📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲 𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌶𑌤𑌕𑌮𑍍(𑌤𑍇𑌀𑌲𑍁𑌗𑍁)
Shri Kala Hastishvara Shatakam(telugu)
Kali Shatakam Grantha
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌕𑌲𑌿𑌤𑌾𑌽𑌜𑌵𑌞𑍍𑌜𑌵𑌮𑌹𑌾-𑌜𑍀𑌮𑍂𑌤𑌪𑌾𑌪𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌧𑌾-
𑌰𑌾𑌵𑍇𑌗𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌨𑍋𑌬𑍍𑌜𑌸𑌮𑍁𑌦𑍀-𑌰𑍍𑌣𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁ఁ 𑌗𑍋𑌲𑍍𑌪𑍋𑌯𑌿𑌤𑌿𑌨𑍍 ।
𑌦𑍇𑌵𑌾! 𑌮𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌶𑌰𑌤𑍍𑌸𑌮𑌯𑌮𑌿𑌨𑍍-𑌤𑍇ఁ 𑌜𑌾𑌲𑍁ఁ 𑌜𑌿𑌦𑍍𑌭𑌾𑌵𑌨𑌾-
𑌸𑍇𑌵𑌂 𑌦𑌾𑌮𑌰𑌤𑌮𑍍𑌪𑌰𑍈 𑌮𑌨𑌿𑌯𑍇𑌀𑌦𑌨𑍍- 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 1 ॥
𑌵𑌾𑌣𑍀𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌮𑍍𑌬𑌗𑍁 𑌭𑌵𑌦𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌨𑍍𑌨𑌿𑌲𑍍𑌚𑌿 𑌨𑌿
𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌶𑍍𑌰𑍀ఁ 𑌜𑍇𑌀𑌰𑌼𑌪𑌟𑍍𑌟ఁ 𑌜𑍂𑌚𑌿𑌨 𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌦𑍍𑌰𑍋𑌹𑌮𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌕
𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌲ఁ 𑌬𑌾𑌸𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶𑌲𑌪𑌾 𑌲𑍈 𑌰𑌾𑌜𑌲𑍋𑌕𑌾𑌧𑌮
𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑍀𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌮𑍁 𑌦𑍂𑌰𑌼ఁ𑌜𑍇𑌸𑌿 𑌤𑌿𑌪𑍁𑌡𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 2 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌿𑌧𑍍𑌯 𑌤𑌲𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌚𑍂𑌚𑌿𑌨 𑌨𑌰𑍁𑌂 𑌡𑌟𑍍𑌲𑍗 𑌟𑍇𑌀𑌰𑌼𑌿𑌙𑍍𑌗𑌿𑌨𑍍 𑌸𑌦𑌾
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌲𑍍𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍁𑌲𑍁 𑌨𑌰𑍍𑌧𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌤𑌨𑍁𑌵𑍁 𑌨𑌿 𑌕𑍍𑌕𑌮𑍍𑌬𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌮𑍋𑌹𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵
𑌚𑌿𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿 𑌜𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌗𑌾𑌨𑌿 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌰𑍍𑌧𑌮𑍍𑌬𑍈𑌨 𑌨𑍀𑌯𑌨𑍍𑌦𑍁ఁ 𑌦𑌾ఁ
𑌜𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌕𑌨𑍍𑌤𑌯𑍁 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌤 𑌨𑌿𑌲𑍍𑌪ఁ𑌡𑍁𑌗𑌦𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 3 ॥
𑌨𑍀 𑌨𑌾 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍋𑌀𑌡ఁ𑌬𑌾𑌟𑍁𑌮𑌾𑌟 𑌵𑌿𑌨𑍁𑌮𑌾 𑌨𑍀𑌚𑍇𑌤 𑌜𑍀𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑍇ఁ
𑌗𑌾𑌨𑌿𑌂 𑌬𑌟𑍍𑌟𑌕 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌮𑌦𑌿 𑌵𑍇𑌡𑍍𑌕𑌂 𑌗𑍋𑌀𑌲𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌪
𑌤𑍍𑌨𑌾𑌨𑍀𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌕𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪𑌗𑌿𑌮𑍍𑌪𑌕𑍁𑌮𑍁 𑌨𑌨𑍍𑌨𑌾𑌪𑌾𑌟𑍀𑌯𑍇 𑌚𑌾𑌲𑍁ఁ 𑌦𑍇
𑌜𑍀𑌨𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑌂 𑌗𑌰𑌿 𑌨𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌨𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌸𑌿𑌰𑍁𑌲𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 4 ॥
𑌭𑌵𑌕𑍇𑌲𑍀𑌮𑌦𑌿𑌰𑌾𑌮𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌮𑌹𑌾 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁ఁ𑌡𑍈 𑌵𑍀𑌡𑍁 𑌨
𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌵𑌿𑌵𑍇𑌕𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ 𑌡𑌟𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑍇𑌨𑍁 𑌨𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌣𑍋𑌰𑌾𑌶𑌿𑌪𑌾𑌲𑍈𑌨ఁ 𑌬
𑌟𑍍𑌟𑌵𑍁; 𑌬𑌾𑌲𑍁𑌣𑍍𑌡𑍋𑌀𑌕𑌚𑍋𑌟 𑌨𑌾𑌟𑌤𑌮𑌿𑌤𑍋𑌡 𑌨𑍍𑌨𑍂𑌤ఁ 𑌗𑍂𑌲𑌙𑍍𑌗ఁ 𑌦𑌂
𑌡𑍍𑌰𑌿 𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌿𑌮𑍍𑌪𑌕 𑌯𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁𑌨𑌾 𑌕𑌟𑌕𑌟𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 5 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌦𑍍𑌰𑍋𑌹𑌮𑍁ఁ 𑌜𑍇𑌸𑌿 𑌯𑍇𑌨𑍋𑌀𑌕𑌨𑌿 𑌗𑍋𑌀𑌲𑍍𑌵𑌮𑍍𑌬𑍋𑌤𑌿𑌨𑍋 𑌕𑌾𑌕 𑌨𑍇
𑌨𑍀𑌮𑌾𑌟 𑌨𑍍𑌵𑌿𑌨𑌨𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌿𑌨𑍋𑌀 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇 𑌦𑌿𑌕𑍍𑌕𑍁𑌗𑌾ఁ 𑌜𑍂𑌡𑌨𑍋
𑌯𑍇𑌮𑍀 𑌇𑌟𑍍𑌟𑌿𑌵𑍃𑌧𑌾𑌪𑌰𑌾𑌧𑌿𑌨𑌗𑍁 𑌨𑌨𑍍𑌨𑍀 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌵𑌾𑌰𑌾𑌶𑌿𑌵𑍀
𑌚𑍀 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌮𑍁𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌯𑍁𑌮𑍍𑌪𑌦𑌗𑍁𑌨𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 6 ॥
𑌦𑌿𑌵𑌿𑌜𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌾 𑌰𑍁𑌹 𑌧𑍇𑌨𑍁 𑌰𑌤𑍍𑌨 𑌘𑌨𑌭𑍂𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌦𑍍𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑌾
𑌨𑍁𑌵𑍁 𑌨𑍀 𑌵𑌿𑌲𑍍𑌲𑍁 𑌨𑌿𑌧𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌸𑌖𑍁ఁ 𑌡𑌰𑍍𑌣𑍋𑌰𑌾𑌶𑌿𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌭𑍁𑌂
𑌡𑍁𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌾𑌰𑍍𑌚𑌕𑍁ఁ 𑌡𑌿𑌙𑍍𑌕 𑌨𑍀𑌕𑍇𑌀𑌨 𑌘𑌨𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌗𑌲𑍍𑌗𑍁𑌨𑍇 𑌨𑍀𑌵𑍁 𑌚𑍂
𑌚𑌿 𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌿𑌮𑍍𑌪𑌵𑍁 𑌲𑍇𑌮𑌿 𑌨𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵ఁ𑌡𑍁𑌡𑍁𑌪𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 7 ॥
𑌨𑍀𑌤𑍋 𑌯𑍁𑌧𑍍𑌧𑌮𑍁 𑌚𑍇𑌯 𑌨𑍋ఁ𑌪ఁ 𑌗𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌨𑍍𑌨𑌿𑌨𑍁𑌂
𑌬𑍍𑌰𑍀𑌤𑍁𑌞𑍍𑌜𑍇𑌯𑌗𑌲𑍇𑌨𑍁 𑌨𑍀𑌕𑍋𑌀𑌰𑌼𑌕𑍁 𑌦𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌿𑌞𑍍𑌜𑌮𑍍𑌪𑌗𑌾ఁ𑌜𑌾𑌲 𑌨𑌾
𑌚𑍇𑌤𑌨𑍍 𑌰𑍋𑌕𑌟 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁𑌮𑍋𑌀𑌤𑍍𑌤𑌵𑍇𑌀𑌰𑌼𑌤𑍁𑌞𑍍𑌜𑍀𑌕𑌾𑌕𑍁 𑌨𑌾𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌯𑍇
𑌰𑍀𑌤𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌕𑌿ఁ𑌕 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌜𑍂𑌡𑌗𑌲𑍁𑌗𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 8 ॥
𑌆𑌲𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌡𑍍𑌡𑌲𑍁 𑌦𑌲𑍍𑌲𑌿𑌦𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑍁𑌲𑍁 𑌧𑌨𑌮𑍍𑌬𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌂
𑌬𑍇𑌲𑌾 𑌨𑌾𑌮𑍇𑌀𑌡 𑌗𑌟𑍍𑌟𑌿𑌨𑌾𑌡𑌵𑌿𑌕 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇𑌵𑍇𑌲ఁ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌿
𑌰𑍍𑌮𑍂𑌲𑌮𑍍𑌬𑍈𑌨 𑌮𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍋 𑌨𑍇𑌀𑌗𑌡𑍁 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑍋𑌹𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌲𑍋ఁ 𑌗𑍍𑌰𑍁𑌙𑍍𑌕𑌿 𑌯𑍀
𑌶𑍀𑌲𑌾𑌮𑌾𑌲𑌪𑍁 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌤 𑌨𑍇𑌀𑌟𑍍𑌲𑍁𑌡𑌿𑌪𑍇𑌀𑌦𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 9 ॥
𑌨𑌿𑌪𑍍𑌪𑍈 𑌪𑌾𑌤𑌕𑌤𑍂𑌲𑌶𑍈𑌲 𑌮𑌡𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌨𑍀𑌨𑌾𑌮𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌮𑌾𑌨𑌵𑍁𑌲𑍍
𑌤𑌪𑍍𑌪𑌨𑍍 𑌦𑌵𑍍𑌵𑍁𑌲 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌨 𑌨𑌨𑍍𑌤𑌕 𑌭𑍁𑌜𑌾𑌦𑌰𑍍𑌪𑍋𑌦𑍍𑌧𑌤𑌕𑍍𑌲𑍇𑌶𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌤𑌪𑍍𑌪𑍁𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑍁𑌨𑍁 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍁 𑌲𑍗𑌦𑍁 𑌰𑌵𑌿 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍍𑌮𑌹𑌾𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑍁𑌲𑍍
𑌚𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌦𑌮𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕 𑌶𑌙𑍍𑌕 𑌵𑌲𑍇𑌀𑌨𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 10 ॥
𑌵𑍀𑌡𑍇𑌀𑌮𑍍𑌬𑌬𑍍𑌬𑌿𑌨 𑌯𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍁𑌂 𑌦𑌮 𑌨𑍁𑌤𑍁𑌲𑍍 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌨𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍁𑌮𑍍𑌬𑍋𑌀𑌟𑍍𑌟𑌲𑍋ఁ
𑌗𑍂𑌡𑍁𑌨𑍍𑌨𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍁 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌪𑍈𑌕𑍋𑌀𑌨𑍍𑌨𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍁𑌂 𑌗𑌾𑌯𑌕𑍁𑌲𑍍
𑌪𑌾𑌡𑌙𑍍𑌗 𑌵𑌿𑌨𑍁𑌨𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍁𑌨𑍍 𑌜𑍇𑌀𑌲ఁ𑌗𑍁 𑌦𑌮𑍍𑌭𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌣𑌨
𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌸𑌕𑍍𑌤𑍁𑌲 𑌨𑍇𑌮𑌿 𑌚𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑌵𑌲𑍇𑌀𑌨𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 11 ॥
𑌨𑌿𑌨𑍁 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌮𑍍𑌪𑌗 𑌨𑌾𑌪𑌦𑌲𑍍 𑌵𑍋𑌀𑌡𑌮𑌨𑍀 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌂 𑌬𑌬𑍍𑌬𑌨𑍀
𑌜𑌨𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡𑌨𑌨𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁 𑌡𑌨𑌨𑍀 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌮𑍋𑌹𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌪𑍈
𑌕𑍋𑌀𑌨𑌨𑍀 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑍁 𑌗𑌲𑍍𑌗𑌨𑍀 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌗𑌨𑍁𑌲𑍍 𑌗𑍁𑌨𑍍𑌦𑌿𑌮𑍍𑌪𑌨𑍀 𑌮𑍇𑌲𑍁𑌵
𑌚𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌰𑌾𑌨𑍀 𑌯𑌵𑌿 𑌨𑌾𑌕𑍁 𑌭𑍂𑌷𑌣𑌮𑍁𑌲𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 12 ॥
𑌏 𑌵𑍇𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌬𑌠𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀 𑌲𑍂𑌤 𑌭𑍁𑌜𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌬𑍇𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌲𑍍𑌸𑍂𑌚𑍇𑌀 𑌦𑌾
𑌨𑍇 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌭𑍍𑌯𑌸𑌨𑌮𑍍𑌬𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌚𑍇𑌀ఁ 𑌗𑌰𑌿 𑌚𑍇𑌀𑌞𑍍𑌚𑍇𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌮𑍂𑌹𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀 𑌬𑍋
𑌧𑌾𑌵𑌿𑌰𑍍𑌭𑌾𑌵𑌨𑌿𑌦𑌾𑌨𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌚𑌦𑍁𑌵𑍁𑌲𑌯𑍍𑌯𑌾! 𑌕𑌾𑌵𑍁! 𑌮𑍀𑌪𑌾𑌦𑌸𑌂
𑌸𑍇𑌵𑌾𑌸𑌕𑍍𑌤𑌿𑌯𑍇𑌀 𑌕𑌾𑌕 𑌜𑌨𑍍𑌤𑍁𑌤𑌤𑌿𑌕𑌿𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 13 ॥
𑌕𑌾𑌯𑌲𑍍 𑌗𑌾𑌚𑍇𑌀 𑌵𑌧𑍂𑌨𑌖𑌾𑌗𑍍𑌰𑌮𑍁𑌲𑌚𑍇 𑌗𑌾𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋𑌜𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌰𑌾𑌯𑌨𑍍 𑌰𑌾𑌪𑌡𑍇𑌀 𑌰𑌼𑍋𑌀𑌮𑍍𑌮𑍁 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌧 𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌕𑍍𑌲𑍇𑌶𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌚𑍇
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌯𑌂 𑌬𑌾𑌯𑍇𑌀𑌨𑍁 𑌬𑌟𑍍𑌟𑌗𑌟𑍍𑌟𑍇𑌀 𑌦𑌲𑌚𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑌨𑍍 𑌰𑍋𑌤 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌮𑍇ఁ
𑌜𑍇𑌯𑌞𑍍𑌜𑌾𑌲 𑌵𑌿𑌰𑌕𑍍𑌤𑍁ఁ 𑌜𑍇𑌯ఁ𑌗𑌦𑌵𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 14 ॥
𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇𑌰𑍂𑌪𑌮𑍁𑌗𑌾 𑌭𑌜𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌦𑌿𑌲𑍋 𑌨𑍀𑌰𑍂𑌪𑍁 𑌮𑍋𑌕𑌾𑌲𑍋𑌀 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀
𑌚𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌕𑍁𑌞𑍍𑌚𑌮𑍁 𑌮𑍇𑌕𑌪𑍇𑌀𑌣𑍍𑌟𑌿𑌕𑌯𑍋𑌀 𑌯𑍀 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑌮𑍁𑌲𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑌿 𑌨𑌾
𑌕𑌨𑍍𑌨𑌾𑌰 𑌨𑍍𑌭𑌵𑌦𑍀𑌯𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌗𑍁𑌣𑌾 𑌕𑌾𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑌾 𑌜𑍂𑌪𑌵𑍇
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑍀𑌰𑍇𑌜𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌮𑌤𑍍𑌤𑌮𑌧𑍁𑌪𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 15 ॥
𑌨𑌿𑌨𑍁 𑌨𑌾𑌵𑌾ఁ𑌕𑌿𑌲𑌿 𑌗𑌾𑌵𑍁𑌮𑌣𑍍𑌟𑌿𑌨𑍋𑌀 𑌮𑌰𑍁𑌨𑍍𑌨𑍀𑌲𑌾𑌕𑌾𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿ఁ 𑌗𑍁𑌂
𑌟𑍇𑌀𑌨 𑌪𑍋𑌀𑌮𑍍𑌮𑌣𑍍𑌟𑌿𑌨𑍋𑌀 𑌯𑍇𑌀𑌙𑍍𑌗𑌿𑌲𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿 𑌤𑌿𑌨𑍁 𑌤𑌿𑌣𑍍𑌟𑍇ఁ𑌗𑌾𑌨𑌿 𑌕𑌾𑌦𑌣𑍍𑌟𑌿𑌨𑍋
𑌨𑌿𑌨𑍁 𑌨𑍇𑌀𑌮𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑌗 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌸𑍁𑌜𑌨𑌾𑌨𑍀𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ𑌜𑍇
𑌸𑌿𑌨 𑌨𑌾𑌵𑌿𑌨𑍍𑌨𑌪𑌮𑍇𑌲 𑌗𑍈𑌕𑍋𑌀𑌨𑌵𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 16 ॥
𑌰𑌼𑌾𑌲𑌨𑍍 𑌰𑌼𑍁𑌵𑍍𑌵𑌗ఁ 𑌜𑍇𑌤𑍁𑌲𑌾𑌡𑌵𑍁 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌾! 𑌰𑌮𑍍𑌮𑍁 𑌰𑌮𑍍𑌮𑍍𑌞𑍍𑌚𑍁𑌨𑍇ఁ
𑌜𑌾𑌲𑌨𑍍 𑌜𑌮𑍍𑌪𑌙𑍍𑌗 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁 𑌨𑍍𑌦𑌿𑌵𑌿𑌯𑌙𑍍𑌗𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑌨𑍇ఁ 𑌗𑌾𑌨𑍁 𑌨𑌾
𑌶𑍀𑌲𑌂 𑌬𑍇𑌮𑌨𑌿 𑌚𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑌨𑍁𑌨𑍍𑌨𑌦𑌿ఁ𑌕 𑌨𑍀 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌾 𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌮𑍋
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌪𑌤𑌿𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌯𑍁𑌗𑌲𑌾! 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 17 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍁𑌲𑍍 𑌮𑌤𑍍𑌤𑍁𑌲𑍁 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌸𑍇𑌵 𑌨𑌰𑌕𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌚𑍍𑌚𑍁𑌨𑌂
𑌭𑍋𑌜𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌚𑌤𑍁𑌰𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌨𑌤𑍁𑌰𑌗𑍀 𑌭𑍂𑌷𑌾𑌦𑍁 𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑍍𑌯𑌧𑌾
𑌬𑍀𑌜𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍍 𑌤𑌦𑌪𑍇𑌕𑍍𑌷 𑌚𑌾𑌲𑍁 𑌮𑌰𑌿𑌤𑍃𑌪𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌬𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌿𑌨𑍍 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌲
𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌜𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑍍𑌪𑌰𑌿𑌣𑌾𑌮 𑌮𑌿𑌮𑍍𑌮𑍁 𑌦𑌯𑌤𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 18 ॥
𑌨𑍀𑌰𑍂𑌪𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌦𑌲𑌮𑍍𑌪ఁ𑌗𑌾ఁ 𑌦𑍁𑌦𑌮𑍋𑌀𑌦𑌲𑍍 𑌨𑍇𑌗𑌾𑌨 𑌨𑍀𑌵𑍈𑌨𑌚𑍋
𑌰𑌾𑌰𑌾 𑌰𑌮𑍍𑌮𑌨𑌿 𑌯𑌞𑍍𑌚𑍁ఁ 𑌜𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑌵𑍁 𑌪𑍃𑌧𑌾𑌰𑌮𑍍𑌭𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑌿𑌙𑍍𑌕𑍇𑌟𑌿𑌕𑌿𑌨𑍍!
𑌨𑍀𑌰 𑌨𑍍𑌮𑍁𑌮𑍍𑌪𑍁𑌮𑍁 𑌪𑌾𑌲 𑌮𑍁𑌮𑍍𑌪𑍁 𑌮𑌿ఁ𑌕 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇 𑌨𑌮𑍍𑌮𑌿𑌨𑌾ఁ𑌡𑌂 𑌜𑍁𑌮𑍀
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌦𑍍𑌮𑌯𑍁𑌗𑌲𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 19 ॥
𑌨𑍀𑌕𑍁 𑌨𑍍𑌮𑌾𑌂𑌸𑌮𑍁 𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌯𑍇𑌨𑌿 𑌕𑌰𑌼𑌵𑌾 𑌨𑍀𑌚𑍇𑌤 𑌲𑍇𑌡𑍁𑌣𑍍𑌡ఁ𑌗𑌾ఁ
𑌜𑍋𑌕𑍈𑌨𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌕𑍁𑌠𑌾𑌰𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡 𑌨𑌨𑌲 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡 𑌨𑍀𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡ఁ𑌗𑌾
𑌬𑌾𑌕𑌂 𑌬𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪 𑌘𑌟𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌚𑍇𑌤𑌿𑌪𑍁𑌨𑍁𑌕𑌨𑍍 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌿𑌮𑍍𑌪𑌕𑌾𑌬𑍋𑌯𑌚𑍇ఁ
𑌜𑍇𑌕𑍋𑌀𑌂 𑌟𑍇𑌀𑌙𑍍𑌗𑌿𑌲𑌿𑌮𑌾𑌂𑌸𑌮𑌿𑌟𑍍𑌲𑍁 𑌦𑌗𑍁𑌨𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 20 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍈 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑌿ఁ 𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑍇𑌀ఁ 𑌜𑌨𑍍𑌦𑍁𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌰𑌾𑌰𑌾𑌜𑍈 𑌕𑍁𑌬𑍇𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌦𑍃
𑌗𑍍𑌰𑌾𑌜𑍀𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨ఁ 𑌗𑌾𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌮𑍁 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌾𑌪𑌾𑌲𑍁ఁ 𑌡𑌾𑌮𑌾𑌟𑌨𑍇
𑌯𑌾𑌜𑌿𑌂 𑌗𑍂𑌲𑍇𑌀 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌵𑍁𑌲𑌤𑍋 𑌨𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌶𑌬𑍍𑌧𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌚𑍀
𑌛𑍀 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌨𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑌨𑍁𑌜𑍁𑌮𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 21 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌰𑍍𑌧𑌾𑌤𑍁ఁ𑌡𑍈𑌨𑌚𑍋 𑌨𑍇𑌀𑌚𑌟 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌨𑍇𑌰𑍀𑌤𑌿 𑌨𑌾
𑌨𑌾𑌜𑌾𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯 𑌲𑍇𑌰𑍍𑌪𑌡𑍁𑌨𑍍 𑌸𑍁𑌖𑌮𑍁 𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑌿 𑌕𑍇𑌀𑌟𑍍𑌲𑌬𑍍𑌬𑍁 𑌰𑍂
𑌪𑌾𑌜𑍀𑌵𑌾𑌲𑌿𑌕𑌿 𑌨𑍇𑌦𑌿 𑌦𑌿𑌕𑍍𑌕𑍁 𑌧𑍃𑌤𑌿𑌨𑍀 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍁𑌲𑍍 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌨𑍀
𑌰𑍇𑌜𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍍 𑌭𑌜𑌿𑌯𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌰𑍇𑌤𑍇𑌀𑌰𑌼ఁ𑌗𑍁𑌨𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 22 ॥
𑌤𑌰ఁ𑌗𑌲𑍍 𑌪𑌿𑌪𑍍𑌪𑌲𑌪𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌮𑍇𑌀𑌰𑌼ఁ𑌗𑍁 𑌟𑌦𑍍𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍍 𑌮𑌰𑍁𑌦𑍍𑌦𑍀𑌪𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌕𑌰𑌿𑌕𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑍁 𑌲𑍇𑌀𑌣𑍍𑌡𑌮𑌾𑌵𑍁𑌲 𑌤𑌤𑍁𑌲𑍍 𑌖𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌕𑍀𑌟𑌪𑍍𑌰𑌭𑌲𑍍
𑌸𑍁𑌰𑌵𑍀𑌧𑍀𑌲𑌿𑌖𑌿𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑌸𑍁𑌵𑍁𑌲𑍍 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌪𑌃𑌪𑌿𑌣𑍍𑌡𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌸𑌿𑌰𑍁𑌲𑌨𑍍𑌦𑍇𑌲 𑌮𑌦𑌾𑌨𑍍𑌧𑍁𑌲𑍗𑌦𑍁𑌰𑍁 𑌜𑌨𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 23 ॥
𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁𑌨𑍍𑌨𑌮𑍍𑌮𑌿𑌨 𑌰𑍀𑌤𑌿 𑌨𑌮𑍍𑌮 𑌨𑍋𑌀𑌰𑍁𑌲𑌨𑍍 𑌨𑍀𑌕𑌨𑍍𑌨 𑌨𑌾𑌕𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑌲𑍇
𑌰𑌨𑍍𑌨𑌲𑌮𑍍𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌤𑌲𑍍𑌲𑌿𑌦𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑍁𑌲𑍁 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌨𑍍𑌦𑌾𑌪𑌤𑍍𑌸𑌹𑌾𑌯𑍁𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌨𑌾
𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾! 𑌯𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑌡𑍁 𑌨𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑌿𑌵𑌿𑌷𑌾𑌦𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌧𑌿 𑌦𑌾𑌟𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌯
𑌛𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌸𑍁𑌖𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿ఁ 𑌦𑍇𑌲𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦𑍋𑌀 𑌕𑌦𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 24 ॥
𑌨𑍀 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌂 𑌬𑌡𑌿𑌯𑍁𑌣𑍍𑌡𑌗𑌾ఁ 𑌗𑌲𑌿𑌗𑌿𑌨𑌨𑍍 𑌭𑌿𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌨𑌮𑍇 𑌚𑌾𑌲𑍁 𑌨𑍍
𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌂 𑌬𑌬𑍍𑌬𑌿𑌨 𑌰𑌾𑌜𑌕𑍀𑌟𑌮𑍁𑌲 𑌨𑍇𑌸𑍇𑌵𑌿𑌮𑍍𑌪𑍍ఁ𑌗𑌾𑌨𑍋𑌪 𑌨𑌾
𑌶𑌾𑌪𑌾𑌶𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲ఁ 𑌜𑍁𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍍𑌪𑌕𑍁𑌮𑍁 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌰𑍍𑌧𑌮𑍈 𑌬𑌣𑍍𑌟𑍁𑌗𑌾ఁ
𑌜𑍇𑌪𑌟𑍍𑌟𑌂 𑌦𑌯 𑌗𑌲𑍍𑌗𑍇𑌨𑍇𑌨𑌿 𑌮𑌦𑌿𑌲𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 25 ॥
𑌨𑍀 𑌪𑍇𑌰𑍁𑌨𑍍 𑌭𑌵𑌦𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌤𑍀𑌰𑍍𑌧𑌮𑍁 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑍍𑌯𑍂𑌤 𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑍂𑌲𑌮𑍁𑌨𑍍
𑌨𑍀 𑌪𑌲𑍍𑌲𑍇𑌀𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌮𑍁𑌂 𑌗𑍋𑌀𑌨𑌿𑌕𑌦𑌾 𑌨𑍇 𑌬𑌿𑌡𑍍𑌡𑌨𑍈𑌨𑌾ఁ𑌡 𑌨
𑌨𑍍𑌨𑍀𑌪𑌾𑌟𑌿𑌂 𑌗𑌰𑍁𑌣𑌿𑌮𑍍𑌪𑍁 𑌮𑍋ఁ𑌪 𑌨𑌿ఁ𑌕 𑌨𑍀𑌨𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌕𑌿𑌂 𑌬𑌿𑌡𑍍𑌡𑌗𑌾ఁ
𑌜𑍇𑌪𑌟𑍍𑌟𑌂 𑌦𑌗𑍁ఁ 𑌬𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌮𑌾𑌨ఁ 𑌦𑌗𑌦𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 26 ॥
𑌅𑌮𑍍𑌮𑌾 𑌯𑌯𑍍𑌯 𑌯𑌟𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑌰𑌿𑌨𑌿 𑌨𑍇𑌨𑌨𑍍𑌨𑌨𑍍𑌶𑌿𑌵𑌾! 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁𑌨𑍇
𑌸𑍁𑌮𑍍𑌮𑍀! 𑌨𑍀 𑌮𑌦𑌿ఁ 𑌦𑌲𑍍𑌲𑌿𑌦𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑍁𑌲𑌨𑌟𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑍍𑌜𑍂𑌡ఁ𑌗𑌾ఁ𑌬𑍋𑌕𑍁 𑌨𑌾
𑌕𑌿𑌮𑍍𑌮𑍈ఁ 𑌦𑌲𑍍𑌲𑌿𑌯𑍁ఁ 𑌦𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌿𑌯𑍁𑌨𑍍 𑌗𑍁𑌰𑍁ఁ𑌡𑍁 𑌨𑍀𑌵𑍇 𑌕𑌾𑌕 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌪𑍁𑌂
𑌜𑌿𑌮𑍍𑌮𑌞𑍍𑌜𑍀𑌕𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌗𑌪𑍍𑌪𑌿𑌨 𑌨𑍍𑌗𑌡𑌵𑍁 𑌨𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 27 ॥
𑌕𑍋𑌀𑌡𑍁𑌕𑍁𑌲𑍍 𑌪𑍁𑌟𑍍𑌟 𑌰𑌟𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑍇𑌡𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌕𑍁𑌲𑍍 𑌜𑍀𑌵𑌨𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁𑌲𑍈
𑌕𑍋𑌀𑌡𑍁𑌕𑍁𑌲𑍍 𑌪𑍁𑌟𑍍𑌟𑌰𑍇𑌀 𑌕𑍗𑌰𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍁𑌨 𑌕𑌨𑍇𑌕𑍁𑌲𑍍 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌚𑍇 𑌨𑍇𑌗𑌤𑍁𑌲𑍍
𑌵𑌡𑌸𑍇𑌀𑌂 𑌬𑍁𑌤𑍍𑌰𑍁𑌲𑍁 𑌲𑍇𑌨𑌿 𑌯𑌾 𑌶𑍁𑌕𑍁𑌨𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌬𑌾𑌟𑌿𑌲𑍍𑌲𑍇𑌀𑌨𑍇 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌤𑍁𑌲𑍍!
𑌚𑍇𑌀𑌡𑍁𑌨𑍇 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌪𑌦𑌂 𑌮𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕𑍁𑌨𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 28 ॥
𑌗𑍍𑌰𑌹𑌦𑍋𑌷𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍁 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌨𑍀𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌨𑌾𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌪𑍍𑌰
𑌤𑍍𑌯𑌹𑌮𑍁𑌂 𑌬𑍇𑌰𑍍𑌕𑍋𑌀𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍁𑌲 𑌬𑌾𑌧𑌮𑍍𑌬𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌗𑌾𑌨𑍋𑌪𑍁𑌨𑍇?
𑌦𑌹𑌨𑍁𑌂 𑌗𑌪𑍍𑌪𑌙𑍍𑌗𑌞𑍍𑌜𑌾𑌲𑍁𑌨𑍇 𑌶𑌲𑌭𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑍀 𑌸𑍇𑌵ఁ 𑌜𑍇
𑌸𑌿 𑌹𑌤𑌕𑍍𑌲𑍇𑌸𑍁𑌲𑍁 𑌗𑌾𑌰𑍁𑌗𑌾𑌕 𑌮𑌨𑍁𑌜𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 29 ॥
𑌅𑌡𑍁𑌗𑌮𑍍𑌮𑍋𑌨𑌿𑌕 𑌨𑌨𑍍𑌯𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌰𑌤𑍁𑌲𑌮𑍍𑌬𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌵𑌨𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌿𑌨𑍈
𑌯𑌡𑍁𑌗𑌮𑍍𑌬𑍋𑌯𑌿𑌨 𑌮𑍋𑌦𑍁 𑌨𑍀𑌦𑍁 𑌪𑌦𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌰𑌾𑌧𑌕𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑌿𑌯𑍁
𑌨𑍍𑌨𑍇𑌀𑌡𑌕𑍁 𑌨𑍍𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌭𑌜𑌿𑌮𑍍𑌪𑌙𑍍𑌗𑌾ఁ𑌗𑌨𑌿𑌯𑍁 𑌨𑌾𑌕𑍇𑌲𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌪𑍇𑌕𑍍𑌷 𑌕𑍋
𑌰𑍇𑌀𑌡𑌿 𑌦𑌿𑌙𑍍𑌕𑍇𑌮𑌿 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌮𑍇𑌀 𑌤𑌗𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 30 ॥
𑌮𑌦𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌮𑍁 𑌲𑌨𑍍𑌦𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲 𑌹𑌰𑍁𑌲𑍍 𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌮𑍁 𑌲𑍍𑌪𑌲𑍍𑌲𑌕𑍁𑌲𑍍
𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌲𑍍 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌦𑍁𑌕𑍂𑌲𑌮𑍁 𑌲𑍍𑌪𑌰𑌿𑌮𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍍𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌮𑍀ఁ𑌜𑌾𑌲𑍁𑌨𑍇?
𑌮𑌦𑌿𑌲𑍋 𑌵𑍀𑌨𑌿 𑌨𑌪𑍇𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌸𑌿 𑌨𑍃𑌪𑌧𑌾𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌦𑍇𑌶𑌮𑍍𑌬𑍁ఁ 𑌗𑌾
𑌚𑌿 𑌦𑌿𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍍 𑌵𑍃𑌧𑌪𑍁𑌤𑍍𑌤𑍁𑌰𑌜𑍍𑌞𑍁𑌲𑌕𑌟𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 31 ॥
𑌰𑍋𑌸𑍀 𑌰𑍋𑌯𑌦𑍁 𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀𑌜𑌨𑍁𑌲 𑌤𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑍋𑌰𑍁𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌨𑍍
𑌪𑌾𑌸𑍀 𑌪𑌾𑌯𑌰𑍁 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌜𑌨 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌾𑌲𑌤𑌲𑍍
𑌕𑍋𑌸𑍀 𑌕𑍋𑌯𑌦𑍁 𑌨𑌾𑌮𑌨𑌂 𑌬𑌕𑌟 𑌨𑍀𑌕𑍁𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌗𑌾 𑌸𑌤𑍍 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌲𑍍
𑌚𑍇𑌸𑍀 𑌚𑍇𑌯𑌦𑍁 𑌦𑍀𑌨𑌿 𑌤𑍍𑌰𑍁𑌲𑍍𑌲𑌣𑌪𑌵𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 32 ॥
𑌏𑌀𑌨𑍍𑌨𑍇𑌲𑍍𑌲𑍁𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌨𑍇𑌮𑌿 𑌗𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌨𑌿ఁ𑌕𑌨𑍇𑌨𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦𑌨𑍍
𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌭𑌜𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦 𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍁𑌪𑌮𑍋𑌨𑍍𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌮𑍋𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌾
𑌕𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑌣𑍍𑌡𑌬𑍍𑌬𑍇𑌀𑌡𑍁 𑌨𑍍𑌨𑍍𑌤𑌕𑌾𑌲𑌮𑌿ఁ𑌕 𑌨𑍇𑌨𑌿𑌟𑍍𑌲𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌨𑍇𑌮𑌯𑍍𑌯𑍇𑌀𑌡𑌿𑌂?
𑌜𑌿𑌨𑍍𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌚𑍍𑌚𑌕 𑌨𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌨𑍇𑌲𑍁𑌕𑍋𑌀𑌲𑌵𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 33 ॥
𑌚𑌾𑌵𑌂 𑌗𑌾𑌲𑌮𑍁 𑌚𑍇𑌰𑍁𑌵𑍗 𑌟𑍇𑌀𑌰𑌼𑌿ఁ𑌗𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌜𑌾𑌲𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ𑌗𑌾 𑌲𑍇𑌕 𑌨
𑌨𑍍𑌨𑍇𑌀𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌚𑌿𑌕𑌿𑌤𑍍𑌸ఁ 𑌬𑍍𑌰𑍋𑌵ఁ𑌗𑌲ఁ𑌡𑍋 𑌯𑍇𑌮𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌨𑍋
𑌏 𑌵𑍇𑌲𑍍𑌪𑍁𑌲𑍍 𑌕𑍃𑌪ఁ𑌜𑍂𑌤𑍁𑌰𑍋 𑌯𑌨𑍁𑌚𑍁 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑌿𑌨𑍍𑌤𑍈𑌨ఁ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ𑌡𑌾
𑌜𑍀𑌵𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌾𑌧𑍍𑌧𑌮𑍁ఁ 𑌜𑍇𑌸𑌿𑌕𑍋𑌀𑌨𑍍𑌨 𑌯𑌤𑌿𑌯𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 34 ॥
𑌦𑌿𑌨𑌮𑍁𑌂 𑌜𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑍁𑌲𑍋 𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌮𑍁𑌖𑌰𑍀 𑌤𑍀𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑍇𑌶𑌾𑌮𑍍𑌰𑌕𑌾
𑌨𑌨𑌮𑌧𑍍𑌯𑍋𑌪𑌲 𑌵𑍇𑌦𑌿𑌕𑌾𑌗𑍍𑌰𑌮𑍁𑌨 𑌨𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌂 𑌬𑌙𑍍𑌕𑌜𑌾
𑌨𑌨𑌨𑌿𑌷𑍍𑌥 𑌨𑍍𑌨𑍁𑌨𑍁ఁ 𑌜𑍂𑌡ఁ 𑌗𑌨𑍍𑌨𑌨𑌦𑌿𑌵𑍋 𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌵𑌿𑌲𑌾
𑌸𑌿𑌨𑌿𑌮𑌾𑌯𑌾𑌨𑌟𑌨𑌲𑍍 𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑌗𑍁𑌨𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 35 ॥
𑌆𑌲𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑍍𑌮𑍇𑌀𑌡ఁ 𑌗𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌦𑌾𑌨𑌿𑌕𑌿 𑌨𑌵𑌤𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑌿ఁ 𑌗𑌲𑍍𑌪𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌤
𑌦𑍍𑌭𑌾𑌲𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤𑌮𑍁 𑌨𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿𑌪𑍁𑌚𑍍𑌚𑍁𑌟𑌨𑍁 𑌸𑌮𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑌾𑌵𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌯𑌾
𑌮𑌾𑌲𑌰𑍍𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌂 𑌬𑌨𑍇𑌀𑌡𑌿 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌂 𑌗𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑌰𑌼𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌿𑌪𑍍𑌪ఁ𑌗𑌾ఁ
𑌸𑍀𑌲𑌨𑍍𑌸𑍀𑌲 𑌯𑌮𑌰𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌟𑍍𑌲𑍋𑌀𑌸ఁ𑌗𑌿𑌤𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 36 ॥
𑌤𑌨𑍁𑌵𑍇 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍁𑌗𑌾 𑌨𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌚𑍁 𑌮𑌦𑌿𑌲𑍇𑌦𑌾 𑌚𑌚𑍍𑌚𑌿 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌿𑌮𑍍𑌪𑌕𑍁𑌂
𑌡 𑌨𑍁𑌪𑌾𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌘𑌟𑌿𑌮𑍍𑌪𑍁 𑌮𑌾𑌗𑌤𑍁𑌲 𑌰𑍇𑌀𑌣𑍍𑌟 𑌨𑍍𑌨𑍇𑌰𑍍𑌪𑍁 𑌲𑍇𑌕𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌲𑍇
𑌦𑌨𑌿 𑌨𑌾𑌕𑌿𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡 𑌚𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑍁 𑌚𑍇𑌯ఁ𑌗𑌲 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌸𑌂𑌸𑍇𑌵ఁ 𑌜𑍇
𑌸𑌿 𑌨𑌿𑌨𑍁𑌂 𑌗𑌾𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦ఁ𑌗𑌾𑌕 𑌕𑌾𑌲𑌮𑍁𑌨𑌨𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 37 ॥
𑌪𑌦𑍁𑌨𑌾𑌲𑍍𑌗𑍇𑌲𑍇𑌀 𑌮𑌹𑌾𑌯𑍁𑌗𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍋𑌀𑌕 𑌭𑍂𑌪𑌾𑌲𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁; 𑌚𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀 𑌨
𑌯𑍍𑌯𑍁𑌦𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌚𑌲𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿 𑌨𑌾𑌜𑍍𑌞 𑌨𑍋𑌀𑌕ఁ 𑌡𑌾𑌯𑍁𑌷𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑍈 𑌵𑍀𑌰𑌿𑌯
𑌭𑍍𑌯𑍁𑌦𑌯𑌂 𑌬𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑌰𑍁 𑌚𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪ఁ𑌗𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌰𑍋𑌀 𑌯𑌲𑍍𑌪𑍁𑌲𑍍𑌮𑌤𑍍𑌤𑍁𑌲𑍈 𑌯𑍇𑌲 𑌚
𑌚𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍁𑌲 𑌮𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑌕𑍍𑌕𑌟𑌕𑌟𑌾! 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 38 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌨𑌨𑍍𑌤𑌨𑍇𑌀 𑌪𑍋𑌵𑍁𑌨𑌾 𑌕𑍃𑌪𑌯𑍁 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑍍𑌬𑌾𑌭𑌿𑌜𑌾𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌵𑌿
𑌦𑍍𑌯𑌾𑌜𑌾𑌤𑌕𑍍𑌷𑌮 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌭𑌾𑌷𑌣𑌮𑍁 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑌂𑌰𑌕𑍍𑌷𑌯𑍁𑌨𑍍
𑌸𑍗𑌗𑌨𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍𑌬𑍇𑌀𑌰𑌼𑍁𑌙𑍍𑌗𑌟𑌯𑍁 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑌾𑌕𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌦𑍁
𑌰𑍍𑌬𑍀𑌜𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌥𑍁𑌲𑍁 𑌗𑌾ఁ 𑌗𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑌲𑌦𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 39 ॥
𑌮𑍁𑌨𑍁 𑌨𑍀𑌚𑍇 𑌨𑌪𑌵𑌰𑍍𑌗𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌪𑌦𑌵𑍀 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌾𑌭𑌿𑌷𑍇𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑌾𑌂
𑌚𑌿𑌨 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌨𑍇𑌨𑍁 𑌨𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌸𑌰𑌿𑌵𑍋 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌚𑍂𑌡𑌙𑍍𑌗 𑌨𑍇𑌀
𑌟𑍍𑌲𑌨𑌿𑌨𑌂 𑌗𑍀𑌟𑌫𑌣𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌪𑍋𑌤𑌮𑌦𑌵𑍇 𑌦𑌣𑍍𑌡𑍋𑌗𑍍𑌰𑌹𑌿𑌂𑌸𑌾𑌵𑌿𑌚𑌾
𑌰𑌿𑌨𑌿 𑌗𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾ఁ 𑌨𑌿𑌨𑍁 𑌗𑌾𑌨ఁ𑌗𑌾𑌕 𑌮𑌦𑌿𑌲𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 40 ॥
𑌪𑌵𑌮𑌾𑌨𑌾𑌶𑌨𑌭𑍂𑌷𑌣𑌪𑍍𑌰𑌕𑌰𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌭𑌦𑍍𑌰𑍇𑌭𑌚𑌰𑍍𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌾-
𑌟𑌵𑌿𑌕𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁ఁ 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍈 𑌭𑍁𑌗𑌹𑌶𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾𑌲𑌾𑌤𑌵𑍀𑌚𑌾𑌰𑍁𑌲𑌨𑍍
𑌭𑌵𑌦𑍁𑌃𑌖𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲ఁ 𑌬𑌾𑌪𑍁 𑌟𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪𑍁ఁ 𑌜𑍇𑌀𑌲ఁ𑌦𑌿𑌮𑍍𑌬𑌾𑌟𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌕𑍈𑌵𑌲𑍍𑌯𑌮𑌿-
𑌚𑍍𑌚𑌿 𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌟 𑌕𑍇𑌮𑌿 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 41 ॥
𑌅𑌮𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌲 𑌰𑌮𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑌂 𑌜𑍇𑌀𑌡𑌦𑍁 𑌮𑍋𑌹𑌂 𑌬𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑍁𑌨𑍍 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌪-
𑌟𑍍𑌟𑌮𑍁 𑌸𑌿𑌧𑍍𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌨𑌾𑌸 𑌦𑍀𑌰𑌼𑌦𑍁 𑌨𑌿𑌰𑍂𑌢𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋-
𑌕𑌮𑍁𑌲 𑌨𑍍𑌮𑍍𑌰𑌿𑌙𑍍𑌗𑌿𑌨 𑌮𑌾𑌨 𑌦𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁ఁ 𑌗𑌲 𑌸𑍗-𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌬𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌨𑍀𑌸𑍇𑌵ఁ 𑌜𑍇-
𑌸𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌪𑌾𑌤𑌕𑌵𑌾𑌰𑌿𑌰𑌾𑌶𑌿ఁ 𑌗𑌡𑌤𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 42 ॥
𑌚𑌨𑍁𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂 𑌗𑌨𑌿 𑌯𑍇𑌦𑍍𑌚𑍁𑌵𑌾𑌰𑍁 𑌜𑌮𑍁ఁ𑌡𑌾 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑌾 𑌵𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌮𑍇
𑌮𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑌮𑍍𑌬𑌿ఁ𑌕 𑌲𑍇𑌦𑍁 𑌨𑌮𑍍𑌮𑌮𑌨𑌿 𑌤𑌾𑌰𑌾𑌵𑍇𑌲 𑌨𑌾𑌰𑍇𑌵𑍁𑌨𑌨𑍍
𑌮𑍁𑌨𑍁ఁ𑌗𑌮𑍍𑌬𑍋𑌵𑍁𑌚𑍁 𑌬𑌾𑌸 𑌸𑍇𑌯𑍁𑌟 𑌸𑍁𑌮𑍀 𑌮𑍁𑌮𑍍𑌮𑌾𑌟𑌿𑌕𑌿𑌂 𑌜𑍂𑌡𑌗𑌾ఁ
𑌜𑍇𑌀𑌨𑌟𑍁 𑌲𑍍𑌗𑌾𑌨𑌰𑍁 𑌦𑍀𑌨𑌿𑌭𑌾𑌵𑌮𑌿𑌦𑌿𑌵𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 43 ॥
𑌭𑌵𑌦𑍁𑌃𑌖𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍁 𑌰𑌾𑌜𑌕𑍀𑌟𑌮𑍁𑌲 𑌨𑍇𑌬𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑌂 𑌬𑌾𑌯𑍁𑌨𑍇
𑌭𑌵𑌦𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌚𑍇𑌤ఁ𑌗𑌾𑌕 𑌵𑌿𑌲𑌸𑌦𑍍𑌬𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍁𑌧𑌾𑌕𑍍𑌲𑍇𑌶𑌦𑍁
𑌷𑍍𑌟𑌵𑌿𑌧𑍁𑌲𑍍𑌮𑌾𑌨𑍁𑌨𑍇𑌀 𑌚𑍂𑌡 𑌮𑍇ఁ𑌕𑌮𑍇𑌀𑌡𑌚𑌣𑍍𑌟𑌨𑍍𑌦𑌲𑍍𑌲𑌿 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌦𑍍𑌬
𑌷𑍍𑌥𑌿𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌨𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿 𑌚𑌣𑍍𑌟ఁ𑌬𑌲𑍇𑌀 𑌨𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 44 ॥
𑌪𑌵𑌿 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌮𑍍𑌬𑌗𑍁 𑌨𑌗𑍍𑌨𑌿 𑌮𑌞𑍍𑌚𑌗𑍁 𑌨𑌕𑍂𑌪𑌾𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌭𑍂𑌮𑍀𑌸𑍍𑌥𑌲𑌂
𑌬𑌵𑍁 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌂 𑌡𑌤𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍁ఁ𑌡𑍗 𑌵𑌿𑌷𑌮𑍁 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌹𑌾𑌰𑌮𑍗 𑌨𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨ఁ𑌗𑌾
𑌨𑌵𑌨𑍀𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌿𑌲𑍋𑌪𑌲𑌨𑍍 𑌶𑌿𑌵 𑌶𑌿𑌵𑍇 𑌤𑍍𑌯𑌾𑌭𑌾𑌷𑌣𑍋𑌲𑍍𑌲𑌾𑌸𑌿𑌕𑌿𑌨𑍍
𑌶𑌿𑌵 𑌨𑍀 𑌨𑌾𑌮𑌮𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑌶𑍍𑌯𑌕𑌰𑌮𑍗 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 45 ॥
𑌲𑍇𑌵𑍋 𑌕𑌾𑌨𑌲ఁ 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌮𑍂𑌲𑌫𑌲𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌲𑍇𑌵𑍋 𑌗𑍁𑌹𑌲𑍍 𑌤𑍋𑌯𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌲𑍇𑌵𑍋 𑌯𑍇𑌰𑌼𑍁𑌲ఁ 𑌬𑌲𑍍𑌲𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌰𑌣𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌲𑍇𑌵𑍋 𑌸𑌦𑌾 𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌲𑍋
𑌲𑍇𑌵𑍋 𑌨𑍀𑌵𑍁 𑌵𑌿𑌰𑌕𑍍𑌤𑍁𑌲 𑌨𑍍𑌮𑌨𑍁𑌪 𑌜𑌾𑌲𑌿𑌂 𑌬𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿 𑌭𑍂𑌪𑌾𑌲𑍁𑌰𑌨𑍍
𑌸𑍇𑌵𑌲𑍍 𑌸𑍇𑌯ఁ𑌗ఁ 𑌬𑍋𑌦𑍁 𑌰𑍇𑌲𑍋𑌀𑌕𑍋𑌀 𑌜𑌨𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 46 ॥
𑌮𑍁𑌨𑍁 𑌨𑍇ఁ 𑌬𑍁𑌟𑍍𑌟𑌿𑌨 𑌪𑍁𑌟𑍍𑌟𑍁 𑌲𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑌿 𑌗𑌲𑌵𑍋 𑌮𑍋𑌹𑌮𑍍𑌬𑍁𑌚𑍇 𑌨𑌨𑍍𑌦𑍁ఁ𑌜𑍇
𑌸𑌿𑌨 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌵𑍁 𑌲𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑌿 𑌗𑌲𑌵𑍋 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑌨𑍍 𑌗𑌾𑌨 𑌨𑍀
𑌜𑌨𑌨𑌮𑍍𑌬𑍇 𑌯𑌨𑌿 𑌯𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌵𑌾𑌡 𑌨𑌿𑌦𑌿𑌯𑍇 𑌚𑌾𑌲𑌿𑌮𑍍𑌪𑌵𑍇 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁ఁ 𑌗𑍋𑌀
𑌲𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌕𑍁𑌂 𑌗𑍃𑌪𑌾𑌰𑌤𑍁ఁ𑌡𑌵𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 47 ॥
𑌤𑌨𑍁 𑌵𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕 𑌧𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿 𑌨𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌨𑌨𑍁 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑌨𑍍 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍋𑌗𑌦𑍀
𑌪𑌨𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌦𑍁𑌲ఁ 𑌬𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡 𑌨𑌨𑍁𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌯𑌾
𑌵𑍇𑌀𑌨𑍁𑌕𑌨𑍍 𑌨𑍀𑌪𑌦𑌪𑌦𑍍𑌮𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌦𑌲ఁ𑌚𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑍍𑌬𑍁ఁ 𑌬𑌾
𑌸𑌿𑌨 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌨𑍁𑌣𑍍𑌡ఁ𑌜𑍇𑌯𑌙𑍍𑌗𑌦𑌵𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 48 ॥
𑌮𑌲𑌭𑍂𑌯𑌿𑌷𑍍𑌟 𑌮𑌨𑍋𑌜𑌧𑌾𑌮𑌮𑍁 𑌸𑍁𑌷𑍁𑌮𑍍𑌨𑌾𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌮𑍋 𑌯𑌾𑌰𑍁 𑌕𑍁𑌂
𑌡𑌲𑌿𑌯𑍋 𑌪𑌾𑌦𑌕𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌯𑍁𑌗𑍍𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍁 𑌷𑌟𑍍𑌕𑌞𑍍𑌜𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍋 𑌮𑍋𑌮𑍁 𑌦𑌾
𑌜𑌲𑌜𑌮𑍍𑌬𑍋 𑌨𑌿𑌟𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑌲𑌯𑍋 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌯𑍋𑌗𑌮𑍍𑌬𑍋𑌀 𑌗𑌾
𑌸𑌿𑌲𑌿 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁𑌰𑍁 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌲𑌨𑍍 𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌜𑌨𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 49 ॥
𑌜𑌲𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍍 𑌰𑌸𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌨𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌵𑌾𑌚𑌾𑌬𑌨𑍍𑌧𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌮𑍁
𑌲𑍍𑌕𑌲𑌶𑌬𑍍𑌧𑌧𑍍𑌵𑌨𑍁 𑌲𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰 𑌮𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍁 𑌲𑍍𑌮𑍇𑌀𑌰𑌼𑍁𑌂
𑌗𑍁𑌲𑍁 𑌨𑍈𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌮𑍁 𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍀 𑌮𑌹𑌿𑌮𑌗𑌾ఁ 𑌗𑍋𑌀𑌲𑍍𑌤𑍁𑌨𑍍𑌨𑌿𑌨𑍁𑌨𑍍 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑌂
𑌜𑌿𑌲 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌚𑌨 𑌗𑍂𑌰𑍍𑌚𑌿 𑌨𑍇𑌰𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 50 ॥
𑌏𑌲𑍀𑌲 𑌨𑍍𑌨𑍁𑌤𑌿𑌯𑌿𑌮𑍍𑌪𑌵𑌚𑍍𑌚𑍁 𑌨𑍁𑌪𑌮𑍋𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑌾𑌧𑍍𑌵𑌨𑌿𑌵𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑍍𑌯𑌶
𑌬𑍍𑌧𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌭𑌾𑌷𑌲 𑌕𑌲𑌭𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍈𑌨 𑌨𑍀𑌰𑍂𑌪𑌮𑍁𑌂
𑌜𑌾𑌲𑍁ఁ𑌜𑌾𑌲𑍁ఁ 𑌗𑌵𑌿𑌤𑍍𑌵𑌮𑍁𑌲𑍍𑌨𑌿𑌲𑍁𑌚𑍁𑌨𑍇 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌚𑍋
𑌚𑍀! 𑌲𑌜𑍍𑌜𑌿𑌮𑍍𑌪𑌰𑍁𑌗𑌾𑌕 𑌮𑌾𑌦𑍃𑌶𑌕𑌵𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 51 ॥
𑌪𑌾𑌲𑍁𑌂 𑌬𑍁𑌵𑍍𑌵𑌯𑍁ఁ 𑌬𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑍇𑌀𑌦𑌂 𑌗𑍁𑌡𑍁𑌵𑌰𑌾 𑌪𑌾𑌪𑌨𑍍𑌨 𑌰𑌾 𑌯𑌨𑍍𑌨 𑌲𑍇
𑌲𑍇𑌲𑍇𑌀𑌮𑍍𑌮𑌨𑍍𑌨 𑌨𑌰𑌣𑍍𑌟𑌿𑌪𑌣𑍍𑌡𑍍𑌲𑍁ఁ 𑌗𑍋𑌀𑌨𑌿 𑌤𑍇𑌲𑍇𑌕𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌨𑍇𑌨𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑌨𑌂
𑌟𑍇 𑌲𑌾𑌲𑌿𑌮𑍍𑌪𑌰𑍇 𑌤𑌲𑍍𑌲𑌿𑌦𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑍁𑌲𑌪𑍁 𑌡𑌟𑍍𑌲𑍇 𑌤𑍇𑌀𑌚𑍍𑌚𑌿 𑌵𑌾𑌤𑍍𑌸𑌲𑍍𑌯 𑌲
𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌲𑍀𑌲𑌾𑌵𑌚𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌂 𑌗𑍁𑌡𑍁𑌪𑌰𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 52 ॥
𑌕𑌲𑌲𑌞𑍍𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌶𑌕𑍁𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌯𑍋𑌗𑌂 𑌬𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌸𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌂
𑌬𑍁 𑌲𑌟𑌞𑍍𑌚𑍁𑌂 𑌦𑍇𑌀𑌵𑍁𑌲𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌮𑌨𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌭𑍂𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑍍𑌵𑌿𑌷𑌾
𑌦𑍁𑌲𑌟𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌷𑌾𑌰𑍍𑌧 𑌜𑍀𑌵𑌨𑌮𑍁𑌲𑌞𑍍𑌚𑍁𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿ఁ 𑌬𑍁𑌟𑍍𑌟𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌯𑍀
𑌸𑌿𑌲𑍁𑌗𑍁𑌲𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍁𑌲𑌕𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑌿 𑌚𑍇𑌸𑌿𑌤𑌿𑌵𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 53 ॥
𑌤𑌲𑌮𑍀ఁ𑌦𑌂 𑌗𑍁𑌸𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦 𑌮𑌲𑌿𑌕𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌪𑍈 𑌭𑍂𑌤𑌿𑌯𑍁𑌨𑍍
𑌗𑌲𑌸𑍀𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌦𑌣𑍍𑌡 𑌨𑌾𑌸𑌿𑌕𑌤𑍁𑌦𑌨𑍍 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍋
𑌪𑌲 𑌨𑍈𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌮𑍁ఁ 𑌜𑍇𑌰𑍍𑌚𑍁 𑌨𑍇 𑌮𑌨𑍁𑌜𑍍ఁ 𑌡𑌾𑌭𑌕𑍍𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌨𑍀𑌕𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍁𑌂
𑌜𑍇𑌀𑌲𑌿𑌕𑌾𑌡𑍈 𑌵𑌿𑌹𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌰𑍗𑌪𑍍𑌯𑌗𑌿𑌰𑌿𑌪𑍈 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 54 ॥
𑌆𑌲𑍁𑌂 𑌬𑌿𑌡𑍍𑌡𑌲𑍁 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍁𑌲𑍁𑌨𑍍 𑌹𑌿𑌤𑍁𑌲𑍁 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌟𑌰𑍍𑌧𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍀𑌨𑍇𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍇
𑌵𑍇𑌲 𑌨𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿 𑌭𑌜𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ 𑌜𑌾𑌲𑌿𑌪𑌡 𑌕𑌾𑌵𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌤 𑌮𑍋𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌂
𑌗𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑍀𑌕𑍁 𑌨𑌿ఁ𑌕 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌮𑍍𑌪𑌕𑍇
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌲𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌕𑌿ఁ 𑌗𑍂𑌡𑌮𑍍𑌬𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑍇𑌀𑌦𑌵𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 55 ॥
𑌸𑍁𑌲𑌭𑍁𑌲𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌖𑍁 𑌲𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍁𑌲 𑌰𑌾𑌜𑍁𑌲𑍍𑌗𑌲𑍍𑌗𑌿𑌯𑍇𑌵𑍇𑌲 𑌨
𑌨𑍍𑌨𑌲𑌨𑍍𑌤𑌲𑌬𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿𑌨 𑌨𑍀 𑌪𑌦𑌾𑌬𑍍𑌧𑌮𑍁𑌲ఁ 𑌬𑌾𑌯𑌞𑍍𑌜𑌾𑌲 𑌨𑍇𑌮𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿𑌨𑌂
𑌗𑌲𑌧𑍗𑌤𑌾𑌚𑌲 𑌮𑍇𑌲𑍁 𑌟𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌿𑌧𑌿𑌲𑍋ఁ 𑌗𑌾𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌟𑌬𑍍𑌜𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌪𑍈ఁ
𑌜𑍇𑌀𑌲𑍁𑌵𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪𑍁𑌨𑍍 𑌸𑍁𑌖𑌿𑌯𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ 𑌗𑌾𑌞𑍍𑌚𑍁𑌟 𑌸𑍁𑌮𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 56 ॥
𑌕𑌲𑌧𑍗𑌤𑌾𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑍁 𑌨𑌸𑍍𑌥𑌿𑌮𑌾𑌲𑌿𑌕𑌯𑍁 𑌗𑍋𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌬𑍁𑌨𑍍𑌕𑌯𑍁𑌂
𑌬𑍁𑌲𑌿𑌤𑍋𑌲𑍁 𑌨𑍍𑌭𑌸𑌿𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁ఁ 𑌬𑌾ఁ𑌪𑌤𑍋𑌀𑌦𑌵𑍁𑌲𑍍 𑌪𑍋𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡ఁ 𑌦𑍋ఁ𑌬𑍁𑌟𑍍𑌲𑌕𑍈
𑌤𑍋𑌀𑌲𑌿 𑌨𑍇𑌵𑌾𑌰𑌲𑌤𑍋𑌡ఁ 𑌬𑍁𑌟𑍍𑌟𑌕 𑌕𑌲𑌾𑌦𑍁𑌲𑍍𑌗𑌲𑍍𑌗𑍇𑌀 𑌮𑍇𑌲𑌯𑍍𑌯𑍇𑌀𑌨𑌾
𑌸𑌿𑌲𑍁𑌵𑍁𑌲𑍂𑌰𑌮𑍁𑌚𑍇𑌸𑌿𑌕𑍋𑌀𑌂 𑌟𑍇𑌀𑌰𑌼𑌿𑌙𑍍𑌗𑌿𑌯𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 57 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍁𑌲𑌭𑍍𑌯𑌾𑌸𑌮𑍁𑌚𑍇𑌸𑌿 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌗𑌰𑌿𑌮𑌲𑍍 𑌶𑍋𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌨𑍍
𑌮𑌤𑌿 𑌨𑍂𑌹𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌶𑌰𑍀𑌰 𑌮𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌮𑍁 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌮𑍍𑌬𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑌾𑌂
𑌚𑌿𑌤𑌿 𑌮𑌞𑍍𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌸𑌭𑌲𑌨𑍍 𑌵𑍃𑌧𑌾𑌵𑌚𑌨𑌮𑍁 𑌲𑍍𑌚𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑌙𑍍𑌗𑌨𑍇 𑌕𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌿
𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰 𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌦𑍇𑌀𑌲𑌿𑌯𑌰𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 58 ॥
𑌗𑌤𑌿 𑌨𑍀𑌵𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌭𑌜𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌵𑌾𑌰 𑌲𑌪𑌵𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌬𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑌗𑌾𑌨𑍇𑌲 𑌸𑌂
𑌤𑌤𑌮𑍁𑌂 𑌗𑍂𑌟𑌿𑌕𑌿𑌨𑍈 𑌚𑌰𑌿𑌮𑍍𑌪 𑌵𑌿𑌨𑌲𑍇𑌦𑌾 '𑌯𑌾𑌯𑍁 𑌰𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯
𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿' 𑌯𑌞𑍍𑌚𑍁𑌨𑍍𑌮𑍋𑌀𑌰𑌼𑌵𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌗𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍁𑌲𑍁 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌨𑍍𑌧𑌕𑌾𑌰𑌾𑌭𑌿 𑌦𑍂
𑌷𑌿𑌤𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍁𑌲𑍍 𑌗𑌾𑌨ఁ 𑌗𑌾𑌨𑌮𑍍𑌬𑌡𑌵𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 59 ॥
𑌰𑌤𑌿𑌰𑌾 𑌜𑍁𑌦𑍍𑌧𑌤𑌿 𑌮𑍀𑌰𑌼 𑌨𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌪𑌰𑌿 𑌗𑍋𑌰𑌾𑌜𑌾𑌶𑍍𑌵𑍁𑌨𑌿 𑌨𑍍𑌨𑍋𑌀𑌤𑍍𑌤ఁ 𑌬𑍋
𑌨𑌤ఁ 𑌡𑌾𑌦𑌰𑍍𑌪𑌕𑍁 𑌵𑍇𑌗 𑌨𑍋𑌀𑌤𑍍𑌤 𑌗𑌵𑌯𑌂 𑌬𑌾𑌮𑍍𑌬𑍋𑌤𑍁𑌨𑍁𑌂 𑌦𑌾ఁ𑌕𑌿 𑌯𑍁
𑌗𑍍𑌰𑌤ఁ 𑌬𑍋𑌰𑌾𑌡𑌙𑍍𑌗𑌨𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌯𑍁𑌨𑍍𑌨𑌡𑌿𑌮𑌿 𑌲𑍇ఁ𑌗𑌲𑍍𑌵𑍋𑌲𑍇𑌀 𑌶𑍋𑌕𑌾𑌨𑌲
𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌪𑌾𑌲𑍈 𑌮𑍋𑌀𑌰𑌼𑌪𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑍁𑌨𑌨𑍍 𑌮𑌨𑍁𑌪𑌵𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 60 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌮𑍇 𑌶𑌰𑍀𑌰𑌘𑌟𑌨𑌮𑍍𑌬𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌮𑍍𑌬𑍇𑌀 𑌲𑍋
𑌨𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌪𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰𑌾𑌨𑌿𑌵𑌿𑌤𑌮𑍇𑌀 𑌮𑍇𑌨𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌭𑌯𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑍇
𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑌶𑌰𑍀𑌰𑌶𑍋𑌷𑌣𑌮𑍇𑌀 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌾𑌰𑌮𑍇 𑌦𑍇𑌹𑌿𑌕𑌿𑌨𑍍
𑌜𑌿𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁ఁ 𑌦𑌲𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌪𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑌰𑍁 𑌨𑌰𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 61 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋𑌷𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌿𑌨𑌿ఁ 𑌜𑌾𑌲𑍁𑌞𑍍𑌜𑌾𑌲𑍁 𑌰𑌤𑌿𑌰𑌾𑌜𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌨𑍍
𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑍍 𑌬𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌿ఁ 𑌜𑌾𑌲𑍁ఁ𑌜𑌾𑌲𑍁 𑌬𑌹𑍁𑌰𑌾𑌜𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌨𑍍
𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌬𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑍇𑌀𑌦ఁ 𑌜𑍂𑌪𑍁 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌪𑌦𑌰𑌾𑌜𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌿
𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁ఁ𑌡 𑌨𑍗𑌦𑍁 𑌨𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌚𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 62 ॥
𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌬𑌨𑍍𑌯𑍁𑌲ఁ 𑌜𑍇𑌯𑌨𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑌨𑌿 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌸𑍍𑌥𑍁𑌲𑍍𑌵𑍋𑌲𑍇𑌀 𑌵𑍇𑌸𑌮𑍍𑌬𑍁𑌤𑍋ఁ
𑌬𑍁𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌲𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣 𑌕𑌲𑌾𑌬𑍁𑌧𑍍𑌧𑌿𑌨𑍍 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌲𑌾(𑌅)𑌧𑌮𑌨𑍍
𑌬𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌬𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌭𑌜𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ𑌬𑍋𑌦𑍁 𑌰𑌿𑌤𑌿𑌯𑍁𑌨𑍍 𑌭𑌾𑌷𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍇𑌀 𑌯𑌿𑌵𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌚𑌾
𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌬𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨ఁ𑌡𑍁 𑌮𑍇𑌀𑌚𑍍𑌚 𑌨𑍇𑌀𑌞𑍍𑌚 𑌮𑌦𑌿𑌲𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 63 ॥
𑌅𑌕𑌲𑌙𑍍𑌕𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌲𑍍𑌪𑌿 𑌨𑌾𑌡 𑌮𑌨𑍁 𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾(𑌆)𑌰𑌾𑌵𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌦𑍀
𑌪𑌕𑌲𑌾𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑌿 𑌵𑌿𑌵𑍇𑌕𑌸𑌾𑌧𑌨𑌮𑍁𑌲𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪𑌨𑍍 𑌬𑍂𑌨𑌿 𑌯𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌤𑌾
𑌰𑌕𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌟𑌵𑌿𑌲𑍋 𑌮𑌨𑍋𑌮𑍃𑌗𑌮𑍁𑌗𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌫𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌵𑌾
𑌰𑌿𑌕𑌿ఁ𑌗𑌾 𑌵𑍀𑌡𑍁 𑌭𑌵𑍋𑌗𑍍𑌰𑌬𑌨𑍍𑌧𑌲𑌤𑌿𑌕𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 64 ॥
𑌓𑌀𑌕𑌯𑌰𑍍𑌧𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌨𑍇 𑌨𑌡𑍁𑌗ఁ𑌗𑌾 𑌨𑍂𑌹𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌨𑍇𑌀𑌟𑍍𑌲𑍈𑌨ఁ 𑌬𑍋𑌀
𑌮𑍍𑌮𑍁 𑌕𑌵𑌿𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍁 𑌨𑌾𑌕𑍁ఁ 𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌨𑌿𑌵𑌿 𑌯𑍇𑌮𑍋 𑌯𑌣𑍍𑌟𑌿𑌵𑌾 𑌨𑌾𑌦𑍁𑌜𑌿
𑌹𑍍𑌵𑌕𑍁 𑌨𑍈𑌸𑌰𑍍𑌗𑌿𑌕 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌯 𑌸𑍁𑌮𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌟𑍇 𑌕𑌾𑌦𑍁 𑌕𑍋
𑌰𑌿𑌕𑌲 𑌨𑍍𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁𑌨𑍁𑌗𑌾𑌨 𑌨𑌾𑌕𑍁 𑌵𑌶𑌮𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 65 ॥
𑌶𑍁𑌕𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌕𑌿𑌂𑌶𑍁𑌕𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌗𑌨𑌿 𑌫𑌲𑌸𑍍𑌤𑍋𑌮𑌂 𑌬𑌟𑌞𑍍𑌚𑍁𑌨𑍍𑌸𑌮𑍁
𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌰ఁ𑌗ఁ 𑌬𑍋𑌵𑍁 𑌨𑌚𑍍𑌚𑌟 𑌮𑌹𑌾 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁ఁ; 𑌗
𑌰𑍍𑌮𑌕𑌲𑌾𑌭𑌾𑌷𑌲𑌕𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲ఁ 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌪𑍁𑌲𑌗𑍁 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍍𑌵𑌿𑌲𑍋𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌵𑌾
𑌰𑌿𑌕𑌿 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌤𑍍𑌵𑌮𑌨𑍀𑌷 𑌦𑍂𑌰𑌮𑌗𑍁ఁ𑌜𑍂 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 66 ॥
𑌓𑌀𑌕𑌰𑌿𑌂 𑌜𑌮𑍍𑌪𑌿 𑌪𑌦𑌸𑍍𑌥𑍁𑌲𑍈 𑌬𑍍𑌰𑌤𑍁𑌕ఁ 𑌦𑌾𑌮𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕 𑌰𑍂𑌹𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁𑌰𑍇
𑌲𑍋𑌀𑌕𑍋𑌀 𑌤𑌾𑌮𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨ఁ𑌡𑍁ఁ 𑌜𑌾𑌵𑌰𑍋 𑌤𑌮𑌕𑍁ఁ 𑌬𑍋𑌵𑍋 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌲𑍍 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑌿
𑌤𑍍𑌰𑌕𑌲𑌤𑍍𑌰𑌾𑌦𑍁𑌲𑌤𑍋𑌡 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌖𑌮𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌗𑌨𑍍𑌦𑍁𑌰𑍋 𑌯𑍁𑌨𑍍𑌨𑌵𑌾
𑌰𑌿𑌕𑌿 𑌲𑍇𑌦𑍋 𑌮𑍃𑌤𑌿 𑌯𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨ఁ𑌡𑍁𑌂 𑌗𑌟𑌕𑌟 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 67 ॥
𑌨𑍀 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌮𑍁ఁ 𑌗𑌲𑍍𑌗𑌿𑌨𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌨𑌰𑍁ఁ 𑌡𑍇𑌨𑍀𑌚𑌾𑌲𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲 𑌜𑍋𑌀𑌰𑌂
𑌡𑍇𑌕𑌾𑌰𑍍𑌪𑌣𑍍𑌯𑌪𑍁 𑌮𑌾𑌟𑌲𑌾𑌡 𑌨𑌰𑍁𑌗𑌂 𑌡𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑍋 𑌵𑍇𑌷𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌗𑍈𑌕𑍋𑌡𑍇 𑌮𑌤𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌭𑌜𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ 𑌡𑌿𑌲𑌨𑍇𑌕𑌷𑍍𑌟𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌨𑍍
𑌜𑍀𑌕𑌾𑌕𑍈 𑌚𑍇𑌀𑌡𑌿𑌪𑍋ఁ𑌦𑍁 𑌜𑍀𑌵𑌨𑌦𑌶𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 68 ॥
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍁𑌲𑍍 𑌦𑍍𑌰𑍋𑌹𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌵𑌾𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑍁 𑌸𑍇𑌯𑍁𑌕𑌪𑌟𑍇𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌦𑍋𑌷𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌮𑌾𑌤𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌾𑌨 𑌸𑌹𑌿𑌮𑍍𑌪𑌰𑌾𑌦𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑌰𑍍𑌮𑌮𑍍𑌬𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕𑍇 𑌜𑍇𑌯𑌗𑌾ఁ
𑌬𑍋𑌤𑍇 𑌦𑍋𑌸𑌮𑍁 𑌗𑌾𑌨 𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌯𑌤𑌿𑌨𑍈 𑌪𑍋ఁ𑌗𑍋𑌰𑌿𑌨𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾
𑌚𑍇𑌤𑌃𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌮𑍁 𑌮𑌾𑌨 𑌦𑍇𑌀𑌟𑍍𑌲𑍁 𑌨𑌡𑍁𑌤𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 69 ॥
𑌚𑌦𑍁𑌵𑍁𑌲𑍍 𑌨𑍇𑌰𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌾𑌧𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌸𑍍𑌵𑍇𑌚𑍍𑌛𑌾𑌭𑌾𑌷𑌣𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌲𑌨𑍍
𑌵𑌦𑌰𑌨𑍍 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌭𑍀𑌕𑌰𑌾𑌟𑌵𑍁𑌲𑌂 𑌦𑍍𑌰𑍋𑌵𑌲𑌪𑍍𑌪𑌿 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ𑌗𑌾
𑌮𑌦𑌨𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌕𑌿𑌰𑌾𑌤𑍁𑌲𑌨𑍍𑌦𑍁ఁ 𑌗𑌨𑌿 𑌭𑍀𑌮𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌿𑌚𑍇ఁ 𑌦𑌾ఁ𑌕𑌿𑌨𑌂
𑌜𑍇𑌀𑌦𑌰𑍁𑌂 𑌜𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑍁 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌗𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ𑌗𑌦𑌵𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 70 ॥
𑌰𑍋𑌸𑌿𑌂 𑌦𑍇𑌣𑍍𑌟𑌿𑌦𑌿 𑌰𑍋ఁ𑌤 𑌦𑍇𑌣𑍍𑌟𑌿𑌦𑌿 𑌮𑌨𑍋𑌀 𑌰𑍋𑌗𑌸𑍍𑌥𑍁𑌣𑍍𑌡𑍈 𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌤𑌾ఁ
𑌬𑍂𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍇𑌣𑍍𑌟𑌿𑌦𑌿 𑌪𑍂ఁ𑌤 𑌲𑍇𑌣𑍍𑌟𑌿𑌵𑌿 𑌮𑌦𑌾(𑌅)𑌪𑍂𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍀 𑌦𑍇𑌹𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌮𑍂𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍇𑌣𑍍𑌟𑌿𑌦𑌿 𑌮𑍂ఁ𑌤𑌲𑍇𑌣𑍍𑌟𑌿𑌵𑌿 𑌸𑌦𑌾𑌮𑍂𑌢𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇 𑌕𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌾ఁ
𑌜𑍇𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍇𑌣𑍍𑌟𑌿𑌦𑌿 𑌚𑍇𑌨𑍍𑌤𑌲𑍇ఁ𑌟𑌿𑌵𑌿 𑌵𑍃𑌧𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 71 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌶𑍈𑌲𑍇𑌶𑍁 𑌭𑌜𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁𑌨𑍋 𑌯𑌭𑌵𑍁𑌙𑍍𑌗𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀 𑌨𑌾𑌧𑍁 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁𑌨𑍋
𑌕𑌾𑌶𑍀𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑍁ఁ 𑌗𑍋𑌀𑌲𑍍𑌵𑌮𑍍𑌬𑍋𑌦𑍁𑌨𑍋𑌀 𑌮𑌹𑌾 𑌕𑌾𑌲𑍇𑌶𑍁ఁ 𑌬𑍂𑌜𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁𑌨𑍋
𑌨𑌾𑌶𑍀𑌲𑌂 𑌬𑌣𑍁𑌵𑍈𑌨 𑌮𑍇𑌰𑍁 𑌵𑌨𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌮𑍍𑌪𑌵𑍇 𑌨𑍀 𑌕𑍃𑌪𑌾
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌹𑌾𑌸𑌮𑍁𑌲𑌚𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 72 ॥
𑌅𑌯𑌵𑌾𑌰𑍈 𑌚𑌰𑌿𑌯𑌿𑌮𑍍𑌪𑌵𑌚𑍍𑌚𑍁ఁ 𑌦𑌨 𑌪𑌾𑌦𑌾𑌂(𑌅)𑌭𑍋𑌜𑌤𑍀𑌰𑍍𑌧𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌨𑍍
𑌦𑌯𑌤𑍋ఁ 𑌗𑍋𑌀𑌮𑍍𑌮𑌨𑌵𑌚𑍍𑌚𑍁 𑌸𑍇𑌵𑌕𑍁𑌨𑌿 𑌯𑌰𑍍𑌧𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌦𑍇𑌹𑌾𑌦𑍁𑌲
𑌨𑍍𑌨𑌿𑌯𑍁 𑌨𑌾 𑌸𑍋𑌀𑌮𑍍𑌮𑌨𑌵𑌚𑍍𑌚𑍁ఁ𑌗𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌿𑌰𑍁𑌲𑌨𑍍𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌿
𑌷𑍍𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌂 𑌗𑌾𑌨ఁ𑌗𑌰𑌾𑌦𑍁 𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑍁𑌲𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 73 ॥
𑌮𑌾𑌯𑌾(𑌅) 𑌜𑌾𑌣𑍍𑌡𑌕𑌰𑌣𑍍𑌡𑌕𑍋𑌟𑌿ఁ 𑌬𑍋𑌀𑌡𑌿𑌗𑌾𑌮𑌰𑍍𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾(𑌅)
𑌜𑍇𑌯𑍁𑌂 𑌗𑌾𑌯𑌜𑍁ఁ 𑌜𑌮𑍍𑌪𑌿𑌰𑍋 𑌕𑌪𑌟𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀 𑌮𑍋𑌹𑌮𑍁𑌂 𑌬𑌾𑌸𑌿𑌰𑍋
𑌯𑌾𑌯𑍁𑌰𑍍𑌦𑌯𑌭𑍁𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑍁 𑌨𑌨𑌾𑌯𑌾𑌸𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌨𑍍 𑌗𑍇𑌀𑌲𑍍𑌚𑌿𑌰𑍋
𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑍋𑌦𑌾𑌯𑌕𑍍 𑌲𑍗𑌦𑍁 𑌰𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑍁 𑌲𑌿𑌤𑌰𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 74 ॥
𑌚𑌵𑌿𑌗𑌾ఁ 𑌜𑍂𑌡 𑌵𑌿𑌨𑌙𑍍𑌗 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌕𑍋𑌀𑌨ఁ 𑌦𑌨𑍂𑌸𑌙𑍍𑌘𑌰𑍍𑌷𑌣𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑌮𑍋𑌀𑌂
𑌦 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦 𑌵𑍇𑌲 𑌜𑌨𑍍𑌤𑍁𑌵𑍁𑌲 𑌨𑍇𑌤𑌤𑍍𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌲𑍇 𑌪𑌾𑌤𑌕
𑌵𑍍𑌯𑌵𑌹𑌾𑌰𑌮𑍍𑌬𑌲𑍁 𑌸𑍇𑌯𑍁𑌨𑍇𑌮𑌿𑌟𑌿𑌕𑌿 𑌮𑌾𑌯𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌚𑍇 𑌬𑍍𑌰𑍋𑌀𑌦𑍍𑌦𑍁𑌪𑍁
𑌚𑍍𑌚𑌿 𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ𑌗 𑌦𑍀𑌨 𑌨𑍇𑌮𑌿 𑌫𑌲𑌮𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 75 ॥
𑌵𑍇𑌀𑌨𑍁𑌕𑌂 𑌜𑍇𑌸𑌿𑌨 𑌘𑍋𑌰𑌦𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶𑌲𑍁 𑌭𑌾𑌵𑌿𑌮𑍍𑌪𑌙𑍍𑌗 𑌰𑍋ఁ𑌤𑌯𑍍𑌯𑍇𑌀𑌡𑍁𑌨𑍍
𑌵𑍇𑌀𑌨𑍁𑌕𑌨𑍍 𑌮𑍁𑌨𑍍𑌦𑌟 𑌵𑌚𑍍𑌚𑍁 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌰𑌣𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌮𑍍𑌪 𑌭𑍀𑌤𑌯𑍍𑌯𑍇𑌀𑌡𑍁𑌨𑍍
𑌨𑌨𑍁 𑌨𑍇ఁ𑌜𑍂𑌡𑌗 𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑍁𑌲𑌲𑌞𑍍𑌚𑌿𑌯𑍁𑌨𑍍 𑌨𑌾𑌕𑍇 𑌭𑌯𑌂 𑌬𑌯𑍍𑌯𑍇𑌀𑌡𑍁𑌂
𑌜𑍇𑌀𑌨𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑍀ఁ𑌕𑌟𑌿𑌯𑌾𑌯𑍇𑌀ఁ 𑌗𑌾𑌲𑌮𑍁𑌨𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 76 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌶𑍀𑌲𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌚𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪 𑌨𑍍𑌵𑌿𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌸𑌾𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌯𑍋
𑌗 𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍁 𑌵𑍇𑌦 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌵𑌕𑍍𑌕𑌾𑌣𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌿𑌨𑍍 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌵𑍋
𑌦𑌰𑌯𑌂 𑌗𑍁𑌮𑍍𑌮𑌡𑌿𑌕𑌾𑌯𑌲𑍋𑌨𑌿 𑌯𑌵𑌗𑌿𑌞𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑍈𑌨 𑌨𑌮𑍍𑌮𑌿𑌚𑍍𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌸𑍁
𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑍁 𑌤𑍍𑌰𑍋𑌵ఁ 𑌜𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪ఁ𑌗𑌦𑌵𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 77 ॥
𑌮𑍋𑌀𑌦𑌲𑌂 𑌜𑍇𑌸𑌿𑌨𑌵𑌾𑌰𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍂𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑌾ఁ 𑌜𑍇𑌸𑌿 𑌦𑍁
𑌰𑍍𑌮𑌦𑍁𑌲𑍈 𑌯𑌿𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍁 𑌵𑌾𑌰𑍇𑌀 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑍁 𑌲𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌪𑌂 𑌦𑌮𑍍𑌮𑍁 𑌦𑍈𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨
𑌵𑍍𑌵𑌡𑍇𑌀 𑌰𑌾𑌨𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁𑌲𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌦𑌮𑌤𑍍𑌰𑍋𑌵𑌂 𑌬𑍋𑌵𑌰𑍇 𑌏𑌲 𑌚𑍇
𑌸𑍇𑌀𑌦𑌰𑍋 𑌮𑍀ఁ𑌦𑍁 𑌦𑌲𑌞𑍍𑌚𑌿𑌚𑍂𑌡 𑌕𑌧𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 78 ॥
𑌕𑌾𑌸𑌨𑍍𑌤𑍈𑌨 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌬𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌚𑍁𑌨𑍋𑌀 𑌮𑌨𑌃𑌕𑌾𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍀𑌡𑍇𑌰𑍍𑌚𑍁𑌨𑍋
𑌵𑍀𑌸𑌮𑍍𑌬𑍈𑌨𑌨𑍁 𑌵𑍇𑌀𑌣𑍍𑌟𑌵𑌚𑍍𑌚𑍁𑌨𑍋𑌀 𑌜𑌗𑌦𑍍𑌵𑌿𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿ఁ 𑌗𑌾𑌵𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌨𑍋
𑌦𑍋𑌸𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍍𑌬𑍇𑌀𑌡ఁ 𑌬𑍋𑌀𑌪𑍁𑌨𑍋 𑌵𑌲𑌸𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋𑌡𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌿𑌮𑍁𑌂 𑌜𑍂𑌪𑍁𑌨𑍋
𑌛𑍀! 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌦𑍁𑌰𑌾𑌶 𑌯𑍇𑌲𑍁𑌦𑍁𑌪𑌵𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 79 ॥
𑌓𑌀𑌕𑌪𑍂ఁ𑌟𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕 𑌕𑍂𑌡 𑌤𑌕𑍍𑌕𑍁𑌵𑌗𑍁𑌨𑍇 𑌨𑍋𑌰𑍍𑌵𑌙𑍍𑌗𑌲𑍇ఁ 𑌡𑍇𑌀𑌣𑍍𑌡𑌕𑍋
𑌪𑌕 𑌨𑍀𑌡𑌨𑍍𑌵𑍇𑌀𑌦𑌕𑍁𑌂 𑌜𑌲𑌿𑌂 𑌜𑌡𑌿𑌚𑌿 𑌕𑍁𑌮𑍍𑌪𑌟𑍍𑌲𑍇𑌀𑌤𑍍𑌤𑍁𑌕𑍋ఁ𑌜𑍂𑌚𑍁 𑌵𑌾
𑌨𑌕𑍁 𑌨𑌿𑌣𑍍𑌡𑌿𑌣𑍍𑌡𑍍𑌲𑍁𑌨𑍁 𑌦𑍂𑌰𑌼𑍁 𑌨𑍀𑌤𑌨𑍁𑌵𑍁 𑌦𑍀𑌨𑌨𑍍𑌵𑌚𑍍𑌚𑍁 𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌰𑍋
𑌸𑌿 𑌕𑌡𑌾𑌸𑌿𑌮𑍍𑌪𑌰𑍁𑌗𑌾𑌕 𑌮𑌰𑍍𑌤𑍍𑌵𑍁𑌲𑌕𑌟 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 80 ॥
𑌕𑍇𑌦𑌾𑌰𑌾𑌦𑌿𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌤𑍀𑌰𑍍𑌧𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌕𑍋𑌰𑍍𑌮𑌿𑌞𑍍𑌜𑍂𑌡ఁ 𑌬𑍋𑌨𑍇ఁ𑌟𑌿𑌕𑌿𑌨𑍍
𑌗𑌾𑌡𑌾 𑌮𑍁𑌙𑍍𑌗𑌿𑌲𑌿 𑌵𑌾𑌰𑌣𑌾𑌸𑌿! 𑌕𑌡𑍁𑌪𑍇 𑌕𑍈𑌲𑌾𑌸𑌶𑍈𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌮𑍀
𑌪𑌾𑌦𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍁 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌨𑌪𑍁𑌡𑍇 𑌭𑌾𑌵𑌿𑌮𑍍𑌪 𑌨𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌲
𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌦𑌾𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍍𑌯𑍁𑌲𑍁 𑌗𑌾𑌰𑍇𑌀 𑌲𑍋𑌕𑍁 𑌲𑌕𑌟𑌾! 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 81 ॥
𑌤𑌮𑌕𑍋𑌀𑌂 𑌬𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪ఁ 𑌬𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌜𑌨𑌪𑌰 𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌨𑍍 𑌮𑍍𑌰𑍁𑌚𑍍𑌚𑌿𑌲𑌂
𑌗 𑌮𑌹𑍋𑌦𑍍𑌯𑍋𑌗𑌮𑍁 𑌸𑍇𑌯𑌨𑍇𑌀𑌮𑍍𑌮𑌨𑌮𑍁𑌦𑍋𑌀𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌬𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌵𑍈𑌰𑌾𑌗𑍍𑌯𑌪𑌾
𑌶𑌮𑍁𑌲𑌂 𑌜𑍁𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌬𑌿𑌗𑌿𑌮𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌨𑍀𑌦𑍁𑌚𑌰𑌣 𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌞𑍍𑌜𑍁𑌨𑌂 𑌗𑌟𑍍𑌟𑌿𑌵𑍈
𑌚𑌿 𑌮𑍁𑌦𑌂 𑌬𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍁ఁ 𑌗𑌲𑍍𑌗ఁ𑌜𑍇𑌯 𑌗𑌡𑌵𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 82 ॥
𑌵𑍇𑌧𑌂 𑌦𑌿𑌟𑍍𑌟𑌗𑌰𑌾𑌦𑍁𑌗𑌾𑌨𑌿 𑌭𑍁𑌵𑌿𑌲𑍋 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌵𑌾𑌂𑌸𑍁𑌲𑌞𑍍𑌜𑍇𑌯 𑌨𑍇
𑌲𑌾 𑌧𑍀𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑌿ఁ 𑌜𑍇𑌸𑍇𑌀ఁ 𑌜𑍇𑌸𑌿𑌨 𑌗𑍁𑌲𑌾𑌮𑌾𑌪𑌾𑌟𑌨𑍇 𑌪𑍋𑌕 𑌕𑍍𑌷𑍁
𑌦𑍍𑌬𑌾𑌧𑌾𑌦𑍁𑌲𑍍 𑌗𑌲𑌿𑌗𑌿𑌮𑍍𑌪𑌨𑍇𑌲 𑌯𑌦𑌿 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍈𑌨 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍁𑌲𑌂
𑌜𑍀! 𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌶𑍁𑌲ఁ 𑌜𑍇𑌯𑌨𑍇ఁ𑌟𑌿 𑌕𑌕𑌟𑌾! 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 83 ॥
𑌪𑍁𑌡𑌮𑌿 𑌨𑍍𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍋𑌀𑌕 𑌬𑌿𑌲𑍍𑌵𑌪𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌨𑌨𑍇ఁ 𑌬𑍂𑌜𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑍁𑌂
𑌬𑌡𑌯𑌨𑍍𑌨𑍇𑌰𑌕 𑌪𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕𑍁𑌦𑍈𑌵𑌮𑍁𑌲𑌕𑍁𑌂 𑌬𑌪𑍍𑌪𑍁𑌲𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌂
𑌗𑍁𑌡𑍁𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌦𑍋𑌸𑍇𑌀𑌲𑍁 𑌸𑌾𑌰𑍇𑌀𑌸𑌤𑍍𑌤𑍁𑌲𑌡𑍁𑌕𑍁𑌲𑍍 𑌗𑍁𑌗𑍍𑌗𑌿𑌲𑍍𑌲𑍁𑌨𑍁𑌂 𑌬𑍇𑌟𑍍𑌟𑍁𑌚𑍁𑌂
𑌜𑍇𑌀𑌡𑌿 𑌯𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁𑌂 𑌗𑍋𑌀𑌰𑌼𑌗𑌾𑌕𑌪𑍋𑌦𑍁 𑌰𑌕𑌟𑌾! 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 84 ॥
𑌵𑌿𑌤𑍍𑌤𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑍁 𑌪𑌾𑌦𑍁 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑍁 𑌭𑌵𑌾𑌵𑍇𑌶𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌵𑍁𑌲𑍍
𑌮𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌤𑌦𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌂 𑌐𑌨𑍃𑌤𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌮𑌾𑌰𑌼𑌾𑌕𑍁 𑌲𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌦𑍁
𑌦𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍁𑌲𑍍 𑌪𑍁𑌵𑍍𑌵𑍁𑌲𑍁ఁ 𑌬𑌣𑍍𑌡𑍍𑌲𑍁 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌧𑌮𑍁𑌖𑌾 𑌵𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌤𑌦𑍋𑌷𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍁𑌂
𑌜𑌿𑌤𑍍𑌤𑌾𑌧𑍍𑌯𑍁𑌨𑍍𑌨𑌤𑌨𑌿𑌮𑍍𑌬𑌭𑍂𑌜𑌮𑍁𑌨𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 85 ॥
𑌨𑍀𑌪𑍈ఁ 𑌗𑌾𑌪𑍍𑌯𑌮𑍁 𑌚𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌯𑌤ఁ𑌡𑍁𑌨𑍍𑌨𑍀𑌪𑌦𑍍𑌯𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌵𑍍𑌰𑌾𑌸𑌿𑌯𑌿
𑌮𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌾𑌠𑌮𑍍𑌮𑍋𑌀𑌨𑌰𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁𑌨𑌨𑍍𑌨 𑌯𑌤ఁ𑌡𑍁𑌨𑍍 𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌪𑍍𑌰𑌬𑌨𑍍𑌧𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌿
𑌷𑍍𑌟𑌾𑌪𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌬𑌠𑌿𑌯𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌯𑌤ఁ𑌡𑍁𑌨𑍍 𑌸𑌦𑍍𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑍁𑌲𑍍 𑌗𑌾𑌕 𑌚𑍀
𑌚𑍀! 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌾𑌗𑌤𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌿𑌜𑌮𑌾! 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 86 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑍍𑌗𑌰𑍍𑌵𑌮𑍁ఁ 𑌬𑌾𑌰𑌼ఁ𑌦𑍍𑌰𑍋𑌲𑌿 𑌰𑌿𑌪𑍁𑌲𑌨𑍍 𑌜𑌙𑍍𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌯𑌾𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌲𑌨𑍍
𑌦𑌮𑍍𑌪𑍁𑌲𑍍𑌵𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌕𑌲𑌙𑍍𑌕𑌮𑍁 𑌲𑍍𑌨𑌰𑌼𑌕𑌿 𑌬𑌨𑍍𑌧𑌕𑍍𑌲𑍇𑌶𑌦𑍋𑌷𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌂
𑌜𑌿𑌮𑍍𑌪𑍁𑌲𑍍𑌸𑍇𑌸𑌿 𑌵𑌯𑍋𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌭𑍂𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌂
𑌜𑍇𑌀𑌮𑍍𑌪𑌲𑍍𑌵𑍇𑌯𑌕 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁ఁ 𑌗𑌾𑌨𑌨𑌗𑍁𑌨𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 87 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑌿𑌕𑌿 𑌦𑌾𑌸𑍁𑌲𑍈 𑌸𑌿𑌰𑍁𑌲ఁ 𑌗𑍋𑌰𑌂 𑌜𑍇𑌰𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌮𑍋
𑌯𑍀 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌤𑌰𑌿𑌮𑍍𑌪ఁ𑌜𑍇𑌯𑌗𑌲 𑌮𑌿𑌮𑍍𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌀𑌦𑍍𑌦𑍁 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑌿
𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌜𑌾𑌚𑌾𑌰𑌮𑍁 𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌮𑍋 𑌤𑍇𑌀𑌲𑌿𑌯𑌲𑍇𑌰𑍗 𑌮𑌾𑌨𑌵𑍁 𑌲𑍍𑌪𑌾𑌪𑌰𑌾
𑌜𑍀𑌜𑌾𑌤𑌾𑌤𑌿𑌮𑌦𑌾𑌨𑍍𑌧𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍁 𑌲𑌗𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 88 ॥
𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌜𑍂𑌡𑌰𑍋𑌀 𑌮𑍋𑌀𑌨𑍍𑌨ఁ 𑌜𑍂𑌡𑌰𑍋 𑌜𑌨𑍁𑌲𑍍 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌜𑌾𑌵𑌙𑍍𑌗 𑌨𑌾
𑌪𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌲𑍍𑌗𑌨𑍍𑌨𑌨𑌿𑌧𑌾𑌨 𑌮𑌯𑍍𑌯𑍇𑌀𑌡𑌿 𑌧𑌨𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌸𑌰𑍍𑌜𑌿𑌮𑍍𑌪𑌲𑍇
𑌕𑍁𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌰𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨ఁ𑌡𑍁 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌗𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌰𑌿𑌕 𑌮𑌰𑍍𑌤𑍍𑌵𑍁𑌲𑍍 𑌗𑍋𑌀𑌲𑍍𑌵𑌰𑍇𑌮𑍋 𑌨𑌿𑌨𑍁𑌨𑍍
𑌵𑌿𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌬𑍋𑌵𑌕 𑌯𑌨𑍍𑌯𑌦𑍈𑌵𑌰𑌤𑍁𑌲𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 89 ॥
𑌨𑌨𑍍𑌨𑍇 𑌯𑍇𑌀𑌨𑍁ఁ𑌗𑍁𑌤𑍋𑌲𑍁𑌦𑍁𑌪𑍍𑌪𑌟𑌮𑍁 𑌬𑍁𑌵𑍍𑌵𑌾𑌕𑌾𑌲𑌕𑍂𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌚𑍇
𑌗𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌕𑌪𑌾𑌲 𑌮𑍁𑌗𑍍𑌰𑌮𑌗𑍁 𑌭𑍋𑌗𑍇 𑌕𑌣𑍍𑌠𑌹𑌾𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌮𑍇𑌲𑍍
𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍀𑌲𑌾𑌗𑍁𑌨 𑌨𑍁𑌣𑍍𑌟𑌯𑍁𑌂 𑌦𑍇𑌀𑌲𑌿𑌸𑌿𑌯𑍁𑌨𑍍 𑌨𑍀𑌪𑌾𑌦𑌪𑌦𑍍𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌚𑍇
𑌰𑍍𑌚𑍇𑌀𑌨𑍍 𑌨𑌾𑌰𑌯𑌣𑍁ఁ 𑌡𑍇𑌀𑌟𑍍𑌲𑍁 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌮𑍁ఁ 𑌦𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 90 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌮𑍁𑌲𑌨𑍍𑌦𑍁ఁ 𑌜𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕𑌿𑌜𑌨𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍𑌮𑍁𑌲𑌨𑍍
𑌦𑍋𑌰𑌨𑍍𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌲𑌿 𑌬𑌗𑍍𑌗𑌨𑌂 𑌬𑍋𑌀𑌡𑍁𑌚𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌭𑌾𑌷𑌲𑌾𑌡 𑌨𑍍𑌮𑌰𑌼𑌿𑌨𑍍
𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌧𑌨𑌚𑍇𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌜𑍁𑌲𑌕𑍁 𑌸𑍇𑌵𑌲𑍍𑌸𑍇𑌯ఁ𑌗𑌾ఁ𑌬𑍋𑌰𑍁𑌲
𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑍁 𑌗𑍋𑌰𑌿 𑌨𑍀𑌮𑌰𑌿𑌜𑌨𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 91 ॥
𑌊𑌰𑍂𑌰𑌂 𑌜𑌨𑍁𑌲𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌬𑌿𑌕𑍍𑌷 𑌮𑌿𑌦𑌰𑍋𑌯𑍁𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌗𑍁𑌹𑌲𑍍𑌗𑌲𑍍𑌗𑌵𑍋
𑌚𑍀𑌰𑌾𑌨𑍀𑌕𑌮𑍁 𑌵𑍀𑌧𑍁𑌲𑌂 𑌦𑍋𑌀𑌰𑍁𑌕𑌰𑍋 𑌶𑍀𑌤𑌾𑌮𑍃𑌤𑌸𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛𑌵𑌾𑌃
𑌪𑍂𑌰𑌂 𑌬𑍇𑌰𑍁𑌲ఁ 𑌬𑌾𑌰𑌼𑌦𑍋 𑌤𑌪𑌸𑍁𑌲𑌮𑍍𑌬𑍍𑌰𑍋𑌵𑌙𑍍𑌗 𑌨𑍀𑌵𑍋𑌪𑌵𑍋
𑌚𑍇𑌰𑌂 𑌬𑍋𑌵𑍁𑌦𑍁𑌰𑍇𑌲 𑌰𑌾𑌗𑍁𑌲 𑌜𑌨𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 92 ॥
𑌦𑌯 𑌜𑍂𑌡𑍁𑌣𑍍𑌡𑌨𑌿 𑌗𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑌰𑌼𑌾𑌡𑍁𑌦𑍁𑌰𑍁 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑍍 𑌨𑌿𑌨𑍁𑌂 𑌗𑍋𑌀𑌲𑍍𑌚𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍
𑌨𑌿𑌯𑌮𑌂 𑌬𑍇𑌀𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌫𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌨𑍍𑌤𑌿𑌯𑍇𑌀𑌕𑌦𑌾 𑌨𑍀𑌵𑍀𑌯 𑌪𑌿𑌣𑍍𑌡𑍇𑌀𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌅𑌂
𑌤𑌿𑌯𑌕𑌾 𑌨𑌿𑌪𑍍𑌪𑌟𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌦𑌲𑌮𑍍𑌪𑌨𑌨𑍁 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌜𑍂𑌡; 𑌨𑍇𑌲𑌬𑍍𑌬𑍁𑌨𑌿
𑌷𑍍𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌨𑍍 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌭𑌜𑌿𑌮𑍍𑌪 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌟𑌸𑍁𑌖𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 93 ॥
𑌆𑌰𑌾𑌵𑌂 𑌬𑍁𑌦𑌯𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀ఁ 𑌦𑌾𑌰𑌕𑌮𑍁𑌗 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌭𑍍𑌰𑌵𑍀𑌧𑌿𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾(𑌅)
𑌕𑌾𑌰𑍋𑌕𑌾𑌰𑌮𑌕𑌾𑌰𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑌗𑍁 𑌨𑍋𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌾𑌭𑌿𑌧𑌾𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌚𑍇𑌀
𑌨𑍍𑌨𑌾𑌰𑍁𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵 𑌮𑌨𑌙𑍍𑌗ఁ 𑌦𑌨𑍍𑌮𑌹𑌿𑌮𑌚𑍇 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌦𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌲𑍍 𑌸𑍁𑌖
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌲𑍍𑌲ఁ 𑌗𑌡𑌙𑍍𑌗𑍁 𑌨𑍀𑌵𑌦𑍇𑌀 𑌸𑍁𑌮𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 94 ॥
𑌨𑍀𑌭𑌕𑍍𑌤𑍁 𑌲𑍍𑌮𑌦𑌿𑌵𑍇𑌲 𑌭𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲 𑌨𑌿𑌨𑍁𑌨𑍍𑌸𑍇𑌵𑌿𑌮𑍍𑌬𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌵𑍇𑌡ఁ𑌗𑌾
𑌲𑍋𑌭𑌮𑍍𑌬𑍇𑌟𑌿𑌕𑌿 𑌵𑌾𑌰𑌿 𑌕𑍋𑌰𑍍𑌕𑍁𑌲𑍁 𑌕𑍃𑌪𑌲𑍁𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌂 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌮𑌰𑌾
𑌦𑌾 𑌭𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁ఁ 𑌦𑌲𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌚𑍂𑌡𑍁 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌬𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿 𑌪𑍋𑌀𑌮𑍍𑌮𑌨𑍍𑌨 𑌨𑍀
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌭𑌾𑌣𑍍𑌡𑌰𑌮𑍁𑌲𑍋ఁ 𑌗𑍋𑌀𑌰𑌼𑌨𑍍𑌤𑌪𑌡𑍁𑌨𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 95 ॥
𑌮𑍋𑌀𑌦𑌲𑌨𑍍𑌭𑌕𑍍𑌤𑍁𑌲𑌕𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿𑌨𑌾ఁ𑌡𑌵𑍁𑌗𑌦𑌾 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑍇ఁ 𑌡𑍇𑌮𑌯𑌾
'𑌮𑍁𑌦𑌿𑌯𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌮𑍁𑌦𑌿𑌯𑌙𑍍𑌗ఁ 𑌬𑍁𑌟𑍍𑌟𑍁 𑌘𑌨𑌮𑍗 𑌮𑍋𑌹𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍋𑌭𑌮𑍍𑌬𑍁' 𑌨
𑌨𑍍𑌨𑌦𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌕𑍃𑌪𑌂 𑌦𑌲𑌮𑍍𑌪 𑌨𑍋𑌀𑌕𑌵𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮 𑌗𑍋𑌀
𑌲𑍍𑌚𑌿 𑌦𑌿𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑍍 𑌮𑍋𑌀𑌰𑌼𑌵𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟ఁ𑌗𑌾ఁ 𑌗𑌟𑌗𑌟𑌾! 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 96 ॥
𑌕𑌾𑌲𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌕𑌵𑌾𑌟𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌮𑍁 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌾𑌲𑍍𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾
𑌲𑍋𑌲𑌾𑌜𑌾𑌲𑌕𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑌮𑍁𑌖𑌵 𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍋𑌗𑍍𑌰𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤
𑌵𑍍𑌯𑌲𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑌵𑌿𑌰𑍋𑌧𑌿 𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌮𑍁𑌖𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾(𑌅)𑌹𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌦𑌿
𑌕𑍍𑌚𑍇𑌲𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤! 𑌨𑍀𑌦𑍁𑌨𑌾𑌮 𑌮𑌰𑌯𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 97 ॥
𑌪𑌦𑌿𑌵𑍇𑌲𑌲𑍈𑌨𑌨𑍁 𑌲𑍋𑌕𑌕𑌣𑍍𑌟𑌕𑍁𑌲𑌚𑍇ఁ 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌾
𑌮𑌦𑌿𑌕𑌿𑌂 𑌬𑌥𑍍𑌯𑌮𑍁 𑌗𑌾𑌦𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍁𑌨𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑍁ఁ𑌡𑍈 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌦𑌾
𑌨𑌦𑌯𑌾𑌦𑍁𑌲𑍍 𑌗𑌲 𑌰𑌾𑌜𑍁 𑌨𑌾𑌕𑍋𑌀𑌸ఁ𑌗𑍁 𑌮𑍇𑌨𑌵𑍍𑌵𑌾𑌨𑌿 𑌨𑍀 𑌯𑌟𑍍𑌲𑌚𑍂
𑌚𑌿 𑌦𑌿𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑍍 𑌮𑍁𑌦𑌮𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁𑌦𑍁𑌨𑍍 𑌗𑌡𑌪𑌟𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 98 ॥
𑌤𑌾𑌤𑌲𑍍 𑌤𑌲𑍍𑌲𑌿𑌯𑍁ఁ 𑌦𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌿𑌯𑍁𑌨𑍍 𑌮𑌰𑌼𑌿𑌯𑍁ఁ 𑌬𑍇𑌀𑌦𑍍𑌦𑌲𑍍 𑌚𑌾𑌵𑌗𑌾ఁ 𑌜𑍂𑌡𑌰𑍋
𑌭𑍀𑌤𑌿𑌂 𑌬𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦ఁ𑌗𑌨𑍇𑌲 𑌚𑌾𑌵𑍁𑌨𑌕𑍁ఁ𑌗𑌾ఁ 𑌬𑍇𑌀𑌣𑍍𑌡𑍍𑌲𑌾𑌮𑍁𑌬𑌿𑌡𑍍𑌡𑌲𑍍 𑌹𑌿𑌤
𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑍍 𑌬𑌲𑌵𑌿𑌮𑍍𑌪 𑌜𑌨𑍍𑌤𑍁𑌵𑍁𑌲𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌵𑌾𑌲𑌾𑌯𑌮𑍈𑌯𑍁𑌣𑍍𑌡𑌙𑍍𑌗𑌾ఁ
𑌜𑍇𑌤𑍋𑌵𑍀𑌧𑌿 𑌨𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌗𑍋𑌀𑌲𑍁𑌵ఁ𑌡𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 99 ॥
𑌜𑌾𑌤𑍁𑌲𑍍 𑌸𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑍁𑌟 𑌸𑍇𑌵𑌸𑍇𑌯𑍁𑌟 𑌮𑍃𑌷𑌲𑍍 𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌟𑌨𑍍𑌯𑌾𑌯𑌵𑌿
𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿𑌂 𑌬𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁𑌟 𑌕𑍋𑌀𑌣𑍍𑌡𑍇𑌀𑌕𑌾ఁ𑌡𑌵𑍁𑌟 𑌹𑌿𑌂𑌸𑌾𑌰𑌮𑍍𑌭𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑍗𑌟 𑌮𑌿
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑍍𑌯𑌮𑍁𑌲𑌾𑌡𑍁𑌟𑌨𑍍𑌨𑌿𑌯𑍁ఁ 𑌬𑌰𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌾𑌶𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌯𑍀
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌤𑌾 𑌨𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑌿𑌯𑍁𑌗𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍁𑌣𑍍𑌡ఁ𑌗𑌲𑌦𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 100 ॥
𑌚𑍇𑌀𑌡𑍁𑌗𑍁𑌲𑍍 𑌕𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑌰𑌼𑍁 𑌕𑍂𑌡𑌿 𑌚𑍇𑌯𑌙𑍍𑌗𑌮𑍍𑌬𑌨𑍁𑌲𑍍 𑌚𑍀𑌕𑌟𑍍𑌲𑍁 𑌦𑍂𑌰𑌼𑌙𑍍𑌗ఁ 𑌮𑌾
𑌲𑍍𑌪𑌡𑌿𑌤𑌿𑌂 𑌗𑌾𑌨 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌿𑌮𑍍𑌪𑌰𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌿𑌨𑍁 𑌨𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑌞𑍍𑌜𑌾𑌲ఁ 𑌬𑍋𑌀𑌮𑍍𑌮𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑌿𑌲𑍍
𑌵𑍇𑌀𑌲𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋𑌚𑌿𑌨ఁ 𑌜𑍂𑌰𑍁𑌪𑌟𑍍𑌟𑍁𑌕𑍋𑌀𑌨𑌿 𑌨𑍇 𑌵𑍍𑌰𑍇𑌲𑌾𑌡𑍁𑌦𑍁𑌂 𑌗𑍋𑌰𑍍𑌕𑌿ఁ 𑌗𑍋
𑌰𑍇𑌀𑌡𑌿 𑌯𑌰𑍍𑌧𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍁 𑌨𑌾𑌕𑍁 𑌨𑍇𑌲 𑌯𑌿𑌡𑌵𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 101 ॥
𑌭𑌸𑌿𑌤𑍋𑌦𑍍𑌧𑍂𑌲𑌨𑌧𑍂𑌸𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍁 𑌜𑌟𑌾𑌭𑌾𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍍 𑌤𑌪𑍋
𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌸𑌾𑌧𑌿𑌤𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌰𑍍𑌣𑌰𑌸𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌵𑍈𑌰𑌾𑌗𑍍𑌯𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁𑌲𑍍 𑌨𑌿𑌤𑌾𑌂
𑌤𑌸𑍁𑌖𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁𑌲𑍁 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌭𑌾𑌷𑌣𑌲𑍁 𑌨𑍁𑌦𑍍𑌯𑌦𑍍𑌰𑌤𑍍𑌨𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌾
𑌜𑌿𑌸𑌮𑍇𑌤𑍁𑌲𑍍 𑌤𑍁𑌦𑌨𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑌰𑍈𑌨 𑌗𑍋𑌀𑌲𑍁𑌤𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 102 ॥
𑌜𑌲𑌜𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌗𑌲 𑌮𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍀𑌲𑍍𑌲𑍁 𑌗𑌲𑌵𑌾𑌚𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑌿𑌲𑍋 𑌬𑌾𑌪𑍁𑌰𑍇!
𑌵𑍇𑌀𑌲𑌿𑌵𑌾𑌡 𑌨𑍍𑌮𑌰𑌼𑌿 𑌬𑌾ఁ𑌪𑌨𑌿𑌲𑍍𑌲𑍁𑌗𑌲𑌦𑌾𑌵𑍇𑌸𑌾𑌲𑍁𑌗𑌾 𑌨𑌕𑍍𑌕𑌟𑌾!
𑌨𑌲𑌿 𑌨𑌾 𑌰𑍇𑌀𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌗𑍁𑌣𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍇𑌀𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌮𑌦𑌿𑌲𑍋 𑌨𑌨𑍍𑌨𑍇𑌮𑌿 𑌰𑍋𑌯𑌙𑍍𑌗 𑌨𑍀
𑌚𑍇𑌀𑌲𑍁𑌵𑌮𑍍𑌬𑍈𑌨 𑌗𑍁𑌣𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍇𑌀𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕𑍋𑌀𑌨𑌵𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 103 ॥
𑌗𑌡𑌿𑌯𑌲𑍍 𑌰𑍇𑌀𑌣𑍍𑌟𑌿𑌕𑍋𑌀 𑌮𑍂ఁ𑌟𑌿𑌕𑍋 𑌗𑌡𑌿𑌯𑌕𑍋 𑌕𑌾𑌦𑍇𑌨𑌿 𑌨𑍇ఁ𑌡𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲𑌿𑌯𑍋
𑌕𑌡 𑌨𑍇ఁ𑌡𑌾𑌦𑌿𑌕𑍋𑌀 𑌯𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨ఁ𑌡𑍋 𑌯𑍇𑌀𑌰𑌼𑍁ఁ 𑌗 𑌮𑍀𑌕𑌾𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍀𑌭𑍂𑌮𑌿𑌪𑍈ఁ
𑌬𑌡𑌗𑌾 𑌨𑍁𑌨𑍍𑌨𑌵𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌮𑍋𑌀𑌕𑌟𑌿𑌂 𑌬𑌾𑌟𑌿𑌮𑍍𑌪 𑌰𑍀 𑌮𑌾𑌨𑌵𑍁𑌲𑍍
𑌚𑍇𑌀𑌡𑍁𑌗𑍁𑌲𑍍 𑌨𑍀𑌪𑌦𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌦𑍇𑌀𑌲𑌿𑌯𑌰𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 104 ॥
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌿𑌲𑍋 𑌦𑍋𑌀𑌡𑍍𑌡𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌸𑌾𑌮𑌜𑌮𑍁 𑌲𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍𑌮𑍁 𑌲𑌾𑌨𑍍𑌦𑍋𑌲𑌿𑌕𑌾
𑌤𑌤𑍁 𑌲𑍇 𑌲𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕 𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀𑌜𑌨𑌸𑍁𑌵𑌸𑍍𑌰𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤 𑌭𑍂𑌷𑌾𑌕𑌲𑌾
𑌪𑌤𑌨𑍂𑌜𑌾𑌦𑌿𑌕 𑌮𑍇𑌮𑌿𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌮𑍁 𑌨𑍀 𑌪𑌾𑌦𑌮𑍍𑌮𑍁 𑌲𑌰𑍍𑌚𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌚𑍋
𑌜𑌿𑌤𑌪𑌙𑍍𑌕𑍇𑌰𑍁𑌹𑌪𑌾𑌦𑌪𑌦𑍍𑌮𑌯𑍁𑌗𑌲𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 105 ॥
𑌸𑌲𑌿𑌲𑌮𑍍𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌜𑍁𑌖𑍁𑌕𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣 𑌮𑍋𑌀𑌕 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌮𑌮𑍍𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌮𑍗𑌲𑌿 𑌨𑌿
𑌶𑍍𑌚𑌲𑌬𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿𑌚𑍇 𑌨𑌰𑍁ఁ𑌡𑍁 𑌪𑍂𑌜𑌲𑍍 𑌸𑍇𑌯ఁ𑌗𑌾 𑌧𑌨𑍍𑌯𑍁ఁ𑌡𑍗
𑌨𑌿𑌲 𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌜𑌲𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌖𑌣𑍍𑌡𑌮𑍁𑌲 𑌦𑌾𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌂 𑌦𑍁𑌦𑌿𑌂 𑌗𑌾𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌨𑍀
𑌚𑍇𑌀𑌲𑍁𑌵𑌂 𑌬𑌨𑍍𑌤𑌯𑍁 𑌨𑍀 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵 𑌮𑌿𑌦𑌿𑌗𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 106 ॥
𑌤𑌮𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿ఁ 𑌦𑌾𑌮𑍇𑌀 𑌚𑍂𑌡 𑌸𑍁𑌖𑌮𑍈𑌤𑌾𑌦𑌾𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌗𑍂𑌰𑍍𑌪ఁ𑌗𑌾
𑌵𑌿𑌮𑌲𑌮𑍍𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌭𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌜𑌿𑌤𑌲𑌸𑌦𑍍𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌲𑍍𑌲𑌤𑌾𑌲𑌾𑌸𑍍𑌯𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌸𑍁𑌮𑌨𑍋𑌬𑌾𑌣𑌜𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌮𑍍𑌮𑍁𑌲𑌨𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌜𑍂𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌜𑌨𑌮𑍍𑌬𑍂𑌨𑌿𑌹𑌾
𑌰𑌿𑌮𑍃𑌗𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌨𑌿𑌵𑌹𑌮𑍍𑌮𑍁𑌕𑌨𑍍𑌨𑍁𑌗𑌵𑌲𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 107 ॥
𑌪𑌟𑌵𑌦𑍍𑌰𑌜𑍍𑌜𑍁𑌭𑍁𑌜𑌙𑍍𑌗𑌵𑌦𑍍𑌰𑌜𑌤𑌵𑌿 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌚𑍍𑌛𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌵
𑌦𑍍𑌘𑌟𑌵𑌚𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌶𑌿𑌲𑌾𑌜𑌪𑌾𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌰𑍁 𑌕𑍍𑌸𑌾𑌙𑍍𑌗𑌤𑍍𑌯𑌵𑌤𑍍𑌤𑌞𑍍𑌚𑍁𑌵𑌾
𑌕𑍍𑌪𑌟𑌿𑌮𑌲𑍍 𑌨𑍇𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍁 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌬𑌨𑍁𑌭𑌵𑌿𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍 𑌲𑍇𑌕 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑍇𑌧𑌨𑍁𑌲𑍍
𑌚𑌿𑌟𑍁𑌕𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌦𑌲𑌪𑍋𑌯ఁ𑌜𑍂𑌤𑍁 𑌰𑌧𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 108 ॥
𑌨𑌿𑌨𑍁 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌦𑌕𑍍𑌷𑍁𑌪𑍈ఁ 𑌦𑍇𑌀𑌗𑌵𑍋𑌀 𑌵𑌾𑌣𑍀𑌨𑌾𑌧𑍁 𑌶𑌾𑌸𑌿𑌮𑍍𑌪𑌵𑍋
𑌚𑌨𑍁𑌨𑌾 𑌨𑍀 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌦𑍍𑌮𑌸𑍇𑌵𑌕𑍁𑌲ఁ 𑌦𑍁𑌚𑍍𑌛𑌂 𑌬𑌾𑌡𑍁 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍁𑌲𑌂
𑌬𑍇𑌀𑌨𑍁𑌪𑌨𑍍 𑌨𑍀𑌕𑍁𑌨𑍁 𑌨𑍀𑌦𑍁𑌭𑌕𑍍𑌤𑌤𑌤𑌿𑌕𑌿𑌨𑍍 𑌭𑍇𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑌾𑌨𑌙𑍍𑌗 𑌵
𑌚𑍍𑌚𑍇𑌀𑌨𑍋𑌀 𑌲𑍇𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌿𑌨 𑌨𑍂𑌰𑌼𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌗𑌲𑌵𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 109 ॥
𑌕𑌰𑌿𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑍁𑌨𑍍 𑌬𑍋𑌀𑌰𑌿𑌗𑍋𑌀𑌨𑍍𑌨 𑌶𑍂𑌲𑌮𑍁 𑌕(𑌰𑌾)𑌰𑌗𑍍𑌰(𑌸𑍍𑌥)𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑌾𑌦𑍋 𑌰𑌤𑍀
𑌶𑍍𑌵𑌰𑍁𑌨𑌿𑌨𑍍 𑌗𑌾𑌲𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌫𑌾𑌲𑌲𑍋𑌚𑌨𑌶𑌿𑌖𑌾 𑌵𑌰𑍍𑌗𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌚𑌲𑍍𑌲𑌾𑌰𑌼𑍇𑌀𑌨𑍋
𑌪𑌰𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌪𑌰𑍁𑌲𑌨𑍍 𑌵𑌧𑌿𑌮𑍍𑌪 𑌵𑌿𑌦𑌿𑌯𑍁𑌨𑍍 𑌭𑌾𑌷𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑍇𑌀 𑌵𑌾𑌰𑍇𑌮𑌿 𑌚𑍇
𑌸𑌿𑌰𑌿 𑌨𑍀𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌬𑌰𑌮𑍋𑌪𑌕𑌾𑌰 𑌮𑌰𑌯𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 110 ॥
𑌦𑍁𑌰𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌮𑍁 𑌰𑌾𑌯𑌬𑌾𑌰𑌮𑍁 𑌮𑌰𑌼𑌿𑌨𑍍 𑌦𑍋𑌀𑌙𑍍𑌗𑌰𑍍𑌮𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑌮𑍁𑌨𑍍
𑌨𑌰𑌨𑌾𑌧𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯 𑌮𑍋𑌡𑌬𑍇𑌰𑌮𑍁𑌨𑍁 𑌬𑍇𑌀𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑌨𑍍
𑌅𑌰𑌯𑌨𑍍 𑌦𑍋𑌀𑌡𑍍𑌡𑌫𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑌲𑍍𑌗𑍁𑌨𑌦𑌿𑌗𑌾 𑌕𑌾𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑍇 𑌤𑌪𑍍𑌪𑌿𑌨𑌨𑍍
𑌸𑌿𑌰𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌬𑍋𑌵𑍁𑌨𑍁 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌣𑌹𑌾𑌨𑌿𑌯𑍁 𑌨𑌗𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 111 ॥
𑌤𑌨𑌯𑍁𑌂 𑌗𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌧𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌦𑌿𑌵𑌿𑌜𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑌟𑍍𑌟𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌵𑌿
𑌪𑍍𑌰𑍁𑌨 𑌕𑍁𑌦𑍍𑌵𑌾𑌹𑌮𑍁 𑌜𑍇𑌸𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌿𑌕𑌿ఁ 𑌬𑌾𑌤𑍍𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡𑍈 𑌤𑌟𑌾𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑍇
𑌰𑍍𑌪𑍁𑌨ఁ 𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌵𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌵𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌵𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌮𑌨𑌨𑍀 𑌪𑍋𑌲𑍇𑌡𑍁 𑌨𑍀𑌸𑍇𑌵ఁ 𑌜𑍇
𑌸𑌿𑌨 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁ఁ𑌡𑍁 𑌪𑍋𑌵𑍁 𑌲𑍋𑌕𑌮𑍁𑌨𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 112 ॥
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌿𑌨𑌾𑌧𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮! 𑌸𑌤𑍍𑌕𑌵𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍁ఁ𑌡𑍍 𑌵𑌚𑍍𑌚𑍇𑌀𑌨𑍍 𑌮𑌿𑌮𑍍𑌮𑍁𑌲𑌂 𑌜𑍂𑌡ఁ𑌗𑌾
𑌨𑌤ఁ𑌡𑍇 𑌮𑍇𑌟𑌿 𑌕𑌵𑌿𑌤𑍍𑌵𑌵𑍈𑌖𑌰𑌿𑌨𑌿 𑌸𑌦𑍍𑌯𑌃𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤 𑌤𑌤𑍍
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌭 𑌲𑍍𑌮𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑌿 𑌤𑌿𑌟𑍍𑌟𑍁𑌪𑌦𑍍𑌯𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌚𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑍁𑌂 𑌦𑌾𑌤ఁ𑌡𑍈𑌨𑌨𑍍 𑌮𑌮𑍁𑌂
𑌗𑍍𑌰𑌿𑌤𑌮𑍇 𑌚𑍂𑌚𑍇𑌀𑌨𑍁 𑌬𑍋𑌀𑌮𑍍𑌮𑌟𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌰𑌧𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 113 ॥
𑌨𑍀𑌕𑍁𑌂 𑌗𑌾𑌨𑌿 𑌕𑌵𑌿𑌤𑍍𑌵 𑌮𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑌰𑌿𑌕𑌿 𑌨𑍇𑌨𑍀𑌨𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌮𑍀𑌦𑍇𑌀𑌤𑍍𑌤𑌿𑌤𑌿𑌨𑍍
𑌜𑍇𑌕𑍋𑌀𑌣𑍍𑌟𑌿𑌨𑍍 𑌬𑌿𑌰𑍁𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌕𑌙𑍍𑌕𑌣𑌮𑍁 𑌮𑍁𑌞𑍍𑌜𑍇ఁ 𑌗𑌟𑍍𑌟𑌿𑌤𑌿𑌂 𑌬𑌟𑍍𑌟𑌿𑌤𑌿𑌨𑍍
𑌲𑍋𑌕𑍁𑌲𑍍 𑌮𑍇𑌀𑌚𑍍𑌚 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌾𑌤𑌨𑍁𑌵𑍁 𑌕𑍀𑌲𑍁𑌲𑍍 𑌨𑍇𑌰𑍍𑌪𑍁𑌲𑍁𑌂 𑌗𑌾𑌵𑍁 𑌛𑍀
𑌛𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌰𑍀𑌤𑌿 𑌦𑌪𑍍𑌪𑍇𑌀𑌡𑍁 𑌜𑍁𑌮𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 114 ॥
𑌨𑌿𑌚𑍍𑌚𑌲𑍍 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌭𑌜𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌯𑌮𑌹𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌪𑍀𑌠𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌪𑍈
𑌰𑌚𑍍𑌚𑌲𑍍𑌸𑍇𑌯𑌕 𑌯𑌾𑌰𑍍𑌜𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌕𑍁𑌜𑌨 𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁𑌚𑍇ఁ 𑌗𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌿 𑌭𑍂
𑌭𑍃𑌚𑍍𑌚𑌣𑍍𑌡𑌾𑌲𑍁𑌰ఁ 𑌗𑍋𑌀𑌲𑍍𑌚𑌿 𑌵𑌾𑌰𑍁 𑌦𑌨𑍁ఁ 𑌗𑍋𑌪𑌿𑌮𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌬𑍁𑌧𑍁𑌂 𑌡𑌾𑌰𑍍𑌤𑍁ఁ𑌡𑍈
𑌚𑌿𑌚𑍍𑌚𑌾𑌰𑌂 𑌜𑌮𑍁 𑌰𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲ఁ 𑌜𑌲𑍍𑌲𑍁𑌕𑍋𑌀𑌨𑍁𑌨𑍋 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 115 ॥
𑌦𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍍𑌪𑌡𑌨𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍇 𑌤𑌨𑍁𑌵𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑍂𑌢𑌿 𑌯𑍁𑌨𑍍𑌨𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍇
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌸𑌙𑍍𑌘𑌮𑍁 𑌰𑍋𑌯𑌨𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍇 𑌜𑌰𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑌾𑌨𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍇
𑌵𑌿𑌨𑍍𑌤𑌲𑍍𑌮𑍇𑌨 𑌜𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍇𑌀 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌲𑍍𑌵𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌗𑌾𑌨𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍇
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌵𑌲𑍇𑌀 𑌨𑍀𑌪𑌦𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌮𑍁𑌲𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾! ॥ 116 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīvidyutkalitā'javañjavamahā-jīmūtapāpāmbudhā-
rāvegambuna manmanobjasamudī-rṇatvambuఁ golpoyitin |
devā! mī karuṇāśaratsamayamin-teఁ jāluఁ jidbhāvanā-
sevaṃ dāmaratamparai maniyèdan- śrī kālahastīśvarā! || 1 ||
vāṇīvallabhadurlabhambagu bhavaddvārambuna nnilci ni
rvāṇaśrīఁ jèṟapaṭṭaఁ jūcina vicāradrohamo nitya ka
lyāṇakrīḍalaఁ bāsi durdaśalapā lai rājalokādhama
śreṇīdvāramu dūṟaఁjesi tipuḍo śrī kālahastīśvarā! || 2 ||
antā midhya talañci cūcina naruṃ ḍaṭlau ṭèṟiṅgin sadā
kānta lputrulu nardhamun tanuvu ni kkambañcu mohārṇava
cibhrāntiṃ jèndi jariñcu gāni paramārdhambaina nīyanduఁ dāఁ
jintākantayu jinta nilpaఁḍugadā śrī kālahastīśvarā! || 3 ||
nī nā sandòḍaఁbāṭumāṭa vinumā nīceta jītambu neఁ
gāniṃ baṭṭaka santatambu madi veḍkaṃ gòltu nantassapa
tnānīkambuna kòppagimpakumu nannāpāṭīye cāluఁ de
jīnòllaṃ gari nòlla nòlla sirulan śrī kālahastīśvarā! || 4 ||
bhavakelīmadirāmadambuna mahā pāpātmuఁḍai vīḍu na
nnu vivekimpaఁ ḍaṭañcu nenu narakārṇorāśipālainaఁ ba
ṭṭavu; bāluṇḍòkacoṭa nāṭatamitoḍa nnūtaఁ gūlaṅgaఁ daṃ
ḍri vicārimpaka yuṇḍunā kaṭakaṭā śrī kālahastīśvarā! || 5 ||
svāmidrohamuఁ jesi yenòkani gòlvambotino kāka ne
nīmāṭa nvinanòllakuṇḍitinò ninne dikkugāఁ jūḍano
yemī iṭṭivṛdhāparādhinagu nannī duḥkhavārāśivī
cī madhyambuna muñci yumpadagunā śrī kālahastīśvarā! || 6 ||
divijakṣmā ruha dhenu ratna ghanabhūti prasphuradratnasā
nuvu nī villu nidhīśvaruṇḍu sakhuఁ ḍarṇorāśikanyāvibhuṃ
ḍuviśeṣārcakuఁ ḍiṅka nīkèna ghanuṇḍuṃ galgune nīvu cū
ci vicārimpavu lemi nèvvaఁḍuḍupun śrī kālahastīśvarā! || 7 ||
nīto yudhdhamu ceya noఁpaఁ gavitā nirmāṇaśakti nninuṃ
brītuñjeyagalenu nīkòṟaku daṇḍriñjampagāఁjāla nā
cetan rokaṭa ninnumòttavèṟatuñjīkāku nābhakti ye
rītinnākiఁka ninnu jūḍagalugan śrī kālahastīśvarā! || 8 ||
ālumbiḍḍalu dallidaṇḍrulu dhanambañcu nmahābandhanaṃ
belā nāmèḍa gaṭṭināḍavika ninnevelaఁ jintintu ni
rmūlambaina manambulo nègaḍu durmohābdhiloఁ gruṅki yī
śīlāmālapu jinta nèṭluḍipèdo śrī kālahastīśvarā! || 9 ||
nippai pātakatūlaśaila maḍacun nīnāmamun mānavul
tappan davvula vinna nantaka bhujādarpoddhatakleśamul
tappundārunu muktu laudu ravi śāstrambulmahāpaṇḍitul
cèppaṅgā damakiṅka śaṅka valènā śrī kālahastīśvarā! || 10 ||
vīḍèmbabbina yappuḍuṃ dama nutul vinnappuḍumbòṭṭaloఁ
gūḍunnappuḍu śrīvilāsamulu paikònnappuḍuṃ gāyakul
pāḍaṅga vinunappuḍun jèlaఁgu dambhaprāyaviśrāṇana
krīḍāsaktula nemi cèppavalèno śrī kālahastīśvarā! || 11 ||
ninu sevimpaga nāpadal vòḍamanī nityotsavaṃ babbanī
janamātruṇḍananī mahātmu ḍananī saṃsāramohambu pai
kònanī jñānamu galganī grahaganul gundimpanī meluva
ccina rānī yavi nāku bhūṣaṇamulo śrī kālahastīśvarā! || 12 ||
e vedambu baṭhiñcè lūta bhujaṅgaṃ beśāstramulsūcè dā
ne vidyābhyasanambònarcèఁ gari cèñcemantra mūhiñcè bo
dhāvirbhāvanidānamul caduvulayyā! kāvu! mīpādasaṃ
sevāsaktiyè kāka jantutatikin śrī kālahastīśvarā! || 13 ||
kāyal gācè vadhūnakhāgramulace gāyambu vakṣojamul
rāyan rāpaḍè ṟòmmu manmadha vihārakleśavibhrāntice
brāyaṃ bāyènu baṭṭagaṭṭè dalacèppan rota saṃsārameఁ
jeyañjāla viraktuఁ jeyaఁgadave śrī kālahastīśvarā! || 14 ||
ninnerūpamugā bhajintu madilo nīrūpu mokālò strī
canno kuñcamu mekapèṇṭikayò yī sandehamulmānpi nā
kannāra nbhavadīyamūrti saguṇā kārambugā jūpave
cinnīrejavihāramattamadhupā śrī kālahastīśvarā! || 15 ||
ninu nāvāఁkili gāvumaṇṭinò marunnīlākābhrāntiఁ guṃ
ṭèna pòmmaṇṭinò yèṅgilicci tinu tiṇṭeఁgāni kādaṇṭino
ninu nèmmindaga viśvasiñcusujanānīkambu rakṣimpaఁje
sina nāvinnapamela gaikònavayā śrī kālahastīśvarā! || 16 ||
ṟālan ṟuvvagaఁ jetulāḍavu kumārā! rammu rammñcuneఁ
jālan jampaṅga netramu ndiviyaṅgāśaktuṇḍaneఁ gānu nā
śīlaṃ bemani cèppanunnadiఁka nī cittambu nā bhāgyamo
śrīlakṣmīpatisevitāṅghriyugalā! śrī kālahastīśvarā! || 17 ||
rājul mattulu vāriseva narakaprāyambu vāriccunaṃ
bhojākṣīcaturantayānaturagī bhūṣādu lātmavyadhā
bījambul tadapekṣa cālu maritṛptiṃ bònditin jñānala
kṣmījāgratpariṇāma mimmu dayato śrī kālahastīśvarā! || 18 ||
nīrūpambu dalampaఁgāఁ dudamòdal negāna nīvainaco
rārā rammani yañcuఁ jèppavu pṛdhārambhambu liṅkeṭikin!
nīra nmumpumu pāla mumpu miఁka ninne nammināఁḍaṃ jumī
śrīrāmārcita pādapadmayugalā śrī kālahastīśvarā! || 19 ||
nīku nmāṃsamu vāñchayeni kaṟavā nīceta leḍuṇḍaఁgāఁ
jokainaṭṭi kuṭhāramuṇḍa nanala jyotuṇḍa nīruṇḍaఁgā
bākaṃ bòppa ghaṭiñci cetipunukan bhakṣimpakāboyaceఁ
jekòṃ ṭèṅgilimāṃsamiṭlu dagunā śrī kālahastīśvarā! || 20 ||
rājai duṣkṛtiఁ jèndèఁ janduruṇḍu rārājai kuberuṇḍu dṛ
grājīvambunaఁ gāñcè duḥkhamu kurukṣmāpāluఁ ḍāmāṭane
yājiṃ gūlè samastabandhuvulato nā rājaśabdhambu cī
chī janmāntaramandu nòllanujumī śrī kālahastīśvarā! || 21 ||
rājardhātuఁḍainaco nècaṭa dharmambuṇḍu nerīti nā
nājātikriya lerpaḍun sukhamu mānyaśreṇi kèṭlabbu rū
pājīvāliki nedi dikku dhṛtinī bhaktul bhavatpādanī
rejambul bhajiyintu retèṟaఁgunan śrī kālahastīśvarā! || 22 ||
taraఁgal pippalapatramul mèṟaఁgu ṭaddambul maruddīpamul
karikarṇāntamu lèṇḍamāvula tatul khadyotkīṭaprabhal
suravīdhīlikhitākṣarambu lasuvul jyotsnāpaḥpiṇḍamul
sirulandela madāndhulauduru janul śrī kālahastīśvarā! || 23 ||
ninnunnammina rīti namma nòrulan nīkanna nākènnale
rannalammulu tallidaṇḍrulu gurundāpatsahāyundu nā
yannā! yènnaḍu nannu saṃskṛtiviṣādāmbhodhi dāṭiñci ya
chcinnānandasukhābdhiఁ delcèdò kade śrī kālahastīśvarā! || 24 ||
nī pañcaṃ baḍiyuṇḍagāఁ galiginan bhikṣānname cālu n
kṣepaṃ babbina rājakīṭamula nesevimpఁgānopa nā
śāpāśambulaఁ juṭṭi trippakumu saṃsārārdhamai baṇṭugāఁ
jepaṭṭaṃ daya galgeneni madilo śrī kālahastīśvarā! || 25 ||
nī perun bhavadaṅghritīrdhamu bhavanniṣṭhyūta tāmbūlamun
nī pallèmbu prasādamuṃ gònikadā ne biḍḍanaināఁḍa na
nnīpāṭiṃ garuṇimpu moఁpa niఁka nīnèvvārikiṃ biḍḍagāఁ
jepaṭṭaṃ daguఁ baṭṭi mānaఁ dagado śrī kālahastīśvarā! || 26 ||
ammā yayya yaṭañcu nèvvarini nenannanśivā! ninnune
summī! nī madiఁ dallidaṇḍrulanaṭañcu njūḍaఁgāఁboku nā
kimmaiఁ dalliyuఁ daṇḍriyun guruఁḍu nīve kāka saṃsārapuṃ
jimmañjīkaṇṭi gappina ngaḍavu nan śrī kālahastīśvarā! || 27 ||
kòḍukul puṭṭa raṭañcu neḍtu ravivekul jīvanabhrāntulai
kòḍukul puṭṭarè kauravendruna kanekul vārice negatul
vaḍasèṃ butrulu leni yā śukunakun bāṭillène durgatul!
cèḍune mokṣapadaṃ maputrakunakun śrī kālahastīśvarā! || 28 ||
grahadoṣambulu durnimittamulu nīkalyāṇanāmambu pra
tyahamuṃ berkònuttamottamula bādhambèṭṭagānopune?
dahanuṃ gappaṅgañjālune śalabhasantānambu nī sevaఁ je
si hataklesulu gārugāka manujul śrī kālahastīśvarā! || 29 ||
aḍugammonika nanyamārgaratulambrāṇāvanotsāhinai
yaḍugamboyina modu nīdu padapadmārādhakaśreṇiyu
nnèḍaku nninnu bhajimpaṅgāఁganiyu nākelā parāpekṣa ko
rèḍi diṅkemi bhavatprasādamè tagun śrī kālahastīśvarā! || 30 ||
madamātaṅgamu landalambula harul māṇikyamu lpallakul
mudital citradukūlamu lparimalambu lmokṣamīఁjālune?
madilo vīni napekṣasesi nṛpadhāmadvāradeśambuఁ gā
ci dinambul vṛdhaputturajñulakaṭā śrī kālahastīśvarā! || 31 ||
rosī royadu kāminījanula tāruṇyorusaukhyambulan
pāsī pāyaru putramitrajana sampadbhrānti vāñchālatal
kosī koyadu nāmanaṃ bakaṭa nīkuṃ brītigā sat kriyal
cesī ceyadu dīni trullaṇapave śrī kālahastīśvarā! || 32 ||
ènnellundu nemi gandu niఁkanenèvvāri rakṣiñcèdan
ninne niṣṭha bhajiñcèda nnirupamonnidrapramodambu nā
kènnaṇḍabbèḍu nntakālamiఁka neniṭlunna nemayyèḍiṃ?
jinnambuccaka nannu nelukòlave śrī kālahastīśvarā! || 33 ||
cāvaṃ gālamu ceruvau ṭèṟiఁgiyuṃ jālimpaఁgā leka na
nnèvaidyuṇḍu cikitsaఁ brovaఁgalaఁḍo yemandu rakṣiñcuno
e velpul kṛpaఁjūturo yanucu ninnintainaఁ jintimpaఁḍā
jīvacchrādhdhamuఁ jesikònna yatiyun śrī kālahastīśvarā! || 34 ||
dinamuṃ jittamulo suvarṇamukharī tīrapradeśāmrakā
nanamadhyopala vedikāgramuna nānandambunaṃ baṅkajā
nananiṣtha nnunuఁ jūḍaఁ gannanadivo saukhyambu lakṣmīvilā
sinimāyānaṭanal sukhambu lagune śrī kālahastīśvarā! || 35 ||
ālañcu nmèḍaఁ gaṭṭi dāniki navatyaśreṇiఁ galpiñci ta
dbhālavrātamu niccipuccuṭanu sambandhambu gāviñci yā
mālarmambuna bāndhavaṃ banèḍi premaṃ gòndaṟaṃ drippaఁgāఁ
sīlansīla yamarcina ṭlòsaఁgito śrī kālahastīśvarā! || 36 ||
tanuve nityamugā nònarcu madiledā cacci janmimpakuṃ
ḍa nupāyambu ghaṭimpu māgatula rèṇṭa nnerpu lekunna le
dani nākippuḍa cèppu ceyaఁgala kāryambunna saṃsevaఁ je
si ninuṃ gāñcèdaఁgāka kālamunano śrī kālahastīśvarā! || 37 ||
padunālgelè mahāyugambu lòka bhūpāluṇḍu; cèlliñcè na
yyudayāstācalasandhi nājña nòkaఁ ḍāyuṣmantuṇḍai vīriya
bhyudayaṃ bèvvaru cèppaఁgā vinarò yalpulmattulai yela ca
ccèdaro rājula mañcu nakkaṭakaṭā! śrī kālahastīśvarā! || 38 ||
rājannantanè povunā kṛpayu dharmambābhijātyambu vi
dyājātakṣama satyabhāṣaṇamu vidvanmitrasaṃrakṣayun
sauganyambu kṛtambèṟuṅgaṭayu viśvāsambu gākunna du
rbījaśreṣthulu gāఁ gatambu galade śrī kālahastīśvarā! || 39 ||
munu nīce napavargarājyapadavī mūrdhābhiṣekambu gāṃ
cina puṇyātmulu nenu nòkkasarivo cintiñci cūḍaṅga nè
ṭlaninaṃ gīṭaphaṇīndrapotamadave daṇḍograhiṃsāvicā
rini gāṅgāఁ ninu gānaఁgāka madilo śrī kālahastīśvarā! || 40 ||
pavamānāśanabhūṣaṇaprakaramun bhadrebhacarmambu nā-
ṭavikatvambuఁ priyambulai bhugahaśuṇḍālātavīcārulan
bhavaduḥkhambulaఁ bāpu ṭòppuఁ jèlaఁdimbāṭiñci kaivalyami-
cci vinodiñcuṭa kemi kāraṇamayā śrī kālahastīśvarā! || 41 ||
amarastrīla ramiñcinaṃ jèḍadu mohaṃ bintayun brahmapa-
ṭṭamu sidhdhiñcina nāsa dīṟadu nirūḍhakrodhamun sarvalo-
kamula nmriṅgina māna dinduఁ gala sau-khyaṃ bòlla nīsevaఁ je-
si mahāpātakavārirāśiఁ gaḍatun śrī kālahastīśvarā! || 42 ||
canuvāriṃ gani yedcuvāru jamuఁḍā satyambugā vattu me
manumānambiఁka ledu nammamani tārāvela nārevunan
munuఁgambovucu bāsa seyuṭa sumī mummāṭikiṃ jūḍagāఁ
jènaṭu lgānaru dīnibhāvamidivo śrī kālahastīśvarā! || 43 ||
bhavaduḥkhambulu rājakīṭamula nebrārdhiñcinaṃ bāyune
bhavadaṅghristuticetaఁgāka vilasadbālakṣudhākleśadu
ṣṭavidhulmānunè cūḍa meఁkamèḍacaṇṭandalli kāruṇyadba
ṣthiviśeṣambuna nicci caṇṭaఁbalè no śrī kālahastīśvarā! || 44 ||
pavi puṣpambagu nagni mañcagu nakūpārambu bhūmīsthalaṃ
bavu śatruṃ ḍatimitruఁḍau viṣamu divyāhāramau nènnaఁgā
navanīmaṇḍalilopalan śiva śive tyābhāṣaṇollāsikin
śiva nī nāmamu sarvavaśyakaramau śrī kālahastīśvarā! || 45 ||
levo kānalaఁ gandhamūlaphalamul levo guhal toyamul
levo yeṟulaఁ ballavāstaraṇamul levo sadā yātmalo
levo nīvu viraktula nmanupa jāliṃ bòndi bhūpāluran
seval seyaఁgaఁ bodu relòkò janul śrī kālahastīśvarā! || 46 ||
munu neఁ buṭṭina puṭṭu lènni galavo mohambuce nanduఁje
sina karmambula provu lènni galavo cintiñcinan gāna nī
jananambe yani yunna vāḍa nidiye cālimpave ninnuఁ gò
lcina puṇyambunakuṃ gṛpāratuఁḍavai śrī kālahastīśvarā! || 47 ||
tanu vèndāka dharitri nuṇḍu nanu nandākan mahārogadī
panaduḥkhādulaఁ bòndakuṇḍa nanukampādṛṣṭi vīkṣiñci yā
vènukan nīpadapadmamul dalaఁcucun viśvaprapañcambuఁ bā
sina cittambuna nuṇḍaఁjeyaṅgadave śrī kālahastīśvarā! || 48 ||
malabhūyiṣṭa manojadhāmamu suṣumnādvāramo yāru kuṃ
ḍaliyo pādakarākṣiyugmambulu ṣaṭkañjambulo momu dā
jalajambo niṭalambu candrakalayo saṅgambu yogambò gā
sili sevinturu kāntalan bhuvi janul śrī kālahastīśvarā! || 49 ||
jalakambul rasamul prasūnamulu vācābandhamul vādyamu
lkalaśabdhadhvanu lañcitāmbara malaṅkārambu dīptu lmèṟuṃ
gulu naivedyamu mādhurī mahimagāఁ gòltunninun bhaktiraṃ
jila divyārcana gūrci nercina kriyan śrī kālahastīśvarā! || 50 ||
elīla nnutiyimpavaccu nupamotprekṣādhvanivyaṅgyaśa
bdhālaṅkāraviśeṣabhāṣala kalabhyambaina nīrūpamuṃ
jāluఁjāluఁ gavitvamulnilucune satyambu varṇiñcuco
cī! lajjimparugāka mādṛśakavul śrī kālahastīśvarā! || 51 ||
pāluṃ buvvayuఁ bèṭṭèdaṃ guḍuvarā pāpanna rā yanna le
lelèmmanna naraṇṭipaṇḍluఁ gòni telekunna nenòllanaṃ
ṭe lālimpare tallidaṇḍrulapu ḍaṭle tècci vātsalya la
kṣmīlīlāvacanambulaṃ guḍuparā śrī kālahastīśvarā! || 52 ||
kalalañcun śakunambulañcu grahayogaṃ bañcu sāmudrikaṃ
bu laṭañcuṃ dèvulañcu diṣṭmanucun bhūtambulañcu nviṣā
dulaṭañcu nnimiṣārdha jīvanamulañcuṃ brītiఁ buṭṭiñci yī
silugul prāṇulakènni cesitivayā śrī kālahastīśvarā! || 53 ||
talamīఁdaṃ gusumaprasāda malikasthānambupai bhūtiyun
galasīmambuna daṇḍa nāsikatudan gandhaprasārambu lo
pala naivedyamuఁ jercu ne manujఁ ḍābhaktuṇḍu nīkèppuḍuṃ
jèlikāḍai vihariñcu raupyagiripai śrī kālahastīśvarā! || 54 ||
āluṃ biḍḍalu mitrulun hitulu niṣṭardhambu līnerture
vela nvāri bhajimpaఁ jālipaḍa kāvirbhūta modambunaṃ
gālambèlla sukhambu nīku niఁka bhaktaśreṇi rakṣimpake
śrīlèvvārikiఁ gūḍambèṭṭèdavayā śrī kālahastīśvarā! || 55 ||
sulabhulmūrkhu lanuttamottamula rājulgalgiyevela na
nnalantalabèṭṭina nī padābdhamulaఁ bāyañjāla nemiccinaṃ
galadhautācala melu ṭambunidhiloఁ gāpuṇḍu ṭabjambu paiఁ
jèluvòppun sukhiyimpaఁ gāñcuṭa sumī śrī kālahastīśvarā! || 56 ||
kaladhautādriyu nasthimālikayu gogandharvamun bunkayuṃ
bulitolu nbhasitambuఁ bāఁpatòdavul pokuṇḍaఁ doఁbuṭlakai
tòli nevāralatoḍaఁ buṭṭaka kalādulgalgè melayyènā
siluvulūramucesikòṃ ṭèṟiṅgiye śrī kālahastīśvarā! || 57 ||
śrutulabhyāsamucesi śāstragarimal śodhiñci tattvambulan
mati nūhiñci śarīra masthiramu brahmambènna satyambu gāṃ
citi mañcun sabhalan vṛdhāvacanamu lcèppaṅgane kāni ni
rjitacittasthira saukhyamul dèliyaro śrī kālahastīśvarā! || 58 ||
gati nīvañcu bhajiñcuvāra lapavargaṃ bòndagānela saṃ
tatamuṃ gūṭikinai carimpa vinaledā 'yāyu rannaṃ praya
cchati' yañcunmòṟavèṭṭagā śrutulu saṃsārāndhakārābhi dū
ṣitadurmārgul gānaఁ gānambaḍavo śrī kālahastīśvarā! || 59 ||
ratirā juddhati mīṟa nòkkapari gorājāśvuni nnòttaఁ bo
nataఁ ḍādarpaku vega nòtta gavayaṃ bāmbotunuṃ dāఁki yu
grataఁ borāḍaṅganunna yunnaḍimi leఁgalvolè śokānala
sthitipālai mòṟapèṭṭunan manupave śrī kālahastīśvarā! || 60 ||
antā saṃśayame śarīraghaṭanambantā vicārambè lo
nantā duḥkhaparamparānivitamè menantā bhayabhrāntame
yantānantaśarīraśoṣaṇamè durvyāpārame dehikin
jintan ninnuఁ dalañci pòndaru narul śrī kālahastīśvarā! || 61 ||
santoṣiñcitiniఁ jāluñjālu ratirājadvārasaukhyambulan
śāntin bònditiఁ jāluఁjālu bahurājadvārasaukhyambulan
śāntiṃ bòndèdaఁ jūpu brahmapadarājadvārasaukhyambu ni
ścintan śāntuఁḍa naudu nī karuṇace śrī kālahastīśvarā! || 62 ||
stotraṃ banyulaఁ jeyanòllani vratasthulvolè vesambutoఁ
butrī putra kalatra rakṣaṇa kalābudhdhin nṛpālā(a)dhaman
bātraṃ bañcu bhajimpaఁbodu ritiyun bhāṣyambè yivvāricā
ritraṃ bènnaఁḍu mècca nèñca madilo śrī kālahastīśvarā! || 63 ||
akalaṅkasthiti nilpi nāḍa manu ghaṇṭā(ā)rāvamun bindudī
pakalāśreṇi vivekasādhanamulòppan būni yānandatā
rakadurgāṭavilo manomṛgamugarvasphūrti vāriñcuvā
rikiఁgā vīḍu bhavograbandhalatikal śrī kālahastīśvarā! || 64 ||
òkayardhambu ninnu ne naḍugaఁgā nūhiñci nèṭlainaఁ bò
mmu kavitvambulu nākuఁ jèndanivi yemo yaṇṭivā nāduji
hvaku naisargika kṛtya mintiya sumī prārdhiñcuṭe kādu ko
rikala nninnunugāna nāku vaśamā śrī kālahastīśvarā! || 65 ||
śukamul kiṃśukapuṣpamul gani phalastomaṃ baṭañcunsamu
tsukataṃ deraఁgaఁ bovu naccaṭa mahā duḥkhambu siddhiñcuఁ; ga
rmakalābhāṣalakèllaఁ brāpulagu śāstrambu lvilokiñcuvā
riki nityatvamanīṣa dūramaguఁjū śrī kālahastīśvarā! || 66 ||
òkariṃ jampi padasthulai bratukaఁ dāmòkkòkka rūhinture
lòkò tāmènnaఁḍuఁ jāvaro tamakuఁ bovo sampadal putrami
trakalatrādulatoḍa nitya sukhamandaṃ ganduro yunnavā
riki ledo mṛti yènnaఁḍuṃ gaṭakaṭa śrī kālahastīśvarā! || 67 ||
nī kāruṇyamuఁ galginaṭṭi naruఁ ḍenīcālayambula jòraṃ
ḍekārpaṇyapu māṭalāḍa narugaṃ ḍèvvārito veṣamul
gaikoḍe matamul bhajimpaఁ ḍilanekaṣṭaprakārambulan
jīkākai cèḍipoఁdu jīvanadaśan śrī kālahastīśvarā! || 68 ||
jñātul drohambu vāṇḍru seyukapaṭeryādi kriyādoṣamul
mātaṇḍrāna sahimparādu pratikarmambiñcuke jeyagāఁ
bote dosamu gāna māni yatinai poఁgorinan sarvadā
cetaḥkrodhamu māna dèṭlu naḍutun śrī kālahastīśvarā! || 69 ||
caduvul nercina paṇḍitādhamulu svecchābhāṣaṇakrīḍalan
vadaran saṃśayabhīkarāṭavulaṃ drovalappi vartimpaఁgā
madanakrodhakirātulanduఁ gani bhīmaprauḍhiceఁ dāఁkinaṃ
jèdaruṃ jittamu cittagimpaఁgadave śrī kālahastīśvarā! || 70 ||
rosiṃ deṇṭidi roఁta deṇṭidi manò rogasthuṇḍai dehi tāఁ
būsindeṇṭidi pūఁta leṇṭivi madā(a)pūtambu lī dehamul
mūsindeṇṭidi mūఁtaleṇṭivi sadāmūḍhatvame kāni tāఁ
jesindeṇṭidi centaleఁṭivi vṛdhā śrī kālahastīśvarā! || 71 ||
śrī śaileśu bhajintuno yabhavuṅgāñcī nādhu sevintuno
kāśīvallabhuఁ gòlvambodunò mahā kāleśuఁ būjintuno
nāśīlaṃ baṇuvaina meru vanucun rakṣimpave nī kṛpā
śrī śṛṅgāravilāsahāsamulace śrī kālahastīśvarā! || 72 ||
ayavārai cariyimpavaccuఁ dana pādāṃ(a)bhojatīrdhambulan
dayatoఁ gòmmanavaccu sevakuni yardhaprāṇadehādula
nniyu nā sòmmanavaccuఁgāni sirulannindiñci ninnātmani
ṣkriyataṃ gānaఁgarādu paṇḍitulakun śrī kālahastīśvarā! || 73 ||
māyā(a) jāṇḍakaraṇḍakoṭiఁ bòḍigāmardhiñciro vikramā(a)
jeyuṃ gāyajuఁ jampiro kapaṭalakṣmī mohamuṃ bāsiro
yāyurdayabhujaṅgamṛtyuvu nanāyāsambunan gèlciro
śreyodāyak laudu rèṭṭu litarul śrī kālahastīśvarā! || 74 ||
cavigāఁ jūḍa vinaṅga mūrkònaఁ danūsaṅgharṣaṇāsvādamòṃ
da vinirmiñcèda vela jantuvula netatkrīḍale pātaka
vyavahārambalu seyunemiṭiki māyāvidyace bròddupu
cci vinodimpaఁga dīna nemi phalamo śrī kālahastīśvarā! || 75 ||
vènukaṃ jesina ghoradurdaśalu bhāvimpaṅga roఁtayyèḍun
vènukan mundaṭa vaccu durmaraṇamul vīkṣimpa bhītayyèḍun
nanu neఁjūḍaga nāvidhulalañciyun nāke bhayaṃ bayyèḍuṃ
jènakuñjīఁkaṭiyāyèఁ gālamunakun śrī kālahastīśvarā! || 76 ||
pariśīliñciti mantratantramulu cèppa nviṇṭi sāṅkhyādiyo
ga rahasyambulu veda śāstramulu vakkāṇiñcitin śaṅkavo
darayaṃ gummaḍikāyaloni yavagiñjantaina nammicñci su
sthiravijñānamu trovaఁ jèppaఁgadave śrī kālahastīśvarā! || 77 ||
mòdalaṃ jesinavāri dharmamulu nirmūlambugāఁ jesi du
rmadulai yippuḍu vārè dharmamu lònarpaṃ dammu daivambu na
vvaḍè rānunna durātmulèlla damatrovaṃ bovare ela ce
sèdaro mīఁdu dalañcicūḍa kadhamul śrī kālahastīśvarā! || 78 ||
kāsantaina sukhaṃ bònarcunò manaḥkāmambu līḍercuno
vīsambainanu vèṇṭavaccunò jagadvikhyātiఁ gāviñcuno
dosambu lbèḍaఁ bòpuno valasinandoḍto mimuṃ jūpuno
chī! saṃsāradurāśa yeludupavo śrī kālahastīśvarā! || 79 ||
òkapūఁṭiñcuka kūḍa takkuvagune norvaṅgaleఁ ḍèṇḍako
paka nīḍanvèdakuṃ jaliṃ jaḍici kumpaṭlèttukoఁjūcu vā
naku niṇḍiṇḍlunu dūṟu nītanuvu dīnanvaccu saukhyambu ro
si kaḍāsimparugāka martvulakaṭa śrī kālahastīśvarā! || 80 ||
kedārādisamastatīrdhamulu kormiñjūḍaఁ boneఁṭikin
gāḍā muṅgili vāraṇāsi! kaḍupe kailāsaśailambu mī
pādadhyānamu sambhaviñcunapuḍe bhāvimpa najñānala
kṣmīdāridryulu gārè loku lakaṭā! śrī kālahastīśvarā! || 81 ||
tamakòṃ bòppaఁ barāṅganājanapara dravyambulan mruccilaṃ
ga mahodyogamu seyanèmmanamudòṅgaṃ baṭṭi vairāgyapā
śamulaṃ juṭṭi bigimañci nīducaraṇa stambhañjunaṃ gaṭṭivai
ci mudaṃ bèppuḍuఁ galgaఁjeya gaḍave śrī kālahastīśvarā! || 82 ||
vedhaṃ diṭṭagarādugāni bhuvilo vidvāṃsulañjeya ne
lā dhīcāturiఁ jesèఁ jesina gulāmāpāṭane poka kṣu
dbādhādul galigimpanela yadi kṛtyambaina durmārgulaṃ
jī! dhātrīśulaఁ jeyaneఁṭi kakaṭā! śrī kālahastīśvarā! || 83 ||
puḍami nninnòka bilvapatramunaneఁ būjiñci puṇyambunuṃ
baḍayanneraka pèkkudaivamulakuṃ bappul prasādambulaṃ
guḍumul dosèlu sārèsattulaḍukul guggillunuṃ beṭṭucuṃ
jèḍi yènduṃ gòṟagākapodu rakaṭā! śrī kālahastīśvarā! || 84 ||
vittajñānamu pādu cittamu bhavāveśambu rakṣāmbuvul
mattatvambu tadaṅkuraṃ ainṛtamul māṟāku latyantadu
dvṛttul puvvuluఁ baṇḍlu manmadhamukhā virbhūtadoṣambuluṃ
jittādhyunnatanimbabhūjamunakun śrī kālahastīśvarā! || 85 ||
nīpaiఁ gāpyamu cèppucunna yataఁḍunnīpadyamul vrāsiyi
mmā pāṭhammònarintunanna yataఁḍun mañjuprabandhambu ni
ṣṭāpūrtiṃ baṭhiyiñcucunna yataఁḍun sadbāndhavul gāka cī
cī! pṛṣṭhāgatabāndhavambu nijamā! śrī kālahastīśvarā! || 86 ||
sampadgarvamuఁ bāṟaఁdroli ripulan jaṅkiñci yākāṅkṣalan
dampulvèṭṭi kalaṅkamu lnaṟaki bandhakleśadoṣambulaṃ
jimpulsesi vayovilāsamulu saṅkṣepiñci bhūtambulaṃ
jèmpalveyaka ninnuఁ gānanagunā śrī kālahastīśvarā! || 87 ||
rājaśreṇiki dāsulai sirulaఁ goraṃ jeraṅgā saukhyamo
yī janmambu tarimpaఁjeyagala mimme pròddu seviñcu ni
rvyājācāramu saukhyamo tèliyalerau mānavu lpāparā
jījātātimadāndhabuddhu lagucun śrī kālahastīśvarā! || 88 ||
ninnaṃ jūḍarò mònnaఁ jūḍaro janul nityambu jāvaṅga nā
pannu lgannanidhāna mayyèḍi dhanabhrāntin visarjimpale
kunnā rènnaఁḍu ninnu gaṇḍu rika martvul gòlvaremo ninun
vinnaṃ bovaka yanyadaivaratulan śrī kālahastīśvarā! || 89 ||
nanne yènuఁgutoluduppaṭamu buvvākālakūtambu ce
ginne brahmakapāla mugramagu bhoge kaṇṭhahārambu mel
ninnīlāguna nuṇṭayuṃ dèlisiyun nīpādapadmambu ce
rcèn nārayaṇuఁ ḍèṭlu mānasamuఁ dā śrī kālahastīśvarā! || 90 ||
dvāradvāramulanduఁ jañcukijanavrātambu daṇḍammulan
dorantsthali bagganaṃ bòḍucucun durbhāṣalāḍa nmaṟin
vāriṃ brārdhanacesi rājulaku sevalseyaఁgāఁborula
kṣmīrājyambunu gori nīmarijanul śrī kālahastīśvarā! || 91 ||
ūrūraṃ janulèlla bikṣa midaroyundaṃ guhalgalgavo
cīrānīkamu vīdhulaṃ dòrukaro śītāmṛtasvacchavāḥ
pūraṃ berulaఁ bāṟado tapasulambrovaṅga nīvopavo
ceraṃ bovudurela rāgula janul śrī kālahastīśvarā! || 92 ||
daya jūḍuṇḍani gòndaṟāḍuduru nityambun ninuṃ gòlcucun
niyamaṃ bènto phalambu nantiyèkadā nīvīya piṇḍènto aṃ
tiyakā nippaṭiyuṃ dalampananu buddhiṃ jūḍa; nelabbuni
ṣkriyatan ninnu bhajimpa kiṣṭasukhamul śrī kālahastīśvarā! || 93 ||
ārāvaṃ budayiñcèఁ dārakamuga nātmābhravīdhinmahā(a)
kārokāramakārayuktamagu noṅkārābhidhānambu cè
nnārun viśva manaṅgaఁ danmahimace nānādabindul sukha
śrī rañjillaఁ gaḍaṅgu nīvadè sumī śrī kālahastīśvarā! || 94 ||
nībhaktu lmadivela bhaṅgula ninunsevimbucun veḍaఁgā
lobhambeṭiki vāri korkulu kṛpalutvambunaṃ dīrmarā
dā bhavyambuఁ dalañci cūḍu paramārdhaṃ bicci pòmmanna nī
śrī bhāṇḍaramuloఁ gòṟantapaḍunā śrī kālahastīśvarā! || 95 ||
mòdalanbhaktulakiccināఁḍavugadā mokṣambu neఁ ḍemayā
'mudiyaṅgā mudiyaṅgaఁ buṭṭu ghanamau mohambu lobhambu' na
nnadi satyambu kṛpaṃ dalampa nòkavuṇyātmuṇḍu ninnātma gò
lci dinambun mòṟavèṭṭaఁgāఁ gaṭagaṭā! śrī kālahastīśvarā! || 96 ||
kāladvārakavāṭabandhanamu duṣkālpramāṇakriyā
lolājālakacitraguptamukhava lmīkograjihvādbhuta
vyalavyālavirodhi mṛtyumukhadaṃṣṭrā(a)hārya vajrambu di
kcelālaṅkṛta! nīdunāma marayan śrī kālahastīśvarā! || 97 ||
padivelalainanu lokakaṇṭakulaceఁ brāpriñcu saukhyambu nā
madikiṃ bathyamu gādu sarvamunakun madhyasthuఁḍai satyadā
nadayādul gala rāju nākòsaఁgu menavvāni nī yaṭlacū
ci dinambun mudamòndudun gaḍapaṭan śrī kālahastīśvarā! || 98 ||
tātal talliyuఁ daṇḍriyun maṟiyuఁ bèddal cāvagāఁ jūḍaro
bhītiṃ bòndaఁganela cāvunakuఁgāఁ bèṇḍlāmubiḍḍal hita
vrātambun balavimpa jantuvulakun vālāyamaiyuṇḍaṅgāఁ
jetovīdhi naruṇḍu ningòluvaఁḍo śrī kālahastīśvarā! || 99 ||
jātul sèppuṭa sevaseyuṭa mṛṣal sandhiñcu ṭanyāyavi
khyātiṃ bònduṭa kòṇḍèkāఁḍavuṭa hiṃsārambhakuṇḍauṭa mi
dhyātātparyamulāḍuṭanniyuఁ baradravyambunāśiñci yī
śrī tā nènniyugambu luṇḍaఁgalado śrī kālahastīśvarā! || 100 ||
cèḍugul kòndaṟu kūḍi ceyaṅgambanul cīkaṭlu dūṟaṅgaఁ mā
lpaḍitiṃ gāna grahimparāni ninu nòllañjālaఁ bòmmañcu nil
vèlandrocinaఁ jūrupaṭṭukòni ne vrelāḍuduṃ gorkiఁ go
rèḍi yardhambulu nāku nela yiḍavo śrī kālahastīśvarā! || 101 ||
bhasitoddhūlanadhūsarāṅgulu jaṭābhārottamāṅgul tapo
vyasanamul sādhitapañcavarṇarasamul vairāgyavantul nitāṃ
tasukhasvāntulu satyabhāṣaṇalu nudyadratnarudrākṣarā
jisametul tudanèvvaraina gòlutun śrī kālahastīśvarā! || 102 ||
jalajaśrī gala mañcinīllu galavācatrātilo bāpure!
vèlivāḍa nmaṟi bāఁpanillugaladāvesālugā nakkaṭā!
nali nā rèṇḍu guṇambu lèñci madilo nannemi royaṅga nī
cèluvambaina guṇambu lèñcukònave śrī kālahastīśvarā! || 103 ||
gaḍiyal rèṇṭikò mūఁṭiko gaḍiyako kādeni neఁḍèlliyo
kaḍa neఁḍādikò yènnaఁḍo yèṟuఁ ga mīkāyambu lībhūmipaiఁ
baḍagā nunnavi dharmamārgamòkaṭiṃ bāṭimpa rī mānavul
cèḍugul nīpadabhaktiyuṃ dèliyaro śrī kālahastīśvarā! || 104 ||
kṣitilo dòḍḍaturaṅgasāmajamu lecitrammu lāndolikā
tatu le lèkka vilāsinījanasuvasravrāta bhūṣākalā
patanūjādika memidurlabhamu nī pādammu larciñcuco
jitapaṅkeruhapādapadmayugalā śrī kālahastīśvarā! || 105 ||
salilammul jukhukapramāṇa mòka puṣmammun bhavanmauli ni
ścalabaktiprapattice naruఁḍu pūjal seyaఁgā dhanyuఁḍau
nila gaṅgājalacandrakhaṇḍamula dāninduṃ dudiṃ gāñcu nī
cèluvaṃ bantayu nī mahattva midigā śrī kālahastīśvarā! || 106 ||
tamanetradyutiఁ dāmè cūḍa sukhamaitādātmyamun gūrpaఁgā
vimalammul kamalābhamul jitalasadvidyullatālāsyamul
sumanobāṇajayapradammulanucun jūcun janambūnihā
rimṛgākṣīnivahammukannugavalan śrī kālahastīśvarā! || 107 ||
paṭavadrajjubhujaṅgavadrajatavi bhrāntisphuracchuktiva
dghaṭavaccandraśilājapākusumaru ksāṅgatyavattañcuvā
kpaṭimal nerturu citsukhaṃ banubhavimpan leka durmedhanul
ciṭukannaṃ dalapoyaఁjūtu radhamul śrī kālahastīśvarā! || 108 ||
ninu nindiñcina dakṣupaiఁ dègavò vāṇīnādhu śāsimpavo
canunā nī pādapadmasevakulaఁ ducchaṃ bāḍu durmārgulaṃ
bènupan nīkunu nīdubhaktatatikin bhedambu gānaṅga va
ccènò lekuṇḍina nūṟakuṇḍagalavā śrī kālahastīśvarā! || 109 ||
karidaityun bòrigònna śūlamu ka(rā)ragra(stha)stambu gādo ratī
śvarunin gālcina phālalocanaśikhā vargambu callāṟèno
paranindāparulan vadhimpa vidiyun bhāṣyambè vāremi ce
siri nīkun baramopakāra marayan śrī kālahastīśvarā! || 110 ||
duramun durgamu rāyabāramu maṟin dòṅgarmamun vaidyamun
naranādhāśraya moḍaberamunu bènmantrambu siddhiñcinan
arayan dòḍḍaphalambu galgunadigā kākāryame tappinan
siriyuṃ bovunu brāṇahāniyu nagun śrī kālahastīśvarā! || 111 ||
tanayuṃ gāñci dhanambu niñci divijasthānambu gaṭṭiñci vi
pruna kudvāhamu jesi satkṛtikiఁ bātruṇḍai taṭākambu ne
rpunaఁ dravviñci vanambu vèṭṭi mananī poleḍu nīsevaఁ je
sina puṇyātmuఁḍu povu lokamunakun śrī kālahastīśvarā! || 112 ||
kṣitinādhottama! satkavīśvaruఁḍ vaccèn mimmulaṃ jūḍaఁgā
nataఁḍe meṭi kavitvavaikharini sadyaḥkāvyanirmāta tat
pratibha lmañcini tiṭṭupadyamulu cèppuṃ dātaఁḍainan mamuṃ
gritame cūcènu bòmmaṭañcu radhamul śrī kālahastīśvarā! || 113 ||
nīkuṃ gāni kavitva mèvvariki nenīnañcu mīdèttitin
jekòṇṭin birudambu kaṅkaṇamu muñjeఁ gaṭṭitiṃ baṭṭitin
lokul mècca vratambu nātanuvu kīlul nerpuluṃ gāvu chī
chī kālambularīti dappèḍu jumī śrī kālahastīśvarā! || 114 ||
niccal ninnu bhajiñci cinmayamahā nirvāṇapīṭhambu pai
raccalseyaka yārjavambu kujana vrātambuceఁ grāṅgi bhū
bhṛccaṇḍāluraఁ gòlci vāru danuఁ gopimman budhuṃ ḍārtuఁḍai
ciccāraṃ jamu rèllaఁ jallukònuno śrī kālahastīśvarā! || 115 ||
dantambu lpaḍanappuḍe tanuvunandārūḍhi yunnappuḍe
kāntāsaṅghamu royanappuḍe jarakrāntambu gānappuḍe
vintalmena jariñcanappuḍè kurulvèllèlla gānappuḍe
cintimpanvalè nīpadāmbujamulan śrī kālahastīśvarā! || 116 ||