📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
শ্রীমদ্ভগবদ্গীতা মূলম্ - একাদশোঽধ্যাযঃ
Shrimadbhagavadgita Mulam - Ekadasho'dhyayah
Gita Vyasa Bengali
ওঁ শ্রী পরমাত্মনে নমঃ
অথ একাদশোঽধ্যাযঃ ।
বিশ্বরূপসন্দর্শনযোগঃ
অর্জুন উবাচ
মদনুগ্রহায পরমং গুহ্যমধ্যাত্মসঞ্জ্ঞিতম্ ।
যত্ত্বযোক্তং বচস্তেন মোহোঽযং বিগতো মম ॥ 1 ॥
ভবাপ্যযৌ হি ভূতানাং শ্রুতৌ বিস্তরশো মযা ।
ত্বত্তঃ কমলপত্রাক্ষ মাহাত্ম্যমপি চাব্যযম্ ॥ 2 ॥
এবমেতদ্যথাত্থ ত্বমাত্মানং পরমেশ্বর ।
দ্রষ্টুমিচ্ছামি তে রূপমৈশ্বরং পুরুষোত্তম ॥ 3 ॥
মন্যসে যদি তচ্ছক্যং মযা দ্রষ্টুমিতি প্রভো ।
যোগেশ্বর ততো মে ত্বং দর্শযাত্মানমব্যযম্ ॥ 4 ॥
শ্রীভগবানুবাচ
পশ্য মে পার্থ রূপাণি শতশোঽথ সহস্রশঃ ।
নানাবিধানি দিব্যানি নানাবর্ণাকৃতীনি চ ॥ 5 ॥
পশ্যাদিত্যান্বসূন্রুদ্রানশ্বিনৌ মরুতস্তথা ।
বহূন্যদৃষ্টপূর্বাণি পশ্যাশ্চর্যাণি ভারত ॥ 6 ॥
ইহৈকস্থং জগত্কৃত্স্নং পশ্যাদ্য সচরাচরম্ ।
মম দেহে গুডাকেশ যচ্চান্যদ্দ্রষ্টুমিচ্ছসি ॥ 7 ॥
ন তু মাং শক্যসে দ্রষ্টুমনেনৈব স্বচক্ষুষা ।
দিব্যং দদামি তে চক্ষুঃ পশ্য মে যোগমৈশ্বরম্ ॥ 8 ॥
সঞ্জয উবাচ
এবমুক্ত্বা ততো রাজন্মহাযোগেশ্বরো হরিঃ ।
দর্শযামাস পার্থায পরমং রূপমৈশ্বরম্ ॥ 9 ॥
অনেকবক্ত্রনযন-মনেকাদ্ভুতদর্শনম্ ।
অনেকদিব্যাভরণং দিব্যানেকোদ্যতাযুধম্ ॥ 10 ॥
দিব্যমাল্যাম্বরধরং দিব্যগন্ধানুলেপনম্ ।
সর্বাশ্চর্যমযং দেবমনন্তং বিশ্বতোমুখম্ ॥ 11 ॥
দিবি সূর্যসহস্রস্য ভবেদ্যুগপদুত্থিতা ।
যদি ভাঃ সদৃশী সা স্যাদ্ভাসস্তস্য মহাত্মনঃ ॥ 12 ॥
তত্রৈকস্থং জগত্কৃত্স্নং প্রবিভক্তমনেকধা ।
অপশ্যদ্দেবদেবস্য শরীরে পাণ্ডবস্তদা ॥ 13 ॥
ততঃ স বিস্মযাবিষ্টো হৃষ্টরোমা ধনঞ্জযঃ ।
প্রণম্য শিরসা দেবং কৃতাঞ্জলিরভাষত ॥ 14 ॥
অর্জুন উবাচ
পশ্যামি দেবাংস্তব দেব দেহে সর্বাংস্তথা ভূতবিশেষসঙ্ঘান্।
ব্রহ্মাণমীশং কমলাসনস্থ-মৃষীংশ্চ সর্বানুরগাংশ্চ দিব্যান্ ॥ 15 ॥
অনেকবাহূদরবক্ত্রনেত্রং পশ্যামি ত্বাং সর্বতোঽনন্তরূপম্।
নান্তং ন মধ্যং ন পুনস্তবাদিং পশ্যামি বিশ্বেশ্বর বিশ্বরূপ ॥ 16 ॥
কিরীটিনং গদিনং চক্রিণং চ তেজোরাশিং সর্বতো দীপ্তিমন্তম্।
পশ্যামি ত্বাং দুর্নিরীক্ষ্যং সমন্তাদ্দীপ্তানলার্কদ্যুতিমপ্রমেযম্ ॥ 17 ॥
ত্বমক্ষরং পরমং বেদিতব্যং ত্বমস্য বিশ্বস্য পরং নিধানম্।
ত্বমব্যযঃ শাশ্বতধর্মগোপ্তা সনাতনস্ত্বং পুরুষো মতো মে ॥ 18 ॥
অনাদিমধ্যান্তমনন্তবীর্য-মনন্তবাহুং শশিসূর্যনেত্রম্।
পশ্যামি ত্বাং দীপ্তহুতাশবক্ত্রং স্বতেজসা বিশ্বমিদং তপন্তম্ ॥ 19 ॥
দ্যাবাপৃথিব্যোরিদমন্তরং হি ব্যাপ্তং ত্বযৈকেন দিশশ্চ সর্বাঃ।
দৃষ্ট্বাদ্ভুতং রূপমুগ্রং তবেদং লোকত্রযং প্রব্যথিতং মহাত্মন্ ॥ 20 ॥
অমী হি ত্বাং সুরসঙ্ঘা বিশন্তি কেচিদ্ভীতাঃ প্রাঞ্জলযো গৃণন্তি।
স্বস্তীত্যুক্ত্বা মহর্ষিসিদ্ধসঙ্ঘাঃ স্তুবন্তি ত্বাং স্তুতিভিঃ পুষ্কলাভিঃ ॥ 21 ॥
রুদ্রাদিত্যা বসবো যে চ সাধ্যা বিশ্বেঽশ্বিনৌ মরুতশ্চোষ্মপাশ্চ।
গন্ধর্বযক্ষাসুরসিদ্ধসঙ্ঘা বীক্ষন্তে ত্বাং বিস্মিতাশ্চৈব সর্বে ॥ 22 ॥
রূপং মহত্তে বহুবক্ত্রনেত্রং মহাবাহো বহুবাহূরুপাদম্।
বহূদরং বহুদংষ্ট্রাকরালং দৃষ্ট্বা লোকাঃ প্রব্যথিতাস্তথাহম্ ॥ 23 ॥
নভঃস্পৃশং দীপ্তমনেকবর্ণং ব্যাত্তাননং দীপ্তবিশালনেত্রম্।
দৃষ্ট্বা হি ত্বাং প্রব্যথিতান্তরাত্মা ধৃতিং ন বিন্দামি শমং চ বিষ্ণো ॥ 24 ॥
দংষ্ট্রাকরালানি চ তে মুখানি দৃষ্ট্বৈব কালানলসন্নিভানি।
দিশো ন জানে ন লভে চ শর্ম প্রসীদ দেবেশ জগন্নিবাস ॥ 25 ॥
অমী চ ত্বাং ধৃতরাষ্ট্রস্য পুত্রাঃ সর্বে সহৈবাবনিপালসঙ্ঘৈঃ।
ভীষ্মো দ্রোণঃ সূতপুত্রস্তথাসৌ সহাস্মদীযৈরপি যোধমুখ্যৈঃ ॥ 26 ॥
বক্ত্রাণি তে ত্বরমাণা বিশন্তি দংষ্ট্রাকরালানি ভযানকানি।
কেচিদ্বিলগ্না দশনান্তরেষু সন্দৃশ্যন্তে চূর্ণিতৈরুত্তমাঙ্গৈঃ ॥ 27 ॥
যথা নদীনাং বহবোঽম্বুবেগাঃ সমুদ্রমেবাভিমুখা দ্রবন্তি।
তথা তবামী নরলোকবীরা বিশন্তি বক্ত্রাণ্যভিবিজ্বলন্তি ॥ 28 ॥
যথা প্রদীপ্তং জ্বলনং পতঙ্গা বিশন্তি নাশায সমৃদ্ধবেগাঃ।
তথৈব নাশায বিশন্তি লোকাস্তবাপি বক্ত্রাণি সমৃদ্ধবেগাঃ ॥ 29 ॥
লেলিহ্যসে গ্রসমানঃ সমন্তাল্লোকান্সমগ্রা-ন্বদনৈর্জ্বলদ্ভিঃ।
তেজোভিরাপূর্য জগত্সমগ্রং ভাসস্তবোগ্রাঃ প্রতপন্তি বিষ্ণো ॥ 30 ॥
আখ্যাহি মে কো ভবানুগ্ররূপো নমোঽস্তু তে দেববর প্রসীদ।
বিজ্ঞাতুমিচ্ছামি ভবন্তমাদ্যং ন হি প্রজানামি তব প্রবৃত্তিম্ ॥ 31 ॥
শ্রীভগবানুবাচ
কালোঽস্মি লোকক্ষযকৃত্প্রবৃদ্ধো লোকান্সমাহর্তুমিহ প্রবৃত্তঃ।
ঋতেঽপি ত্বাং ন ভবিষ্যন্তি সর্বে যেঽবস্থিতাঃ প্রত্যনীকেষু যোধাঃ ॥ 32 ॥
তস্মাত্ত্বমুত্তিষ্ঠ যশো লভস্ব জিত্বা শত্রূন্ভুঙ্ক্ষ্ব রাজ্যং সমৃদ্ধম্।
মযৈবৈতে নিহতাঃ পূর্বমেব নিমিত্তমাত্রং ভব সব্যসাচিন্ ॥ 33 ॥
দ্রোণং চ ভীষ্মং চ জযদ্রথং চ কর্ণং তথান্যানপি যোধবীরান্।
মযা হতাংস্ত্বং জহি মা ব্যথিষ্ঠা যুধ্যস্ব জেতাসি রণে সপত্নান্ ॥ 34 ॥
সঞ্জয উবাচ
এতচ্ছ্রুত্বা বচনং কেশবস্য কৃতাঞ্জলির্বেপমানঃ কিরীটী।
নমস্কৃত্বা ভূয এবাহ কৃষ্ণং সগদ্গদং ভীতভীতঃ প্রণম্য ॥ 35 ॥
অর্জুন উবাচ
স্থানে হৃষীকেশ তব প্রকীর্ত্যা জগত্প্রহৃষ্যত্যনুরজ্যতে চ।
রক্ষাংসি ভীতানি দিশো দ্রবন্তি সর্বে নমস্যন্তি চ সিদ্ধসঙ্ঘাঃ ॥ 36 ॥
কস্মাচ্চ তে ন নমেরন্মহাত্মন্গরীযসে ব্রহ্মণোঽপ্যাদিকর্ত্রে।
অনন্ত দেবেশ জগন্নিবাস ত্বমক্ষরং সদসত্তত্পরং যত্ ॥ 37 ॥
ত্বমাদিদেবঃ পুরুষঃ পুরাণস্ত্বমস্য বিশ্বস্য পরং নিধানম্।
বেত্তাসি বেদ্যং চ পরং চ ধাম ত্বযা ততং বিশ্বমনন্তরূপ ॥ 38 ॥
বাযুর্যমোঽগ্নির্বরুণঃ শশাঙ্কঃ প্রজাপতিস্ত্বং প্রপিতামহশ্চ।
নমো নমস্তেঽস্তু সহস্রকৃত্বঃ পুনশ্চ ভূযোঽপি নমো নমস্তে ॥ 39 ॥
নমঃ পুরস্তাদথ পৃষ্ঠতস্তে নমোঽস্তু তে সর্বত এব সর্ব।
অনন্তবীর্যামিতবিক্রমস্ত্বং সর্বং সমাপ্নোষি ততোঽসি সর্বঃ ॥ 40 ॥
সখেতি মত্বা প্রসভং যদুক্তং হে কৃষ্ণ হে যাদব হে সখেতি।
অজানতা মহিমানং তবেদং মযা প্রমাদাত্প্রণযেন বাপি ॥ 41 ॥
যচ্চাবহাসার্থমসত্কৃতোঽসি বিহারশয্যাসনভোজনেষু।
একোঽথবাপ্যচ্যুত তত্সমক্ষং তত্ক্ষামযে ত্বামহমপ্রমেযম্ ॥ 42 ॥
পিতাসি লোকস্য চরাচরস্য ত্বমস্য পূজ্যশ্চ গুরুর্গরীযান্।
ন ত্বত্সমোঽস্ত্যভ্যধিকঃ কুতোঽন্যো লোকত্রযেঽপ্যপ্রতিমপ্রভাব ॥ 43 ॥
তস্মাত্প্রণম্য প্রণিধায কাযং প্রসাদযে ত্বামহমীশমীড্যম্।
পিতেব পুত্রস্য সখেব সখ্যুঃ প্রিযঃ প্রিযাযার্হসি দেব সোঢুম্ ॥ 44 ॥
অদৃষ্টপূর্বং হৃষিতোঽস্মি দৃষ্ট্বা ভযেন চ প্রব্যথিতং মনো মে।
তদেব মে দর্শয দেবরূপং প্রসীদ দেবেশ জগন্নিবাস ॥ 45 ॥
কিরীটিনং গদিনং চক্রহস্তমিচ্ছামি ত্বাং দ্রষ্টুমহং তথৈব।
তেনৈব রূপেণ চতুর্ভুজেন সহস্রবাহো ভব বিশ্বমূর্তে ॥ 46 ॥
শ্রীভগবানুবাচ
মযা প্রসন্নেন তবার্জুনেদং রূপং পরং দর্শিতমাত্মযোগাত্।
তেজোমযং বিশ্বমনন্তমাদ্যং যন্মে ত্বদন্যেন ন দৃষ্টপূর্বম্ ॥ 47 ॥
ন বেদযজ্ঞাধ্যযনৈর্ন দানৈর্ন চ ক্রিযাভির্ন তপোভিরুগ্রৈঃ।
এবংরূপঃ শক্য অহং নৃলোকে দ্রষ্টুং ত্বদন্যেন কুরুপ্রবীর ॥ 48 ॥
মা তে ব্যথা মা চ বিমূঢভাবো দৃষ্ট্বা রূপং ঘোরমীদৃঙ্মমেদম্।
ব্যপেতভীঃ প্রীতমনাঃ পুনস্ত্বং তদেব মে রূপমিদং প্রপশ্য ॥ 49 ॥
সঞ্জয উবাচ
ইত্যর্জুনং বাসুদেবস্তথোক্ত্বা স্বকং রূপং দর্শযামাস ভূযঃ।
আশ্বাসযামাস চ ভীতমেনং ভূত্বা পুনঃ সৌম্যবপুর্মহাত্মা ॥ 50 ॥
অর্জুন উবাচ
দৃষ্ট্বেদং মানুষং রূপং তব সৌম্যং জনার্দন ।
ইদানীমস্মি সংবৃত্তঃ সচেতাঃ প্রকৃতিং গতঃ ॥ 51 ॥
শ্রীভগবানুবাচ
সুদুর্দর্শমিদং রূপং দৃষ্টবানসি যন্মম ।
দেবা অপ্যস্য রূপস্য নিত্যং দর্শনকাঙ্ক্ষিণঃ ॥ 52 ॥
নাহং বেদৈর্ন তপসা ন দানেন ন চেজ্যযা ।
শক্য এবংবিধো দ্রষ্টুং দৃষ্টবানসি মাং যথা ॥ 53 ॥
ভক্ত্যা ত্বনন্যযা শক্য অহমেবংবিধোঽর্জুন ।
জ্ঞাতুং দ্রষ্টুং চ তত্ত্বেন প্রবেষ্টুং চ পরন্তপ ॥ 54 ॥
মত্কর্মকৃন্মত্পরমো মদ্ভক্তঃ সঙ্গবর্জিতঃ ।
নির্বৈরঃ সর্বভূতেষু যঃ স মামেতি পাণ্ডব ॥ 55 ॥
ওঁ তত্সদিতি শ্রীমদ্ভগবদ্গীতাসূপনিষত্সু ব্রহ্মবিদ্যাযাং যোগশাস্ত্রে
শ্রীকৃষ্ণার্জুনসংবাদে বিশ্বরূপদর্শনযোগো নামৈকাদশোঽধ্যাযঃ ॥11 ॥
Roman (IAST) Transliteration
oṃ śrī paramātmane namaḥ
atha ekādaśo'dhyāyaḥ |
viśvarūpasandarśanayogaḥ
arjuna uvāca
madanugrahāya paramaṃ guhyamadhyātmasañjñitam |
yattvayoktaṃ vacastena moho'yaṃ vigato mama || 1 ||
bhavāpyayau hi bhūtānāṃ śrutau vistaraśo mayā |
tvattaḥ kamalapatrākṣa māhātmyamapi cāvyayam || 2 ||
evametadyathāttha tvamātmānaṃ parameśvara |
draṣṭumicchāmi te rūpamaiśvaraṃ puruṣottama || 3 ||
manyase yadi tacchakyaṃ mayā draṣṭumiti prabho |
yogeśvara tato me tvaṃ darśayātmānamavyayam || 4 ||
śrībhagavānuvāca
paśya me pārtha rūpāṇi śataśo'tha sahasraśaḥ |
nānāvidhāni divyāni nānāvarṇākṛtīni ca || 5 ||
paśyādityānvasūnrudrānaśvinau marutastathā |
bahūnyadṛṣṭapūrvāṇi paśyāścaryāṇi bhārata || 6 ||
ihaikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ paśyādya sacarācaram |
mama dehe guḍākeśa yaccānyaddraṣṭumicchasi || 7 ||
na tu māṃ śakyase draṣṭumanenaiva svacakṣuṣā |
divyaṃ dadāmi te cakṣuḥ paśya me yogamaiśvaram || 8 ||
sañjaya uvāca
evamuktvā tato rājanmahāyogeśvaro hariḥ |
darśayāmāsa pārthāya paramaṃ rūpamaiśvaram || 9 ||
anekavaktranayana-manekādbhutadarśanam |
anekadivyābharaṇaṃ divyānekodyatāyudham || 10 ||
divyamālyāmbaradharaṃ divyagandhānulepanam |
sarvāścaryamayaṃ devamanantaṃ viśvatomukham || 11 ||
divi sūryasahasrasya bhavedyugapadutthitā |
yadi bhāḥ sadṛśī sā syādbhāsastasya mahātmanaḥ || 12 ||
tatraikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ pravibhaktamanekadhā |
apaśyaddevadevasya śarīre pāṇḍavastadā || 13 ||
tataḥ sa vismayāviṣṭo hṛṣṭaromā dhanañjayaḥ |
praṇamya śirasā devaṃ kṛtāñjalirabhāṣata || 14 ||
arjuna uvāca
paśyāmi devāṃstava deva dehe sarvāṃstathā bhūtaviśeṣasaṅghān|
brahmāṇamīśaṃ kamalāsanastha-mṛṣīṃśca sarvānuragāṃśca divyān || 15 ||
anekabāhūdaravaktranetraṃ paśyāmi tvāṃ sarvato'nantarūpam|
nāntaṃ na madhyaṃ na punastavādiṃ paśyāmi viśveśvara viśvarūpa || 16 ||
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakriṇaṃ ca tejorāśiṃ sarvato dīptimantam|
paśyāmi tvāṃ durnirīkṣyaṃ samantāddīptānalārkadyutimaprameyam || 17 ||
tvamakṣaraṃ paramaṃ veditavyaṃ tvamasya viśvasya paraṃ nidhānam|
tvamavyayaḥ śāśvatadharmagoptā sanātanastvaṃ puruṣo mato me || 18 ||
anādimadhyāntamanantavīrya-manantabāhuṃ śaśisūryanetram|
paśyāmi tvāṃ dīptahutāśavaktraṃ svatejasā viśvamidaṃ tapantam || 19 ||
dyāvāpṛthivyoridamantaraṃ hi vyāptaṃ tvayaikena diśaśca sarvāḥ|
dṛṣṭvādbhutaṃ rūpamugraṃ tavedaṃ lokatrayaṃ pravyathitaṃ mahātman || 20 ||
amī hi tvāṃ surasaṅghā viśanti kecidbhītāḥ prāñjalayo gṛṇanti|
svastītyuktvā maharṣisiddhasaṅghāḥ stuvanti tvāṃ stutibhiḥ puṣkalābhiḥ || 21 ||
rudrādityā vasavo ye ca sādhyā viśve'śvinau marutaścoṣmapāśca|
gandharvayakṣāsurasiddhasaṅghā vīkṣante tvāṃ vismitāścaiva sarve || 22 ||
rūpaṃ mahatte bahuvaktranetraṃ mahābāho bahubāhūrupādam|
bahūdaraṃ bahudaṃṣṭrākarālaṃ dṛṣṭvā lokāḥ pravyathitāstathāham || 23 ||
nabhaḥspṛśaṃ dīptamanekavarṇaṃ vyāttānanaṃ dīptaviśālanetram|
dṛṣṭvā hi tvāṃ pravyathitāntarātmā dhṛtiṃ na vindāmi śamaṃ ca viṣṇo || 24 ||
daṃṣṭrākarālāni ca te mukhāni dṛṣṭvaiva kālānalasannibhāni|
diśo na jāne na labhe ca śarma prasīda deveśa jagannivāsa || 25 ||
amī ca tvāṃ dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ sarve sahaivāvanipālasaṅghaiḥ|
bhīṣmo droṇaḥ sūtaputrastathāsau sahāsmadīyairapi yodhamukhyaiḥ || 26 ||
vaktrāṇi te tvaramāṇā viśanti daṃṣṭrākarālāni bhayānakāni|
kecidvilagnā daśanāntareṣu sandṛśyante cūrṇitairuttamāṅgaiḥ || 27 ||
yathā nadīnāṃ bahavo'mbuvegāḥ samudramevābhimukhā dravanti|
tathā tavāmī naralokavīrā viśanti vaktrāṇyabhivijvalanti || 28 ||
yathā pradīptaṃ jvalanaṃ pataṅgā viśanti nāśāya samṛddhavegāḥ|
tathaiva nāśāya viśanti lokāstavāpi vaktrāṇi samṛddhavegāḥ || 29 ||
lelihyase grasamānaḥ samantāllokānsamagrā-nvadanairjvaladbhiḥ|
tejobhirāpūrya jagatsamagraṃ bhāsastavogrāḥ pratapanti viṣṇo || 30 ||
ākhyāhi me ko bhavānugrarūpo namo'stu te devavara prasīda|
vijñātumicchāmi bhavantamādyaṃ na hi prajānāmi tava pravṛttim || 31 ||
śrībhagavānuvāca
kālo'smi lokakṣayakṛtpravṛddho lokānsamāhartumiha pravṛttaḥ|
ṛte'pi tvāṃ na bhaviṣyanti sarve ye'vasthitāḥ pratyanīkeṣu yodhāḥ || 32 ||
tasmāttvamuttiṣṭha yaśo labhasva jitvā śatrūnbhuṅkṣva rājyaṃ samṛddham|
mayaivaite nihatāḥ pūrvameva nimittamātraṃ bhava savyasācin || 33 ||
droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca jayadrathaṃ ca karṇaṃ tathānyānapi yodhavīrān|
mayā hatāṃstvaṃ jahi mā vyathiṣṭhā yudhyasva jetāsi raṇe sapatnān || 34 ||
sañjaya uvāca
etacchrutvā vacanaṃ keśavasya kṛtāñjalirvepamānaḥ kirīṭī|
namaskṛtvā bhūya evāha kṛṣṇaṃ sagadgadaṃ bhītabhītaḥ praṇamya || 35 ||
arjuna uvāca
sthāne hṛṣīkeśa tava prakīrtyā jagatprahṛṣyatyanurajyate ca|
rakṣāṃsi bhītāni diśo dravanti sarve namasyanti ca siddhasaṅghāḥ || 36 ||
kasmācca te na nameranmahātmangarīyase brahmaṇo'pyādikartre|
ananta deveśa jagannivāsa tvamakṣaraṃ sadasattatparaṃ yat || 37 ||
tvamādidevaḥ puruṣaḥ purāṇastvamasya viśvasya paraṃ nidhānam|
vettāsi vedyaṃ ca paraṃ ca dhāma tvayā tataṃ viśvamanantarūpa || 38 ||
vāyuryamo'gnirvaruṇaḥ śaśāṅkaḥ prajāpatistvaṃ prapitāmahaśca|
namo namaste'stu sahasrakṛtvaḥ punaśca bhūyo'pi namo namaste || 39 ||
namaḥ purastādatha pṛṣṭhataste namo'stu te sarvata eva sarva|
anantavīryāmitavikramastvaṃ sarvaṃ samāpnoṣi tato'si sarvaḥ || 40 ||
sakheti matvā prasabhaṃ yaduktaṃ he kṛṣṇa he yādava he sakheti|
ajānatā mahimānaṃ tavedaṃ mayā pramādātpraṇayena vāpi || 41 ||
yaccāvahāsārthamasatkṛto'si vihāraśayyāsanabhojaneṣu|
eko'thavāpyacyuta tatsamakṣaṃ tatkṣāmaye tvāmahamaprameyam || 42 ||
pitāsi lokasya carācarasya tvamasya pūjyaśca gururgarīyān|
na tvatsamo'styabhyadhikaḥ kuto'nyo lokatraye'pyapratimaprabhāva || 43 ||
tasmātpraṇamya praṇidhāya kāyaṃ prasādaye tvāmahamīśamīḍyam|
piteva putrasya sakheva sakhyuḥ priyaḥ priyāyārhasi deva soḍhum || 44 ||
adṛṣṭapūrvaṃ hṛṣito'smi dṛṣṭvā bhayena ca pravyathitaṃ mano me|
tadeva me darśaya devarūpaṃ prasīda deveśa jagannivāsa || 45 ||
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakrahastamicchāmi tvāṃ draṣṭumahaṃ tathaiva|
tenaiva rūpeṇa caturbhujena sahasrabāho bhava viśvamūrte || 46 ||
śrībhagavānuvāca
mayā prasannena tavārjunedaṃ rūpaṃ paraṃ darśitamātmayogāt|
tejomayaṃ viśvamanantamādyaṃ yanme tvadanyena na dṛṣṭapūrvam || 47 ||
na vedayajñādhyayanairna dānairna ca kriyābhirna tapobhirugraiḥ|
evaṃrūpaḥ śakya ahaṃ nṛloke draṣṭuṃ tvadanyena kurupravīra || 48 ||
mā te vyathā mā ca vimūḍhabhāvo dṛṣṭvā rūpaṃ ghoramīdṛṅmamedam|
vyapetabhīḥ prītamanāḥ punastvaṃ tadeva me rūpamidaṃ prapaśya || 49 ||
sañjaya uvāca
ityarjunaṃ vāsudevastathoktvā svakaṃ rūpaṃ darśayāmāsa bhūyaḥ|
āśvāsayāmāsa ca bhītamenaṃ bhūtvā punaḥ saumyavapurmahātmā || 50 ||
arjuna uvāca
dṛṣṭvedaṃ mānuṣaṃ rūpaṃ tava saumyaṃ janārdana |
idānīmasmi saṃvṛttaḥ sacetāḥ prakṛtiṃ gataḥ || 51 ||
śrībhagavānuvāca
sudurdarśamidaṃ rūpaṃ dṛṣṭavānasi yanmama |
devā apyasya rūpasya nityaṃ darśanakāṅkṣiṇaḥ || 52 ||
nāhaṃ vedairna tapasā na dānena na cejyayā |
śakya evaṃvidho draṣṭuṃ dṛṣṭavānasi māṃ yathā || 53 ||
bhaktyā tvananyayā śakya ahamevaṃvidho'rjuna |
jñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvena praveṣṭuṃ ca parantapa || 54 ||
matkarmakṛnmatparamo madbhaktaḥ saṅgavarjitaḥ |
nirvairaḥ sarvabhūteṣu yaḥ sa māmeti pāṇḍava || 55 ||
oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre
śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde viśvarūpadarśanayogo nāmaikādaśo'dhyāyaḥ ||11 ||