ādau hairaṇyagarbhīṃ tanumavikalajīvātmikāmāsthitastvaṃ
jīvatvaṃ prāpya māyāguṇagaṇakhacito vartase viśvayone |
tatrodvṛddhena sattvena tu guṇayugalaṃ bhaktibhāvaṃ gatena
chitvā sattvaṃ ca hitvā punaranupahito vartitāhe tvameva ||1||
sattvonmeṣāt kadācit khalu viṣayarase doṣabodhe'pi bhūman
bhūyo'pyeṣu pravṛttissatamasi rajasi proddhate durnivārā |
cittaṃ tāvadguṇāśca grathitamiha mithastāni sarvāṇi roddhuṃ
turye tvayyekabhaktiśśaraṇamiti bhavān haṃsarūpī nyagādīt ||2||
santi śreyāṃsi bhūyāṃsyapi rucibhidayā karmiṇāṃ nirmitāni
kṣudrānandāśca sāntā bahuvidhagatayaḥ kṛṣṇa tebhyo bhaveyuḥ |
tvaṃ cācakhyātha sakhye nanu mahitatamāṃ śreyasāṃ bhaktimekāṃ
tvadbhaktyānandatulyaḥ khalu viṣayajuṣāṃ sammadaḥ kena vā syāt ||3||
tvatbhaktyā tuṣṭabuddheḥ sukhamiha carato vicyutāśasya cāśāḥ
sarvāḥ syuḥ saukhyamayyaḥ salilakuharagasyeva toyaikamayyaḥ |
so'yaṃ khalvindralokaṃ kamalajabhavanaṃ yogasiddhīśca hṛdyāḥ
nākāṅkṣatyetadāstāṃ svayamanupatite mokṣasaukhye'pyanīhaḥ ||4||
tvadbhakto bādhyamāno'pi ca viṣayarasairindriyāśāntiheto-
rbhaktyaivākramyamāṇaiḥ punarapi khalu tairdurbalairnābhijayyaḥ |
saptārcirdīpitārcirdahati kila yathā bhūridāruprapañcaṃ
tvadbhaktyoghe tathaiva pradahati duritaṃ durmadaḥ kvendriyāṇām ||5||
cittārdrībhāvamuccairvapuṣi ca pulakaṃ harṣavāṣpaṃ ca hitvā
cittaṃ śuddhyetkathaṃ vā kimu bahutapasā vidyayā vītabhakteḥ |
tvadgāthāsvādasiddhāñjanasatatamarīmṛjyamāno'yamātmā
cakṣurvattattvasūkṣmaṃ bhajati na tu tathā'bhyastayā tarkakoṭyā||6||
dhyānaṃ te śīlayeyaṃ samatanusukhabaddhāsano nāsikāgra-
nyastākṣaḥ pūrakādyairjitapavanapathaścittapadmaṃ tvavāñcam|
ūrdhvāgraṃ bhāvayitvā ravividhuśikhinaḥ saṃvicintyopariṣṭāt
tatrasthaṃ bhāvaye tvāṃ sajalajaladharaśyāmalaṃ komalāṅgam ||7||
ānīlaślakṣṇakeśaṃ jvalitamakarasatkuṇḍalaṃ mandahāsa-
syandārdraṃ kaustubhaśrīparigatavanamāloruhārābhirāmam |
śrīvatsāṅkaṃ subāhuṃ mṛdulasadudaraṃ kāñcanacchāyacelaṃ
cārusnigdhorumambhoruhalalitapadaṃ bhāvaye'haṃ bhavantam ||8||
sarvāṅgeṣvaṅga raṅgatkutukamiti muhurdhārayannīśa cittaṃ
tatrāpyekatra yuñje vadanasarasije sundare mandahāse
tatrālīnaṃ tu cetaḥ paramasukhacidadvaitarūpe vitanva-
nnanyanno cintayeyaṃ muhuriti samupārūḍhayogo bhaveyam ||9||
itthaṃ tvaddhyānayoge sati punaraṇimādyaṣṭasaṃsiddhayastāḥ
dūraśrutyādayo'pi hyahamahamikayā sampateyurmurāre |
tvatsamprāptau vilambāvahamakhilamidaṃ nādriye kāmaye'haṃ
tvāmevānandapūrṇaṃ pavanapurapate pāhi māṃ sarvatāpāt ||10||