📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
2.53 অযোধ্যাকাণ্ড - ত্রিপঞ্চাশ সর্গঃ
2.53 Ayodhyakanda - Tripanchasha Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রিপঞ্চাশস্সর্গঃ ।
স তং বৃক্ষং সমাসাদ্য সন্ধ্যামন্বাস্যপশ্চিমাম্ ।
রামো রমযতাং শ্রেষ্ঠ ইতি হোবাচ লক্ষ্মণম্ ॥ 1 ॥
অদ্যেযং প্রথমা রাত্রির্যাতা জনপদাদ্বহিঃ ।
যা সুমন্ত্রেণ রহিতা তাং নোত্কণ্ঠিতুমর্হসি ॥ 2 ॥
জাগর্তব্যমতন্দ্রিভ্যামদ্যপ্রভৃতি রাত্রিষু ।
যোগক্ষেমৌ হি সীতাযা বর্তেতে লক্ষ্মণাবযোঃ ॥ 3 ॥
রাত্রিং কথঞ্চিদেবেমাং সৌমিত্রে বর্তযামহে ।
অপাবর্তামহে ভূমাবাস্তীর্য স্বযমার্জিতৈঃ ॥ 4 ॥
স তু সংবিশ্য মেদিন্যাং মহার্হশযনোচিতঃ ।
ইমাঃ সৌমিত্রযে রামো ব্যাজহার কথাঃ শুভাঃ ॥ 5 ॥
ধ্রুবমদ্য মহারাজো দুঃখং স্বপিতি লক্ষ্মণ ।
কৃতকামা তু কৈকেযী তুষ্টা ভবিতুমর্হতি ॥ 6 ॥
সা হি দেবী মহারাজং কৈকেযী রাজ্যকারণাত্ ।
অপি ন চ্যাবযেত্প্রাণান্ দৃষ্ট্বা ভরতমাগতম্ ॥ 7 ॥
অনাথশ্চ হি বৃদ্ধশ্চ মযা চৈব বিনাকৃতঃ ।
কিং করিষ্যতি কামাত্মা কৈকেযী বশমাগতঃ ॥ 8 ॥
ইদং ব্যসনমালোক্য রাজ্ঞশ্চ মতিবিভ্রমম্ ।
কাম এবার্থধর্মাভ্যাং গরীযানিতি মে মতিঃ ॥ 9 ॥
কো হ্যবিদ্বানপি পুমান্ প্রমদাযাঃ কৃতে ত্যজেত্ ।
ছন্দানুবর্তিনং পুত্রং তাতো মামিব লক্ষ্মণ ॥ 10 ॥
সুখী বত সভার্যশ্চ ভরতঃ কেকযীসুতঃ ।
মুদিতান্ কোসলানেকো যো ভোক্ষ্যত্যধিরাজবত্ ॥ 11 ॥
স হি সর্বস্য রাজ্যস্য মুখমেকং ভবিষ্যতি ।
তাতে চ বযসাঽতীতে মযি চারণ্যমাস্থিতে ॥ 12 ॥
অর্থধর্মৌ পরিত্যজ্য য কামমনুবর্ততে ।
এবমাপদ্যতে ক্ষিপ্রং রাজা দশরথো যথা ॥ 13 ॥
মন্যে দশরথান্তায মম প্রব্রাজনায চ ।
কৈকেযী সৌম্য সম্প্রাপ্তা রাজ্যায ভরতস্য চ ॥ 14 ॥
অপীদানীং তু কৈকেযী সৌভাগ্যমদমোহিতা ।
কৌসল্যাং চ সুমিত্রাং চ সম্প্রবাধেত মত্কৃতে ॥ 15 ॥
মা স্ম মত্কারণাদ্দেবী সুমিত্রা দুঃখমাবসেত্ ।
অযোধ্যামিত এব ত্বং কাল্যে প্রবিশ লক্ষ্মণ ॥ 16 ॥
অহমেকো গমিষ্যামি সীতযা সহ দণ্ডকান্ ।
অনাথাযা হি নাথস্ত্বং কৌশল্যাযা ভবিষ্যসি ॥ 17 ॥
ক্ষুদ্রকর্মা হি কৈকেযী দ্বেষ্যমন্যায্যমাচরেত্ ।
পরিদদ্যাহি ধর্মজ্ঞে ভরতে মম মাতরম্ ॥ 18 ॥
নূনং জাত্যন্তরে কস্মিন্ স্ত্রিযঃ পুত্রৈর্বিযোজিতাঃ ।
জনন্যা মম সৌমিত্রে তস্মাদেতদুপস্থিতম্ ॥ 19 ॥
মযা হি চিরপুষ্টেন দুখসংবর্ধিতেন চ ।
বিপ্রযুজ্যত কৌশল্যা ফলকালে ধিগস্তু মাম্ ॥ 20 ॥
মা স্ম সীমন্তিনী কাচিজ্জনযেত্পুত্রমীদৃশম্ ।
সৌমিত্রে যোঽহমম্বাযা দদ্মি শোকমনন্তকম্ ॥ 21 ॥
মন্যে প্রীতিবিশিষ্টা সা মত্তো লক্ষ্মণ শারিকা ।
যস্যাস্তচ্ছ্রূযতে বাক্যং শুক পাদমরের্দশ ॥ 22 ॥
শোচন্ত্যা অল্পভাগ্যাযা ন কিঞ্চিদুপকুর্বতা ।
পুত্রেণ কিমপুত্রাযা মযা কার্যমরিন্দম ॥ 23 ॥
অল্পভাগ্যা হি মে মাতা কৌশল্যা রহিতা মযা ।
শেতে পরমদুঃখার্তা পতিতা শোকসাগরে ॥ 24 ॥
একো হ্যহমযোধ্যাং চ পৃথিবীং চাপি লক্ষ্মণ ।
তরেযমিষুভিঃ ক্রুদ্ধো ননু বীর্যমকারণম্ ॥ 25 ॥
অধর্মভযভীতশ্চ পরলোকস্য চানঘ ।
তেন লক্ষ্মণ নাদ্যাহ মাত্মানমভিষেচযে ॥ 26 ॥
এতদন্যশ্চ করুণং বিলপ্য বিজনে বনে ।
অশ্রুপূর্ণমুখো রামো নিশি তূষ্ণীমুপাবিশত্ ॥ 27 ॥
বিলপ্যোপরতং রামং গতার্চিষমিবানলম্ ।
সমুদ্রমিব নির্বেগমাশ্বাসযত লক্ষ্মণঃ ॥ 28 ॥
ধ্রুবমদ্য পুরী রাজন্নযোধ্যাযুধিনাং বর ।
নিষ্প্রভা ত্বযি নিষ্ক্রান্তে গতচন্দ্রেব শর্বরী ॥ 29 ॥
নৈতদৌপযিকং রাম যদিদং পরিতপ্যতে ।
বিষাদযসি সীতাং চ মাং চৈব পুরুষর্ষভ ॥ 30 ॥
ন চ সীতা ত্বযা হীনা ন চাহমপি রাঘব ।
মুহূর্তমপি জীবাবো জলান্মত্স্যাবিনোদ্ধৃতৌ ॥ 31 ॥
নহি তাতং ন শত্রুঘ্নং ন সুমিত্রাং পরন্তপ ।
দ্রষ্টুমিচ্ছেযমদ্যাহং স্বর্গং চাপি ত্বযা বিনা ॥ 32 ॥
ততস্তত্র সুখাসীনৌ নাতিদূরে নিরীক্ষ্য তাম্ ।
ন্যগ্রোধে সুকৃতাং শয্যাং ভেজাতে ধর্মবত্সলৌ ॥ 33 ॥
স লক্ষ্মণস্যোত্তমপুষ্কলং বচো নিশম্য চৈবং বনবাসমাদরাত্ ।
সমাঃ সমস্তা বিদধে পরন্তপঃ প্রপদ্য ধর্মং সুচিরায রাঘবঃ ॥ 34 ॥
ততস্তু তস্মিন্ বিজনে বনে তদা মহাবলৌ রাঘববংশবর্ধনৌ ।
ন তৌ ভযং সম্ভ্রমমভ্যুপেযতু র্যথৈব সিংহৌ গিরিসানুগোচরৌ ॥ 35 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে ত্রিপঞ্চাশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
sa taṃ vṛkṣaṃ samāsādya sandhyāmanvāsyapaścimām |
rāmo ramayatāṃ śreṣṭha iti hovāca lakṣmaṇam || 1 ||
adyeyaṃ prathamā rātriryātā janapadādbahiḥ |
yā sumantreṇa rahitā tāṃ notkaṇṭhitumarhasi || 2 ||
jāgartavyamatandribhyāmadyaprabhṛti rātriṣu |
yogakṣemau hi sītāyā vartete lakṣmaṇāvayoḥ || 3 ||
rātriṃ kathañcidevemāṃ saumitre vartayāmahe |
apāvartāmahe bhūmāvāstīrya svayamārjitaiḥ || 4 ||
sa tu saṃviśya medinyāṃ mahārhaśayanocitaḥ |
imāḥ saumitraye rāmo vyājahāra kathāḥ śubhāḥ || 5 ||
dhruvamadya mahārājo duḥkhaṃ svapiti lakṣmaṇa |
kṛtakāmā tu kaikeyī tuṣṭā bhavitumarhati || 6 ||
sā hi devī mahārājaṃ kaikeyī rājyakāraṇāt |
api na cyāvayetprāṇān dṛṣṭvā bharatamāgatam || 7 ||
anāthaśca hi vṛddhaśca mayā caiva vinākṛtaḥ |
kiṃ kariṣyati kāmātmā kaikeyī vaśamāgataḥ || 8 ||
idaṃ vyasanamālokya rājñaśca mativibhramam |
kāma evārthadharmābhyāṃ garīyāniti me matiḥ || 9 ||
ko hyavidvānapi pumān pramadāyāḥ kṛte tyajet |
chandānuvartinaṃ putraṃ tāto māmiva lakṣmaṇa || 10 ||
sukhī bata sabhāryaśca bharataḥ kekayīsutaḥ |
muditān kosalāneko yo bhokṣyatyadhirājavat || 11 ||
sa hi sarvasya rājyasya mukhamekaṃ bhaviṣyati |
tāte ca vayasā'tīte mayi cāraṇyamāsthite || 12 ||
arthadharmau parityajya ya kāmamanuvartate |
evamāpadyate kṣipraṃ rājā daśaratho yathā || 13 ||
manye daśarathāntāya mama pravrājanāya ca |
kaikeyī saumya samprāptā rājyāya bharatasya ca || 14 ||
apīdānīṃ tu kaikeyī saubhāgyamadamohitā |
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca samprabādheta matkṛte || 15 ||
mā sma matkāraṇāddevī sumitrā duḥkhamāvaset |
ayodhyāmita eva tvaṃ kālye praviśa lakṣmaṇa || 16 ||
ahameko gamiṣyāmi sītayā saha daṇḍakān |
anāthāyā hi nāthastvaṃ kauśalyāyā bhaviṣyasi || 17 ||
kṣudrakarmā hi kaikeyī dveṣyamanyāyyamācaret |
paridadyāhi dharmajñe bharate mama mātaram || 18 ||
nūnaṃ jātyantare kasmin striyaḥ putrairviyojitāḥ |
jananyā mama saumitre tasmādetadupasthitam || 19 ||
mayā hi cirapuṣṭena dukhasaṃvardhitena ca |
viprayujyata kauśalyā phalakāle dhigastu mām || 20 ||
mā sma sīmantinī kācijjanayetputramīdṛśam |
saumitre yo'hamambāyā dadmi śokamanantakam || 21 ||
manye prītiviśiṣṭā sā matto lakṣmaṇa śārikā |
yasyāstacchrūyate vākyaṃ śuka pādamarerdaśa || 22 ||
śocantyā alpabhāgyāyā na kiñcidupakurvatā |
putreṇa kimaputrāyā mayā kāryamarindama || 23 ||
alpabhāgyā hi me mātā kauśalyā rahitā mayā |
śete paramaduḥkhārtā patitā śokasāgare || 24 ||
eko hyahamayodhyāṃ ca pṛthivīṃ cāpi lakṣmaṇa |
tareyamiṣubhiḥ kruddho nanu vīryamakāraṇam || 25 ||
adharmabhayabhītaśca paralokasya cānagha |
tena lakṣmaṇa nādyāha mātmānamabhiṣecaye || 26 ||
etadanyaśca karuṇaṃ vilapya vijane vane |
aśrupūrṇamukho rāmo niśi tūṣṇīmupāviśat || 27 ||
vilapyoparataṃ rāmaṃ gatārciṣamivānalam |
samudramiva nirvegamāśvāsayata lakṣmaṇaḥ || 28 ||
dhruvamadya purī rājannayodhyāyudhināṃ vara |
niṣprabhā tvayi niṣkrānte gatacandreva śarvarī || 29 ||
naitadaupayikaṃ rāma yadidaṃ paritapyate |
viṣādayasi sītāṃ ca māṃ caiva puruṣarṣabha || 30 ||
na ca sītā tvayā hīnā na cāhamapi rāghava |
muhūrtamapi jīvāvo jalānmatsyāvinoddhṛtau || 31 ||
nahi tātaṃ na śatrughnaṃ na sumitrāṃ parantapa |
draṣṭumiccheyamadyāhaṃ svargaṃ cāpi tvayā vinā || 32 ||
tatastatra sukhāsīnau nātidūre nirīkṣya tām |
nyagrodhe sukṛtāṃ śayyāṃ bhejāte dharmavatsalau || 33 ||
sa lakṣmaṇasyottamapuṣkalaṃ vaco niśamya caivaṃ vanavāsamādarāt |
samāḥ samastā vidadhe parantapaḥ prapadya dharmaṃ sucirāya rāghavaḥ || 34 ||
tatastu tasmin vijane vane tadā mahābalau rāghavavaṃśavardhanau |
na tau bhayaṃ sambhramamabhyupeyatu ryathaiva siṃhau girisānugocarau || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||