📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
6.58 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡 - 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶 𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃
6.58 Yuddhakanda - Ashtapanchasha Sargah
Valmiki Grantha
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑌃𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌭𑍀𑌮𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚𑌸𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌂𑌰𑌾𑌮𑍋𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑌃 ॥ 1 ॥
𑌕𑌏𑌷𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌯𑍋𑌬𑌲𑍇𑌨𑌮𑌹𑌤𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌆𑌚𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌮𑍇𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯𑌵𑌚𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌃 ॥ 3 ॥
𑌏𑌷𑌸𑍇𑌨𑌾𑌪𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑍋𑌨𑌾𑌮𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ।
𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌯𑌾𑌂𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌾𑌗𑌬𑌲𑌸𑌮𑍍𑌵𑍃𑌤𑌃 ॥ 4 ॥
𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌚𑍍𑌛𑍂𑌰𑌃𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑌖𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 ।
𑌤𑌤𑌃𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑍀𑌮𑌮𑍍𑌭𑍀𑌮𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌗𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑌂𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌯𑌂𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌰𑌭𑌿𑌸𑌮𑍍𑌵𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶𑌮𑌹𑌤𑍀𑌸𑍇𑌨𑌾𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍𑌬𑌲𑍀𑌯𑌸𑌾𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌸𑌞𑍍𑌜𑌾𑌤𑌰𑍋𑌷𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌮𑌭𑌿𑌗𑌰𑍍𑌜𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌖𑌡𑌗𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑍃𑌷𑍍𑌣𑌿𑌬𑌾𑌣𑌾𑌶𑍍𑌚𑌶𑍂𑌲𑌾𑌨𑌿𑌮𑍁𑌸𑌲𑌾𑌨𑌿𑌚 ॥ 7 ॥
𑌗𑌦𑌾𑌶𑍍𑌚𑌪𑌰𑌿𑌘𑌾𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌸𑌾𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚𑌪𑌰𑌿𑌶𑍍𑌵𑌧𑌾𑌃 ।
𑌨𑍂𑌂𑌷𑌿𑌚𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌞𑍍𑌜𑌯𑍈𑌷𑌿𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑌶𑍋𑌭𑌨𑍍𑌤𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑌭𑌿𑌧𑌾𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌜𑌗𑍃𑌹𑍁𑌃𑌪𑌾𑌦𑌪𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌶𑌿𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌾𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌾𑌯𑍋𑌦𑍍𑌧𑍁𑌕𑌾𑌮𑌾𑌃𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌃 ।
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑌃𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌨𑌭𑍂𑌤𑍍 ॥ 10 ॥
𑌬𑌹𑍂𑌨𑌾𑌮𑌶𑍍𑌮𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌞𑍍𑌚𑌶𑌰𑌵𑌰𑍍𑌷𑌞𑍍𑌚𑌵𑌰𑍍𑌷𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌬𑌹𑌵𑍋𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇𑌬𑌹𑍂𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌯𑍂𑌧𑌪𑌾𑌨𑍍 ॥ 11 ॥
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿𑌨𑌿𑌜𑌘𑍍𑌨𑍁𑌰𑍍𑌬𑌹𑌵𑍋𑌬𑌹𑍂𑌨𑍍 ।
𑌶𑍂𑌲𑍈𑌃𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍇𑌚𑌿𑌚𑍍𑌚𑌪𑌰𑌮𑌾𑌯𑍁𑌧𑍈𑌃 ॥ 12 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌘𑍈𑌰𑌾𑌹𑌤𑌾𑌃𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍇𑌚𑌿𑌚𑍍𑌛𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌃𑌪𑌰𑌶𑍍𑌵𑌧𑍈𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑍁𑌚𑍍𑌛𑌵𑌾𑌸𑌾𑌃𑌕𑍃𑌤𑌾𑌃 𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌧𑌰𑌣𑍀𑌤𑌲𑍇 ॥ 13 ॥
𑌵𑌿𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌃𑌕𑍇𑌚𑌿𑌦𑌿𑌷𑍁𑌸𑌨𑍍𑌧𑌾𑌨𑌸𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌕𑍇𑌚𑌿𑌵𑍍𑌦𑌿𑌧𑌾𑌕𑍃𑌤𑌾𑌃𑌖𑌡𑌗𑍈𑌃𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌭𑍁𑌵𑌿 ॥ 14 ॥
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌶𑍍𑌶𑍂𑌲𑍈𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌵𑌦𑌾𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍈𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍗𑌘𑌾𑌃𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 15 ॥
𑌪𑌾𑌦𑌪𑍈𑌰𑍍𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍈𑌶𑍍𑌚𑌸𑌮𑍍𑌪𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌤𑌲𑍇 ।
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌶𑌤𑌲𑍈𑌰𑍍𑌹𑌸𑍍𑌸𑍍𑌸𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌹𑌤𑌾𑌭𑍃𑌶𑌮𑍍 ॥ 16 ॥
𑌵𑍇𑌮𑍁𑌶𑍍𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑌮𑌾𑌸𑍍𑌯𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋𑌵𑌿𑌶𑍀𑌰𑍍𑌣𑌦𑌶𑌨𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌃 ।
𑌆𑌰𑍍𑌤𑌸𑍍𑌵𑌨𑌞𑍍𑌚𑌸𑍍𑌵𑌨𑌤𑌾𑌂𑌸𑌿𑌂𑌹𑌨𑌾𑌦𑌞𑍍𑌚𑌨𑌰𑍍𑌦𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌬𑌭𑍂𑌵𑌤𑍁𑌮𑍁𑌲𑌶𑍍𑌶𑌬𑍍𑌦𑍋𑌹𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂𑌯𑍁𑌧𑌿 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌵𑍀𑌰𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌮𑌨𑍁𑌵𑍍𑌰𑌤𑌾𑌃 ॥ 18 ॥
𑌵𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌨𑌯𑌨𑌾𑌃𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑍁𑌃𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌯𑌭𑍀𑌤𑌵𑌤𑍍 ।
𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌃𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌹𑌨𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌦𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌨𑍍𑌨𑌤𑌃 ॥ 19 ॥
𑌏𑌤𑍇𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌸𑌚𑌿𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌜𑌘𑍍𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍗𑌕𑌸𑌃 ।
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌾𑌪𑌤𑌤𑌾𑌂𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌨𑍍𑌨𑌿𑌘𑍍𑌨𑌤𑌾𑌞𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 20 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌵𑌿𑌦𑍋𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍇𑌣𑌜𑌘𑌾𑌨𑍈𑌕𑌨𑍍𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌮𑍍 ।
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌖𑌃𑌪𑍁𑌨𑌰𑍁𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯𑌕𑌪𑌿𑌸𑍍𑌸𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁𑌸𑌮𑍁𑌨𑍍𑌨𑌤𑌮𑌪𑍋𑌥𑌯𑌤𑍍 ।
𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁𑌸𑍁𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌃𑌪𑍍𑌰𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌮𑌹𑌤𑍀𑌂𑌶𑌿𑌲𑌾𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌪𑌾𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑍀𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌦𑌸𑍍𑌯𑌵𑌕𑍍𑌷𑌸𑌿 ।
𑌅𑌥𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌹𑌨𑍁𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌤𑌾𑌰𑍇𑌣𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 23 ॥
𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍇𑌣𑌾𑌭𑌿𑌹𑌤𑍋𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌜𑌯𑌦𑍍𑌰𑌣𑍇 ।
𑌅𑌮𑍃𑌷𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑍋𑌰𑌥𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 24 ॥
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌕𑌦𑌨𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌧𑌨𑍁𑌷𑍍 𑌪𑌾𑌣𑌿𑌰𑍍 𑌵𑌨 𑌓𑌕𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌵𑌰𑍍𑌤;𑌇𑌵 𑌸𑌮𑍍𑌜𑌜𑍍𑌨𑍇;𑌉𑌭𑌯𑍋𑌹𑍍 𑌸𑍇𑌨𑌯𑍋𑌸𑍍 𑌤𑌦𑌾 ॥ 25 ॥
𑌕𑍍𑌷𑍁𑌭𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑌸𑍍𑌯𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌨𑌃 ।
𑌮𑌹𑌤𑌾𑌹𑌿𑌶𑌰𑍗𑌘𑍇𑌣𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑍋𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑍋𑌵𑌿𑌦𑌃 ॥ 26 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌦𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌹𑌵𑍇 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂𑌶𑌰𑍀𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌞𑍍𑌚𑌮𑍇𑌦𑌿𑌨𑍀 ॥ 27 ॥
𑌬𑌭𑍂𑌨𑍍𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑌾𑌘𑍋𑌰𑌾𑌃𑌪𑌤𑌿𑌤𑍈𑌰𑌿𑌵𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍈 ।
𑌸𑌾𑌮𑌹𑍀𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑍗𑌘𑍇𑌣𑌪𑍍𑌰𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑌾𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌤𑍇 ॥ 28 ॥
𑌸𑌞𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑌾𑌧𑌵𑍇𑌮𑌾𑌸𑌿𑌪𑌲𑌾𑌶𑍈𑌰𑌿𑌵𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑍈𑌃 ।
𑌹𑌤𑌵𑍀𑌰𑍗𑌘𑌵𑌸𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾𑌯𑍁𑌧𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤 𑌓𑌘 𑌮𑌹𑌾 𑌤𑍋𑌯𑌾𑌂 𑌯𑌮 𑌸𑌾𑌗𑌰 𑌗𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌯𑌕𑍃𑌤𑍍 𑌪𑍍𑌲𑍀𑌹 𑌮𑌹𑌾 𑌪𑌨𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣 𑌅𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌶𑍈𑌬𑌲𑌾𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌕𑌾𑌯𑌶𑌿𑌰𑍋𑌮𑍀𑌨𑌾𑌮𑌙𑍍𑌗𑌾𑌵𑌯𑌵𑌶𑌾𑌦𑍍𑌵𑌲𑌾𑌮𑍍 ।
𑌗𑍃𑌧𑍍𑌰𑌹𑌂𑌸𑌗𑌣𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌙𑍍𑌕𑌙𑍍𑌕𑌸𑌾𑌰𑌸𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌮𑍇𑌦𑌃𑌫𑍇𑌨𑌸𑌮𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑌸𑍍𑌨𑍍𑌤𑌿𑌤𑌸𑍍𑌵𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌪𑍁𑌰𑌷𑍁𑌦𑍁𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌾𑌂𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌭𑍂𑌮𑌿𑌮𑌯𑍀𑌨𑍍𑌨𑌦𑍀𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌨𑌦𑍀𑌮𑌿𑌵𑌘𑌨𑌾𑌪𑌾𑌯𑍇𑌹𑌂𑌸𑌸𑌾𑌰𑌸𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃𑌕𑌪𑌿𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌤𑍇𑌰𑍁𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌦𑍁𑌸𑍍𑌤𑌰𑌾𑌨𑍍𑌨𑌦𑍀𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌪𑌦𑍍𑌮 𑌰𑌜𑍋 𑌧𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌨𑌲𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌗𑌜 𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌃 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑍃𑌜𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌬𑌾𑌣 𑌓𑌘𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌨𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 34 ॥
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌤𑌰𑌸𑌾 𑌨𑍀𑌲𑍋 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌘𑍍𑌨𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌂 𑌗𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌉𑌦𑍍𑌧𑍂𑌤 𑌇𑌵 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌃 𑌖𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌦𑌭𑍍𑌰𑌬𑌲𑌂 𑌬𑌲𑌾𑌤𑍍 ॥ 35 ॥
𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌤𑌂𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑍋𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌰𑌥𑍇𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌣𑍇𑌨𑌨𑍀𑌲𑌮𑍇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌦𑍁𑌦𑍍𑌰𑍁𑌵𑍇 ॥ 36 ॥
𑌸𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌧𑌨𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌂𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋𑌵𑌿𑌕𑍃𑌷𑍍𑌯𑌪𑌰𑌮𑌾𑌹𑌵𑍇 ॥ 37 ॥
𑌨𑍀𑌲𑌾𑌯𑌵𑍍𑌯𑌸𑍃𑌜𑌦𑍍𑌬𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑍋𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌤𑍇𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌵𑌿𑌶𑌿𑌖𑌾𑌨𑍀𑌲𑌂𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌿𑌦𑍍𑌯𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 38 ॥
𑌮𑌹𑍀𑌞𑍍𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑌾𑌰𑍁𑌷𑌿𑌤𑌾𑌇𑌵𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑌾𑌃 ।
𑌨𑍀𑌲𑌃𑌶𑌰𑍈𑌰𑌭𑌿𑌹𑌤𑍋𑌨𑌿𑌶𑌿𑌤𑍈𑌰𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑍋𑌪𑌮𑍈𑌃 ॥ 39 ॥
𑌸𑌤𑌮𑍍𑌪𑌰𑌮𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌷𑌮𑌾𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑌾𑌡𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌟𑍍𑌯𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 40 ॥
𑌸𑌤𑍇𑌨𑌾𑌭𑌿𑌹𑌤𑌃𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋𑌨𑌦𑌨𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌃 ।
𑌵𑌵𑌰𑍍𑌷𑌶𑌰𑌵𑌰𑍍𑌷𑌾𑌣𑌿𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑌾𑌞𑍍𑌚𑌮𑍂𑌪𑌤𑍗 ॥ 41 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌬𑌾𑌣𑌗𑌣𑌾𑌨𑍍𑌘𑌾𑌰𑌾𑌨𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌸𑍍𑌯𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌅𑌪𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌵𑌾𑌰𑌯𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌮𑍀𑌲𑌿𑌤𑌃 ॥ 42 ॥
𑌯𑌥𑍈𑌵𑌗𑍋𑌵𑍃𑌷𑍋𑌵𑌰𑍍𑌷𑌂𑌶𑌾𑌰𑌦𑌂𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌮𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌏𑌵𑌮𑍇𑌵𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌶𑌰𑌵𑌰𑍍𑌷𑌨𑍍𑌦𑍁𑌰𑌾𑌸𑌦𑌮𑍍 ॥ 43 ॥
𑌨𑌿𑌮𑍀𑌲𑌿𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌸𑌹𑌸𑌾𑌨𑍀𑌲𑌸𑍍𑌸𑍇𑌹𑍇𑌦𑍁𑌰𑌾𑌸𑌦𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑍋𑌷𑌿𑌤𑌶𑍍𑌶𑌰𑌵𑌰𑍍𑌷𑍇𑌣𑌸𑌾𑌲𑍇𑌨𑌮𑌹𑌤𑌾𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌜𑌘𑌾𑌨𑌹𑌯𑌾𑌨𑌨𑍀𑌲𑌃𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 44 ॥
𑌤𑌤𑌨𑍍𑌸𑌚𑌾𑌪𑌮𑍁𑌦𑍍𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌬𑌭𑌞𑍍𑌜𑌤𑌰𑌸𑌾𑌨𑍀𑌲𑍋𑌨𑌨𑌾𑌦𑌚𑌪𑍁𑌨𑌃𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 45 ॥
𑌵𑌿𑌧𑌨𑍁𑌸𑍍𑌤𑍁𑌕𑍃𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑍋𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌮𑍁𑌸𑌲𑌙𑍍𑌘𑍋𑌰𑌂𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾𑌦𑌵𑌪𑍁𑌪𑍍𑌲𑍁𑌵𑍇 ॥ 46 ॥
𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑍗𑌜𑌾𑌤𑌵𑍈𑌰𑍗𑌤𑌰𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍗 ।
𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍗𑌕𑍍𑌷𑌤𑌜𑌗𑌦𑌿𑌗𑍍𑌧𑌾𑌙𑍍𑌗𑍗𑌪𑍍𑌰𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌵𑌿𑌵𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑍗 ॥ 47 ॥
𑌉𑌲𑍍𑌲𑌿𑌖𑌨𑍍𑌤𑍗𑌸𑍁𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌭𑌿𑌰𑌿𑌤𑌰𑍇𑌤𑌰𑌮𑍍 ।
𑌸𑌿𑌂𑌹𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌸𑌦𑍃𑌶𑍗𑌸𑌿𑌂𑌹𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑍗 ॥ 48 ॥
𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌿𑌜𑌯𑍗𑌵𑍀𑌰𑍗𑌸𑌮𑌰𑍇𑌷𑍍𑌨𑍍𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑍗 ।
𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑍗𑌯𑌶𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍁𑌂𑌵𑍃𑌤𑍍𑌰𑌵𑌾𑌸𑌵𑌯𑍋𑌸𑍍𑌸𑌹 ॥ 49 ॥
𑌆𑌜𑌘𑌾𑌨𑌤𑌦𑌾𑌨𑍀𑌲𑌂𑌲𑌲𑌾𑌟𑍇𑌮𑍁𑌸𑌲𑍇𑌨𑌸𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌃𑌪𑌰𑌮𑌾𑌯𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌸𑍍𑌰𑌾𑌵𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 50 ॥
𑌤𑌤𑌃𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑌦𑌿𑌗𑍍𑌧𑌾𑌙𑍍𑌗𑌃𑌪𑍍𑌰𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌤𑌰𑍁𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌰𑌸𑌿𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋𑌵𑌿𑌸𑌸𑌰𑍍𑌜𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 51 ॥
𑌤𑌮𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌹𑌾𑌰𑌂𑌸𑌪𑍍𑌰𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌮𑍁𑌸𑌲𑌮𑍍𑌮𑌹𑌤𑍍 ।
𑌅𑌭𑌿𑌦𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌬𑌲𑌿𑌨𑌮𑍍𑌬𑌲𑌾𑌨𑌨𑍀𑌲𑌮𑍍𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑌮𑍍 ॥ 52 ॥
𑌤𑌮𑍁𑌗𑍍𑌰𑌵𑍇𑌗𑌂𑌸𑌂𑌰𑌬𑍍𑌧𑌮𑌾𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌜𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑍋𑌮𑌹𑌾𑌶𑌿𑌲𑌾𑌮𑍍 ॥ 53 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌭𑌿𑌕𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌮𑍃𑌥𑍇𑌮𑍁𑌸𑌲𑌯𑍋𑌧𑌿𑌨 ।
𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌶𑌿𑌲𑌾𑌨𑍍𑌨𑍀𑌲𑍋𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑌪𑌾𑌤𑌯𑌤𑍍 ॥ 54 ॥
𑌸𑌾𑌤𑍇𑌨𑌕𑌪𑌿𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑍇𑌨𑌵𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌹𑌤𑍀𑌶𑌿𑌲𑌾 ।
𑌬𑌿𑌭𑍇𑌦𑌬𑌹𑍁𑌧𑌾𑌘𑍋𑌰𑌾𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌶𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 55 ॥
𑌵𑌿𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌸𑍍 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌬𑌹𑍁 𑌸𑍁𑌸𑍍𑌰𑌾𑌵 𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌶𑌰𑍀𑌰𑌾𑌦𑍍 𑌅𑌪𑌿 𑌸𑍁𑌸𑍍𑌰𑌾𑌵 𑌗𑌿𑌰𑍇𑌹𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌰𑌵𑌣𑌂 𑌯𑌥𑌾 ॥ 56 ॥
𑌵𑌿𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌶𑌿𑌰𑌸𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌬𑌹𑍁𑌸𑍁𑌸𑍍𑌰𑌾𑌵𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌶𑌰𑍀𑌰𑌾𑌦𑌪𑌿𑌸𑍁𑌸𑍍𑌰𑌾𑌵𑌗𑌿𑌰𑍇𑌃𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌰𑌵𑌣𑌂𑌯𑌥𑌾 ॥ 57 ॥
𑌹𑌤𑍇𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨𑍀𑌲𑍇𑌨𑌤𑌦𑌕𑌮𑍍𑌪𑍍𑌯𑌮𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌮𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌨𑌾𑌂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑌭𑌿𑌜𑌗𑌾𑌮𑌹 ॥ 58 ॥
𑌨𑌶𑍇𑌕𑍁𑌸𑍍𑌸𑌮𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾𑌤𑍁𑌨𑍍𑌨𑌿𑌹𑌤𑍇𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌪𑌤𑍗 ।
𑌸𑍇𑌤𑍁𑌬𑌨𑍍𑌧𑌂𑌸𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯𑌵𑌿𑌶𑍀𑌰𑍍𑌣𑌂𑌸𑌲𑌿𑌲𑌂𑌯𑌥𑌾 ॥ 59 ॥
𑌹𑌤𑍇𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂𑌶𑍍𑌚𑌮𑍂𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑍇𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨𑌿𑌰𑍁𑌦𑍍𑌯𑌮𑌾𑌃 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌃𑌪𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑌙𑍍𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍂𑌕𑌤𑍍𑌵𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 60 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌶𑍋𑌕𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌨𑍍𑌤𑍀𑌵𑍍𑌰𑌨𑍍𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑌜𑍍𑌞𑍗𑌇𑌵𑌤𑍇𑌽𑌭𑌵𑌨𑍍 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁𑌨𑍀𑌲𑍋𑌵𑌿𑌜𑌯𑍀𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃𑌪𑍍𑌰𑌶𑌸𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌃𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑍇𑌨𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ।
𑌸𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑌸𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌰𑍂𑌪𑌸𑍍𑌤𑍁𑌬𑌭𑍂𑌵𑌯𑍂𑌥𑌪𑌃 ॥ 61 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭapañcāśassargaḥ |
tataḥprahastanniryāntandṛṣṭavābhīmaparākramam |
uvācasasmitaṃrāmovibhīṣaṇamarindamaḥ || 1 ||
kaeṣassumahākāyobalenamahatāvṛtaḥ |
ācakṣvamemahābāho vīryavantanniśācaram || 2 ||
rāghavasyavacaśśrutvāpratyuvācavibhīṣaṇaḥ || 3 ||
eṣasenāpatistasyaprahastonāmarākṣasaḥ |
laṅkāyāṃrākṣasendrasyatribhāgabalasamvṛtaḥ || 4 ||
vīryavānastravicchūraḥsuprakhyāścaparākrame |
tataḥprahastanniryāntambhīmambhīmaparākramam || 5 ||
garjantaṃsumahākāyaṃrākṣasairabhisamvṛtam |
dadarśamahatīsenāvānarāṇāmbalīyasām || 6 ||
abhisañjātaroṣāṇāmprahastamabhigarjatām |
khaḍagaśaktyṛṣṇibāṇāścaśūlānimusalānica || 7 ||
gadāścaparighāḥprāsāvividhāścapariśvadhāḥ |
nūṃṣicavicitrāṇirākṣasānāñjayaiṣiṇām || 8 ||
pragṛhītānyaśobhantavānarānabhidhāvatām |
jagṛhuḥpādapāṃścāpipuṣpitānvānararṣabhāḥ || 9 ||
śilāścavipulādīrghāyoddhukāmāḥplavaṅgamāḥ |
teṣāmanyonyamāsādyasaṅgrāmaḥsumahānabhūt || 10 ||
bahūnāmaśmavṛṣṭiñcaśaravarṣañcavarṣatām |
bahavorākṣasāyuddhebahūnvānarayūdhapān || 11 ||
vānarārākṣasāṃścāpinijaghnurbahavobahūn |
śūlaiḥpramathitāḥkecitkeciccaparamāyudhaiḥ || 12 ||
parighairāhatāḥkecitkecicchinnāḥparaśvadhaiḥ |
nirucchavāsāḥkṛtāḥ kecitpatitādharaṇītale || 13 ||
vibhinnahṛdayāḥkecidiṣusandhānasanditāḥ |
kecivdidhākṛtāḥkhaḍagaiḥsphurantaḥpatitābhuvi || 14 ||
vānarārākṣasaiśśūlaipārśvataścāvadāritāḥ |
vānaraiścāpisaṅkruddhairākṣasaughāḥsamantataḥ || 15 ||
pādapairgiriśṛṅgaiścasampiṣṭāvasudhātale |
vajrasparśatalairhasssairmuṣṭibhiścahatābhṛśam || 16 ||
vemuśśoṇitamāsyebhyoviśīrṇadaśanekṣaṇāḥ |
ārtasvanañcasvanatāṃsiṃhanādañcanardatām || 17 ||
babhūvatumulaśśabdoharīṇāṃrakṣasāṃyudhi |
vānarārākṣasāḥkruddhāvīramārgamanuvratāḥ || 18 ||
vivṛttanayanāḥkrūrāścakruḥkarmāṇyabhītavat |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 19 ||
eteprahastasacivāssarvejaghnurvanaukasaḥ |
teṣāmāpatatāṃśīghrannighnatāñcāpivānarān || 20 ||
dvividogiriśṛṅgeṇajaghānaikannarāntakam |
durmukhaḥpunarutthāyakapissavipuladrumam || 21 ||
rākṣasaṅkṣiprahastastusamunnatamapothayat |
jāmbavāṃstususaṅkruddhaḥpragṛhyamahatīṃśilām || 22 ||
pātayāmāsatejasvīmahānādasyavakṣasi |
athakumbhahanustatratāreṇāsādyavīryavān || 23 ||
vṛkṣeṇābhihatomūrdhniprāṇānsantyājayadraṇe |
amṛṣyamāṇastatkarmaprahastorathamāśritaḥ || 24 ||
cakāra kadanaṃ ghoraṃ dhanuṣ pāṇir vana okasām |
āvarta;iva samjajne;ubhayoh senayos tadā || 25 ||
kṣubhitasyāprameyasyasāgarasyevanissvanaḥ |
mahatāhiśaraugheṇaprahastoyuddhakovidaḥ || 26 ||
ardayāmāsasaṅkruddhovānarān paramāhave |
vānarāṇāṃśarīraiścarākṣasānāñcamedinī || 27 ||
babhūnvicitāghorāḥpatitairivaparvatai |
sāmahīrudhiraugheṇapracchannāsamprakāśate || 28 ||
sañchannāmādhavemāsipalāśairivapuṣpitaiḥ |
hatavīraughavasrāntubhagnāyudhamahādrumām || 29 ||
śoṇita ogha mahā toyāṃ yama sāgara gāminīm |
yakṛt plīha mahā pankāṃ vinikīrṇa antra śaibalām || 30 ||
bhinnakāyaśiromīnāmaṅgāvayavaśādvalām |
gṛdhrahaṃsagaṇākīrṇāṅkaṅkasārasasevitām || 31 ||
medaḥphenasamākīrṇāmārtasntitasvanām |
tāṅkāpuraṣudustārāṃyuddhabhūmimayīnnadīm || 32 ||
nadīmivaghanāpāyehaṃsasārasasevitām |
rākṣasāḥkapimukhyāścaterustāndustarānnadīm || 33 ||
yathā padma rajo dhvastāṃ nalinīṃ gaja yūthapāḥ |
tataḥ sṛjantaṃ bāṇa oghān prahastaṃ syandane sthitam || 34 ||
dadarśa tarasā nīlo vinighnantaṃ plavaṃ gamān |
uddhūta iva vāyuḥ khe mahādabhrabalaṃ balāt || 35 ||
samīkṣyābhidrutaṃyuddheprahastovāhinīpatiḥ |
rathenādityavarṇenanīlamevābhidudruve || 36 ||
sadhanurdhanvināṃśreṣṭhovikṛṣyaparamāhave || 37 ||
nīlāyavyasṛjadbāṇānprahastovāhinīpatiḥ |
teprāpyaviśikhānīlaṃvinirbhidyasamāhitāḥ || 38 ||
mahīñjagmurmahāvegāruṣitāivapannagāḥ |
nīlaḥśarairabhihatoniśitairjvalanopamaiḥ || 39 ||
satamparamadurdharṣamāpatantammahākapiḥ |
prahastantāḍayāmāsavṛkṣamutpāṭyavīryavān || 40 ||
satenābhihataḥkruddhonadanrākṣasapuṅgavaḥ |
vavarṣaśaravarṣāṇiplavaṅgānāñcamūpatau || 41 ||
tasyabāṇagaṇānghārānrākṣasasyamahābalaḥ |
apārayanvārayitumpratyagṛhṇānnimīlitaḥ || 42 ||
yathaivagovṛṣovarṣaṃśāradaṃśīghramāgatam |
evamevaprahastasyaśaravarṣandurāsadam || 43 ||
nimīlitākṣassahasānīlassehedurāsadān |
roṣitaśśaravarṣeṇasālenamahatāmahān |
prajaghānahayānanīlaḥprahastasyamahābalaḥ || 44 ||
tatansacāpamudgṛhyaprahastasyamahābalaḥ |
babhañjatarasānīlonanādacapunaḥpunaḥ || 45 ||
vidhanustukṛtastenaprahastovāhinīpatiḥ |
pragṛhyamusalaṅghoraṃsyandanādavapupluve || 46 ||
tāvubhauvāhinīmukhyaujātavairautarasvinau |
sthitaukṣatajagadigdhāṅgauprabhinnāvivakuñjarau || 47 ||
ullikhantausutīkṣṇābhirdaṃṣṭrābhiritaretaram |
siṃhaśārdūlasadṛśausiṃhaśārdūlaceṣṭitau || 48 ||
vikrāntavijayauvīrausamareṣnvivartinau |
kāṅkṣamāṇauyaśaḥprāptuṃvṛtravāsavayossaha || 49 ||
ājaghānatadānīlaṃlalāṭemusalenasaḥ |
prahastaḥparamāyattastatassusrāvaśoṇitam || 50 ||
tataḥśoṇitadigdhāṅgaḥpragṛhyasumahātarum |
prahastasyorasikruddhovisasarjamahākapiḥ || 51 ||
tamacintyaprahāraṃsapragṛhyamusalammahat |
abhidudrāvabalinambalānanīlamplavaṅgamam || 52 ||
tamugravegaṃsaṃrabdhamāpatantammahākapiḥ |
tatassamprekṣyajagrāhamahāvegomahāśilām || 53 ||
tasyayuddhābhikāmasyamṛthemusalayodhina |
prahastasyaśilānnīlomūrdhnitūrṇamapātayat || 54 ||
sātenakapimukhyenavimuktāmahatīśilā |
bibhedabahudhāghorāprahastasyaśirastadā || 55 ||
vibhinna śirasas tasya bahu susrāva śoṇitam |
śarīrād api susrāva gireh prasravaṇaṃ yathā || 56 ||
vibhinnaśirasastasyabahususrāvaśoṇitam |
śarīrādapisusrāvagireḥprasravaṇaṃyathā || 57 ||
hateprahastenīlenatadakampyammahābalam |
rākṣasānāmahṛṣṭānāṃlaṅkāmabhijagāmaha || 58 ||
naśekussamavasthātunnihatevāhinīpatau |
setubandhaṃsamāsādyaviśīrṇaṃsalilaṃyathā || 59 ||
hatetasmiṃścamūmukhyerākṣasāstenirudyamāḥ |
rakṣaḥpatigṛhaṅgatvādhyānamūkatvamāsthitāḥ || 60 ||
prāptāśśokārṇavantīvrannissajñauivate'bhavan |
tatastunīlovijayīmahābalaḥpraśasyamānaḥsukṛtenakarmaṇā |
sametyarāmeṇasalakṣmaṇenaprahṛṣṭarūpastubabhūvayūthapaḥ || 61 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭapañcāśassargaḥ ||