📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
4.4 কিষ্কিন্ধাকাণ্ড - চতুর্থ সর্গঃ
4.4 Kishkindhakanda - Chaturtha Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ চতুর্থস্সর্গঃ ।
ততঃ প্রহৃষ্টৌ হনুমান্কৃত্যবানিতি তদ্বচঃ ।
শ্রুত্বা মধুরসম্ভাষং সুগ্রীবং মনসা গতঃ ॥ 1 ॥
ভব্যো রাজ্যাগমস্তস্য সুগ্রীবস্য মহাত্মনঃ ।
যদযং কৃত্যবান্প্রাপ্তঃ কৃত্যং চৈতদুপাগতম্ ॥ 2 ॥
ততঃ পরমসংহৃষ্টো হনুমান্ প্লবগর্ষভঃ ।
প্রত্যুবাচ ততো বাক্যং রামং বাক্যবিশারদঃ ॥ 3 ॥
কিং অর্থং ত্বং বনং ঘোরং পম্পা কানন মণ্ডিতম্ ।
আগতঃ সানুজো দুর্গং নানা ব্যাল মৃগ আযুতম্ ॥ 4 ॥
তস্য তদ্বচনং শ্রুত্বা লক্ষ্মণো রামচোদিতঃ ।
আচচক্ষে মহাত্মানং রামং দশরথাত্মজম্ ॥ 5 ॥
রাজা দশরথো নাম দ্যুতিমান্ধর্মবত্সলঃ ।
চাতুর্বর্ণ্যং স্বধর্মেণ নিত্যমেবাভ্যপালযত্ ॥ 6 ॥
ন দ্বেষ্টা বিদ্যতে তস্য ন চ স দ্বেষ্টি কঞ্চন ।
স চ সর্বেষু ভূতেষু পিতামহ ইবাপরঃ ॥ 7 ॥
অগ্নিষ্টোমাদিভির্যজ্ঞৈরিষ্টবানাপ্তদক্ষিণৈঃ ।
তস্যাযং পূর্বজঃ পুত্রো রামো নাম জনৈঃ শ্রুতঃ ॥ 8 ॥
শরণ্যস্সর্বভূতানাং পিতুর্নির্দেশপারগঃ ।
বীরো দশরথস্যাযং পুত্রাণাং গুণবত্তমঃ ॥ 9 ॥
রাজলক্ষণসম্পন্নস্সম্যুক্তো রাজসম্পদা ।
রাজ্যাদ্ভ্রষ্টো বনে বস্তুং মযা সার্ধমিহাগতঃ ॥ 10 ॥
ভার্যযা চ মহাতেজাস্সীতযাঽনুগতো বশী ।
দিনক্ষযে মহাতেজাঃ প্রভযেব দিবাকরঃ ॥ 11 ॥
অহমস্যাবরো ভ্রাতা গুণৈর্দাস্যমুপাগতঃ ।
কৃতজ্ঞস্য বহুজ্ঞস্য লক্ষ্মণো নাম নামতঃ ॥ 12 ॥
সুখার্হস্য মহার্হস্য সর্বভূতহিতাত্মনঃ ।
ঐশ্বর্যেণ চ হীনস্য বনবাসাশ্রিতস্য চ ॥ 13 ॥
রক্ষসাঽপহৃতা ভার্যা রহিতে কামরূপিণা ।
তচ্চ ন জ্ঞাযতে রক্ষঃ পত্নী যেনাস্য সা হৃতা ॥ 14 ॥
দনুর্নাম দিতেঃ পুত্রশ্শাপাদ্রাক্ষসতাং গতঃ ।
আখ্যাতস্তেন সুগ্রীবস্সমর্থো বানরর্ষভঃ ॥ 15 ॥
স জ্ঞাস্যতি মহাবীর্যস্তব ভার্যাপহারিণম্ ।
এবমুক্ত্বা দনুস্স্বর্গং ভ্রাজমানো গতস্সুখম্ ॥ 16 ॥
এতত্তে সর্বমাখ্যাতং যথা তথ্যেন পৃচ্ছতঃ ।
অহং চৈব হি রামশ্চ সুগ্রীবং শরণং গতৌ ॥ 17 ॥
এষ দত্ত্বা চ বিত্তানি প্রাপ্য চানুত্তমং যশঃ ।
লোকনাথঃ পুরা ভূত্বা সুগ্রীবং নাথমিচ্ছতি ॥ 18 ॥
পিতা যস্য পুরা হ্যাসীচ্ছরণ্যো ধর্মবত্সলঃ ।
তস্য পুত্রশ্শরণ্যশ্চ সুগ্রীবং শরণং গতঃ ॥ 19 ॥
সর্বলোকস্য ধর্মাত্মা শরণ্যশ্শরণং পুরা ।
গুরুর্মে রাঘবস্সোঽযং সুগ্রীবং শরণং গতঃ ॥ 20 ॥
যস্য প্রসাদে সততং প্রসীদেযুরিমাঃ প্রজাঃ ।
স রামো বানরেন্দ্রস্য প্রসাদমভিকাঙ্ক্ষতে ॥ 21 ॥
যেন সর্বগুণোপেতাঃ পৃথিব্যাং সর্বপার্থিবাঃ ।
মানিতাস্সততং রাজ্ঞা সদা দশরথেন বৈ ॥ 22 ॥
তস্যাযং পূর্বজঃ পুত্রস্ত্রিষু লোকেষু বিশ্রুতঃ ।
সুগ্রীবং বানরেন্দ্রং তু রামশ্শরণমাগতঃ ॥ 23 ॥
শোকাভিভূতে রামে তু শোকার্তে শরণং গতে ।
কর্তুমর্হতি সুগ্রীবঃ প্রসাদং হরিযূধপঃ ॥ 24 ॥
এবং ব্রুবাণং সৌমিত্রিং করুণং সাশ্রুলোচনম্ ।
হনুমান্প্রত্যুবাচেদং বাক্যং বাক্যবিশারদঃ ॥ 25 ॥
ঈদৃশা বুদ্ধিসম্পন্না জিতক্রোধা জিতেন্দ্রিযাঃ ।
দ্রষ্টব্যা বানরেন্দ্রেণ দিষ্ট্যা দর্শনমাগতাঃ ॥ 26 ॥
স হি রাজ্যাত্পরিভ্রষ্টঃ কৃতবৈরশ্চ বালিনা ।
হৃতদারো বনে ত্যক্তো ভ্রাত্রা বিনিকৃতো ভৃশম্ ॥ 27 ॥
করিষ্যতি স সাহায্যং যুবযোর্ভাস্করাত্মজঃ ।
সুগ্রীবস্সহ চাস্মাভি স্সীতাযাঃ পরিমার্গণে ॥ 28 ॥
ইত্যেবমুক্ত্বা হনুমান্ শ্লক্ষ্ণং মধুরযা গিরা ।
বভাষে সোঽভিগচ্ছেম সুগ্রীবমিতি রাঘবম্ ॥ 29 ॥
এবং ব্রুবাণং ধর্মাত্মা হনুমন্তং স লক্ষ্মণঃ ।
প্রতিপূজ্য যথান্যাযমিদং প্রোবাচ রাঘবম্ ॥ 30 ॥
কপিঃ কথযতে হৃষ্টো যথাঽযং মারুতাত্মজঃ ।
কৃত্যবান্ত্সোঽপি সম্প্রাপ্তঃ কৃতকৃত্যোঽসি রাঘব ॥ 31 ॥
প্রসন্নমুখবর্ণশ্চ ব্যক্তং হৃষ্টশ্চ ভাষতে ।
নানৃতং বক্ষ্যতে বীরো হনুমান্মারুতাত্মজঃ ॥ 32 ॥
ততস্স তু মহাপ্রাজ্ঞো হনুমান্মারুতাত্মজঃ ।
জগামাদায তৌ বীরৌ হরিরাজায রাঘবৌ ॥ 33 ॥
ভিক্ষুরূপং পরিত্যজ্য বানরং রূপমাস্থিতঃ ।
পৃষ্ঠমারোপ্য তৌ বীরৌ জগাম কপিকুঞ্জরঃ ॥ 34 ॥
স তু বিপুলযশাঃ কপিপ্রবীরঃ পবনসুতঃ কৃতকৃত্যবত্প্রহৃষ্টঃ ।
গিরিবরমুরুবিক্রমঃ প্রযাত স্স শুভমতিস্সহ রামলক্ষ্মণাভ্যাম্ ॥ 35 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে চতুর্থস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha caturthassargaḥ |
tataḥ prahṛṣṭau hanumānkṛtyavāniti tadvacaḥ |
śrutvā madhurasambhāṣaṃ sugrīvaṃ manasā gataḥ || 1 ||
bhavyo rājyāgamastasya sugrīvasya mahātmanaḥ |
yadayaṃ kṛtyavānprāptaḥ kṛtyaṃ caitadupāgatam || 2 ||
tataḥ paramasaṃhṛṣṭo hanumān plavagarṣabhaḥ |
pratyuvāca tato vākyaṃ rāmaṃ vākyaviśāradaḥ || 3 ||
kiṃ arthaṃ tvaṃ vanaṃ ghoraṃ pampā kānana maṇḍitam |
āgataḥ sānujo durgaṃ nānā vyāla mṛga āyutam || 4 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇo rāmacoditaḥ |
ācacakṣe mahātmānaṃ rāmaṃ daśarathātmajam || 5 ||
rājā daśaratho nāma dyutimāndharmavatsalaḥ |
cāturvarṇyaṃ svadharmeṇa nityamevābhyapālayat || 6 ||
na dveṣṭā vidyate tasya na ca sa dveṣṭi kañcana |
sa ca sarveṣu bhūteṣu pitāmaha ivāparaḥ || 7 ||
agniṣṭomādibhiryajñairiṣṭavānāptadakṣiṇaiḥ |
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putro rāmo nāma janaiḥ śrutaḥ || 8 ||
śaraṇyassarvabhūtānāṃ piturnirdeśapāragaḥ |
vīro daśarathasyāyaṃ putrāṇāṃ guṇavattamaḥ || 9 ||
rājalakṣaṇasampannassamyukto rājasampadā |
rājyādbhraṣṭo vane vastuṃ mayā sārdhamihāgataḥ || 10 ||
bhāryayā ca mahātejāssītayā'nugato vaśī |
dinakṣaye mahātejāḥ prabhayeva divākaraḥ || 11 ||
ahamasyāvaro bhrātā guṇairdāsyamupāgataḥ |
kṛtajñasya bahujñasya lakṣmaṇo nāma nāmataḥ || 12 ||
sukhārhasya mahārhasya sarvabhūtahitātmanaḥ |
aiśvaryeṇa ca hīnasya vanavāsāśritasya ca || 13 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā rahite kāmarūpiṇā |
tacca na jñāyate rakṣaḥ patnī yenāsya sā hṛtā || 14 ||
danurnāma diteḥ putraśśāpādrākṣasatāṃ gataḥ |
ākhyātastena sugrīvassamartho vānararṣabhaḥ || 15 ||
sa jñāsyati mahāvīryastava bhāryāpahāriṇam |
evamuktvā danussvargaṃ bhrājamāno gatassukham || 16 ||
etatte sarvamākhyātaṃ yathā tathyena pṛcchataḥ |
ahaṃ caiva hi rāmaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gatau || 17 ||
eṣa dattvā ca vittāni prāpya cānuttamaṃ yaśaḥ |
lokanāthaḥ purā bhūtvā sugrīvaṃ nāthamicchati || 18 ||
pitā yasya purā hyāsīccharaṇyo dharmavatsalaḥ |
tasya putraśśaraṇyaśca sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 19 ||
sarvalokasya dharmātmā śaraṇyaśśaraṇaṃ purā |
gururme rāghavasso'yaṃ sugrīvaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 20 ||
yasya prasāde satataṃ prasīdeyurimāḥ prajāḥ |
sa rāmo vānarendrasya prasādamabhikāṅkṣate || 21 ||
yena sarvaguṇopetāḥ pṛthivyāṃ sarvapārthivāḥ |
mānitāssatataṃ rājñā sadā daśarathena vai || 22 ||
tasyāyaṃ pūrvajaḥ putrastriṣu lokeṣu viśrutaḥ |
sugrīvaṃ vānarendraṃ tu rāmaśśaraṇamāgataḥ || 23 ||
śokābhibhūte rāme tu śokārte śaraṇaṃ gate |
kartumarhati sugrīvaḥ prasādaṃ hariyūdhapaḥ || 24 ||
evaṃ bruvāṇaṃ saumitriṃ karuṇaṃ sāśrulocanam |
hanumānpratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 25 ||
īdṛśā buddhisampannā jitakrodhā jitendriyāḥ |
draṣṭavyā vānarendreṇa diṣṭyā darśanamāgatāḥ || 26 ||
sa hi rājyātparibhraṣṭaḥ kṛtavairaśca vālinā |
hṛtadāro vane tyakto bhrātrā vinikṛto bhṛśam || 27 ||
kariṣyati sa sāhāyyaṃ yuvayorbhāskarātmajaḥ |
sugrīvassaha cāsmābhi ssītāyāḥ parimārgaṇe || 28 ||
ityevamuktvā hanumān ślakṣṇaṃ madhurayā girā |
babhāṣe so'bhigacchema sugrīvamiti rāghavam || 29 ||
evaṃ bruvāṇaṃ dharmātmā hanumantaṃ sa lakṣmaṇaḥ |
pratipūjya yathānyāyamidaṃ provāca rāghavam || 30 ||
kapiḥ kathayate hṛṣṭo yathā'yaṃ mārutātmajaḥ |
kṛtyavāntso'pi samprāptaḥ kṛtakṛtyo'si rāghava || 31 ||
prasannamukhavarṇaśca vyaktaṃ hṛṣṭaśca bhāṣate |
nānṛtaṃ vakṣyate vīro hanumānmārutātmajaḥ || 32 ||
tatassa tu mahāprājño hanumānmārutātmajaḥ |
jagāmādāya tau vīrau harirājāya rāghavau || 33 ||
bhikṣurūpaṃ parityajya vānaraṃ rūpamāsthitaḥ |
pṛṣṭhamāropya tau vīrau jagāma kapikuñjaraḥ || 34 ||
sa tu vipulayaśāḥ kapipravīraḥ pavanasutaḥ kṛtakṛtyavatprahṛṣṭaḥ |
girivaramuruvikramaḥ prayāta ssa śubhamatissaha rāmalakṣmaṇābhyām || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe caturthassargaḥ ||