhānmṛgā iva |
sāgarāntāmapi mahīṃ labdhvā sa parihīyate || 24||
pitṛpaitāmahaṃ rājyaṃ prāptavānsvena tejasā |
vāyurabhramivāsādya bhraṃśayatyanaye sthitaḥ || 25||
dharmamācarato rājñaḥ sadbhiścaritamāditaḥ |
vasudhā vasusampūrṇā vardhate bhūtivardhanī || 26||
atha santyajato dharmamadharmaṃ cānutiṣṭhataḥ |
pratisaṃveṣṭate bhūmiragnau carmāhitaṃ yathā || 27||
ya eva yatnaḥ kriyate prara rāṣṭrāvamardane |
sa eva yatnaḥ kartavyaḥ svarāṣṭra paripālane || 28||
dharmeṇa rājyaṃ vindeta dharmeṇa paripālayet |
dharmamūlāṃ śriyaṃ prāpya na jahāti na hīyate || 29||
apyunmattātpralapato bālācca parisarpataḥ |
sarvataḥ sāramādadyādaśmabhya iva kāñcanam || 30||
suvyāhṛtāni sudhiyāṃ sukṛtāni tatastataḥ |
sañcinvandhīra āsīta śilā hārī śilaṃ yathā || 31||
gandhena gāvaḥ paśyanti vedaiḥ paśyanti brāhmaṇāḥ |
cāraiḥ paśyanti rājānaścakṣurbhyāmitare janāḥ || 32||
bhūyāṃsaṃ labhate kleśaṃ yā gaurbhavati durduhā |
atha yā suduhā rājannaiva tāṃ vinayantyapi || 33||
yadataptaṃ praṇamati na tatsantāpayantyapi |
yacca svayaṃ nataṃ dāru na tatsannāmayantyapi || 34||
etayopamayā dhīraḥ sannameta balīyase |
indrāya sa praṇamate namate yo balīyase || 35||
parjanyanāthāḥ paśavo rājāno mitra bāndhavāḥ |
patayo bāndhavāḥ strīṇāṃ brāhmaṇā veda bāndhavāḥ || 36||
satyena rakṣyate dharmo vidyā yogena rakṣyate |
mṛjayā rakṣyate rūpaṃ kulaṃ vṛttena rakṣyate || 37||
mānena rakṣyate dhānyamaśvānrakṣyatyanukramaḥ |
abhīkṣṇadarśanādgāvaḥ striyo rakṣyāḥ kucelataḥ || 38||
na kulaṃ vṛtti hīnasya pramāṇamiti me matiḥ |
antyeṣvapi hi jātānāṃ vṛttameva viśiṣyate || 39||
ya īrṣyuḥ paravitteṣu rūpe vīrye kulānvaye |
sukhe saubhāgyasatkāre tasya vyādhiranantakaḥ || 40||
akārya karaṇādbhītaḥ kāryāṇāṃ ca vivarjanāt |
akāle mantrabhedācca yena mādyenna tatpibet || 41||
vidyāmado dhanamadastṛtīyo'bhijano madaḥ |
ete madāvaliptānāmeta eva satāṃ damāḥ || 42||
asanto'bhyarthitāḥ sadbhiḥ kiṃ citkāryaṃ kadā cana |
manyante santamātmānamasantamapi viśrutam || 43||
gatirātmavatāṃ santaḥ santa eva satāṃ gatiḥ |
asatāṃ ca gatiḥ santo na tvasantaḥ satāṃ gatiḥ || 44||
jitā sabhā vastravatā samāśā gomatā jitā |
adhvā jito yānavatā sarvaṃ śīlavatā jitam || 45||
śīlaṃ pradhānaṃ puruṣe tadyasyeha praṇaśyati |
na tasya jīvitenārtho na dhanena na bandhubhiḥ || 46||
āḍhyānāṃ māṃsaparamaṃ madhyānāṃ gorasottaram |
lavaṇottaraṃ daridrāṇāṃ bhojanaṃ bharatarṣabha || 47||
sampannataramevānnaṃ daridrā bhuñjate sadā |
kṣutsvādutāṃ janayati sā cāḍhyeṣu sudurlabhā || 48||
prāyeṇa śrīmatāṃ loke bhoktuṃ śaktirna vidyate |
daridrāṇāṃ tu rājendra api kāṣṭhaṃ hi jīryate || 49||
avṛttirbhayamantyānāṃ madhyānāṃ maraṇādbhayam |
uttamānāṃ tu martyānāmavamānātparaṃ bhayam || 50||
aiśvaryamadapāpiṣṭhā madāḥ pānamadādayaḥ |
aiśvaryamadamatto hi nāpatitvā vibudhyate || 51||
indriyaurindriyārtheṣu vartamānairanigrahaiḥ |
tairayaṃ tāpyate loko nakṣatrāṇi grahairiva || 52||
yo jitaḥ pañcavargeṇa sahajenātma karśinā |
āpadastasya vardhante śuklapakṣa ivoḍurāḍ || 53||
avijitya ya ātmānamamātyānvijigīṣate |
amitrānvājitāmātyaḥ so'vaśaḥ parihīyate || 54||
ātmānameva prathamaṃ deśarūpeṇa yo jayet |
tato'mātyānamitrāṃśca na moghaṃ vijigīṣate || 55||
vaśyendriyaṃ jitāmātyaṃ dhṛtadaṇḍaṃ vikāriṣu |
parīkṣya kāriṇaṃ dhīramatyantaṃ śrīrniṣevate || 56||
rathaḥ śarīraṃ puruṣasya rājan
nātmā niyantendriyāṇyasya cāśvāḥ |
tairapramattaḥ kuśalaḥ sadaśvair
dāntaiḥ sukhaṃ yāti rathīva dhīraḥ || 57||
etānyanigṛhītāni vyāpādayitumapyalam |
avidheyā ivādāntā hayāḥ pathi kusārathim || 58||
anarthamarthataḥ paśyannartaṃ caivāpyanarthataḥ |
indriyaiḥ prasṛto bālaḥ suduḥkhaṃ manyate sukham || 59||
dharmārthau yaḥ parityajya syādindriyavaśānugaḥ |
śrīprāṇadhanadārebhya kṣipraṃ sa parihīyate || 60||
arthānāmīśvaro yaḥ syādindriyāṇāmanīśvaraḥ |
indriyāṇāmanaiśvaryādaiśvaryādbhraśyate hi saḥ || 61||
ātmanātmānamanvicchenmano buddhīndriyairyataiḥ |
ātmaiva hyātmano bandhurātmaiva ripurātmanaḥ || 62||
kṣudrākṣeṇeva jālena jhaṣāvapihitāvubhau |
kāmaśca rājankrodhaśca tau prājñānaṃ vilumpataḥ || 63||
samavekṣyeha dharmārthau sambhārānyo'dhigacchati |
sa vai sambhṛta sambhāraḥ satataṃ sukhamedhate || 64||
yaḥ pañcābhyantarāñśatrūnavijitya matikṣayān |
jigīṣati ripūnanyānripavo'bhibhavanti tam || 65||
dṛśyante hi durātmāno vadhyamānāḥ svakarma bhiḥ |
indriyāṇāmanīśatvādrājāno rājyavibhramaiḥ || 66||
asantyāgātpāpakṛtāmapāpāṃs
tulyo daṇḍaḥ spṛśate miśrabhāvāt |
śuṣkeṇārdraṃ dahyate miśrabhāvāt
tasmātpāpaiḥ saha sandhiṃ na kuryāt || 67||
nijānutpatataḥ śatrūnpañca pañca prayojanān |
yo mohānna nighṛhṇāti tamāpadgrasate naram || 68||
anasūyārjavaṃ śaucaṃ santoṣaḥ priyavāditā |
damaḥ satyamanāyāso na bhavanti durātmanām || 69||
ātmajñānamanāyāsastitikṣā dharmanityatā |
vākcaiva guptā dānaṃ ca naitānyantyeṣu bhārata || 70||
ākrośa parivādābhyāṃ vihiṃsantyabudhā budhān |
vaktā pāpamupādatte kṣamamāṇo vimucyate || 71||
hiṃsā balamasādhūnāṃ rājñāṃ daṇḍavidhirbalam |
śuśrūṣā tu balaṃ strīṇāṃ kṣamāguṇavatāṃ balam || 72||
vāksaṃyamo hi nṛpate suduṣkaratamo mataḥ |
arthavacca vicitraṃ ca na śakyaṃ bahubhāṣitum || 73||
abhyāvahati kalyāṇaṃ vividhā vāksubhāṣitā |
saiva durbhāṣitā rājannanarthāyopapadyate || 74||
saṃrohati śarairviddhaṃ vanaṃ paraśunā hatam |
vācā duruktaṃ bībhatsaṃ na saṃrohati vākkṣatam || 75||
karṇinālīkanārācā nirharanti śarīrataḥ |
vākṣalyastu na nirhartuṃ śakyo hṛdi śayo hi saḥ || 76||
vāksāyakā vadanānniṣpatanti
yairāhataḥ śocati ratryahāni |
parasya nāmarmasu te patanti
tānpaṇḍito nāvasṛjetpareṣu || 77||
yasmai devāḥ prayacchanti puruṣāya parābhavam |
buddhiṃ tasyāpakarṣanti so'pācīnāni paśyati || 78||
buddhau kaluṣa bhūtāyāṃ vināśe pratyupasthite |
anayo nayasaṅkāśo hṛdayānnāpasarpati || 79||
seyaṃ buddhiḥ parītā te putrāṇāṃ tava bhārata |
pāṇḍavānāṃ virodhena na caināṃ avabudhyase || 80||
rājā lakṣaṇasampannastrailokyasyāpi yo bhavet |
śiṣyaste śāsitā so'stu dhṛtarāṣṭra yudhiṣṭhiraḥ || 81||
atīva sarvānputrāṃste bhāgadheya puraskṛtaḥ |
tejasā prajñayā caiva yukto dharmārthatattvavit || 82||
ānṛśaṃsyādanukrośādyo'sau dharmabhṛtāṃ varaḥ |
gauravāttava rājendra bahūnkleśāṃstitikṣati || 83||
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduranītivākye catustriṃśo'dhyāyaḥ || 34||