📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
ശിവാനന്ദ ലഹരി
Shivananda Lahari
Shiva Lahari Adi Shankaracharya Malayalam
കലാഭ്യാം ചൂഡാലങ്കൃത-ശശികലാഭ്യാം നിജതപഃ-
-ഫലാഭ്യാം ഭക്തേഷു പ്രകടിത-ഫലാഭ്യാം ഭവതു മേ ।
ശിവാഭ്യാ-മസ്തോക-ത്രിഭുവന-ശിവാഭ്യാം ഹൃദി പുന-
-ര്ഭവാഭ്യാ-മാനന്ദ-സ്ഫുരദനുഭവാഭ്യാം നതിരിയമ് ॥ 1 ॥
ഗലന്തീ ശമ്ഭോ ത്വച്ചരിത-സരിതഃ കില്ബിഷരജോ
ദലന്തീ ധീകുല്യാ-സരണിഷു പതന്തീ വിജയതാമ് ।
ദിശന്തീ സംസാര-ഭ്രമണ-പരിതാപോപശമനം
വസന്തീ മച്ചേതോഹ്രദഭുവി ശിവാനന്ദലഹരീ ॥ 2 ॥
ത്രയീവേദ്യം ഹൃദ്യം ത്രിപുര-ഹരമാദ്യം ത്രിനയനം
ജടാഭാരോദാരം ചലദുരഗഹാരം മൃഗധരമ് ।
മഹാദേവം ദേവം മയി സദയഭാവം പശുപതിം
ചിദാലമ്ബം സാമ്ബം ശിവമതി-വിഡമ്ബം ഹൃദി ഭജേ ॥ 3 ॥
സഹസ്രം വര്തന്തേ ജഗതി വിബുധാഃ ക്ഷുദ്രഫലദാ
ന മന്യേ സ്വപ്നേ വാ തദനുസരണം തത്കൃതഫലമ് ।
ഹരി-ബ്രഹ്മാദീനാ-മപി നികട-ഭാജാമസുലഭം
ചിരം യാചേ ശമ്ഭോ ശിവ തവ പദാമ്ഭോജ-ഭജനമ് ॥ 4 ॥
സ്മൃതൌ ശാസ്ത്രേ വൈദ്യേ ശകുന-കവിതാ-ഗാനഫണിതൌ
പുരാണേ മന്ത്രേ വാ സ്തുതി-നടന-ഹാസ്യേഷ്വചതുരഃ ।
കഥം രാജ്ഞാം പ്രീതിര്ഭവതി മയി കോഽഹം പശുപതേ
പശും മാം സര്വജ്ഞ പ്രഥിത കൃപയാ പാലയ വിഭോ ॥ 5 ॥
ഘടോ വാ മൃത്പിണ്ഡോ-ഽപ്യണുരപി ച ധൂമോഽഗ്നിരചലഃ
പടോ വാ തന്തുര്വാ പരിഹരതി കിം ഘോരശമനമ് ।
വൃഥാ കണ്ഠക്ഷോഭം വഹസി തരസാ തര്കവചസാ
പദാമ്ഭോജം ശമ്ഭോര്ഭജ പരമസൌഖ്യം വ്രജ സുധീഃ ॥ 6 ॥
മനസ്തേ പാദാബ്ജേ നിവസതു വചഃ സ്തോത്രഫണിതൌ
കരൌ ചാഭ്യര്ചായാം ശ്രുതിരപി കഥാ കര്ണനവിധൌ ।
തവ ധ്യാനേ ബുദ്ധിര്നയനയുഗലം മൂര്തിവിഭവേ [ബുദ്ധിഃ നയനയുഗലം]
പര-ഗ്രന്ഥാന്കൈര്വാ പരമശിവ ജാനേ പരമതഃ ॥ 7 ॥
യഥാ ബുദ്ധിഃ ശുക്തൌ രജതമിതി കാചാശ്മനി മണി- [മണിഃ ജലേ]
-ര്ജലേ പൈഷ്ടേ ക്ഷീരം ഭവതി മൃഗതൃഷ്ണാ-സു സലിലമ് ।
തഥാ ദേവഭ്രാന്ത്യാ ഭജതി ഭവദന്യം ജഡജനോ
മഹാദേവേശം ത്വാം മനസി ച ന മത്വാ പശുപതേ ॥ 8 ॥
ഗഭീരേ കാസാരേ വിശതി വിജനേ ഘോരവിപിനേ
വിശാലേ ശൈലേ ച ഭ്രമതി കുസുമാര്ഥം ജഡമതിഃ ।
സമര്പ്യൈകം ചേതഃ സരസിജമു-മാനാഥ ഭവതേ
സുഖേ-നാവസ്ഥാതും ജന ഇഹ ന ജാനാതി കിമഹോ ॥ 9 ॥
നരത്വം ദേവത്വം നഗവന-മൃഗത്വം മശകതാ
പശുത്വം കീടത്വം ഭവതു വിഹഗത്വാദി ജനനമ് ।
സദാ ത്വത്പാദാബ്ജ-സ്മരണ-പരമാനന്ദലഹരീ-
-വിഹാരാസക്തം ചേദ്ധൃദയമിഹ കിം തേന വപുഷാ ॥ 10 ॥
വടുര്വാ ഗേഹീ വാ യതിരപി ജടീ വാ തദിതരോ
നരോ വാ യഃ കശ്ചിദ്ഭവതു ഭവ കിം തേന ഭവതി ।
യദീയം ഹൃത്പദ്മം യദി ഭവദധീനം പശുപതേ
തദീയസ്ത്വം ശമ്ഭോ ഭവസി ഭവഭാരം ച വഹസി ॥ 11 ॥
ഗുഹായാം ഗേഹേ വാ ബഹിരപി വനേ വാഽദ്രിശിഖരേ
ജലേ വാ വഹ്നൌ വാ വസതു വസതേഃ കിം വദ ഫലമ് ।
സദാ യസ്യൈവാന്തഃ-കരണമപി ശമ്ഭോ തവ പദേ
സ്ഥിതം ചേദ്യോഗോഽസൌ സ ച പരമയോഗീ സ ച സുഖീ ॥ 12 ॥
അസാരേ സംസാരേ നിജ-ഭജനദൂരേ ജഡധിയാ
ഭ്രമന്തം മാമന്ധം പരമകൃപയാ പാതുമുചിതമ് ।
മദന്യഃ കോ ദീനസ്തവ കൃപണ-രക്ഷാതിനിപുണ- [രക്ഷാതിനിപുണഃ ത്വദന്യഃ]
-സ്ത്വദന്യഃ കോ വാ മേ ത്രിജഗതി ശരണ്യഃ പശുപതേ ॥ 13 ॥
പ്രഭുസ്ത്വം ദീനാനാം ഖലു പരമബന്ധുഃ പശുപതേ
പ്രമുഖ്യോഽഹം തേഷാമപി കിമുത ബന്ധുത്വമനയോഃ ।
ത്വയൈവ ക്ഷന്തവ്യാഃ ശിവ മദപരാധാശ്ച സകലാഃ
പ്രയത്നാ-ത്കര്തവ്യം മദവനമിയം ബന്ധുസരണിഃ ॥ 14 ॥
ഉപേക്ഷാ നോ ചേത്കിം ന ഹരസി ഭവദ്ധ്യാന-വിമുഖാം
ദുരാശാ-ഭൂയിഷ്ഠാം വിധിലിപി-മശക്തോ യദി ഭവാന് ।
ശിരസ്തദ്വൈധാത്രം നനഖലു സുവൃത്തം പശുപതേ
കഥം വാ നിര്യത്നം കരനഖ-മുഖേനൈവ ലുലിതമ് ॥ 15 ॥
വിരിഞ്ചി-ര്ദീര്ഘായു-ര്ഭവതു ഭവതാ തത്പരശിര- [തത്പരശിരഃ ചതുഷ്കം]
-ശ്ചതുഷ്കം സംരക്ഷ്യം സ ഖലു ഭുവി ദൈന്യം ലിഖിതവാന് ।
വിചാരഃ കോ വാ മാം വിശദ കൃപയാ പാതി ശിവ തേ
കടാക്ഷവ്യാപാരഃ സ്വയമപി ച ദീനാവനപരഃ ॥ 16 ॥
ഫലാദ്വാ പുണ്യാനാം മയി കരുണയാ വാ ത്വയി വിഭോ
പ്രസന്നേഽപി സ്വാമിന് ഭവദമല-പാദാബ്ജ-യുഗലമ് ।
കഥം പശ്യേയം മാം സ്ഥഗയതി നമഃ സമ്ഭ്രമജുഷാം
നിലിമ്പാനാം ശ്രേണി-ര്നിജ-കനക-മാണിക്യ-മകുടൈഃ ॥ 17 ॥
ത്വമേകോ ലോകാനാം പരമഫലദോ ദിവ്യപദവീം
വഹന്തസ്ത്വന്മൂലാം പുനരപി ഭജന്തേ ഹരിമുഖാഃ ।
കിയദ്വാ ദാക്ഷിണ്യം തവ ശിവ മദാശാ ച കിയതീ
കദാ വാ മദ്രക്ഷാം വഹസി കരുണാ-പൂരിതദൃശാ ॥ 18 ॥
ദുരാശാ-ഭൂയിഷ്ഠേ ദുരധിപ-ഗൃഹദ്വാര-ഘടകേ
ദുരന്തേ സംസാരേ ദുരിതനിലയേ ദുഃഖജനകേ ।
മദായാസം കിം ന വ്യപനയസി കസ്യോപ-കൃതയേ
വദേയം പ്രീതിശ്ചേത്തവ ശിവ കൃതാര്ഥാഃ ഖലു വയമ് ॥ 19 ॥
സദാ മോഹാടവ്യാം ചരതി യുവതീനാം കുചഗിരൌ
നടത്യാശാ-ശാഖാ-സ്വടതി ഝടിതി സ്വൈരമഭിതഃ ।
കപാലിന് ഭിക്ഷോ മേ ഹൃദയ-കപിമത്യന്ത-ചപലം
ദൃഢം ഭക്ത്യാ ബദ്ധ്വാ ശിവ ഭവദധീനം കുരു വിഭോ ॥ 20 ॥
ധൃതി-സ്തമ്ഭാധാരാം ദൃഢ-ഗുണ-നിബദ്ധാം സഗമനാം
വിചിത്രാം പദ്മാഢ്യാം പ്രതിദിവസ-സന്മാര്ഗ-ഘടിതാമ് ।
സ്മരാരേ മച്ചേതഃ-സ്ഫുട-പടകുടീം പ്രാപ്യ വിശദാം
ജയ സ്വാമിന് ശക്ത്യാ സഹ ശിവ ഗണൈഃ സേവിത വിഭോ ॥ 21 ॥
പ്രലോഭാദ്യൈരര്ഥാഹരണ-പരതന്ത്രോ ധനിഗൃഹേ [പ്രലോഭാദ്യൈഃ അര്ഥാഹരണ-പരതന്ത്രോ]
പ്രവേശോദ്യുക്തഃ സന് ഭ്രമതി ബഹുധാ തസ്കരപതേ ।
ഇമം ചേതശ്ചോരം കഥമിഹ സഹേ ശങ്കര വിഭോ
തവാധീനം കൃത്വാ മയി നിരപരാധേ കുരു കൃപാമ് ॥ 22 ॥
കരോമി ത്വത്പൂജാം സപദി സുഖദോ മേ ഭവ വിഭോ
വിധിത്വം വിഷ്ണുത്വം ദിശസി ഖലു തസ്യാഃ ഫലമിതി ।
പുനശ്ച ത്വാം ദ്രഷ്ടും ദിവി ഭുവി വഹന്പക്ഷി-മൃഗതാ-
-മദൃഷ്ട്വാ തത്ഖേദം കഥമിഹ സഹേ ശങ്കര വിഭോ ॥ 23 ॥
കദാ വാ കൈലാസേ കനകമണിസൌധേ സഹ ഗണൈ- [സഹ ഗണൈഃ വസന്]
-ര്വസന് ശമ്ഭോരഗ്രേ സ്ഫുട-ഘടിത-മൂര്ധാഞ്ജലിപുടഃ ।
വിഭോ സാമ്ബ സ്വാമി-ന്പരമശിവ പാഹീതി നിഗദ-
-ന്വിധാതൄണാം കല്പാന് ക്ഷണമിവ വിനേഷ്യാമി സുഖതഃ ॥ 24 ॥
സ്തവൈ-ര്ബ്രഹ്മാദീനാം ജയജയ-വചോഭിര്നിയമിനാം
ഗണാനാം കേലീഭിര്മദകലമഹോക്ഷസ്യ കകുദി । [കേലീഭിഃ മദകല-മഹോക്ഷസ്യ]
സ്ഥിതം നീലഗ്രീവം ത്രിനയന-മുമാശ്ലിഷ്ട-വപുഷം
കദാ ത്വാം പശ്യേയം കരധൃത-മൃഗം ഖണ്ഡ-പരശുമ് ॥ 25 ॥
കദാ വാ ത്വാം ദൃഷ്ട്വാ ഗിരിശ തവ ഭവ്യാങ്ഘ്രി യുഗലം
ഗൃഹീത്വാ ഹസ്താഭ്യാം ശിരസി നയനേ വക്ഷസി വഹന് ।
സമാ ശ്ലിഷ്യാ ഘ്രായ സ്ഫുട ജലജ ഗന്ധാന് പരിമലാ-
-നലാഭ്യാം ബ്രഹ്മാദ്യൈര്മുദമനുഭവിഷ്യാമി ഹൃദയേ ॥ 26 ॥ [ബ്രഹ്മാദ്യൈഃ മുദ-മനുഭവിഷ്യാമി]
കരസ്ഥേ ഹേമാദ്രൌ ഗിരിശ നികടസ്ഥേ ധനപതൌ
ഗൃഹസ്ഥേ സ്വര്ഭൂജാ മര സുരഭി ചിന്താമണിഗണേ ।
ശിരഃസ്ഥേ ശീതാംശൌ ചരണയുഗലസ്ഥേഽഖിലശുഭേ
കമര്ഥം ദാസ്യേഽഹം ഭവതു ഭവദര്ഥം മമ മനഃ ॥ 27 ॥
സാരൂപ്യം തവ പൂജനേ ശിവ മഹാദേവേതി സങ്കീര്തനേ
സാമീപ്യം ശിവഭക്തി-ധുര്യജനതാ-സാങ്ഗത്യ-സമ്ഭാഷണേ ॥
സാലോക്യം ച ചരാചരാത്മകതനുധ്യാനേ ഭവാനീപതേ
സായുജ്യം മമ സിദ്ധമത്ര ഭവതി സ്വാമിന് കൃതാര്ഥോഽസ്മ്യഹമ് ॥ 28 ॥
ത്വത്പാദാമ്ബുജമര്ചയാമി പരമം ത്വാം ചിന്തയാമ്യന്വഹം
ത്വാമീശം ശരണം വ്രജാമി വചസാ ത്വാമേവ യാചേ വിഭോ ।
വീക്ഷാം മേ ദിശ ചാക്ഷുഷീം സകരുണാം ദിവ്യൈശ്ചിരം പ്രാര്ഥിതാം
ശമ്ഭോ ലോകഗുരോ മദീയമനസഃ സൌഖ്യോപദേശം കുരു ॥ 29 ॥
വസ്ത്രോദ്ധൂതവിധൌ സഹസ്രകരതാ പുഷ്പാര്ചനേ വിഷ്ണുതാ
ഗന്ധേ ഗന്ധവഹാത്മതാഽന്നപചനേ ബര്ഹിര്മുഖാധ്യക്ഷതാ ।
പാത്രേ കാഞ്ചനഗര്ഭതാസ്തി മയി ചേദ്ബാലേന്ദുചൂഡാമണേ
ശുശ്രൂഷാം കരവാണി തേ പശുപതേ സ്വാമിംസ്ത്രിലോകീഗുരോ ॥ 30 ॥
നാലം വാ പരമോപകാരകമിദം ത്വേകം പശൂനാം പതേ
പശ്യന് കുക്ഷിഗതാംശ്ചരാചരഗണാന് ബാഹ്യസ്ഥിതാന് രക്ഷിതുമ് ।
സര്വാമര്ത്യപലായനൌഷധമതിജ്വാലാകരം ഭീകരം
നിക്ഷിപ്തം ഗരലം ഗലേ ന ഗിലിതം നോദ്ഗീര്ണമേവ ത്വയാ ॥ 31 ॥
ജ്വാലോഗ്രഃ സകലാമരാതിഭയദഃ ക്ഷ്വേലഃ കഥം വാ ത്വയാ
ദൃഷ്ടഃ കിം ച കരേ ധൃതഃ കരതലേ കിം പക്വജമ്ബൂഫലമ് ।
ജിഹ്വായാം നിഹിതശ്ച സിദ്ധഘുടികാ വാ കണ്ഠദേശേ ഭൃതഃ
കിം തേ നീലമണിര്വിഭൂഷണമയം ശമ്ഭോ മഹാത്മന് വദ ॥ 32 ॥
നാലം വാ സകൃദേവ ദേവ ഭവതഃ സേവാ നതിര്വാ നുതിഃ
പൂജാ വാ സ്മരണം കഥാശ്രവണമപ്യാലോകനം മാദൃശാമ് ।
സ്വാമിന്നസ്ഥിരദേവതാനുസരണായാസേന കിം ലഭ്യതേ
കാ വാ മുക്തിരിതഃ കുതോ ഭവതി ചേത്കിം പ്രാര്ഥനീയം തദാ ॥ 33 ॥
കിം ബ്രൂമസ്തവ സാഹസം പശുപതേ കസ്യാസ്തി ശമ്ഭോ ഭവ-
-ദ്ധൈര്യം ചേദൃശമാത്മനഃ സ്ഥിതിരിയം ചാന്യൈഃ കഥം ലഭ്യതേ ।
ഭ്രശ്യദ്ദേവഗണം ത്രസന്മുനിഗണം നശ്യത്പ്രപഞ്ചം ലയം
പശ്യന്നിര്ഭയ ഏക ഏവ വിഹരത്യാനന്ദസാന്ദ്രോ ഭവാന് ॥ 34 ॥
യോഗക്ഷേമധുരന്ധരസ്യ സകലശ്രേയഃപ്രദോദ്യോഗിനോ
ദൃഷ്ടാദൃഷ്ടമതോപദേശകൃതിനോ ബാഹ്യാന്തരവ്യാപിനഃ ।
സര്വജ്ഞസ്യ ദയാകരസ്യ ഭവതഃ കിം വേദിതവ്യം മയാ
ശമ്ഭോ ത്വം പരമാന്തരങ്ഗ ഇതി മേ ചിത്തേ സ്മരാമ്യന്വഹമ് ॥ 35 ॥
ഭക്തോ ഭക്തിഗുണാവൃതേ മുദമൃതാപൂര്ണേ പ്രസന്നേ മനഃ
കുമ്ഭേ സാമ്ബ തവാങ്ഘ്രിപല്ലവയുഗം സംസ്ഥാപ്യ സംവിത്ഫലമ് ।
സത്വം മന്ത്രമുദീരയന്നിജശരീരാഗാരശുദ്ധിം വഹന്
പുണ്യാഹം പ്രകടീകരോമി രുചിരം കല്യാണമാപാദയന് ॥ 36 ॥
ആമ്നായാമ്ബുധിമാദരേണ സുമനഃസങ്ഘാഃ സമുദ്യന്മനോ [സമുദ്യന്മനഃ]
മന്ഥാനം ദൃഢഭക്തിരജ്ജുസഹിതം കൃത്വാ മഥിത്വാ തതഃ ।
സോമം കല്പതരും സുപര്വസുരഭിം ചിന്താമണിം ധീമതാം
നിത്യാനന്ദസുധാം നിരന്തരരമാസൌഭാഗ്യമാതന്വതേ ॥ 37 ॥
പ്രാക്പുണ്യാചലമാര്ഗദര്ശിതസുധാമൂര്തിഃ പ്രസന്നഃ ശിവഃ
സോമഃ സദ്ഗണസേവിതോ മൃഗധരഃ പൂര്ണസ്തമോമോചകഃ ।
ചേതഃ പുഷ്കരലക്ഷിതോ ഭവതി ചേദാനന്ദപാഥോനിധിഃ
പ്രാഗല്ഭ്യേന വിജൃമ്ഭതേ സുമനസാം വൃത്തിസ്തദാ ജായതേ ॥ 38 ॥
ധര്മോ മേ ചതുരങ്ഘ്രികഃ സുചരിതഃ പാപം വിനാശം ഗതം
കാമക്രോധമദാദയോ വിഗലിതാഃ കാലാഃ സുഖാവിഷ്കൃതാഃ ।
ജ്ഞാനാനന്ദമഹൌഷധിഃ സുഫലിതാ കൈവല്യനാഥേ സദാ
മാന്യേ മാനസപുണ്ഡരീകനഗരേ രാജാവതംസേ സ്ഥിതേ ॥ 39 ॥
ധീയന്ത്രേണ വചോഘടേന കവിതാകുല്യോപകുല്യാക്രമൈ- [കവിതാകുല്യോപകുല്യാക്രമൈഃ]
-രാനീതൈശ്ച സദാശിവസ്യ ചരിതാമ്ഭോരാശിദിവ്യാമൃതൈഃ ।
ഹൃത്കേദാരയുതാശ്ച ഭക്തികലമാഃ സാഫല്യമാതന്വതേ
ദുര്ഭിക്ഷാന്മമ സേവകസ്യ ഭഗവന്വിശ്വേശ ഭീതിഃ കുതഃ ॥ 40 ॥
പാപോത്പാതവിമോചനായ രുചിരൈശ്വര്യായ മൃത്യുഞ്ജയ
സ്തോത്രധ്യാനനതിപ്രദക്ഷിണസപര്യാലോകനാകര്ണനേ ।
ജിഹ്വാചിത്തശിരോങ്ഘ്രിഹസ്തനയനശ്രോത്രൈരഹം പ്രാര്ഥിതോ
മാമാജ്ഞാപയ തന്നിരൂപയ മുഹുര്മാമേവ മാ മേഽവചഃ ॥ 41 ॥
ഗാമ്ഭീര്യം പരിഖാപദം ഘനധൃതിഃ പ്രാകാര ഉദ്യദ്ഗുണ- [ഉദ്യദ്ഗുണസ്തൊമഃ]
-സ്തോമശ്ചാപ്തബലം ഘനേന്ദ്രിയചയോ ദ്വാരാണി ദേഹേ സ്ഥിതഃ ।
വിദ്യാ വസ്തുസമൃദ്ധിരിത്യഖിലസാമഗ്രീസമേതേ സദാ
ദുര്ഗാതിപ്രിയദേവ മാമകമനോദുര്ഗേ നിവാസം കുരു ॥ 42 ॥
മാ ഗച്ഛ ത്വമിതസ്തതോ ഗിരിശ ഭോ മയ്യേവ വാസം കുരു
സ്വാമിന്നാദികിരാത മാമകമനഃകാന്താരസീമാന്തരേ ।
വര്തന്തേ ബഹുശോ മൃഗാ മദജുഷോ മാത്സര്യമോഹാദയ- [ മാത്സര്യമോഹാദയഃ]
-സ്താന്ഹത്വാ മൃഗയാവിനോദരുചിതാ ലാഭം ച സമ്പ്രാപ്സ്യസി ॥ 43 ॥
കരലഗ്നമൃഗഃ കരീന്ദ്രഭങ്ഗോ
ഘനശാര്ദൂലവിഖണ്ഡനോഽസ്തജന്തുഃ ।
ഗിരിശോ വിശദാകൃതിശ്ച ചേതഃ-
-കുഹരേ പഞ്ചമുഖോഽസ്തി മേ കുതോ ഭീഃ ॥ 44 ॥
ഛന്ദഃ ശാഖിശിഖാന്വിതൈര് [ശാഖിശിഖാന്വിതൈരഃ] ദ്വിജവരൈഃ സംസേവിതേ ശാശ്വതേ
സൌഖ്യാപാദിനി ഖേദഭേദിനി സുധാസാരൈഃ ഫലൈര്ദീപിതേ ।
ചേതഃപക്ഷിശിഖാമണേ ത്യജ വൃഥാ അഞ്ചാരമന്യൈരലം
നിത്യം ശങ്കര പാദപദ്മയുഗലീനീഡേ വിഹാരം കുരു ॥ 45 ॥
ആകീര്ണേ നഖരാജികാന്തിവിഭവൈ [നഖരാജികാന്തിവിഭവൈഃ] രുദ്യത്സുധാവൈഭവൈ-[രുദ്യത്സുധാവൈഭവൈഃ]
-രാധൌതേഽപി ച പദ്മരാഗലലിതേ ഹംസവ്രജൈരാശ്രിതേ ।
നിത്യം ഭക്തിവധൂഗണൈശ്ച രഹസി സ്വേച്ഛാവിഹാരം കുരു
സ്ഥിത്വാ മാനസരാജഹംസ ഗിരിജാനാഥാങ്ഘ്രിസൌധാന്തരേ ॥ 46 ॥
ശമ്ഭുധ്യാന വസന്തസങ്ഗിനി ഹൃദാരാമേഽഘജീര്ണച്ഛദാഃ
സ്രസ്താ ഭക്തിലതാച്ഛടാ വിലസിതാഃ പുണ്യപ്രവാലശ്രിതാഃ ।
ദീപ്യന്തേ ഗുണകോരകാ ജപവചഃപുഷ്പാണി സദ്വാസനാ
ജ്ഞാനാനന്ദ സുധാമരന്ദലഹരീ സംവിത്ഫലാഭ്യുന്നതിഃ ॥ 47 ॥
നിത്യാനന്ദരസാലയം സുരമുനിസ്വാന്താമ്ബുജാതാശ്രയം
സ്വച്ഛം സദ്ദ്വിജസേവിതം കലുഷഹൃത്സദ്വാസനാ വിഷ്കൃതമ് ।
ശമ്ഭുധ്യാന സരോവരം വ്രജ മനോഹം സാവതംസ സ്ഥിരം
കിം ക്ഷുദ്രാ ശ്രയപല്വല ഭ്രമണ സഞ്ജാതശ്രമം പ്രാപ്സ്യസി ॥ 48 ॥
ആനന്ദാമൃത പൂരിതാ ഹരപദാം ഭോജാ ലവാലോദ്യതാ
സ്ഥൈര്യോപഘ്നമുപേത്യ ഭക്തിലതികാ ശാഖോപ ശാഖാന്വിതാ ।
ഉച്ഛൈര് മാനസ കായമാന പടലീമാക്രമ്യ നിഷ്കല്മഷാ
നിത്യാഭീഷ്ട ഫലപ്രദാ ഭവതു മേ സത്കര്മ സംവര്ധിതാ ॥ 49 ॥
സന്ധ്യാ രമ്ഭ വിജൃമ്ഭിതം ശ്രുതിശിരഃ സ്ഥാനാന്തരാധി ഷ്ഠിതം
സപ്രേമ ഭ്രമരാഭിരാമം അസകൃത് സദ്വാസനാ ശോഭിതമ് ।
ഭോഗീന്ദ്രാ ഭരണം സമസ്തസുമനഃ പൂജ്യം ഗുണാവിഷ്കൃതം
സേവേ ശ്രീഗിരി മല്ലികാര്ജുന മഹാലിങ്ഗം ശിവാലിങ്ഗിതമ് ॥ 50 ॥
ഭൃങ്ഗീച്ഛാ നടനോത്കടഃ കരമദഗ്രാഹീ സ്ഫുരന് മാധവാ- [സ്ഫുരന് മാധവാവ്ഹ്ലാദോ]
-ഹ്ലാദോ നാദയുതോ മഹാസിതവപുഃ പഞ്ചേഷുണാ ചാദൃതഃ ।
സത്പക്ഷഃ സുമനോ വനേഷു സ പുനഃ സാക്ഷാന്മദീയേ മനോ-
-രാജീവേ ഭ്രമരാധിപോ വിഹരതാം ശ്രീശൈലവാസീ വിഭുഃ ॥ 51 ॥
കാരുണ്യാമൃത വര്ഷിണം ഘനവിപദ്ഗ്രീഷ്മച് ഛിദാകര്മഠം
വിദ്യാസസ്യ ഫലോദയായ സുമനഃ സംസേവ്യ മിച്ഛാകൃതിമ് ।
നൃത്യദ് ഭക്ത മയൂരമദ്രി നിലയം ചഞ്ചജ്ജടാമണ്ഡലം
ശമ്ഭോ വാഞ്ഛതി നീലകന്ധര സദാ ത്വാം മേ മനശ്ചാതകഃ ॥ 52 ॥
ആകാശേന ശിഖീ സമസ്തഫണിനാം നേത്രാ കലാപീ നതാ-[നതാനുഗ്രാഹി]
-നുഗ്രാഹി പ്രണവോപദേ ശനിനദൈഃ കേകീതി യോ ഗീയതേ ।
ശ്യാമാം ശൈലസമുദ്ഭവാം ഘനരുചിം ദൃഷ്ട്വാ നടന്തം മുദാ
വേദാന്തോപവനേ വിഹാരരസികം തം നീലകണ്ഠം ഭജേ ॥ 53 ॥
സന്ധ്യാ ഘര്മദിനാത്യയോ ഹരികരാഘാത പ്രഭൂതാനക- [പ്രഭൂതാനകധ്വാനോ ]
-ധ്വാനോ വാരിദഗര്ജിതം ദിവിഷദാം ദൃഷ്ടിച്ഛടാ ചഞ്ചലാ ।
ഭക്താനാം പരിതോഷബാഷ്പ വിതതിര് വൃഷ്ടിര് മയൂരീ ശിവാ
യസ്മിന്നുജ്ജ്വല താണ്ഡവം വിജയതേ തം നീലകണ്ഠം ഭജേ ॥ 54 ॥
ആദ്യായാമിത തേജസേ ശ്രുതിപദൈര്വേദ്യായ സാധ്യായ തേ
വിദ്യാനന്ദമയാത്മനേ ത്രിജഗതഃ സംരക്ഷണോദ്യോഗിനേ ।
ധ്യേയായാഖിലയോഗിഭിഃ സുരഗണൈര്ഗേയായ മായാവിനേ
സമ്യക്താണ്ഡവ സമ്ഭ്രമായ ജടിനേ സേയം നതിഃ ശമ്ഭവേ ॥ 55 ॥
നിത്യായ ത്രിഗുണാത്മനേ പുരജിതേ കാത്യായനീ ശ്രേയസേ
സത്യായാദി കുടുമ്ബിനേ മുനിമനഃ പ്രത്യക്ഷ ചിന്മൂര്തയേ ।
മായാസൃഷ്ട ജഗത്ത്രയായ സകലാമ്നായാന്തസഞ്ചാരിണേ
സായം താണ്ഡവ സമ്ഭ്രമായ ജടിനേ സേയം നതിഃ ശമ്ഭവേ ॥ 56 ॥
നിത്യം സ്വോദരപോഷണായ സകലാനുദ്ദിശ്യ വിത്താശയാ
വ്യര്ഥം പര്യടനം കരോമി ഭവതഃ സേവാം ന ജാനേ വിഭോ ।
മജ്ജന്മാന്തര പുണ്യ പാക ബലതസ്ത്വം ശര്വ സര്വാന്തര- [സര്വാന്തരഃ]
-സ്തിഷ്ഠസ്യേവ ഹി തേന വാ പശുപതേ തേ രക്ഷണീയോഽസ്മ്യഹമ് ॥ 57 ॥
ഏകോ വാരിജ ബാന്ധവഃ ക്ഷിതിനഭോ വ്യാപ്തം തമോ മണ്ഡലം
ഭിത്ത്വാ ലോചന ഗോചരോഽപി ഭവതി ത്വം കോടി സൂര്യപ്രഭഃ ।
വേദ്യഃ കിം ന ഭവസ്യഹോ ഘനതരം കീദൃഗ്ഭവേന്മത്തമ- [കീദൃഗ്ഭവേന്മത്തമഃ]
-സ്തത്സര്വം [തത്സര്വം] വ്യപനീയ മേ പശുപതേ സാക്ഷാത്പ്രസന്നോ ഭവ ॥ 58 ॥
ഹംസഃ പദ്മവനം സമിച്ഛതി യഥാ നീലാമ്ബുദം ചാതകഃ
കോകഃ കോകനദപ്രിയം പ്രതിദിനം ചന്ദ്രം ചകോരസ്തഥാ ।
ചേതോ വാഞ്ഛതി മാമകം പശുപതേ ചിന്മാര്ഗമൃഗ്യം വിഭോ
ഗൌരീനാഥ ഭവത്പദാബ്ജ യുഗലം കൈവല്യ സൌഖ്യപ്രദമ് ॥ 59 ॥
രോധസ്തോയഹൃതഃ ശ്രമേണ പഥികശ്ഛായാം തരോര്വൃഷ്ടിതോ [തരോര്വൃഷ്ടിതഃ]
ഭീതഃ സ്വസ്ഥഗൃഹം ഗൃഹസ്ഥമതിഥിര് ദീനഃ പ്രഭും ധാര്മികമ് ।
ദീപം സന്തമസാകുലശ്ച ശിഖിനം ശീതാ വൃതസ്ത്വം തഥാ
ചേതഃ സര്വഭയാപഹം വ്രജ സുഖം ശമ്ഭോഃ പദാമ്ഭോരുഹമ് ॥ 60 ॥
അങ്കോലം നിജ-ബീജ-സന്തതിരയസ്കാന്തോപലം [സന്തതിഃ അയസ്കാന്തോപലം] സൂചികാ
സാധ്വീ നൈജവിഭും ലതാ ക്ഷിതിരുഹം സിന്ധുഃ സരിദ് വല്ലഭമ് ।
പ്രാപ്നോതീഹ യഥാ തഥാ പശുപതേഃ പാദാരവിന്ദ ദ്വയം
ചേതോവൃത്തി രുപേത്യ തിഷ്ഠതി സദാ സാ ഭക്തി രിത്യുച്യതേ ॥ 61 ॥
ആനന്ദാശ്രുഭിരാതനോതി പുലകം നൈര്മല്യതശ്ഛാദനം
വാചാ-ശങ്ഖമുഖേ സ്ഥിതൈശ്ച ജഠരാപൂര്തിം ചരിത്രാമൃതൈഃ ।
രുദ്രാക്ഷൈര് ഹസിതേന ദേവ വപുഷോ രക്ഷാം ഭവദ്ഭാവനാ-
-പര്യങ്കേ വിനിവേശ്യ ഭക്തിജനനീ ഭക്താര്ഭകം രക്ഷതി ॥ 62 ॥
മാര്ഗാവര്തിതപാദുകാ പശുപതേരങ്ഗസ്യ കൂര്ചായതേ
ഗണ്ഡൂഷാമ്ബുനിഷേചനം പുരരിപോര്ദിവ്യാഭിഷേകായതേ ।
കിഞ്ചി-ദ്ഭക്ഷിത-മാംസ-ശേഷകബലം നവ്യോപഹാരായതേ
ഭക്തിഃ കിം ന കരോത്യഹോ വനചരോ ഭക്താവതംസായതേ ॥ 63 ॥
വക്ഷസ്താഡനമന്തകസ്യ കഠിനാപസ്മാരസമ്മര്ദനം
ഭൂഭൃത്പര്യടനം നമത്സുരശിരഃകോടീരസങ്ഘര്ഷണമ് ।
കര്മേദം മൃദുലസ്യ താവകപദദ്വന്ദ്വസ്യ കിം വോചിതം
മച്ചേതോമണിപാദുകാവിഹരണം ശമ്ഭോ സദാങ്ഗീകുരു ॥ 64 ॥
വക്ഷസ്താഡനശങ്കയാ വിചലിതോ വൈവസ്വതോ നിര്ജരാഃ
കോടീരോജ്ജ്വലരത്നദീപകലികാനീരാജനം കുര്വതേ ।
ദൃഷ്ട്വാ മുക്തിവധൂസ്തനോതി നിഭൃതാശ്ലേഷം ഭവാനീപതേ
യച്ചേതസ്തവ പാദപദ്മഭജനം തസ്യേഹ കിം ദുര്ലഭമ് ॥ 65 ॥
ക്രീഡാര്ഥം സൃജസി പ്രപഞ്ചമഖിലം ക്രീഡാമൃഗാസ്തേ ജനാഃ
യത്കര്മാചരിതം മയാ ച ഭവതഃ പ്രീത്യൈ ഭവത്യേവ തത് ।
ശമ്ഭോ സ്വസ്യ കുതൂഹലസ്യ കരണം മച്ചേഷ്ടിതം നിശ്ചിതം
തസ്മാന്മാമകരക്ഷണം പശുപതേ കര്തവ്യമേവ ത്വയാ ॥ 66 ॥
ബഹുവിധപരിതോഷബാഷ്പപൂര-
-സ്ഫുടപുലകാങ്കിതചാരുഭോഗഭൂമിമ് ।
ചിരപദഫലകാങ്ക്ഷിസേവ്യമാനാം
പരമസദാശിവഭാവനാം പ്രപദ്യേ ॥ 67 ॥
അമിതമുദമൃതം മുഹുര്ദുഹന്തീം
വിമലഭവത്പദഗോഷ്ഠമാവസന്തീമ് ।
സദയ പശുപതേ സുപുണ്യപാകാം
മമ പരിപാലയ ഭക്തിധേനുമേകാമ് ॥ 68 ॥
ജഡതാ പശുതാ കലങ്കിതാ
കുടിലചരത്വം ച നാസ്തി മയി ദേവ ।
അസ്തി യദി രാജമൌലേ
ഭവദാഭരണസ്യ നാസ്മി കിം പാത്രമ് ॥ 69 ॥
അരഹസി രഹസി സ്വതന്ത്രബുദ്ധ്യാ
വരിവസിതും സുലഭഃ പ്രസന്നമൂര്തിഃ ।
അഗണിതഫലദായകഃ പ്രഭുര്മേ
ജഗദധികോ ഹൃദി രാജശേഖരോഽസ്തി ॥ 70 ॥
ആരൂഢഭക്തിഗുണകുഞ്ചിതഭാവചാപ-
-യുക്തൈഃ ശിവസ്മരണബാണഗണൈരമോഘൈഃ ।
നിര്ജിത്യ കില്ബിഷരിപൂന്വിജയീ സുധീന്ദ്രഃ
സാനന്ദമാവഹതി സുസ്ഥിരരാജലക്ഷ്മീമ് ॥ 71 ॥
ധ്യാനാഞ്ജനേന സമവേക്ഷ്യ തമഃപ്രദേശം
ഭിത്ത്വാ മഹാബലിഭിരീശ്വരനാമമന്ത്രൈഃ ।
ദിവ്യാശ്രിതം ഭുജഗഭൂഷണമുദ്വഹന്തി
യേ പാദപദ്മമിഹ തേ ശിവ തേ കൃതാര്ഥാഃ ॥ 72 ॥
ഭൂദാരതാമുദവഹദ്യദപേക്ഷയാ ശ്രീ-
-ഭൂദാര ഏവ കിമതഃ സുമതേ ലഭസ്വ ।
കേദാരമാകലിതമുക്തിമഹൌഷധീനാം
പാദാരവിന്ദഭജനം പരമേശ്വരസ്യ ॥ 73 ॥
ആശാപാശക്ലേശദുര്വാസനാദി-
-ഭേദോദ്യുക്തൈര്ദിവ്യഗന്ധൈരമന്ദൈഃ ।
ആശാശാടീകസ്യ പാദാരവിന്ദം
ചേതഃപേടീം വാസിതാം മേ തനോതു ॥ 74 ॥
കല്യാണിനം സരസചിത്രഗതിം സവേഗം
സര്വേങ്ഗിതജ്ഞമനഘം ധ്രുവലക്ഷണാഢ്യമ് ।
ചേതസ്തുരങ്ഗമധിരുഹ്യ ചര സ്മരാരേ
നേതഃ സമസ്തജഗതാം വൃഷഭാധിരൂഢ ॥ 75 ॥
ഭക്തിര്മഹേശപദപുഷ്കരമാവസന്തീ
കാദമ്ബിനീവ കുരുതേ പരിതോഷവര്ഷമ് ।
സമ്പൂരിതോ ഭവതി യസ്യ മനസ്തടാക-
-സ്തജ്ജന്മസസ്യമഖിലം സഫലം ച നാന്യത് ॥ 76 ॥
ബുദ്ധിഃ സ്ഥിരാ ഭവിതുമീശ്വരപാദപദ്മ-
-സക്താ വധൂര്വിരഹിണീവ സദാ സ്മരന്തീ ।
സദ്ഭാവനാസ്മരണദര്ശനകീര്തനാദി
സമ്മോഹിതേവ ശിവമന്ത്രജപേന വിന്തേ ॥ 77 ॥
സദുപചാരവിധിഷ്വനുബോധിതാം
സവിനയാം സുഹൃദം സമുപാശ്രിതാമ് ।
മമ സമുദ്ധര ബുദ്ധിമിമാം പ്രഭോ
വരഗുണേന നവോഢവധൂമിവ ॥ 78 ॥
നിത്യം യോഗിമനഃ സരോജദലസഞ്ചാരക്ഷമസ്ത്വത്ക്രമഃ
ശമ്ഭോ തേന കഥം കഠോരയമരാഡ്വക്ഷഃകവാടക്ഷതിഃ ।
അത്യന്തം മൃദുലം ത്വദങ്ഘ്രിയുഗലം ഹാ മേ മനശ്ചിന്തയ-
-ത്യേതല്ലോചനഗോചരം കുരു വിഭോ ഹസ്തേന സംവാഹയേ ॥ 79 ॥
ഏഷ്യത്യേഷ ജനിം മനോഽസ്യ കഠിനം തസ്മിന്നടാനീതി മ-
-ദ്രക്ഷായൈ ഗിരിസീമ്നി കോമലപദന്യാസഃ പുരാഭ്യാസിതഃ ।
നോ ചേദ്ദിവ്യഗൃഹാന്തരേഷു സുമനസ്തല്പേഷു വേദ്യാദിഷു
പ്രായഃ സത്സു ശിലാതലേഷു നടനം ശമ്ഭോ കിമര്ഥം തവ ॥ 80 ॥
കഞ്ചിത്കാലമുമാമഹേശ ഭവതഃ പാദാരവിന്ദാര്ചനൈഃ
കഞ്ചിദ്ധ്യാനസമാധിഭിശ്ച നതിഭിഃ കഞ്ചിത്കഥാകര്ണനൈഃ ।
കഞ്ചിത്കഞ്ചിദവേക്ഷണൈശ്ച നുതിഭിഃ കഞ്ചിദ്ദശാമീദൃശീം
യഃ പ്രാപ്നോതി മുദാ ത്വദര്പിതമനാ ജീവന് സ മുക്തഃ ഖലു ॥ 81 ॥
ബാണത്വം വൃഷഭത്വമര്ധവപുഷാ ഭാര്യാത്വമാര്യാപതേ
ഘോണിത്വം സഖിതാ മൃദങ്ഗവഹതാ ചേത്യാദി രൂപം ദധൌ ।
ത്വത്പാദേ നയനാര്പണം ച കൃതവാംസ്ത്വദ്ദേഹഭാഗോ ഹരിഃ
പൂജ്യാത്പൂജ്യതരഃ സ ഏവ ഹി ന ചേത്കോ വാ തദന്യോഽധികഃ ॥ 82 ॥
ജനനമൃതിയുതാനാം സേവയാ ദേവതാനാം
ന ഭവതി സുഖലേശഃ സംശയോ നാസ്തി തത്ര ।
അജനിമമൃതരൂപം സാമ്ബമീശം ഭജന്തേ
യ ഇഹ പരമസൌഖ്യം തേ ഹി ധന്യാ ലഭന്തേ ॥ 83 ॥
ശിവ തവ പരിചര്യാസന്നിധാനായ ഗൌര്യാ
ഭവ മമ ഗുണധുര്യാം ബുദ്ധികന്യാം പ്രദാസ്യേ ।
സകലഭുവനബന്ധോ സച്ചിദാനന്ദസിന്ധോ
സദയ ഹൃദയഗേഹേ സര്വദാ സംവസ ത്വമ് ॥ 84 ॥
ജലധിമഥനദക്ഷോ നൈവ പാതാലഭേദീ
ന ച വനമൃഗയായാം നൈവ ലുബ്ധഃ പ്രവീണഃ ।
അശനകുസുമഭൂഷാവസ്ത്രമുഖ്യാം സപര്യാം
കഥയ കഥമഹം തേ കല്പയാനീന്ദുമൌലേ ॥ 85 ॥
പൂജാദ്രവ്യസമൃദ്ധയോ വിരചിതാഃ പൂജാം കഥം കുര്മഹേ
പക്ഷിത്വം ന ച വാ കിടിത്വമപി ന പ്രാപ്തം മയാ ദുര്ലഭമ് ।
ജാനേ മസ്തകമങ്ഘ്രിപല്ലവമുമാജാനേ ന തേഽഹം വിഭോ
ന ജ്ഞാതം ഹി പിതാമഹേന ഹരിണാ തത്ത്വേന തദ്രൂപിണാ ॥ 86 ॥
അശനം ഗരലം ഫണീ കലാപോ
വസനം ചര്മ ച വാഹനം മഹോക്ഷഃ ।
മമ ദാസ്യസി കിം കിമസ്തി ശമ്ഭോ
തവ പാദാമ്ബുജഭക്തിമേവ ദേഹി ॥ 87 ॥
യദാ കൃതാമ്ഭോനിധിസേതുബന്ധനഃ
കരസ്ഥലാധഃകൃതപര്വതാധിപഃ ।
ഭവാനി തേ ലങ്ഘിതപദ്മസമ്ഭവ-
-സ്തദാ ശിവാര്ചാസ്തവഭാവനക്ഷമഃ ॥ 88 ॥
നതിഭിര്നുതിഭിസ്ത്വമീശ പൂജാ-
-വിധിഭിര്ധ്യാനസമാധിഭിര്ന തുഷ്ടഃ ।
ധനുഷാ മുസലേന ചാശ്മഭിര്വാ
വദ തേ പ്രീതികരം തഥാ കരോമി ॥ 89 ॥
വചസാ ചരിതം വദാമി ശമ്ഭോ-
-രഹമുദ്യോഗവിധാസു തേഽപ്രസക്തഃ ।
മനസാകൃതിമീശ്വരസ്യ സേവേ
ശിരസാ ചൈവ സദാശിവം നമാമി ॥ 90 ॥
ആദ്യാവിദ്യാ ഹൃദ്ഗതാ നിര്ഗതാസീ-
-ദ്വിദ്യാ ഹൃദ്യാ ഹൃദ്ഗതാ ത്വത്പ്രസാദാത് ।
സേവേ നിത്യം ശ്രീകരം ത്വത്പദാബ്ജം
ഭാവേ മുക്തേര്ഭാജനം രാജമൌലേ ॥ 91 ॥
ദൂരീകൃതാനി ദുരിതാനി ദുരക്ഷരാണി
ദൌര്ഭാഗ്യദുഃഖദുരഹങ്കൃതിദുര്വചാംസി ।
സാരം ത്വദീയചരിതം നിതരാം പിബന്തം
ഗൌരീശ മാമിഹ സമുദ്ധര സത്കടാക്ഷൈഃ ॥ 92 ॥
സോമകലാധരമൌലൌ
കോമലഘനകന്ധരേ മഹാമഹസി ।
സ്വാമിനി ഗിരിജാനാഥേ
മാമകഹൃദയം നിരന്തരം രമതാമ് ॥ 93 ॥
സാ രസനാ തേ നയനേ
താവേവ കരൌ സ ഏവ കൃതകൃത്യഃ ।
യാ യേ യൌ യോ ഭര്ഗം
വദതീക്ഷേതേ സദാര്ചതഃ സ്മരതി ॥ 94 ॥
അതിമൃദുലൌ മമ ചരണാ-
-വതികഠിനം തേ മനോ ഭവാനീശ ।
ഇതി വിചികിത്സാം സന്ത്യജ
ശിവ കഥമാസീദ്ഗിരൌ തഥാ വേശഃ ॥ 95 ॥
ധൈര്യാങ്കുശേന നിഭൃതം
രഭസാദാകൃഷ്യ ഭക്തിശൃങ്ഖലയാ ।
പുരഹര ചരണാലാനേ
ഹൃദയമദേഭം ബധാന ചിദ്യന്ത്രൈഃ ॥ 96 ॥
പ്രചരത്യഭിതഃ പ്രഗല്ഭവൃത്ത്യാ
മദവാനേഷ മനഃ കരീ ഗരീയാന് ।
രിഗൃഹ്യ നയേന ഭക്തിരജ്വാ
പരമ സ്ഥാണു പദം ദൃഢം നയാമുമ് ॥ 97 ॥
സര്വാലങ്കാരയുക്താം സരലപദയുതാം സാധുവൃത്താം സുവര്ണാം
സദ്ഭിഃ സംസ്തൂയമാനാം സരസഗുണയുതാം ലക്ഷിതാം ലക്ഷണാഢ്യാമ് ।
ഉദ്യദ്ഭൂഷാവിശേഷാമുപഗതവിനയാം ദ്യോതമാനാര്ഥരേഖാം
കല്യാണീം ദേവ ഗൌരീപ്രിയ മമ കവിതാകന്യകാം ത്വം ഗൃഹാണ ॥ 98 ॥
ഇദം തേ യുക്തം വാ പരമശിവ കാരുണ്യജലധേ
ഗതൌ തിര്യഗ്രൂപം തവ പദശിരോദര്ശനധിയാ ।
ഹരിബ്രഹ്മാണൌ തൌ ദിവി ഭുവി ചരന്തൌ ശ്രമയുതൌ
കഥം ശമ്ഭോ സ്വാമിന്കഥയ മമ വേദ്യോഽസി പുരതഃ ॥ 99 ॥
സ്തോത്രേണാലമഹം പ്രവച്മി ന മൃഷാ ദേവാ വിരിഞ്ചാദയഃ
സ്തുത്യാനാം ഗണനാപ്രസങ്ഗസമയേ ത്വാമഗ്രഗണ്യം വിദുഃ ।
മാഹാത്മ്യാഗ്രവിചാരണപ്രകരണേ ധാനാതുഷസ്തോമവ-
-ദ്ധൂതാസ്ത്വാം വിദുരുത്തമോത്തമഫലം ശമ്ഭോ ഭവത്സേവകാഃ ॥ 100 ॥
ഇതി ശ്രീമത്പരമഹംസപരിവ്രാജകാചാര്യസ്യ ശ്രീഗോവിന്ദഭഗവത്പൂജ്യപാദശിഷ്യസ്യ ശ്രീമച്ഛങ്കരഭഗവതഃ കൃതൌ ശിവാനന്ദലഹരീ ॥
Roman (IAST) Transliteration
kalābhyāṃ cūḍālaṅkṛta-śaśikalābhyāṃ nijatapaḥ-
-phalābhyāṃ bhakteṣu prakaṭita-phalābhyāṃ bhavatu me |
śivābhyā-mastoka-tribhuvana-śivābhyāṃ hṛdi puna-
-rbhavābhyā-mānanda-sphuradanubhavābhyāṃ natiriyam || 1 ||
galantī śambho tvaccarita-saritaḥ kilbiṣarajo
dalantī dhīkulyā-saraṇiṣu patantī vijayatām |
diśantī saṃsāra-bhramaṇa-paritāpopaśamanaṃ
vasantī maccetohradabhuvi śivānandalaharī || 2 ||
trayīvedyaṃ hṛdyaṃ tripura-haramādyaṃ trinayanaṃ
jaṭābhārodāraṃ caladuragahāraṃ mṛgadharam |
mahādevaṃ devaṃ mayi sadayabhāvaṃ paśupatiṃ
cidālambaṃ sāmbaṃ śivamati-viḍambaṃ hṛdi bhaje || 3 ||
sahasraṃ vartante jagati vibudhāḥ kṣudraphaladā
na manye svapne vā tadanusaraṇaṃ tatkṛtaphalam |
hari-brahmādīnā-mapi nikaṭa-bhājāmasulabhaṃ
ciraṃ yāce śambho śiva tava padāmbhoja-bhajanam || 4 ||
smṛtau śāstre vaidye śakuna-kavitā-gānaphaṇitau
purāṇe mantre vā stuti-naṭana-hāsyeṣvacaturaḥ |
kathaṃ rājñāṃ prītirbhavati mayi ko'haṃ paśupate
paśuṃ māṃ sarvajña prathita kṛpayā pālaya vibho || 5 ||
ghaṭo vā mṛtpiṇḍo-'pyaṇurapi ca dhūmo'gniracalaḥ
paṭo vā tanturvā pariharati kiṃ ghoraśamanam |
vṛthā kaṇṭhakṣobhaṃ vahasi tarasā tarkavacasā
padāmbhojaṃ śambhorbhaja paramasaukhyaṃ vraja sudhīḥ || 6 ||
manaste pādābje nivasatu vacaḥ stotraphaṇitau
karau cābhyarcāyāṃ śrutirapi kathā karṇanavidhau |
tava dhyāne buddhirnayanayugalaṃ mūrtivibhave [buddhiḥ nayanayugalaṃ]
para-granthānkairvā paramaśiva jāne paramataḥ || 7 ||
yathā buddhiḥ śuktau rajatamiti kācāśmani maṇi- [maṇiḥ jale]
-rjale paiṣṭe kṣīraṃ bhavati mṛgatṛṣṇā-su salilam |
tathā devabhrāntyā bhajati bhavadanyaṃ jaḍajano
mahādeveśaṃ tvāṃ manasi ca na matvā paśupate || 8 ||
gabhīre kāsāre viśati vijane ghoravipine
viśāle śaile ca bhramati kusumārthaṃ jaḍamatiḥ |
samarpyaikaṃ cetaḥ sarasijamu-mānātha bhavate
sukhe-nāvasthātuṃ jana iha na jānāti kimaho || 9 ||
naratvaṃ devatvaṃ nagavana-mṛgatvaṃ maśakatā
paśutvaṃ kīṭatvaṃ bhavatu vihagatvādi jananam |
sadā tvatpādābja-smaraṇa-paramānandalaharī-
-vihārāsaktaṃ ceddhṛdayamiha kiṃ tena vapuṣā || 10 ||
vaṭurvā gehī vā yatirapi jaṭī vā taditaro
naro vā yaḥ kaścidbhavatu bhava kiṃ tena bhavati |
yadīyaṃ hṛtpadmaṃ yadi bhavadadhīnaṃ paśupate
tadīyastvaṃ śambho bhavasi bhavabhāraṃ ca vahasi || 11 ||
guhāyāṃ gehe vā bahirapi vane vā'driśikhare
jale vā vahnau vā vasatu vasateḥ kiṃ vada phalam |
sadā yasyaivāntaḥ-karaṇamapi śambho tava pade
sthitaṃ cedyogo'sau sa ca paramayogī sa ca sukhī || 12 ||
asāre saṃsāre nija-bhajanadūre jaḍadhiyā
bhramantaṃ māmandhaṃ paramakṛpayā pātumucitam |
madanyaḥ ko dīnastava kṛpaṇa-rakṣātinipuṇa- [rakṣātinipuṇaḥ tvadanyaḥ]
-stvadanyaḥ ko vā me trijagati śaraṇyaḥ paśupate || 13 ||
prabhustvaṃ dīnānāṃ khalu paramabandhuḥ paśupate
pramukhyo'haṃ teṣāmapi kimuta bandhutvamanayoḥ |
tvayaiva kṣantavyāḥ śiva madaparādhāśca sakalāḥ
prayatnā-tkartavyaṃ madavanamiyaṃ bandhusaraṇiḥ || 14 ||
upekṣā no cetkiṃ na harasi bhavaddhyāna-vimukhāṃ
durāśā-bhūyiṣṭhāṃ vidhilipi-maśakto yadi bhavān |
śirastadvaidhātraṃ nanakhalu suvṛttaṃ paśupate
kathaṃ vā niryatnaṃ karanakha-mukhenaiva lulitam || 15 ||
viriñci-rdīrghāyu-rbhavatu bhavatā tatparaśira- [tatparaśiraḥ catuṣkaṃ]
-ścatuṣkaṃ saṃrakṣyaṃ sa khalu bhuvi dainyaṃ likhitavān |
vicāraḥ ko vā māṃ viśada kṛpayā pāti śiva te
kaṭākṣavyāpāraḥ svayamapi ca dīnāvanaparaḥ || 16 ||
phalādvā puṇyānāṃ mayi karuṇayā vā tvayi vibho
prasanne'pi svāmin bhavadamala-pādābja-yugalam |
kathaṃ paśyeyaṃ māṃ sthagayati namaḥ sambhramajuṣāṃ
nilimpānāṃ śreṇi-rnija-kanaka-māṇikya-makuṭaiḥ || 17 ||
tvameko lokānāṃ paramaphalado divyapadavīṃ
vahantastvanmūlāṃ punarapi bhajante harimukhāḥ |
kiyadvā dākṣiṇyaṃ tava śiva madāśā ca kiyatī
kadā vā madrakṣāṃ vahasi karuṇā-pūritadṛśā || 18 ||
durāśā-bhūyiṣṭhe duradhipa-gṛhadvāra-ghaṭake
durante saṃsāre duritanilaye duḥkhajanake |
madāyāsaṃ kiṃ na vyapanayasi kasyopa-kṛtaye
vadeyaṃ prītiścettava śiva kṛtārthāḥ khalu vayam || 19 ||
sadā mohāṭavyāṃ carati yuvatīnāṃ kucagirau
naṭatyāśā-śākhā-svaṭati jhaṭiti svairamabhitaḥ |
kapālin bhikṣo me hṛdaya-kapimatyanta-capalaṃ
dṛḍhaṃ bhaktyā baddhvā śiva bhavadadhīnaṃ kuru vibho || 20 ||
dhṛti-stambhādhārāṃ dṛḍha-guṇa-nibaddhāṃ sagamanāṃ
vicitrāṃ padmāḍhyāṃ pratidivasa-sanmārga-ghaṭitām |
smarāre maccetaḥ-sphuṭa-paṭakuṭīṃ prāpya viśadāṃ
jaya svāmin śaktyā saha śiva gaṇaiḥ sevita vibho || 21 ||
pralobhādyairarthāharaṇa-paratantro dhanigṛhe [pralobhādyaiḥ arthāharaṇa-paratantro]
praveśodyuktaḥ san bhramati bahudhā taskarapate |
imaṃ cetaścoraṃ kathamiha sahe śaṅkara vibho
tavādhīnaṃ kṛtvā mayi niraparādhe kuru kṛpām || 22 ||
karomi tvatpūjāṃ sapadi sukhado me bhava vibho
vidhitvaṃ viṣṇutvaṃ diśasi khalu tasyāḥ phalamiti |
punaśca tvāṃ draṣṭuṃ divi bhuvi vahanpakṣi-mṛgatā-
-madṛṣṭvā tatkhedaṃ kathamiha sahe śaṅkara vibho || 23 ||
kadā vā kailāse kanakamaṇisaudhe saha gaṇai- [saha gaṇaiḥ vasan]
-rvasan śambhoragre sphuṭa-ghaṭita-mūrdhāñjalipuṭaḥ |
vibho sāmba svāmi-nparamaśiva pāhīti nigada-
-nvidhātṝṇāṃ kalpān kṣaṇamiva vineṣyāmi sukhataḥ || 24 ||
stavai-rbrahmādīnāṃ jayajaya-vacobhirniyamināṃ
gaṇānāṃ kelībhirmadakalamahokṣasya kakudi | [kelībhiḥ madakala-mahokṣasya]
sthitaṃ nīlagrīvaṃ trinayana-mumāśliṣṭa-vapuṣaṃ
kadā tvāṃ paśyeyaṃ karadhṛta-mṛgaṃ khaṇḍa-paraśum || 25 ||
kadā vā tvāṃ dṛṣṭvā giriśa tava bhavyāṅghri yugalaṃ
gṛhītvā hastābhyāṃ śirasi nayane vakṣasi vahan |
samā śliṣyā ghrāya sphuṭa jalaja gandhān parimalā-
-nalābhyāṃ brahmādyairmudamanubhaviṣyāmi hṛdaye || 26 || [brahmādyaiḥ muda-manubhaviṣyāmi]
karasthe hemādrau giriśa nikaṭasthe dhanapatau
gṛhasthe svarbhūjā mara surabhi cintāmaṇigaṇe |
śiraḥsthe śītāṃśau caraṇayugalasthe'khilaśubhe
kamarthaṃ dāsye'haṃ bhavatu bhavadarthaṃ mama manaḥ || 27 ||
sārūpyaṃ tava pūjane śiva mahādeveti saṅkīrtane
sāmīpyaṃ śivabhakti-dhuryajanatā-sāṅgatya-sambhāṣaṇe ||
sālokyaṃ ca carācarātmakatanudhyāne bhavānīpate
sāyujyaṃ mama siddhamatra bhavati svāmin kṛtārtho'smyaham || 28 ||
tvatpādāmbujamarcayāmi paramaṃ tvāṃ cintayāmyanvahaṃ
tvāmīśaṃ śaraṇaṃ vrajāmi vacasā tvāmeva yāce vibho |
vīkṣāṃ me diśa cākṣuṣīṃ sakaruṇāṃ divyaiściraṃ prārthitāṃ
śambho lokaguro madīyamanasaḥ saukhyopadeśaṃ kuru || 29 ||
vastroddhūtavidhau sahasrakaratā puṣpārcane viṣṇutā
gandhe gandhavahātmatā'nnapacane barhirmukhādhyakṣatā |
pātre kāñcanagarbhatāsti mayi cedbālenducūḍāmaṇe
śuśrūṣāṃ karavāṇi te paśupate svāmiṃstrilokīguro || 30 ||
nālaṃ vā paramopakārakamidaṃ tvekaṃ paśūnāṃ pate
paśyan kukṣigatāṃścarācaragaṇān bāhyasthitān rakṣitum |
sarvāmartyapalāyanauṣadhamatijvālākaraṃ bhīkaraṃ
nikṣiptaṃ garalaṃ gale na gilitaṃ nodgīrṇameva tvayā || 31 ||
jvālograḥ sakalāmarātibhayadaḥ kṣvelaḥ kathaṃ vā tvayā
dṛṣṭaḥ kiṃ ca kare dhṛtaḥ karatale kiṃ pakvajambūphalam |
jihvāyāṃ nihitaśca siddhaghuṭikā vā kaṇṭhadeśe bhṛtaḥ
kiṃ te nīlamaṇirvibhūṣaṇamayaṃ śambho mahātman vada || 32 ||
nālaṃ vā sakṛdeva deva bhavataḥ sevā natirvā nutiḥ
pūjā vā smaraṇaṃ kathāśravaṇamapyālokanaṃ mādṛśām |
svāminnasthiradevatānusaraṇāyāsena kiṃ labhyate
kā vā muktiritaḥ kuto bhavati cetkiṃ prārthanīyaṃ tadā || 33 ||
kiṃ brūmastava sāhasaṃ paśupate kasyāsti śambho bhava-
-ddhairyaṃ cedṛśamātmanaḥ sthitiriyaṃ cānyaiḥ kathaṃ labhyate |
bhraśyaddevagaṇaṃ trasanmunigaṇaṃ naśyatprapañcaṃ layaṃ
paśyannirbhaya eka eva viharatyānandasāndro bhavān || 34 ||
yogakṣemadhurandharasya sakalaśreyaḥpradodyogino
dṛṣṭādṛṣṭamatopadeśakṛtino bāhyāntaravyāpinaḥ |
sarvajñasya dayākarasya bhavataḥ kiṃ veditavyaṃ mayā
śambho tvaṃ paramāntaraṅga iti me citte smarāmyanvaham || 35 ||
bhakto bhaktiguṇāvṛte mudamṛtāpūrṇe prasanne manaḥ
kumbhe sāmba tavāṅghripallavayugaṃ saṃsthāpya saṃvitphalam |
satvaṃ mantramudīrayannijaśarīrāgāraśuddhiṃ vahan
puṇyāhaṃ prakaṭīkaromi ruciraṃ kalyāṇamāpādayan || 36 ||
āmnāyāmbudhimādareṇa sumanaḥsaṅghāḥ samudyanmano [samudyanmanaḥ]
manthānaṃ dṛḍhabhaktirajjusahitaṃ kṛtvā mathitvā tataḥ |
somaṃ kalpataruṃ suparvasurabhiṃ cintāmaṇiṃ dhīmatāṃ
nityānandasudhāṃ nirantararamāsaubhāgyamātanvate || 37 ||
prākpuṇyācalamārgadarśitasudhāmūrtiḥ prasannaḥ śivaḥ
somaḥ sadgaṇasevito mṛgadharaḥ pūrṇastamomocakaḥ |
cetaḥ puṣkaralakṣito bhavati cedānandapāthonidhiḥ
prāgalbhyena vijṛmbhate sumanasāṃ vṛttistadā jāyate || 38 ||
dharmo me caturaṅghrikaḥ sucaritaḥ pāpaṃ vināśaṃ gataṃ
kāmakrodhamadādayo vigalitāḥ kālāḥ sukhāviṣkṛtāḥ |
jñānānandamahauṣadhiḥ suphalitā kaivalyanāthe sadā
mānye mānasapuṇḍarīkanagare rājāvataṃse sthite || 39 ||
dhīyantreṇa vacoghaṭena kavitākulyopakulyākramai- [kavitākulyopakulyākramaiḥ]
-rānītaiśca sadāśivasya caritāmbhorāśidivyāmṛtaiḥ |
hṛtkedārayutāśca bhaktikalamāḥ sāphalyamātanvate
durbhikṣānmama sevakasya bhagavanviśveśa bhītiḥ kutaḥ || 40 ||
pāpotpātavimocanāya ruciraiśvaryāya mṛtyuñjaya
stotradhyānanatipradakṣiṇasaparyālokanākarṇane |
jihvācittaśiroṅghrihastanayanaśrotrairahaṃ prārthito
māmājñāpaya tannirūpaya muhurmāmeva mā me'vacaḥ || 41 ||
gāmbhīryaṃ parikhāpadaṃ ghanadhṛtiḥ prākāra udyadguṇa- [udyadguṇastòmaḥ]
-stomaścāptabalaṃ ghanendriyacayo dvārāṇi dehe sthitaḥ |
vidyā vastusamṛddhirityakhilasāmagrīsamete sadā
durgātipriyadeva māmakamanodurge nivāsaṃ kuru || 42 ||
mā gaccha tvamitastato giriśa bho mayyeva vāsaṃ kuru
svāminnādikirāta māmakamanaḥkāntārasīmāntare |
vartante bahuśo mṛgā madajuṣo mātsaryamohādaya- [ mātsaryamohādayaḥ]
-stānhatvā mṛgayāvinodarucitā lābhaṃ ca samprāpsyasi || 43 ||
karalagnamṛgaḥ karīndrabhaṅgo
ghanaśārdūlavikhaṇḍano'stajantuḥ |
giriśo viśadākṛtiśca cetaḥ-
-kuhare pañcamukho'sti me kuto bhīḥ || 44 ||
chandaḥ śākhiśikhānvitair [śākhiśikhānvitairaḥ] dvijavaraiḥ saṃsevite śāśvate
saukhyāpādini khedabhedini sudhāsāraiḥ phalairdīpite |
cetaḥpakṣiśikhāmaṇe tyaja vṛthā añcāramanyairalaṃ
nityaṃ śaṅkara pādapadmayugalīnīḍe vihāraṃ kuru || 45 ||
ākīrṇe nakharājikāntivibhavai [nakharājikāntivibhavaiḥ] rudyatsudhāvaibhavai-[rudyatsudhāvaibhavaiḥ]
-rādhaute'pi ca padmarāgalalite haṃsavrajairāśrite |
nityaṃ bhaktivadhūgaṇaiśca rahasi svecchāvihāraṃ kuru
sthitvā mānasarājahaṃsa girijānāthāṅghrisaudhāntare || 46 ||
śambhudhyāna vasantasaṅgini hṛdārāme'ghajīrṇacchadāḥ
srastā bhaktilatācchaṭā vilasitāḥ puṇyapravālaśritāḥ |
dīpyante guṇakorakā japavacaḥpuṣpāṇi sadvāsanā
jñānānanda sudhāmarandalaharī saṃvitphalābhyunnatiḥ || 47 ||
nityānandarasālayaṃ suramunisvāntāmbujātāśrayaṃ
svacchaṃ saddvijasevitaṃ kaluṣahṛtsadvāsanā viṣkṛtam |
śambhudhyāna sarovaraṃ vraja manohaṃ sāvataṃsa sthiraṃ
kiṃ kṣudrā śrayapalvala bhramaṇa sañjātaśramaṃ prāpsyasi || 48 ||
ānandāmṛta pūritā harapadāṃ bhojā lavālodyatā
sthairyopaghnamupetya bhaktilatikā śākhopa śākhānvitā |
ucchair mānasa kāyamāna paṭalīmākramya niṣkalmaṣā
nityābhīṣṭa phalapradā bhavatu me satkarma saṃvardhitā || 49 ||
sandhyā rambha vijṛmbhitaṃ śrutiśiraḥ sthānāntarādhi ṣṭhitaṃ
saprema bhramarābhirāmaṃ asakṛt sadvāsanā śobhitam |
bhogīndrā bharaṇaṃ samastasumanaḥ pūjyaṃ guṇāviṣkṛtaṃ
seve śrīgiri mallikārjuna mahāliṅgaṃ śivāliṅgitam || 50 ||
bhṛṅgīcchā naṭanotkaṭaḥ karamadagrāhī sphuran mādhavā- [sphuran mādhavāvhlādo]
-hlādo nādayuto mahāsitavapuḥ pañceṣuṇā cādṛtaḥ |
satpakṣaḥ sumano vaneṣu sa punaḥ sākṣānmadīye mano-
-rājīve bhramarādhipo viharatāṃ śrīśailavāsī vibhuḥ || 51 ||
kāruṇyāmṛta varṣiṇaṃ ghanavipadgrīṣmac chidākarmaṭhaṃ
vidyāsasya phalodayāya sumanaḥ saṃsevya micchākṛtim |
nṛtyad bhakta mayūramadri nilayaṃ cañcajjaṭāmaṇḍalaṃ
śambho vāñchati nīlakandhara sadā tvāṃ me manaścātakaḥ || 52 ||
ākāśena śikhī samastaphaṇināṃ netrā kalāpī natā-[natānugrāhi]
-nugrāhi praṇavopade śaninadaiḥ kekīti yo gīyate |
śyāmāṃ śailasamudbhavāṃ ghanaruciṃ dṛṣṭvā naṭantaṃ mudā
vedāntopavane vihārarasikaṃ taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhaje || 53 ||
sandhyā gharmadinātyayo harikarāghāta prabhūtānaka- [prabhūtānakadhvāno ]
-dhvāno vāridagarjitaṃ diviṣadāṃ dṛṣṭicchaṭā cañcalā |
bhaktānāṃ paritoṣabāṣpa vitatir vṛṣṭir mayūrī śivā
yasminnujjvala tāṇḍavaṃ vijayate taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhaje || 54 ||
ādyāyāmita tejase śrutipadairvedyāya sādhyāya te
vidyānandamayātmane trijagataḥ saṃrakṣaṇodyogine |
dhyeyāyākhilayogibhiḥ suragaṇairgeyāya māyāvine
samyaktāṇḍava sambhramāya jaṭine seyaṃ natiḥ śambhave || 55 ||
nityāya triguṇātmane purajite kātyāyanī śreyase
satyāyādi kuṭumbine munimanaḥ pratyakṣa cinmūrtaye |
māyāsṛṣṭa jagattrayāya sakalāmnāyāntasañcāriṇe
sāyaṃ tāṇḍava sambhramāya jaṭine seyaṃ natiḥ śambhave || 56 ||
nityaṃ svodarapoṣaṇāya sakalānuddiśya vittāśayā
vyarthaṃ paryaṭanaṃ karomi bhavataḥ sevāṃ na jāne vibho |
majjanmāntara puṇya pāka balatastvaṃ śarva sarvāntara- [sarvāntaraḥ]
-stiṣṭhasyeva hi tena vā paśupate te rakṣaṇīyo'smyaham || 57 ||
eko vārija bāndhavaḥ kṣitinabho vyāptaṃ tamo maṇḍalaṃ
bhittvā locana gocaro'pi bhavati tvaṃ koṭi sūryaprabhaḥ |
vedyaḥ kiṃ na bhavasyaho ghanataraṃ kīdṛgbhavenmattama- [kīdṛgbhavenmattamaḥ]
-statsarvaṃ [tatsarvaṃ] vyapanīya me paśupate sākṣātprasanno bhava || 58 ||
haṃsaḥ padmavanaṃ samicchati yathā nīlāmbudaṃ cātakaḥ
kokaḥ kokanadapriyaṃ pratidinaṃ candraṃ cakorastathā |
ceto vāñchati māmakaṃ paśupate cinmārgamṛgyaṃ vibho
gaurīnātha bhavatpadābja yugalaṃ kaivalya saukhyapradam || 59 ||
rodhastoyahṛtaḥ śrameṇa pathikaśchāyāṃ tarorvṛṣṭito [tarorvṛṣṭitaḥ]
bhītaḥ svasthagṛhaṃ gṛhasthamatithir dīnaḥ prabhuṃ dhārmikam |
dīpaṃ santamasākulaśca śikhinaṃ śītā vṛtastvaṃ tathā
cetaḥ sarvabhayāpahaṃ vraja sukhaṃ śambhoḥ padāmbhoruham || 60 ||
aṅkolaṃ nija-bīja-santatirayaskāntopalaṃ [santatiḥ ayaskāntopalaṃ] sūcikā
sādhvī naijavibhuṃ latā kṣitiruhaṃ sindhuḥ sarid vallabham |
prāpnotīha yathā tathā paśupateḥ pādāravinda dvayaṃ
cetovṛtti rupetya tiṣṭhati sadā sā bhakti rityucyate || 61 ||
ānandāśrubhirātanoti pulakaṃ nairmalyataśchādanaṃ
vācā-śaṅkhamukhe sthitaiśca jaṭharāpūrtiṃ caritrāmṛtaiḥ |
rudrākṣair hasitena deva vapuṣo rakṣāṃ bhavadbhāvanā-
-paryaṅke viniveśya bhaktijananī bhaktārbhakaṃ rakṣati || 62 ||
mārgāvartitapādukā paśupateraṅgasya kūrcāyate
gaṇḍūṣāmbuniṣecanaṃ puraripordivyābhiṣekāyate |
kiñci-dbhakṣita-māṃsa-śeṣakabalaṃ navyopahārāyate
bhaktiḥ kiṃ na karotyaho vanacaro bhaktāvataṃsāyate || 63 ||
vakṣastāḍanamantakasya kaṭhināpasmārasammardanaṃ
bhūbhṛtparyaṭanaṃ namatsuraśiraḥkoṭīrasaṅgharṣaṇam |
karmedaṃ mṛdulasya tāvakapadadvandvasya kiṃ vocitaṃ
maccetomaṇipādukāviharaṇaṃ śambho sadāṅgīkuru || 64 ||
vakṣastāḍanaśaṅkayā vicalito vaivasvato nirjarāḥ
koṭīrojjvalaratnadīpakalikānīrājanaṃ kurvate |
dṛṣṭvā muktivadhūstanoti nibhṛtāśleṣaṃ bhavānīpate
yaccetastava pādapadmabhajanaṃ tasyeha kiṃ durlabham || 65 ||
krīḍārthaṃ sṛjasi prapañcamakhilaṃ krīḍāmṛgāste janāḥ
yatkarmācaritaṃ mayā ca bhavataḥ prītyai bhavatyeva tat |
śambho svasya kutūhalasya karaṇaṃ macceṣṭitaṃ niścitaṃ
tasmānmāmakarakṣaṇaṃ paśupate kartavyameva tvayā || 66 ||
bahuvidhaparitoṣabāṣpapūra-
-sphuṭapulakāṅkitacārubhogabhūmim |
cirapadaphalakāṅkṣisevyamānāṃ
paramasadāśivabhāvanāṃ prapadye || 67 ||
amitamudamṛtaṃ muhurduhantīṃ
vimalabhavatpadagoṣṭhamāvasantīm |
sadaya paśupate supuṇyapākāṃ
mama paripālaya bhaktidhenumekām || 68 ||
jaḍatā paśutā kalaṅkitā
kuṭilacaratvaṃ ca nāsti mayi deva |
asti yadi rājamaule
bhavadābharaṇasya nāsmi kiṃ pātram || 69 ||
arahasi rahasi svatantrabuddhyā
varivasituṃ sulabhaḥ prasannamūrtiḥ |
agaṇitaphaladāyakaḥ prabhurme
jagadadhiko hṛdi rājaśekharo'sti || 70 ||
ārūḍhabhaktiguṇakuñcitabhāvacāpa-
-yuktaiḥ śivasmaraṇabāṇagaṇairamoghaiḥ |
nirjitya kilbiṣaripūnvijayī sudhīndraḥ
sānandamāvahati susthirarājalakṣmīm || 71 ||
dhyānāñjanena samavekṣya tamaḥpradeśaṃ
bhittvā mahābalibhirīśvaranāmamantraiḥ |
divyāśritaṃ bhujagabhūṣaṇamudvahanti
ye pādapadmamiha te śiva te kṛtārthāḥ || 72 ||
bhūdāratāmudavahadyadapekṣayā śrī-
-bhūdāra eva kimataḥ sumate labhasva |
kedāramākalitamuktimahauṣadhīnāṃ
pādāravindabhajanaṃ parameśvarasya || 73 ||
āśāpāśakleśadurvāsanādi-
-bhedodyuktairdivyagandhairamandaiḥ |
āśāśāṭīkasya pādāravindaṃ
cetaḥpeṭīṃ vāsitāṃ me tanotu || 74 ||
kalyāṇinaṃ sarasacitragatiṃ savegaṃ
sarveṅgitajñamanaghaṃ dhruvalakṣaṇāḍhyam |
cetasturaṅgamadhiruhya cara smarāre
netaḥ samastajagatāṃ vṛṣabhādhirūḍha || 75 ||
bhaktirmaheśapadapuṣkaramāvasantī
kādambinīva kurute paritoṣavarṣam |
sampūrito bhavati yasya manastaṭāka-
-stajjanmasasyamakhilaṃ saphalaṃ ca nānyat || 76 ||
buddhiḥ sthirā bhavitumīśvarapādapadma-
-saktā vadhūrvirahiṇīva sadā smarantī |
sadbhāvanāsmaraṇadarśanakīrtanādi
sammohiteva śivamantrajapena vinte || 77 ||
sadupacāravidhiṣvanubodhitāṃ
savinayāṃ suhṛdaṃ samupāśritām |
mama samuddhara buddhimimāṃ prabho
varaguṇena navoḍhavadhūmiva || 78 ||
nityaṃ yogimanaḥ sarojadalasañcārakṣamastvatkramaḥ
śambho tena kathaṃ kaṭhorayamarāḍvakṣaḥkavāṭakṣatiḥ |
atyantaṃ mṛdulaṃ tvadaṅghriyugalaṃ hā me manaścintaya-
-tyetallocanagocaraṃ kuru vibho hastena saṃvāhaye || 79 ||
eṣyatyeṣa janiṃ mano'sya kaṭhinaṃ tasminnaṭānīti ma-
-drakṣāyai girisīmni komalapadanyāsaḥ purābhyāsitaḥ |
no ceddivyagṛhāntareṣu sumanastalpeṣu vedyādiṣu
prāyaḥ satsu śilātaleṣu naṭanaṃ śambho kimarthaṃ tava || 80 ||
kañcitkālamumāmaheśa bhavataḥ pādāravindārcanaiḥ
kañciddhyānasamādhibhiśca natibhiḥ kañcitkathākarṇanaiḥ |
kañcitkañcidavekṣaṇaiśca nutibhiḥ kañciddaśāmīdṛśīṃ
yaḥ prāpnoti mudā tvadarpitamanā jīvan sa muktaḥ khalu || 81 ||
bāṇatvaṃ vṛṣabhatvamardhavapuṣā bhāryātvamāryāpate
ghoṇitvaṃ sakhitā mṛdaṅgavahatā cetyādi rūpaṃ dadhau |
tvatpāde nayanārpaṇaṃ ca kṛtavāṃstvaddehabhāgo hariḥ
pūjyātpūjyataraḥ sa eva hi na cetko vā tadanyo'dhikaḥ || 82 ||
jananamṛtiyutānāṃ sevayā devatānāṃ
na bhavati sukhaleśaḥ saṃśayo nāsti tatra |
ajanimamṛtarūpaṃ sāmbamīśaṃ bhajante
ya iha paramasaukhyaṃ te hi dhanyā labhante || 83 ||
śiva tava paricaryāsannidhānāya gauryā
bhava mama guṇadhuryāṃ buddhikanyāṃ pradāsye |
sakalabhuvanabandho saccidānandasindho
sadaya hṛdayagehe sarvadā saṃvasa tvam || 84 ||
jaladhimathanadakṣo naiva pātālabhedī
na ca vanamṛgayāyāṃ naiva lubdhaḥ pravīṇaḥ |
aśanakusumabhūṣāvastramukhyāṃ saparyāṃ
kathaya kathamahaṃ te kalpayānīndumaule || 85 ||
pūjādravyasamṛddhayo viracitāḥ pūjāṃ kathaṃ kurmahe
pakṣitvaṃ na ca vā kiṭitvamapi na prāptaṃ mayā durlabham |
jāne mastakamaṅghripallavamumājāne na te'haṃ vibho
na jñātaṃ hi pitāmahena hariṇā tattvena tadrūpiṇā || 86 ||
aśanaṃ garalaṃ phaṇī kalāpo
vasanaṃ carma ca vāhanaṃ mahokṣaḥ |
mama dāsyasi kiṃ kimasti śambho
tava pādāmbujabhaktimeva dehi || 87 ||
yadā kṛtāmbhonidhisetubandhanaḥ
karasthalādhaḥkṛtaparvatādhipaḥ |
bhavāni te laṅghitapadmasambhava-
-stadā śivārcāstavabhāvanakṣamaḥ || 88 ||
natibhirnutibhistvamīśa pūjā-
-vidhibhirdhyānasamādhibhirna tuṣṭaḥ |
dhanuṣā musalena cāśmabhirvā
vada te prītikaraṃ tathā karomi || 89 ||
vacasā caritaṃ vadāmi śambho-
-rahamudyogavidhāsu te'prasaktaḥ |
manasākṛtimīśvarasya seve
śirasā caiva sadāśivaṃ namāmi || 90 ||
ādyāvidyā hṛdgatā nirgatāsī-
-dvidyā hṛdyā hṛdgatā tvatprasādāt |
seve nityaṃ śrīkaraṃ tvatpadābjaṃ
bhāve mukterbhājanaṃ rājamaule || 91 ||
dūrīkṛtāni duritāni durakṣarāṇi
daurbhāgyaduḥkhadurahaṅkṛtidurvacāṃsi |
sāraṃ tvadīyacaritaṃ nitarāṃ pibantaṃ
gaurīśa māmiha samuddhara satkaṭākṣaiḥ || 92 ||
somakalādharamaulau
komalaghanakandhare mahāmahasi |
svāmini girijānāthe
māmakahṛdayaṃ nirantaraṃ ramatām || 93 ||
sā rasanā te nayane
tāveva karau sa eva kṛtakṛtyaḥ |
yā ye yau yo bhargaṃ
vadatīkṣete sadārcataḥ smarati || 94 ||
atimṛdulau mama caraṇā-
-vatikaṭhinaṃ te mano bhavānīśa |
iti vicikitsāṃ santyaja
śiva kathamāsīdgirau tathā veśaḥ || 95 ||
dhairyāṅkuśena nibhṛtaṃ
rabhasādākṛṣya bhaktiśṛṅkhalayā |
purahara caraṇālāne
hṛdayamadebhaṃ badhāna cidyantraiḥ || 96 ||
pracaratyabhitaḥ pragalbhavṛttyā
madavāneṣa manaḥ karī garīyān |
rigṛhya nayena bhaktirajvā
parama sthāṇu padaṃ dṛḍhaṃ nayāmum || 97 ||
sarvālaṅkārayuktāṃ saralapadayutāṃ sādhuvṛttāṃ suvarṇāṃ
sadbhiḥ saṃstūyamānāṃ sarasaguṇayutāṃ lakṣitāṃ lakṣaṇāḍhyām |
udyadbhūṣāviśeṣāmupagatavinayāṃ dyotamānārtharekhāṃ
kalyāṇīṃ deva gaurīpriya mama kavitākanyakāṃ tvaṃ gṛhāṇa || 98 ||
idaṃ te yuktaṃ vā paramaśiva kāruṇyajaladhe
gatau tiryagrūpaṃ tava padaśirodarśanadhiyā |
haribrahmāṇau tau divi bhuvi carantau śramayutau
kathaṃ śambho svāminkathaya mama vedyo'si purataḥ || 99 ||
stotreṇālamahaṃ pravacmi na mṛṣā devā viriñcādayaḥ
stutyānāṃ gaṇanāprasaṅgasamaye tvāmagragaṇyaṃ viduḥ |
māhātmyāgravicāraṇaprakaraṇe dhānātuṣastomava-
-ddhūtāstvāṃ viduruttamottamaphalaṃ śambho bhavatsevakāḥ || 100 ||
iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śivānandalaharī ||