📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
শ্রী গুরুগীতা তৃতীযোধ্যাযঃ
Shri Gurugita Tritiyodhyayah
Gita Bengali
অথ তৃতীযোঽধ্যাযঃ ॥
অথ কাম্যজপস্থানং কথযামি বরাননে ।
সাগরান্তে সরিত্তীরে তীর্থে হরিহরালযে ॥ 236 ॥
শক্তিদেবালযে গোষ্ঠে সর্বদেবালযে শুভে ।
বটস্য ধাত্র্যা মূলে বা মঠে বৃন্দাবনে তথা ॥ 237 ॥
পবিত্রে নির্মলে দেশে নিত্যানুষ্ঠানতোঽপি বা ।
নির্বেদনেন মৌনেন জপমেতত্ সমারভেত্ ॥ 238 ॥
জাপ্যেন জযমাপ্নোতি জপসিদ্ধিং ফলং তথা ।
হীনং কর্ম ত্যজেত্সর্বং গর্হিতস্থানমেব চ ॥ 239 ॥
শ্মশানে বিল্বমূলে বা বটমূলান্তিকে তথা ।
সিদ্ধ্যন্তি কানকে মূলে চূতবৃক্ষস্য সন্নিধৌ ॥ 240 ॥
পীতাসনং মোহনে তু হ্যসিতং চাভিচারিকে ।
জ্ঞেযং শুক্লং চ শান্ত্যর্থং বশ্যে রক্তং প্রকীর্তিতম্ ॥ 241 ॥
জপং হীনাসনং কুর্বন্ হীনকর্মফলপ্রদম্ ।
গুরুগীতাং প্রযাণে বা সঙ্গ্রামে রিপুসঙ্কটে ॥ 242 ॥
জপন্ জযমবাপ্নোতি মরণে মুক্তিদাযিকা ।
সর্বকর্মাণি সিদ্ধ্যন্তি গুরুপুত্রে ন সংশযঃ ॥ 243 ॥
গুরুমন্ত্রো মুখে যস্য তস্য সিদ্ধ্যন্তি নাঽন্যথা ।
দীক্ষযা সর্বকর্মাণি সিদ্ধ্যন্তি গুরুপুত্রকে ॥ 244 ॥
ভবমূলবিনাশায চাষ্টপাশনিবৃত্তযে ।
গুরুগীতাম্ভসি স্নানং তত্ত্বজ্ঞঃ কুরুতে সদা ॥ 245 ॥
স এবং সদ্গুরুঃ সাক্ষাত্ সদসদ্ব্রহ্মবিত্তমঃ ।
তস্য স্থানানি সর্বাণি পবিত্রাণি ন সংশযঃ ॥ 246 ॥
সর্বশুদ্ধঃ পবিত্রোঽসৌ স্বভাবাদ্যত্র তিষ্ঠতি ।
তত্র দেবগণাঃ সর্বে ক্ষেত্রপীঠে চরন্তি চ ॥ 247 ॥
আসনস্থাঃ শযানা বা গচ্ছন্তস্তিষ্ঠতোঽপি বা ।
অশ্বারূঢা গজারূঢাঃ সুষুপ্তা জাগ্রতোঽপি বা ॥ 248 ॥
শুচির্ভূতা জ্ঞানবন্তো গুরুগীতাং জপন্তি যে ।
তেষাং দর্শনসংস্পর্শাত্ দিব্যজ্ঞানং প্রজাযতে ॥ 249 ॥
সমুদ্রে বৈ যথা তোযং ক্ষীরে ক্ষীরং জলে জলম্ ।
ভিন্নে কুম্ভে যথাঽঽকাশং তথাঽঽত্মা পরমাত্মনি ॥ 250 ॥
তথৈব জ্ঞানবান্ জীবঃ পরমাত্মনি সর্বদা ।
ঐক্যেন রমতে জ্ঞানী যত্র কুত্র দিবানিশম্ ॥ 251 ॥
এবংবিধো মহাযুক্তঃ সর্বত্র বর্ততে সদা ।
তস্মাত্সর্বপ্রকারেণ গুরুভক্তিং সমাচরেত্ ॥ 252 ॥
গুরুসন্তোষণাদেব মুক্তো ভবতি পার্বতি ।
অণিমাদিষু ভোক্তৃত্বং কৃপযা দেবি জাযতে ॥ 253 ॥
সাম্যেন রমতে জ্ঞানী দিবা বা যদি বা নিশি ।
এবংবিধো মহামৌনী ত্রৈলোক্যসমতাং ব্রজেত্ ॥ 254 ॥
অথ সংসারিণঃ সর্বে গুরুগীতা জপেন তু ।
সর্বান্ কামাংস্তু ভুঞ্জন্তি ত্রিসত্যং মম ভাষিতম্ ॥ 255 ॥
সত্যং সত্যং পুনঃ সত্যং ধর্মসারং মযোদিতম্ ।
গুরুগীতাসমং স্তোত্রং নাস্তি তত্ত্বং গুরোঃ পরম্ ॥ 256 ॥
গুরুর্দেবো গুরুর্ধর্মো গুরৌ নিষ্ঠা পরং তপঃ ।
গুরোঃ পরতরং নাস্তি ত্রিবারং কথযামি তে ॥ 257 ॥
ধন্যা মাতা পিতা ধন্যো গোত্রং ধন্যং কুলোদ্ভবঃ ।
ধন্যা চ বসুধা দেবি যত্র স্যাদ্গুরুভক্ততা ॥ 258 ॥
আকল্পজন্ম কোটীনাং যজ্ঞব্রততপঃ ক্রিযাঃ ।
তাঃ সর্বাঃ সফলা দেবি গুরূসন্তোষমাত্রতঃ ॥ 259 ॥
শরীরমিন্দ্রিযং প্রাণমর্থং স্বজনবন্ধুতা ।
মাতৃকুলং পিতৃকুলং গুরুরেব ন সংশযঃ ॥ 260 ॥
মন্দভাগ্যা হ্যশক্তাশ্চ যে জনা নানুমন্বতে ।
গুরুসেবাসু বিমুখাঃ পচ্যন্তে নরকেঽশুচৌ ॥ 261 ॥
বিদ্যা ধনং বলং চৈব তেষাং ভাগ্যং নিরর্থকম্ ।
যেষাং গুরূকৃপা নাস্তি অধো গচ্ছন্তি পার্বতি ॥ 262 ॥
ব্রহ্মা বিষ্ণুশ্চ রুদ্রশ্চ দেবাশ্চ পিতৃকিন্নরাঃ ।
সিদ্ধচারণযক্ষাশ্চ অন্যে চ মুনযো জনাঃ ॥ 263 ॥
গুরুভাবঃ পরং তীর্থমন্যতীর্থং নিরর্থকম্ ।
সর্বতীর্থমযং দেবি শ্রীগুরোশ্চরণাম্বুজম্ ॥ 264 ॥
কন্যাভোগরতা মন্দাঃ স্বকান্তাযাঃ পরাঙ্মুখাঃ ।
অতঃ পরং মযা দেবি কথিতং ন মম প্রিযে ॥ 265 ॥
ইদং রহস্যমস্পষ্টং বক্তব্যং চ বরাননে ।
সুগোপ্যং চ তবাগ্রে তু মমাত্মপ্রীতযে সতি ॥ 266 ॥
স্বামিমুখ্যগণেশাদ্যান্ বৈষ্ণবাদীংশ্চ পার্বতি ।
ন বক্তব্যং মহামাযে পাদস্পর্শং কুরুষ্ব মে ॥ 267 ॥
অভক্তে বঞ্চকে ধূর্তে পাষণ্ডে নাস্তিকাদিষু ।
মনসাঽপি ন বক্তব্যা গুরুগীতা কদাচন ॥ 268 ॥
গুরবো বহবঃ সন্তি শিষ্যবিত্তাপহারকাঃ ।
তমেকং দুর্লভং মন্যে শিষ্যহৃত্তাপহারকম্ ॥ 269 ॥
চাতুর্যবান্ বিবেকী চ অধ্যাত্মজ্ঞানবান্ শুচিঃ ।
মানসং নির্মলং যস্য গুরুত্বং তস্য শোভতে ॥ 270 ॥
গুরবো নির্মলাঃ শান্তাঃ সাধবো মিতভাষিণঃ ।
কামক্রোধবিনির্মুক্তাঃ সদাচারাঃ জিতেন্দ্রিযাঃ ॥ 271 ॥
সূচকাদিপ্রভেদেন গুরবো বহুধা স্মৃতাঃ ।
স্বযং সম্যক্ পরীক্ষ্যাথ তত্ত্বনিষ্ঠং ভজেত্সুধীঃ ॥ 272 ॥
বর্ণজালমিদং তদ্বদ্বাহ্যশাস্ত্রং তু লৌকিকম্ ।
যস্মিন্ দেবি সমভ্যস্তং স গুরুঃ সুচকঃ স্মৃতঃ ॥ 273 ॥
বর্ণাশ্রমোচিতাং বিদ্যাং ধর্মাধর্মবিধাযিনীম্ ।
প্রবক্তারং গুরুং বিদ্ধি বাচকং ত্বিতি পার্বতি ॥ 274 ॥
পঞ্চাক্ষর্যাদিমন্ত্রাণামুপদেষ্টা তু পার্বতি ।
স গুরুর্বোধকো ভূযাদুভযোরযমুত্তমঃ ॥ 275 ॥
মোহমারণবশ্যাদিতুচ্ছমন্ত্রোপদেশিনম্ ।
নিষিদ্ধগুরুরিত্যাহুঃ পণ্ডিতাস্তত্ত্বদর্শিনঃ ॥ 276 ॥
অনিত্যমিতি নির্দিশ্য সংসারং সঙ্কটালযম্ ।
বৈরাগ্যপথদর্শী যঃ স গুরুর্বিহিতঃ প্রিযে ॥ 277 ॥
তত্ত্বমস্যাদিবাক্যানামুপদেষ্টা তু পার্বতি ।
কারণাখ্যো গুরুঃ প্রোক্তো ভবরোগনিবারকঃ ॥ 278 ॥
সর্বসন্দেহসন্দোহনির্মূলনবিচক্ষণঃ ।
জন্মমৃত্যুভযঘ্নো যঃ স গুরুঃ পরমো মতঃ ॥ 279 ॥
বহুজন্মকৃতাত্ পুণ্যাল্লভ্যতেঽসৌ মহাগুরুঃ ।
লব্ধ্বাঽমুং ন পুনর্যাতি শিষ্যঃ সংসারবন্ধনম্ ॥ 280 ॥
এবং বহুবিধা লোকে গুরবঃ সন্তি পার্বতি ।
তেষু সর্বপ্রযত্নেন সেব্যো হি পরমো গুরুঃ ॥ 281 ॥
নিষিদ্ধগুরুশিষ্যস্তু দুষ্টসঙ্কল্পদূষিতঃ ।
ব্রহ্মপ্রলযপর্যন্তং ন পুনর্যাতি মর্ত্যতাম্ ॥ 282 ॥
এবং শ্রুত্বা মহাদেবী মহাদেববচস্তথা ।
অত্যন্তবিহ্বলমনাঃ শঙ্করং পরিপৃচ্ছতি ॥ 283 ॥
পার্বত্যুবাচ ।
নমস্তে দেবদেবাত্র শ্রোতব্যং কিঞ্চিদস্তি মে ।
শ্রুত্বা ত্বদ্বাক্যমধুনা ভৃশং স্যাদ্বিহ্বলং মনঃ ॥ 284 ॥
স্বযং মূঢা মৃত্যুভীতাঃ সুকৃতাদ্বিরতিং গতাঃ ।
দৈবান্নিষিদ্ধগুরুগা যদি তেষাং তু কা গতিঃ ॥ 285 ॥
শ্রী মহাদেব উবাচ ।
শৃণু তত্ত্বমিদং দেবি যদা স্যাদ্বিরতো নরঃ ।
তদাঽসাবধিকারীতি প্রোচ্যতে শ্রুতিমস্তকৈঃ ॥ 286 ॥
অখণ্ডৈকরসং ব্রহ্ম নিত্যমুক্তং নিরামযম্ ।
স্বস্মিন্ সন্দর্শিতং যেন স ভবেদস্যং দেশিকঃ ॥ 287 ॥
জলানাং সাগরো রাজা যথা ভবতি পার্বতি ।
গুরূণাং তত্র সর্বেষাং রাজাঽযং পরমো গুরুঃ ॥ 288 ॥
মোহাদিরহিতঃ শান্তো নিত্যতৃপ্তো নিরাশ্রযঃ ।
তৃণীকৃতব্রহ্মবিষ্ণুবৈভবঃ পরমো গুরুঃ ॥ 289 ॥
সর্বকালবিদেশেষু স্বতন্ত্রো নিশ্চলস্সুখী ।
অখণ্ডৈকরসাস্বাদতৃপ্তো হি পরমো গুরুঃ ॥ 290 ॥
দ্বৈতাদ্বৈতবিনির্মুক্তঃ স্বানুভূতিপ্রকাশবান্ ।
অজ্ঞানান্ধতমশ্ছেত্তা সর্বজ্ঞঃ পরমো গুরুঃ ॥ 291 ॥
যস্য দর্শনমাত্রেণ মনসঃ স্যাত্ প্রসন্নতা ।
স্বযং ভূযাত্ ধৃতিশ্শান্তিঃ স ভবেত্ পরমো গুরুঃ ॥ 292 ॥
সিদ্ধিজালং সমালোক্য যোগিনাং মন্ত্রবাদিনাম্ ।
তুচ্ছাকারমনোবৃত্তিঃ যস্যাসৌ পরমো গুরুঃ ॥ 293 ॥
স্বশরীরং শবং পশ্যন্ তথা স্বাত্মানমদ্বযম্ ।
যঃ স্ত্রীকনকমোহঘ্নঃ স ভবেত্ পরমো গুরুঃ ॥ 294 ॥
মৌনী বাগ্মীতি তত্ত্বজ্ঞো দ্বিধাঽভূচ্ছৃণু পার্বতি ।
ন কশ্চিন্মৌনিনাং লোভো লোকেঽস্মিন্ভবতি প্রিযে ॥ 295 ॥
বাগ্মী তূত্কটসংসারসাগরোত্তারণক্ষমঃ ।
যতোঽসৌ সংশযচ্ছেত্তা শাস্ত্রযুক্ত্যনুভূতিভিঃ ॥ 296 ॥
গুরুনামজপাদ্দেবি বহুজন্মার্জিতান্যপি ।
পাপানি বিলযং যান্তি নাস্তি সন্দেহমণ্বপি ॥ 297 ॥
শ্রীগুরোস্সদৃশং দৈবং শ্রীগুরোসদৃশঃ পিতা ।
গুরুধ্যানসমং কর্ম নাস্তি নাস্তি মহীতলে ॥ 298 ॥
কুলং ধনং বলং শাস্ত্রং বান্ধবাস্সোদরা ইমে ।
মরণে নোপযুজ্যন্তে গুরুরেকো হি তারকঃ ॥ 299 ॥
কুলমেব পবিত্রং স্যাত্ সত্যং স্বগুরুসেবযা ।
তৃপ্তাঃ স্যুস্সকলা দেবা ব্রহ্মাদ্যা গুরুতর্পণাত্ ॥ 300 ॥
গুরুরেকো হি জানাতি স্বরূপং দেবমব্যযম্ ।
তদ্​জ্ঞানং যত্প্রসাদেন নান্যথা শাস্ত্রকোটিভিঃ ॥ 301 ॥
স্বরূপজ্ঞানশূন্যেন কৃতমপ্যকৃতং ভবেত্ ।
তপোজপাদিকং দেবি সকলং বালজল্পবত্ ॥ 302 ॥
শিবং কেচিদ্ধরিং কেচিদ্বিধিং কেচিত্তু কেচন ।
শক্তিং দৈবমিতি জ্ঞাত্বা বিবদন্তি বৃথা নরাঃ ॥ 303 ॥
ন জানন্তি পরং তত্ত্বং গুরুদীক্ষাপরাঙ্মুখাঃ ।
ভ্রান্তাঃ পশুসমা হ্যেতে স্বপরিজ্ঞানবর্জিতাঃ ॥ 304 ॥
তস্মাত্কৈবল্যসিদ্ধ্যর্থং গুরুমেব ভজেত্প্রিযে ।
গুরুং বিনা ন জানন্তি মূঢাস্তত্পরমং পদম্ ॥ 305 ॥
ভিদ্যতে হৃদযগ্রন্থিশ্ছিদ্যন্তে সর্বসংশযাঃ ।
ক্ষীযন্তে সর্বকর্মাণি গুরোঃ করুণযা শিবে ॥ 306 ॥
কৃতাযা গুরুভক্তেস্তু বেদশাস্ত্রানুসারতঃ ।
মুচ্যতে পাতকাদ্ঘোরাত্ গুরুভক্তো বিশেষতঃ ॥ 307 ॥
দুস্সঙ্গং চ পরিত্যজ্য পাপকর্ম পরিত্যজেত্ ।
চিত্তচিহ্নমিদং যস্য তস্য দীক্ষা বিধীযতে ॥ 308 ॥
চিত্তত্যাগনিযুক্তশ্চ ক্রোধগর্ববিবর্জিতঃ ।
দ্বৈতভাবপরিত্যাগী তস্য দীক্ষা বিধীযতে ॥ 309 ॥
এতল্লক্ষণযুক্তত্বং সর্বভূতহিতে রতম্ ।
নির্মলং জীবিতং যস্য তস্য দীক্ষা বিধীযতে ॥ 310 ॥
ক্রিযযা চান্বিতং পূর্বং দীক্ষাজালং নিরূপিতম্ ।
মন্ত্রদীক্ষাভিধং সাঙ্গোপাঙ্গং সর্বং শিবোদিতম্ ॥ 311 ॥
ক্রিযযা স্যাদ্বিরহিতাং গুরুসাযুজ্যদাযিনীম্ ।
গুরুদীক্ষাং বিনা কো বা গুরুত্বাচারপালকঃ ॥ 312 ॥
শক্তো ন চাপি শক্তো বা দৈশিকাঙ্ঘ্রি সমাশ্রযেত্ ।
তস্য জন্মাস্তি সফলং ভোগমোক্ষফলপ্রদম্ ॥ 313 ॥
অত্যন্তচিত্তপক্বস্য শ্রদ্ধাভক্তিযুতস্য চ ।
প্রবক্তব্যমিদং দেবি মমাত্মপ্রীতযে সদা ॥ 314 ॥
রহস্যং সর্বশাস্ত্রেষু গীতাশাস্ত্রমিদং শিবে ।
সম্যক্পরীক্ষ্য বক্তব্যং সাধকস্য মহাত্মনঃ ॥ 315 ॥
সত্কর্মপরিপাকাচ্চ চিত্তশুদ্ধিশ্চ ধীমতঃ ।
সাধকস্যৈব বক্তব্যা গুরুগীতা প্রযত্নতঃ ॥ 316 ॥
নাস্তিকায কৃতঘ্নায দাম্ভিকায শঠায চ ।
অভক্তায বিভক্তায ন বাচ্যেযং কদাচন ॥ 317 ॥
স্ত্রীলোলুপায মূর্খায কামোপহতচেতসে ।
নিন্দকায ন বক্তব্যা গুরুগীতা স্বভাবতঃ ॥ 318 ॥
সর্বপাপপ্রশমনং সর্বোপদ্রববারকম্ ।
জন্মমৃত্যুহরং দেবি গীতাশাস্ত্রমিদং শিবে ॥ 319 ॥
শ্রুতিসারমিদং দেবি সর্বমুক্তং সমাসতঃ ।
নান্যথা সদ্গতিঃ পুংসাং বিনা গুরুপদং শিবে ॥ 320 ॥
বহুজন্মকৃতাত্পাপাদযমর্থো ন রোচতে ।
জন্মবন্ধনিবৃত্ত্যর্থং গুরুমেব ভজেত্সদা ॥ 321 ॥
অহমেব জগত্সর্বমহমেব পরং পদম্ ।
এতদ্​জ্ঞানং যতো ভূযাত্তং গুরুং প্রণমাম্যহম্ ॥ 322 ॥
অলং বিকল্পৈরহমেব কেবলং
মযি স্থিতং বিশ্বমিদং চরাচরম্ ।
ইদং রহস্যং মম যেন দর্শিতং
স বন্দনীযো গুরুরেব কেবলম্ ॥ 323 ॥
যস্যান্তং নাদিমধ্যং ন হি করচরণং নামগোত্রং ন সূত্রম্ ।
নো জাতির্নৈব বর্ণো ন ভবতি পুরুষো নো নপুংসো ন চ স্ত্রী ॥ 324 ॥
নাকারং নো বিকারং ন হি জনিমরণং নাস্তি পুণ্যং ন পাপম্ ।
নোঽতত্ত্বং তত্ত্বমেকং সহজসমরসং সদ্গুরুং তং নমামি ॥ 325 ॥
নিত্যায সত্যায চিদাত্মকায
নব্যায ভব্যায পরাত্পরায ।
শুদ্ধায বুদ্ধায নিরঞ্জনায
নমোঽস্তু নিত্যং গুরুশেখরায ॥ 326 ॥
সচ্চিদানন্দরূপায ব্যাপিনে পরমাত্মনে ।
নমঃ শ্রীগুরুনাথায প্রকাশানন্দমূর্তযে ॥ 327 ॥
সত্যানন্দস্বরূপায বোধৈকসুখকারিণে ।
নমো বেদান্তবেদ্যায গুরবে বুদ্ধিসাক্ষিণে ॥ 328 ॥
নমস্তে নাথ ভগবন্ শিবায গুরুরূপিণে ।
বিদ্যাবতারসংসিদ্ধ্যৈ স্বীকৃতানেকবিগ্রহ ॥ 329 ॥
নবায নবরূপায পরমার্থৈকরূপিণে ।
সর্বাজ্ঞানতমোভেদভানবে চিদ্ঘনায তে ॥ 330 ॥
স্বতন্ত্রায দযাক্লুপ্তবিগ্রহায শিবাত্মনে ।
পরতন্ত্রায ভক্তানাং ভব্যানাং ভব্যরূপিণে ॥ 331 ॥
বিবেকিনাং বিবেকায বিমর্শায বিমর্শিনাম্ ।
প্রকাশিনাং প্রকাশায জ্ঞানিনাং জ্ঞানরূপিণে ॥ 332 ॥
পুরস্তাত্পার্শ্বযোঃ পৃষ্ঠে নমস্কুর্যাদুপর্যধঃ ।
সদা মচ্চিত্তরূপেণ বিধেহি ভবদাসনম্ ॥ 333 ॥
শ্রীগুরুং পরমানন্দং বন্দে হ্যানন্দবিগ্রহম্ ।
যস্য সন্নিধিমাত্রেণ চিদানন্দায তে মনঃ ॥ 334 ॥
নমোঽস্তু গুরবে তুভ্যং সহজানন্দরূপিণে ।
যস্য বাগমৃতং হন্তি বিষং সংসারসঞ্জ্ঞকম্ ॥ 335 ॥
নানাযুক্তোপদেশেন তারিতা শিষ্যসন্ততিঃ ।
তত্কৃপাসারবেদেন গুরুচিত্পদমচ্যুতম্ ॥ 336 ॥
[পাঠভেদঃ -
অচ্যুতায নমস্তুভ্যং গুরবে পরমাত্মনে ।
স্বারামোক্তপদেচ্ছূনাং দত্তং যেনাচ্যুতং পদম্ ॥
]
অচ্যুতায নমস্তুভ্যং গুরবে পরমাত্মনে ।
সর্বতন্ত্রস্বতন্ত্রায চিদ্ঘনানন্দমূর্তযে ॥ 337 ॥
নমোঽচ্যুতায গুরবেঽজ্ঞানধ্বান্তৈকভানবে ।
শিষ্যসন্মার্গপটবে কৃপাপীযূষসিন্ধবে ॥ 338 ॥
ওমচ্যুতায গুরবে শিষ্যসংসারসেতবে ।
ভক্তকার্যৈকসিংহায নমস্তে চিত্সুখাত্মনে ॥ 339 ॥
গুরুনামসমং দৈবং ন পিতা ন চ বান্ধবাঃ ।
গুরুনামসমঃ স্বামী নেদৃশং পরমং পদম্ ॥ 340 ॥
একাক্ষরপ্রদাতারং যো গুরুং নৈব মন্যতে ।
শ্বানযোনিশতং গত্বা চাণ্ডালেষ্বপি জাযতে ॥ 341 ॥
গুরুত্যাগাদ্ভবেন্মৃত্যুঃ মন্ত্রত্যাগাদ্দরিদ্রতা ।
গুরুমন্ত্রপরিত্যাগী রৌরবং নরকং ব্রজেত্ ॥ 342 ॥
শিবক্রোধাদ্গুরুস্ত্রাতা গুরুক্রোধাচ্ছিবো ন হি ।
তস্মাত্সর্বপ্রযত্নেন গুরোরাজ্ঞাং ন লঙ্ঘযেত্ ॥ 343 ॥
সংসারসাগরসমুদ্ধরণৈকমন্ত্রং
ব্রহ্মাদিদেবমুনিপূজিতসিদ্ধমন্ত্রম্ ।
দারিদ্র্যদুঃখভবরোগবিনাশমন্ত্রং
বন্দে মহাভযহরং গুরুরাজমন্ত্রম্ ॥ 344 ॥
সপ্তকোটিমহামন্ত্রাশ্চিত্তবিভ্রমকারকাঃ ।
এক এব মহামন্ত্রো গুরুরিত্যক্ষরদ্বযম্ ॥ 345 ॥
এবমুক্ত্বা মহাদেবঃ পার্বতীং পুনরব্রবীত্ ।
ইদমেব পরং তত্ত্বং শৃণু দেবি সুখাবহম্ ॥ 346 ॥
গুরুতত্ত্বমিদং দেবি সর্বমুক্তং সমাসতঃ ।
রহস্যমিদমব্যক্তং ন বদেদ্যস্য কস্যচিত্ ॥ 347 ॥
ন মৃষা স্যাদিযং দেবি মদুক্তিঃ সত্যরূপিণী ।
গুরুগীতাসমং স্তোত্রং নাস্তি নাস্তি মহীতলে ॥ 348 ॥
গুরুগীতামিমাং দেবি ভবদুঃখবিনাশিনীম্ ।
গুরুদীক্ষাবিহীনস্য পুরতো ন পঠেত্ ক্বচিত্ ॥ 349 ॥
রহস্যমত্যন্তরহস্যমেতন্ন পাপিনা লভ্যমিদং মহেশ্বরি ।
অনেকজন্মার্জিতপুণ্যপাকাদ্গুরোস্তু তত্ত্বং লভতে মনুষ্যঃ ॥ 350 ॥
যস্য প্রসাদাদহমেব সর্বং
ময্যেব সর্বং পরিকল্পিতং চ ।
ইত্থং বিজানামি সদাত্মরূপং
তস্যাঙ্ঘ্রিপদ্মং প্রণতোঽস্মি নিত্যম্ ॥ 351 ॥
অজ্ঞানতিমিরান্ধস্য বিষযাক্রান্তচেতসঃ ।
জ্ঞানপ্রভাপ্রদানেন প্রসাদং কুরু মে প্রভো ॥ 352 ॥
ইতি শ্রীস্কন্দপুরাণে উত্তরখণ্ডে উমামহেশ্বর সংবাদে শ্রী গুরুগীতা সমাপ্ত ॥
মঙ্গলং
মঙ্গলং গুরুদেবায মহনীযগুণাত্মনে ।
সর্বলোকশরণ্যায সাধুরূপায মঙ্গলম্ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha tṛtīyo'dhyāyaḥ ||
atha kāmyajapasthānaṃ kathayāmi varānane |
sāgarānte sarittīre tīrthe hariharālaye || 236 ||
śaktidevālaye goṣṭhe sarvadevālaye śubhe |
vaṭasya dhātryā mūle vā maṭhe bṛndāvane tathā || 237 ||
pavitre nirmale deśe nityānuṣṭhānato'pi vā |
nirvedanena maunena japametat samārabhet || 238 ||
jāpyena jayamāpnoti japasiddhiṃ phalaṃ tathā |
hīnaṃ karma tyajetsarvaṃ garhitasthānameva ca || 239 ||
śmaśāne bilvamūle vā vaṭamūlāntike tathā |
siddhyanti kānake mūle cūtavṛkṣasya sannidhau || 240 ||
pītāsanaṃ mohane tu hyasitaṃ cābhicārike |
jñeyaṃ śuklaṃ ca śāntyarthaṃ vaśye raktaṃ prakīrtitam || 241 ||
japaṃ hīnāsanaṃ kurvan hīnakarmaphalapradam |
gurugītāṃ prayāṇe vā saṅgrāme ripusaṅkaṭe || 242 ||
japan jayamavāpnoti maraṇe muktidāyikā |
sarvakarmāṇi siddhyanti guruputre na saṃśayaḥ || 243 ||
gurumantro mukhe yasya tasya siddhyanti nā'nyathā |
dīkṣayā sarvakarmāṇi siddhyanti guruputrake || 244 ||
bhavamūlavināśāya cāṣṭapāśanivṛttaye |
gurugītāmbhasi snānaṃ tattvajñaḥ kurute sadā || 245 ||
sa evaṃ sadguruḥ sākṣāt sadasadbrahmavittamaḥ |
tasya sthānāni sarvāṇi pavitrāṇi na saṃśayaḥ || 246 ||
sarvaśuddhaḥ pavitro'sau svabhāvādyatra tiṣṭhati |
tatra devagaṇāḥ sarve kṣetrapīṭhe caranti ca || 247 ||
āsanasthāḥ śayānā vā gacchantastiṣṭhato'pi vā |
aśvārūḍhā gajārūḍhāḥ suṣuptā jāgrato'pi vā || 248 ||
śucirbhūtā jñānavanto gurugītāṃ japanti ye |
teṣāṃ darśanasaṃsparśāt divyajñānaṃ prajāyate || 249 ||
samudre vai yathā toyaṃ kṣīre kṣīraṃ jale jalam |
bhinne kumbhe yathā''kāśaṃ tathā''tmā paramātmani || 250 ||
tathaiva jñānavān jīvaḥ paramātmani sarvadā |
aikyena ramate jñānī yatra kutra divāniśam || 251 ||
evaṃvidho mahāyuktaḥ sarvatra vartate sadā |
tasmātsarvaprakāreṇa gurubhaktiṃ samācaret || 252 ||
gurusantoṣaṇādeva mukto bhavati pārvati |
aṇimādiṣu bhoktṛtvaṃ kṛpayā devi jāyate || 253 ||
sāmyena ramate jñānī divā vā yadi vā niśi |
evaṃvidho mahāmaunī trailokyasamatāṃ vrajet || 254 ||
atha saṃsāriṇaḥ sarve gurugītā japena tu |
sarvān kāmāṃstu bhuñjanti trisatyaṃ mama bhāṣitam || 255 ||
satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ dharmasāraṃ mayoditam |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti tattvaṃ guroḥ param || 256 ||
gururdevo gururdharmo gurau niṣṭhā paraṃ tapaḥ |
guroḥ parataraṃ nāsti trivāraṃ kathayāmi te || 257 ||
dhanyā mātā pitā dhanyo gotraṃ dhanyaṃ kulodbhavaḥ |
dhanyā ca vasudhā devi yatra syādgurubhaktatā || 258 ||
ākalpajanma koṭīnāṃ yajñavratatapaḥ kriyāḥ |
tāḥ sarvāḥ saphalā devi gurūsantoṣamātrataḥ || 259 ||
śarīramindriyaṃ prāṇamarthaṃ svajanabandhutā |
mātṛkulaṃ pitṛkulaṃ gurureva na saṃśayaḥ || 260 ||
mandabhāgyā hyaśaktāśca ye janā nānumanvate |
gurusevāsu vimukhāḥ pacyante narake'śucau || 261 ||
vidyā dhanaṃ balaṃ caiva teṣāṃ bhāgyaṃ nirarthakam |
yeṣāṃ gurūkṛpā nāsti adho gacchanti pārvati || 262 ||
brahmā viṣṇuśca rudraśca devāśca pitṛkinnarāḥ |
siddhacāraṇayakṣāśca anye ca munayo janāḥ || 263 ||
gurubhāvaḥ paraṃ tīrthamanyatīrthaṃ nirarthakam |
sarvatīrthamayaṃ devi śrīguroścaraṇāmbujam || 264 ||
kanyābhogaratā mandāḥ svakāntāyāḥ parāṅmukhāḥ |
ataḥ paraṃ mayā devi kathitaṃ na mama priye || 265 ||
idaṃ rahasyamaspaṣṭaṃ vaktavyaṃ ca varānane |
sugopyaṃ ca tavāgre tu mamātmaprītaye sati || 266 ||
svāmimukhyagaṇeśādyān vaiṣṇavādīṃśca pārvati |
na vaktavyaṃ mahāmāye pādasparśaṃ kuruṣva me || 267 ||
abhakte vañcake dhūrte pāṣaṇḍe nāstikādiṣu |
manasā'pi na vaktavyā gurugītā kadācana || 268 ||
guravo bahavaḥ santi śiṣyavittāpahārakāḥ |
tamekaṃ durlabhaṃ manye śiṣyahṛttāpahārakam || 269 ||
cāturyavān vivekī ca adhyātmajñānavān śuciḥ |
mānasaṃ nirmalaṃ yasya gurutvaṃ tasya śobhate || 270 ||
guravo nirmalāḥ śāntāḥ sādhavo mitabhāṣiṇaḥ |
kāmakrodhavinirmuktāḥ sadācārāḥ jitendriyāḥ || 271 ||
sūcakādiprabhedena guravo bahudhā smṛtāḥ |
svayaṃ samyak parīkṣyātha tattvaniṣṭhaṃ bhajetsudhīḥ || 272 ||
varṇajālamidaṃ tadvadbāhyaśāstraṃ tu laukikam |
yasmin devi samabhyastaṃ sa guruḥ sucakaḥ smṛtaḥ || 273 ||
varṇāśramocitāṃ vidyāṃ dharmādharmavidhāyinīm |
pravaktāraṃ guruṃ viddhi vācakaṃ tviti pārvati || 274 ||
pañcākṣaryādimantrāṇāmupadeṣṭā tu pārvati |
sa gururbodhako bhūyādubhayorayamuttamaḥ || 275 ||
mohamāraṇavaśyāditucchamantropadeśinam |
niṣiddhagururityāhuḥ paṇḍitāstattvadarśinaḥ || 276 ||
anityamiti nirdiśya saṃsāraṃ saṅkaṭālayam |
vairāgyapathadarśī yaḥ sa gururvihitaḥ priye || 277 ||
tattvamasyādivākyānāmupadeṣṭā tu pārvati |
kāraṇākhyo guruḥ prokto bhavaroganivārakaḥ || 278 ||
sarvasandehasandohanirmūlanavicakṣaṇaḥ |
janmamṛtyubhayaghno yaḥ sa guruḥ paramo mataḥ || 279 ||
bahujanmakṛtāt puṇyāllabhyate'sau mahāguruḥ |
labdhvā'muṃ na punaryāti śiṣyaḥ saṃsārabandhanam || 280 ||
evaṃ bahuvidhā loke guravaḥ santi pārvati |
teṣu sarvaprayatnena sevyo hi paramo guruḥ || 281 ||
niṣiddhaguruśiṣyastu duṣṭasaṅkalpadūṣitaḥ |
brahmapralayaparyantaṃ na punaryāti martyatām || 282 ||
evaṃ śrutvā mahādevī mahādevavacastathā |
atyantavihvalamanāḥ śaṅkaraṃ paripṛcchati || 283 ||
pārvatyuvāca |
namaste devadevātra śrotavyaṃ kiñcidasti me |
śrutvā tvadvākyamadhunā bhṛśaṃ syādvihvalaṃ manaḥ || 284 ||
svayaṃ mūḍhā mṛtyubhītāḥ sukṛtādviratiṃ gatāḥ |
daivānniṣiddhagurugā yadi teṣāṃ tu kā gatiḥ || 285 ||
śrī mahādeva uvāca |
śṛṇu tattvamidaṃ devi yadā syādvirato naraḥ |
tadā'sāvadhikārīti procyate śrutimastakaiḥ || 286 ||
akhaṇḍaikarasaṃ brahma nityamuktaṃ nirāmayam |
svasmin sandarśitaṃ yena sa bhavedasyaṃ deśikaḥ || 287 ||
jalānāṃ sāgaro rājā yathā bhavati pārvati |
gurūṇāṃ tatra sarveṣāṃ rājā'yaṃ paramo guruḥ || 288 ||
mohādirahitaḥ śānto nityatṛpto nirāśrayaḥ |
tṛṇīkṛtabrahmaviṣṇuvaibhavaḥ paramo guruḥ || 289 ||
sarvakālavideśeṣu svatantro niścalassukhī |
akhaṇḍaikarasāsvādatṛpto hi paramo guruḥ || 290 ||
dvaitādvaitavinirmuktaḥ svānubhūtiprakāśavān |
ajñānāndhatamaśchettā sarvajñaḥ paramo guruḥ || 291 ||
yasya darśanamātreṇa manasaḥ syāt prasannatā |
svayaṃ bhūyāt dhṛtiśśāntiḥ sa bhavet paramo guruḥ || 292 ||
siddhijālaṃ samālokya yogināṃ mantravādinām |
tucchākāramanovṛttiḥ yasyāsau paramo guruḥ || 293 ||
svaśarīraṃ śavaṃ paśyan tathā svātmānamadvayam |
yaḥ strīkanakamohaghnaḥ sa bhavet paramo guruḥ || 294 ||
maunī vāgmīti tattvajño dvidhā'bhūcchṛṇu pārvati |
na kaścinmaunināṃ lobho loke'sminbhavati priye || 295 ||
vāgmī tūtkaṭasaṃsārasāgarottāraṇakṣamaḥ |
yato'sau saṃśayacchettā śāstrayuktyanubhūtibhiḥ || 296 ||
gurunāmajapāddevi bahujanmārjitānyapi |
pāpāni vilayaṃ yānti nāsti sandehamaṇvapi || 297 ||
śrīgurossadṛśaṃ daivaṃ śrīgurosadṛśaḥ pitā |
gurudhyānasamaṃ karma nāsti nāsti mahītale || 298 ||
kulaṃ dhanaṃ balaṃ śāstraṃ bāndhavāssodarā ime |
maraṇe nopayujyante gurureko hi tārakaḥ || 299 ||
kulameva pavitraṃ syāt satyaṃ svagurusevayā |
tṛptāḥ syussakalā devā brahmādyā gurutarpaṇāt || 300 ||
gurureko hi jānāti svarūpaṃ devamavyayam |
tad​jñānaṃ yatprasādena nānyathā śāstrakoṭibhiḥ || 301 ||
svarūpajñānaśūnyena kṛtamapyakṛtaṃ bhavet |
tapojapādikaṃ devi sakalaṃ bālajalpavat || 302 ||
śivaṃ keciddhariṃ kecidvidhiṃ kecittu kecana |
śaktiṃ daivamiti jñātvā vivadanti vṛthā narāḥ || 303 ||
na jānanti paraṃ tattvaṃ gurudīkṣāparāṅmukhāḥ |
bhrāntāḥ paśusamā hyete svaparijñānavarjitāḥ || 304 ||
tasmātkaivalyasiddhyarthaṃ gurumeva bhajetpriye |
guruṃ vinā na jānanti mūḍhāstatparamaṃ padam || 305 ||
bhidyate hṛdayagranthiśchidyante sarvasaṃśayāḥ |
kṣīyante sarvakarmāṇi guroḥ karuṇayā śive || 306 ||
kṛtāyā gurubhaktestu vedaśāstrānusārataḥ |
mucyate pātakādghorāt gurubhakto viśeṣataḥ || 307 ||
dussaṅgaṃ ca parityajya pāpakarma parityajet |
cittacihnamidaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 308 ||
cittatyāganiyuktaśca krodhagarvavivarjitaḥ |
dvaitabhāvaparityāgī tasya dīkṣā vidhīyate || 309 ||
etallakṣaṇayuktatvaṃ sarvabhūtahite ratam |
nirmalaṃ jīvitaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 310 ||
kriyayā cānvitaṃ pūrvaṃ dīkṣājālaṃ nirūpitam |
mantradīkṣābhidhaṃ sāṅgopāṅgaṃ sarvaṃ śivoditam || 311 ||
kriyayā syādvirahitāṃ gurusāyujyadāyinīm |
gurudīkṣāṃ vinā ko vā gurutvācārapālakaḥ || 312 ||
śakto na cāpi śakto vā daiśikāṅghri samāśrayet |
tasya janmāsti saphalaṃ bhogamokṣaphalapradam || 313 ||
atyantacittapakvasya śraddhābhaktiyutasya ca |
pravaktavyamidaṃ devi mamātmaprītaye sadā || 314 ||
rahasyaṃ sarvaśāstreṣu gītāśāstramidaṃ śive |
samyakparīkṣya vaktavyaṃ sādhakasya mahātmanaḥ || 315 ||
satkarmaparipākācca cittaśuddhiśca dhīmataḥ |
sādhakasyaiva vaktavyā gurugītā prayatnataḥ || 316 ||
nāstikāya kṛtaghnāya dāmbhikāya śaṭhāya ca |
abhaktāya vibhaktāya na vācyeyaṃ kadācana || 317 ||
strīlolupāya mūrkhāya kāmopahatacetase |
nindakāya na vaktavyā gurugītā svabhāvataḥ || 318 ||
sarvapāpapraśamanaṃ sarvopadravavārakam |
janmamṛtyuharaṃ devi gītāśāstramidaṃ śive || 319 ||
śrutisāramidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
nānyathā sadgatiḥ puṃsāṃ vinā gurupadaṃ śive || 320 ||
bahujanmakṛtātpāpādayamartho na rocate |
janmabandhanivṛttyarthaṃ gurumeva bhajetsadā || 321 ||
ahameva jagatsarvamahameva paraṃ padam |
etad​jñānaṃ yato bhūyāttaṃ guruṃ praṇamāmyaham || 322 ||
alaṃ vikalpairahameva kevalaṃ
mayi sthitaṃ viśvamidaṃ carācaram |
idaṃ rahasyaṃ mama yena darśitaṃ
sa vandanīyo gurureva kevalam || 323 ||
yasyāntaṃ nādimadhyaṃ na hi karacaraṇaṃ nāmagotraṃ na sūtram |
no jātirnaiva varṇo na bhavati puruṣo no napuṃso na ca strī || 324 ||
nākāraṃ no vikāraṃ na hi janimaraṇaṃ nāsti puṇyaṃ na pāpam |
no'tattvaṃ tattvamekaṃ sahajasamarasaṃ sadguruṃ taṃ namāmi || 325 ||
nityāya satyāya cidātmakāya
navyāya bhavyāya parātparāya |
śuddhāya buddhāya nirañjanāya
namo'stu nityaṃ guruśekharāya || 326 ||
saccidānandarūpāya vyāpine paramātmane |
namaḥ śrīgurunāthāya prakāśānandamūrtaye || 327 ||
satyānandasvarūpāya bodhaikasukhakāriṇe |
namo vedāntavedyāya gurave buddhisākṣiṇe || 328 ||
namaste nātha bhagavan śivāya gururūpiṇe |
vidyāvatārasaṃsiddhyai svīkṛtānekavigraha || 329 ||
navāya navarūpāya paramārthaikarūpiṇe |
sarvājñānatamobhedabhānave cidghanāya te || 330 ||
svatantrāya dayākluptavigrahāya śivātmane |
paratantrāya bhaktānāṃ bhavyānāṃ bhavyarūpiṇe || 331 ||
vivekināṃ vivekāya vimarśāya vimarśinām |
prakāśināṃ prakāśāya jñānināṃ jñānarūpiṇe || 332 ||
purastātpārśvayoḥ pṛṣṭhe namaskuryāduparyadhaḥ |
sadā maccittarūpeṇa vidhehi bhavadāsanam || 333 ||
śrīguruṃ paramānandaṃ vande hyānandavigraham |
yasya sannidhimātreṇa cidānandāya te manaḥ || 334 ||
namo'stu gurave tubhyaṃ sahajānandarūpiṇe |
yasya vāgamṛtaṃ hanti viṣaṃ saṃsārasañjñakam || 335 ||
nānāyuktopadeśena tāritā śiṣyasantatiḥ |
tatkṛpāsāravedena gurucitpadamacyutam || 336 ||
[pāṭhabhedaḥ -
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
svārāmoktapadecchūnāṃ dattaṃ yenācyutaṃ padam ||
]
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
sarvatantrasvatantrāya cidghanānandamūrtaye || 337 ||
namo'cyutāya gurave'jñānadhvāntaikabhānave |
śiṣyasanmārgapaṭave kṛpāpīyūṣasindhave || 338 ||
omacyutāya gurave śiṣyasaṃsārasetave |
bhaktakāryaikasiṃhāya namaste citsukhātmane || 339 ||
gurunāmasamaṃ daivaṃ na pitā na ca bāndhavāḥ |
gurunāmasamaḥ svāmī nedṛśaṃ paramaṃ padam || 340 ||
ekākṣarapradātāraṃ yo guruṃ naiva manyate |
śvānayoniśataṃ gatvā cāṇḍāleṣvapi jāyate || 341 ||
gurutyāgādbhavenmṛtyuḥ mantratyāgāddaridratā |
gurumantraparityāgī rauravaṃ narakaṃ vrajet || 342 ||
śivakrodhādgurustrātā gurukrodhācchivo na hi |
tasmātsarvaprayatnena gurorājñāṃ na laṅghayet || 343 ||
saṃsārasāgarasamuddharaṇaikamantraṃ
brahmādidevamunipūjitasiddhamantram |
dāridryaduḥkhabhavarogavināśamantraṃ
vande mahābhayaharaṃ gururājamantram || 344 ||
saptakoṭimahāmantrāścittavibhramakārakāḥ |
eka eva mahāmantro gururityakṣaradvayam || 345 ||
evamuktvā mahādevaḥ pārvatīṃ punarabravīt |
idameva paraṃ tattvaṃ śṛṇu devi sukhāvaham || 346 ||
gurutattvamidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
rahasyamidamavyaktaṃ na vadedyasya kasyacit || 347 ||
na mṛṣā syādiyaṃ devi maduktiḥ satyarūpiṇī |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti nāsti mahītale || 348 ||
gurugītāmimāṃ devi bhavaduḥkhavināśinīm |
gurudīkṣāvihīnasya purato na paṭhet kvacit || 349 ||
rahasyamatyantarahasyametanna pāpinā labhyamidaṃ maheśvari |
anekajanmārjitapuṇyapākādgurostu tattvaṃ labhate manuṣyaḥ || 350 ||
yasya prasādādahameva sarvaṃ
mayyeva sarvaṃ parikalpitaṃ ca |
itthaṃ vijānāmi sadātmarūpaṃ
tasyāṅghripadmaṃ praṇato'smi nityam || 351 ||
ajñānatimirāndhasya viṣayākrāntacetasaḥ |
jñānaprabhāpradānena prasādaṃ kuru me prabho || 352 ||
iti śrīskandapurāṇe uttarakhaṇḍe umāmaheśvara saṃvāde śrī gurugītā samāpta ||
maṅgalaṃ
maṅgalaṃ gurudevāya mahanīyaguṇātmane |
sarvalokaśaraṇyāya sādhurūpāya maṅgalam ||