📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
সৌন্দর্য লহরী
Saundarya Lahari
Lahari Adi Shankaracharya Bengali
প্রথম ভাগঃ - আনন্দ লহরি
ভুমৌস্খলিত পাদানাং ভূমিরেবা বলম্বনম্ ।
ত্বযী জাতা পরাধানাং ত্বমেব শরণং শিবে ॥
শিবঃ শক্ত্যা যুক্তো যদি ভবতি শক্তঃ প্রভবিতুং
ন চেদেবং দেবো ন খলু কুশলঃ স্পন্দিতুমপি ।
অতস্ত্বামারাধ্যাং হরিহরবিরিঞ্চাদিভিরপি
প্রণন্তুং স্তোতুং বা কথমকৃতপুণ্যঃ প্রভবতি ॥ 1 ॥
তনীযাংসং পাংসুং তব চরণপঙ্কেরুহভবং
বিরিঞ্চিস্সঞ্চিন্বন্ বিরচযতি লোকানবিকলম্ ।
বহত্যেনং শৌরিঃ কথমপি সহস্রেণ শিরসাং
হরস্সঙ্ক্ষুদ্যৈনং ভজতি ভসিতোদ্ধূলনবিধিম্ ॥ 2 ॥
অবিদ্যানামন্ত-স্তিমির-মিহিরদ্বীপনগরী
জডানাং চৈতন্য-স্তবক-মকরন্দ-স্রুতিঝরী ।
দরিদ্রাণাং চিন্তামণিগুণনিকা জন্মজলধৌ
নিমগ্নানাং দংষ্ট্রা মুররিপু-বরাহস্য ভবতি ॥ 3 ॥
ত্বদন্যঃ পাণিভ্যামভযবরদো দৈবতগণঃ
ত্বমেকা নৈবাসি প্রকটিতবরাভীত্যভিনযা ।
ভযাত্ ত্রাতুং দাতুং ফলমপি চ বাঞ্ছাসমধিকং
শরণ্যে লোকানাং তব হি চরণাবেব নিপুণৌ ॥ 4 ॥
হরিস্ত্বামারাধ্য প্রণতজনসৌভাগ্যজননীং
পুরা নারী ভূত্বা পুররিপুমপি ক্ষোভমনযত্ ।
স্মরোঽপি ত্বাং নত্বা রতিনযনলেহ্যেন বপুষা
মুনীনামপ্যন্তঃ প্রভবতি হি মোহায মহতাম্ ॥ 5 ॥
ধনুঃ পৌষ্পং মৌর্বী মধুকরমযী পঞ্চ বিশিখাঃ
বসন্তঃ সামন্তো মলযমরুদাযোধনরথঃ ।
তথাপ্যেকঃ সর্বং হিমগিরিসুতে কামপি কৃপাম্
অপাঙ্গাত্তে লব্ধ্বা জগদিদ-মনঙ্গো বিজযতে ॥ 6 ॥
ক্বণত্কাঞ্চীদামা করিকলভকুম্ভস্তননতা
পরিক্ষীণা মধ্যে পরিণতশরচ্চন্দ্রবদনা ।
ধনুর্বাণান্ পাশং সৃণিমপি দধানা করতলৈঃ
পুরস্তাদাস্তাং নঃ পুরমথিতুরাহোপুরুষিকা ॥ 7 ॥
সুধাসিন্ধোর্মধ্যে সুরবিটপিবাটীপরিবৃতে
মণিদ্বীপে নীপোপবনবতি চিন্তামণিগৃহে ।
শিবাকারে মঞ্চে পরমশিবপর্যঙ্কনিলযাং
ভজন্তি ত্বাং ধন্যাঃ কতিচন চিদানন্দলহরীম্ ॥ 8 ॥
মহীং মূলাধারে কমপি মণিপূরে হুতবহং
স্থিতং স্বাধিষ্ঠানে হৃদি মরুতমাকাশমুপরি ।
মনোঽপি ভ্রূমধ্যে সকলমপি ভিত্বা কুলপথং
সহস্রারে পদ্মে সহ রহসি পত্যা বিহরসে ॥ 9 ॥
সুধাধারাসারৈশ্চরণযুগলান্তর্বিগলিতৈঃ
প্রপঞ্চং সিঞ্চন্তী পুনরপি রসাম্নাযমহসঃ ।
অবাপ্য স্বাং ভূমিং ভুজগনিভমধ্যুষ্টবলযং
স্বমাত্মানং কৃত্বা স্বপিষি কুলকুণ্ডে কুহরিণি ॥ 10 ॥
চতুর্ভিঃ শ্রীকণ্ঠৈঃ শিবযুবতিভিঃ পঞ্চভিরপি
প্রভিন্নাভিঃ শম্ভোর্নবভিরপি মূলপ্রকৃতিভিঃ ।
চতুশ্চত্বারিংশদ্বসুদলকলাশ্রত্রিবলয- [ত্রযশ্চত্বারি]
ত্রিরেখাভিঃ সার্ধং তব শরণকোণাঃ পরিণতাঃ ॥ 11 ॥ [চরণকোণাঃ, ভবনকিণাঃ]
ত্বদীযং সৌন্দর্যং তুহিনগিরিকন্যে তুলযিতুং
কবীন্দ্রাঃ কল্পন্তে কথমপি বিরিঞ্চিপ্রভৃতযঃ ।
যদালোকৌত্সুক্যাদমরললনা যান্তি মনসা
তপোভির্দুষ্প্রাপামপি গিরিশসাযুজ্যপদবীম্ ॥ 12 ॥
নরং বর্ষীযাংসং নযনবিরসং নর্মসু জডং
তবাপাঙ্গালোকে পতিতমনুধাবন্তি শতশঃ ।
গলদ্বেণীবন্ধাঃ কুচকলশবিস্রস্তসিচযা
হঠাত্ ত্রুট্যত্কাঞ্চ্যো বিগলিতদুকূলা যুবতযঃ ॥ 13 ॥
ক্ষিতৌ ষট্পঞ্চাশদ্ দ্বিসমধিকপঞ্চাশদুদকে
হুতাশে দ্বাষষ্টিশ্চতুরধিকপঞ্চাশদনিলে ।
দিবি দ্বিষ্ষট্ত্রিংশন্মনসি চ চতুষ্ষষ্টিরিতি যে
মযূখাস্তেষামপ্যুপরি তব পাদাম্বুজযুগম্ ॥ 14 ॥
শরজ্জ্যোত্স্নাশুদ্ধাং শশিযুতজটাজূটমকুটাং
বরত্রাসত্রাণস্ফটিকঘটিকাপুস্তককরাম্ ।
সকৃন্ন ত্বা নত্বা কথমিব সতাং সন্ন্নিদধতে
মধুক্ষীরদ্রাক্ষামধুরিমধুরীণাঃ ভণিতযঃ ॥ 15॥ [ফণিতযঃ]
কবীন্দ্রাণাং চেতঃকমলবনবালাতপরুচিং
ভজন্তে যে সন্তঃ কতিচিদরুণামেব ভবতীম্ ।
বিরিঞ্চিপ্রেযস্যাস্তরুণতরশৃঙ্গারলহরী-
গভীরাভির্বাগ্ভির্বিদধতি সতাং রঞ্জনমমী ॥ 16 ॥
সবিত্রীভির্বাচাং শশিমণিশিলাভঙ্গরুচিভিঃ
বশিন্যাদ্যাভিস্ত্বাং সহ জননি সঞ্চিন্তযতি যঃ ।
স কর্তা কাব্যানাং ভবতি মহতাং ভঙ্গিরুচিভিঃ
বচোভির্বাগ্দেবীবদনকমলামোদমধুরৈঃ ॥ 17 ॥
তনুচ্ছাযাভিস্তে তরুণতরণিশ্রীসরণিভিঃ
দিবং সর্বামুর্বীমরুণিমনি মগ্নাং স্মরতি যঃ ।
ভবন্ত্যস্য ত্রস্যদ্বনহরিণশালীননযনাঃ
সহোর্বশ্যা বশ্যাঃ কতি কতি ন গীর্বাণগণিকাঃ ॥ 18 ॥
মুখং বিন্দুং কৃত্বা কুচযুগমধস্তস্য তদধো
হরার্ধং ধ্যাযেদ্যো হরমহিষি তে মন্মথকলাম্ ।
স সদ্যঃ সঙ্ক্ষোভং নযতি বনিতা ইত্যতিলঘু
ত্রিলোকীমপ্যাশু ভ্রমযতি রবীন্দুস্তনযুগাম্ ॥ 19 ॥
কিরন্তীমঙ্গেভ্যঃ কিরণনিকুরম্বামৃতরসং
হৃদি ত্বামাধত্তে হিমকরশিলামূর্তিমিব যঃ ।
স সর্পাণাং দর্পং শমযতি শকুন্তাধিপ ইব
জ্বরপ্লুষ্টান্ দৃষ্ট্যা সুখযতি সুধাধারসিরযা ॥ 20 ॥
তটিল্লেখাতন্বীং তপনশশিবৈশ্বানরমযীং
নিষণ্ণাং ষণ্ণামপ্যুপরি কমলানাং তব কলাম্ ।
মহাপদ্মাটব্যাং মৃদিতমলমাযেন মনসা
মহান্তঃ পশ্যন্তো দধতি পরমাহ্লাদলহরীম্ ॥ 21 ॥
ভবানি ত্বং দাসে মযি বিতর দৃষ্টিং সকরুণা-
মিতি স্তোতুং বাঞ্ছন্ কথযতি ভবানি ত্বমিতি যঃ ।
তদৈব ত্বং তস্মৈ দিশসি নিজসাযুজ্যপদবীং
মুকুন্দব্রহ্মেন্দ্রস্ফুটমকুটনীরাজিতপদাম্ ॥ 22 ॥
ত্বযা হৃত্বা বামং বপুরপরি-তৃপ্তেন মনসা
শরীরার্ধং শম্ভোরপরমপি শঙ্কে হৃতমভূত্ ।
যদেতত্ত্বদ্রূপং সকলমরুণাভং ত্রিনযনং
কুচাভ্যামানম্রং কুটিলশশিচূডালমকুটম্ ॥ 23 ॥
জগত্সূতে ধাতা হরিরবতি রুদ্রঃ ক্ষপযতে
তিরস্কুর্বন্নেতত্স্বমপি বপুরীশস্তিরযতি ।
সদাপূর্বঃ সর্বং তদিদমনুগৃহ্ণাতি চ শিব-
স্তবাজ্ঞামালম্ব্য ক্ষণচলিতযোর্ভ্রূলতিকযোঃ ॥ 24 ॥
ত্রযাণাং দেবানাং ত্রিগুণজনিতানাং তব শিবে
ভবেত্ পূজা পূজা তব চরণযোর্যা বিরচিতা ।
তথা হি ত্বত্পাদোদ্বহনমণিপীঠস্য নিকটে
স্থিতা হ্যেতে শশ্বন্মুকুলিতকরোত্তংসমকুটাঃ ॥ 25 ॥
বিরিঞ্চিঃ পঞ্চত্বং ব্রজতি হরিরাপ্নোতি বিরতিং
বিনাশং কীনাশো ভজতি ধনদো যাতি নিধনম্ ।
বিতন্দ্রী মাহেন্দ্রী বিততিরপি সম্মীলিতদৃশা
মহাসংহারেঽস্মিন্ বিহরতি সতি ত্বত্পতিরসৌ ॥ 26 ॥
জপো জল্পঃ শিল্পং সকলমপি মুদ্রাবিরচনা
গতিঃ প্রাদক্ষিণ্যক্রমণমশনাদ্যাহুতিবিধিঃ ।
প্রণামস্সংবেশস্সুখমখিলমাত্মার্পণদৃশা
সপর্যাপর্যাযস্তব ভবতু যন্মে বিলসিতম্ ॥ 27 ॥
সুধামপ্যাস্বাদ্য প্রতিভযজরামৃত্যুহরিণীং
বিপদ্যন্তে বিশ্বে বিধিশতমখাদ্যা দিবিষদঃ ।
করালং যত্ক্ষ্বেলং কবলিতবতঃ কালকলনা
ন শম্ভোস্তন্মূলং তব জননি তাটঙ্কমহিমা ॥ 28 ॥
কিরীটং বৈরিঞ্চং পরিহর পুরঃ কৈটভভিদঃ
কঠোরে কোটীরে স্খলসি জহি জম্ভারিমুকুটম্ ।
প্রণম্রেষ্বেতেষু প্রসভমুপযাতস্য ভবনং
ভবস্যাভ্যুত্থানে তব পরিজনোক্তির্বিজযতে ॥ 29 ॥
স্বদেহোদ্ভূতাভির্ঘৃণিভিরণিমাদ্যাভিরভিতো
নিষেব্যে নিত্যে ত্বামহমিতি সদা ভাবযতি যঃ ।
কিমাশ্চর্যং তস্য ত্রিনযনসমৃদ্ধিং তৃণযতো
মহাসংবর্তাগ্নির্বিরচযতি নিরাজনবিধিম্ ॥ 30 ॥
চতুষ্ষষ্ট্যা তন্ত্রৈঃ সকলমতিসন্ধায ভুবনং
স্থিতস্তত্তত্সিদ্ধিপ্রসবপরতন্ত্রৈঃ পশুপতিঃ ।
পুনস্ত্বন্নির্বন্ধাদখিলপুরুষার্থৈকঘটনা-
স্বতন্ত্রং তে তন্ত্রং ক্ষিতিতলমবাতীতরদিদম্ ॥ 31 ॥
শিবঃ শক্তিঃ কামঃ ক্ষিতিরথ রবিঃ শীতকিরণঃ
স্মরো হংসঃ শক্রস্তদনু চ পরামারহরযঃ ।
অমী হৃল্লেখাভিস্তিসৃভিরবসানেষু ঘটিতা
ভজন্তে বর্ণাস্তে তব জননি নামাবযবতাম্ ॥ 32 ॥
স্মরং যোনিং লক্ষ্মীং ত্রিতযমিদমাদৌ তব মনো-
র্নিধাযৈকে নিত্যে নিরবধিমহাভোগরসিকাঃ ।
ভজন্তি ত্বাং চিন্তামণিগুননিবদ্ধাক্ষবলযাঃ
শিবাগ্নৌ জুহ্বন্তঃ সুরভিঘৃতধারাহুতিশতৈঃ ॥ 33 ॥
শরীরং ত্বং শম্ভোঃ শশিমিহিরবক্ষোরুহযুগং
তবাত্মানং মন্যে ভগবতি নবাত্মানমনঘম্ ।
অতশ্শেষশ্শেষীত্যযমুভযসাধারণতযা
স্থিতঃ সম্বন্ধো বাং সমরসপরানন্দপরযোঃ ॥ 34 ॥
মনস্ত্বং ব্যোম ত্বং মরুদসি মরুত্সারথিরসি
ত্বমাপস্ত্বং ভূমিস্ত্বযি পরিণতাযাং ন হি পরম্ ।
ত্বমেব স্বাত্মানং পরিণমযিতুং বিশ্ববপুষা
চিদানন্দাকারং শিবযুবতি ভাবেন বিভৃষে ॥ 35 ॥
তবাজ্ঞাচক্রস্থং তপনশশিকোটিদ্যুতিধরং
পরং শম্ভুং বন্দে পরিমিলিতপার্শ্বং পরচিতা ।
যমারাধ্যন্ ভক্ত্যা রবিশশিশুচীনামবিষযে
নিরালোকেঽলোকে নিবসতি হি ভালোকভুবনে ॥ 36 ॥
বিশুদ্ধৌ তে শুদ্ধস্ফটিকবিশদং ব্যোমজনকং
শিবং সেবে দেবীমপি শিবসমানব্যবসিতাম্ ।
যযোঃ কান্ত্যা যান্ত্যাঃ শশিকিরণসারূপ্যসরণে-
বিধূতান্তর্ধ্বান্তা বিলসতি চকোরীব জগতী ॥ 37 ॥
সমুন্মীলত্ সংবিত্ কমলমকরন্দৈকরসিকং
ভজে হংসদ্বন্দ্বং কিমপি মহতাং মানসচরম্ ।
যদালাপাদষ্টাদশগুণিতবিদ্যাপরিণতি-
র্যদাদত্তে দোষাদ্ গুণমখিলমদ্ভ্যঃ পয ইব ॥ 38 ॥
তব স্বাধিষ্ঠানে হুতবহমধিষ্ঠায নিরতং
তমীডে সংবর্তং জননি মহতীং তাং চ সমযাম্ ।
যদালোকে লোকান্ দহতি মহতি ক্রোধকলিতে
দযার্দ্রা যা দৃষ্টিঃ শিশিরমুপচারং রচযতি ॥ 39 ॥
তটিত্ত্বন্তং শক্ত্যা তিমিরপরিপন্থিস্ফুরণযা
স্ফুরন্নানারত্নাভরণপরিণদ্ধেন্দ্রধনুষম্ ।
তব শ্যামং মেঘং কমপি মণিপূরৈকশরণং
নিষেবে বর্ষন্তং হরমিহিরতপ্তং ত্রিভুবনম্ ॥ 40 ॥
তবাধারে মূলে সহ সমযযা লাস্যপরযা
নবাত্মানং মন্যে নবরসমহাতাণ্ডবনটম্ ।
উভাভ্যামেতাভ্যামুদযবিধিমুদ্দিশ্য দযযা
সনাথাভ্যাং জজ্ঞে জনকজননীমজ্জগদিদম্ ॥ 41 ॥
দ্বিতীয ভাগঃ - সৌন্দর্য লহরী
গতৈর্মাণিক্যত্বং গগনমণিভিঃ সান্দ্রঘটিতং
কিরীটং তে হৈমং হিমগিরিসুতে কীর্তযতি যঃ ।
স নীডেযচ্ছাযাচ্ছুরণশবলং চন্দ্রশকলং
ধনুঃ শৌনাসীরং কিমিতি ন নিবধ্নাতি ধিষণাম্ ॥ 42 ॥
ধুনোতু ধ্বান্তং নস্তুলিতদলিতেন্দীবরবনং
ঘনস্নিগ্ধশ্লক্ষ্ণং চিকুরনিকুরুম্বং তব শিবে ।
যদীযং সৌরভ্যং সহজমুপলব্ধুং সুমনসো
বসন্ত্যস্মিন্ মন্যে বলমথনবাটীবিটপিনাম্ ॥ 43 ॥
তনোতু ক্ষেমং নস্তব বদনসৌন্দর্যলহরী-
পরীবাহস্রোতঃসরণিরিব সীমন্তসরণিঃ ।
বহন্তী সিন্দূরং প্রবলকবরীভারতিমির-
দ্বিষাং বৃন্দৈর্বন্দীকৃতমিব নবীনার্ককিরণম্ ॥ 44 ॥
অরালৈঃ স্বাভাব্যাদলিকলভসশ্রীভিরলকৈঃ
পরীতং তে বক্ত্রং পরিহসতি পঙ্কেরুহরুচিম্ ।
দরস্মেরে যস্মিন্ দশনরুচিকিঞ্জল্করুচিরে
সুগন্ধৌ মাদ্যন্তি স্মরদহনচক্ষুর্মধুলিহঃ ॥ 45 ॥
ললাটং লাবণ্যদ্যুতিবিমলমাভাতি তব য-
দ্দ্বিতীযং তন্মন্যে মকুটঘটিতং চন্দ্রশকলম্ ।
বিপর্যাসন্যাসাদুভযমপি সম্ভূয চ মিথঃ
সুধালেপস্যূতিঃ পরিণমতি রাকাহিমকরঃ ॥ 46 ॥
ভ্রুবৌ ভুগ্নে কিঞ্চিদ্ভুবনভযভঙ্গব্যসনিনি
ত্বদীযে নেত্রাভ্যাং মধুকররুচিভ্যাং ধৃতগুণম্ ।
ধনুর্মন্যে সব্যেতরকরগৃহীতং রতিপতেঃ
প্রকোষ্ঠে মুষ্টৌ চ স্থগযতি নিগূঢান্তরমুমে ॥ 47 ॥
অহঃ সূতে সব্যং তব নযনমর্কাত্মকতযা
ত্রিযামাং বামং তে সৃজতি রজনীনাযকতযা ।
তৃতীযা তে দৃষ্টির্দরদলিতহেমাম্বুজরুচিঃ
সমাধত্তে সন্ধ্যাং দিবসনিশযোরন্তরচরীম্ ॥ 48 ॥
বিশালা কল্যাণী স্ফুটরুচিরযোধ্যা কুবলযৈঃ
কৃপাধারাধারা কিমপি মধুরাভোগবতিকা ।
অবন্তী দৃষ্টিস্তে বহুনগরবিস্তারবিজযা
ধ্রুবং তত্তন্নামব্যবহরণযোগ্যা বিজযতে ॥ 49 ॥
কবীনাং সন্দর্ভস্তবকমকরন্দৈকরসিকং
কটাক্ষব্যাক্ষেপভ্রমরকলভৌ কর্ণযুগলম্ ।
অমুঞ্চন্তৌ দৃষ্ট্বা তব নবরসাস্বাদতরলা-
বসূযাসংসর্গাদলিকনযনং কিঞ্চিদরুণম্ ॥ 50 ॥
শিবে শৃঙ্গারার্দ্রা তদিতরজনে কুত্সনপরা
সরোষা গঙ্গাযাং গিরিশচরিতে বিস্মযবতী ।
হরাহিভ্যো ভীতা সরসিরুহসৌভাগ্যজননী (জযিনী)
সখীষু স্মেরা তে মযি জননী দৃষ্টিঃ সকরুণা ॥ 51 ॥
গতে কর্ণাভ্যর্ণং গরুত ইব পক্ষ্মাণি দধতী
পুরাং ভেত্তুশ্চিত্তপ্রশমরসবিদ্রাবণফলে ।
ইমে নেত্রে গোত্রাধরপতিকুলোত্তংসকলিকে
তবাকর্ণাকৃষ্টস্মরশরবিলাসং কলযতঃ ॥ 52 ॥
বিভক্তত্রৈবর্ণ্যং ব্যতিকরিতলীলাঞ্জনতযা
বিভাতি ত্বন্নেত্রত্রিতযমিদমীশানদযিতে ।
পুনঃ স্রষ্টুং দেবান্ দ্রুহিণহরিরুদ্রানুপরতান্
রজঃ সত্ত্বং বিভ্রত্তম ইতি গুণানাং ত্রযমিব ॥ 53 ॥
পবিত্রীকর্তুং নঃ পশুপতিপরাধীনহৃদযে
দযামিত্রৈর্নেত্রৈররুণধবলশ্যামরুচিভিঃ ।
নদঃ শোণো গঙ্গা তপনতনযেতি ধ্রুবমমুং
ত্রযাণাং তীর্থানামুপনযসি সম্ভেদমনঘম্ ॥ 54 ॥
নিমেষোন্মেষাভ্যাং প্রলযমুদযং যাতি জগতী
তবেত্যাহুঃ সন্তো ধরণিধররাজন্যতনযে ।
ত্বদুন্মেষাজ্জাতং জগদিদমশেষং প্রলযতঃ
পরিত্রাতুং শঙ্কে পরিহৃতনিমেষাস্তব দৃশঃ ॥ 55 ॥
তবাপর্ণে কর্ণেজপনযনপৈশুন্যচকিতা
নিলীযন্তে তোযে নিযতমনিমেষাঃ শফরিকাঃ ।
ইযং চ শ্রীর্বদ্ধচ্ছদপুটকবাটং কুবলযম্
জহাতি প্রত্যূষে নিশি চ বিঘটয্য প্রবিশতি ॥ 56 ॥
দৃশা দ্রাঘীযস্যা দরদলিতনীলোত্পলরুচা
দবীযাংসং দীনং স্নপয কৃপযা মামপি শিবে ।
অনেনাযং ধন্যো ভবতি ন চ তে হানিরিযতা
বনে বা হর্ম্যে বা সমকরনিপাতো হিমকরঃ ॥ 57 ॥
অরালং তে পালীযুগলমগরাজন্যতনযে
ন কেষামাধত্তে কুসুমশরকোদণ্ডকুতুকম্ ।
তিরশ্চীনো যত্র শ্রবণপথমুল্লঙ্ঘ্য বিলস-
ন্নপাঙ্গব্যাসঙ্গো দিশতি শরসন্ধানধিষণাম্ ॥ 58 ॥
স্ফুরদ্গণ্ডাভোগপ্রতিফলিততাটঙ্কযুগলং
চতুশ্চক্রং মন্যে তব মুখমিদং মন্মথরথম্ ।
যমারুহ্য দ্রুহ্যত্যবনিরথমর্কেন্দুচরণং
মহাবীরো মারঃ প্রমথপতযে সজ্জিতবতে ॥ 59 ॥
সরস্বত্যাঃ সূক্তীরমৃতলহরীকৌশলহরীঃ
পিবন্ত্যাঃ শর্বাণি শ্রবণচুলুকাভ্যামবিরলম্ ।
চমত্কারশ্লাঘাচলিতশিরসঃ কুণ্ডলগণো
ঝণত্কারৈস্তারৈঃ প্রতিবচনমাচষ্ট ইব তে ॥ 60 ॥
অসৌ নাসাবংশস্তুহিনগিরিবংশধ্বজপটি
ত্বদীযো নেদীযঃ ফলতু ফলমস্মাকমুচিতম্ ।
বহন্নন্তর্মুক্তাঃ শিশিরতরনিশ্বাসগলিতং
সমৃদ্ধ্যা যত্তাসাং বহিরপি চ মুক্তামণিধরঃ ॥ 61 ॥
প্রকৃত্যা রক্তাযাস্তব সুদতি দন্তচ্ছদরুচেঃ
প্রবক্ষ্যে সাদৃশ্যং জনযতু ফলং বিদ্রুমলতা ।
ন বিম্বং তদ্বিম্বপ্রতিফলনরাগাদরুণিতং
তুলামধ্যারোঢুং কথমিব বিলজ্জেত কলযা ॥ 62 ॥
স্মিতজ্যোত্স্নাজালং তব বদনচন্দ্রস্য পিবতাং
চকোরাণামাসীদতিরসতযা চঞ্চুজডিমা ।
অতস্তে শীতাংশোরমৃতলহরীমম্লরুচযঃ
পিবন্তি স্বচ্ছন্দং নিশি নিশি ভৃশং কাঞ্জিকধিযা ॥ 63 ॥
অবিশ্রান্তং পত্যুর্গুণগণকথাম্রেডনজপা
জপাপুষ্পচ্ছাযা তব জননি জিহ্বা জযতি সা ।
যদগ্রাসীনাযাঃ স্ফটিকদৃষদচ্ছচ্ছবিমযী
সরস্বত্যা মূর্তিঃ পরিণমতি মাণিক্যবপুষা ॥ 64 ॥
রণে জিত্বা দৈত্যানপহৃতশিরস্ত্রৈঃ কবচিভির্-
নিবৃত্তৈশ্চণ্ডাংশত্রিপুরহরনির্মাল্যবিমুখৈঃ ।
বিশাখেন্দ্রোপেন্দ্রৈঃ শশিবিশদকর্পূরশকলা
বিলীযন্তে মাতস্তব বদনতাম্বূলকবলাঃ ॥ 65 ॥
বিপঞ্চ্যা গাযন্তী বিবিধমপদানং পশুপতেঃ
ত্বযারব্ধে বক্তুং চলিতশিরসা সাধুবচনে ।
তদীযৈর্মাধুর্যৈরপলপিততন্ত্রীকলরবাং
নিজাং বীণাং বাণী নিচুলযতি চোলেন নিভৃতম্ ॥ 66 ॥
করাগ্রেণ স্পৃষ্টং তুহিনগিরিণা বত্সলতযা
গিরীশেনোদস্তং মুহুরধরপানাকুলতযা ।
করগ্রাহ্যং শম্ভোর্মুখমুকুরবৃন্তং গিরিসুতে
কথঙ্কারং ব্রূমস্তব চিবুকমৌপম্যরহিতম্ ॥ 67 ॥
ভুজাশ্লেষান্ নিত্যং পুরদমযিতুঃ কণ্টকবতী
তব গ্রীবা ধত্তে মুখকমলনালশ্রিযমিযম্ ।
স্বতঃ শ্বেতা কালাগুরুবহুলজম্বালমলিনা
মৃণালীলালিত্যং বহতি যদধো হারলতিকা ॥ 68 ॥
গলে রেখাস্তিস্রো গতিগমকগীতৈকনিপুণে
বিবাহব্যানদ্ধপ্রগুণগুণসঙ্খ্যাপ্রতিভুবঃ ।
বিরাজন্তে নানাবিধমধুররাগাকরভুবাং
ত্রযাণাং গ্রামাণাং স্থিতিনিযমসীমান ইব তে ॥ 69 ॥
মৃণালীমৃদ্বীনাং তব ভুজলতানাং চতসৃণাং
চতুর্ভিঃ সৌন্দর্যং সরসিজভবঃ স্তৌতি বদনৈঃ ।
নখেভ্যঃ সন্ত্রস্যন্ প্রথমমথনাদন্ধকরিপো-
শ্চতুর্ণাং শীর্ষাণাং সমমভযহস্তার্পণধিযা ॥ 70 ॥
নখানামুদ্দ্যোতৈর্নবনলিনরাগং বিহসতাং
করাণাং তে কান্তিং কথয কথযামঃ কথমুমে ।
কযাচিদ্বা সাম্যং ভজতু কলযা হন্ত কমলং
যদি ক্রীডল্লক্ষ্মীচরণতললাক্ষারসছণম্ ॥ 71 ॥
সমং দেবি স্কন্দদ্বিপবদনপীতং স্তনযুগং
তবেদং নঃ খেদং হরতু সততং প্রস্নুতমুখম্ ।
যদালোক্যাশঙ্কাকুলিতহৃদযো হাসজনকঃ
স্বকুম্ভৌ হেরম্বঃ পরিমৃশতি হস্তেন ঝডিতি ॥ 72 ॥
অমূ তে বক্ষোজাবমৃতরসমাণিক্যকুতুপৌ
ন সন্দেহস্পন্দো নগপতিপতাকে মনসি নঃ ।
পিবন্তৌ তৌ যস্মাদবিদিতবধূসঙ্গরসিকৌ
কুমারাবদ্যাপি দ্বিরদবদনক্রৌঞ্চদলনৌ ॥ 73 ॥
বহত্যম্ব স্তম্বেরমদনুজকুম্ভপ্রকৃতিভিঃ
সমারব্ধাং মুক্তামণিভিরমলাং হারলতিকাম্ ।
কুচাভোগো বিম্বাধররুচিভিরন্তঃ শবলিতাং
প্রতাপব্যামিশ্রাং পুরদমযিতুঃ কীর্তিমিব তে ॥ 74 ॥
তব স্তন্যং মন্যে ধরণিধরকন্যে হৃদযতঃ
পযঃপারাবারঃ পরিবহতি সারস্বতমিব ।
দযাবত্যা দত্তং দ্রবিডশিশুরাস্বাদ্য তব যত্
কবীনাং প্রৌঢানামজনি কমনীযঃ কবযিতা ॥ 75 ॥
হরক্রোধজ্বালাবলিভিরবলীঢেন বপুষা
গভীরে তে নাভীসরসি কৃতসঙ্গো মনসিজঃ ।
সমুত্তস্থৌ তস্মাদচলতনযে ধূমলতিকা
জনস্তাং জানীতে তব জননি রোমাবলিরিতি ॥ 76 ॥
যদেতত্ কালিন্দীতনুতরতরঙ্গাকৃতি শিবে
কৃশে মধ্যে কিঞ্চিজ্জননি তব যদ্ভাতি সুধিযাম্ ।
বিমর্দাদন্যোঽন্যং কুচকলশযোরন্তরগতং
তনূভূতং ব্যোম প্রবিশদিব নাভিং কুহরিণীম্ ॥ 77 ॥
স্থিরো গঙ্গাবর্তঃ স্তনমুকুলরোমাবলিলতা-
কলাবালং কুণ্ডং কুসুমশরতেজোহুতভুজঃ ।
রতের্লীলাগারং কিমপি তব নাভির্গিরিসুতে
বিলদ্বারং সিদ্ধের্গিরিশনযনানাং বিজযতে ॥ 78 ॥
নিসর্গক্ষীণস্য স্তনতটভরেণ ক্লমজুষো
নমন্মূর্তের্নারীতিলক শনকৈস্ত্রুট্যত ইব ।
চিরং তে মধ্যস্য ত্রুটিততটিনীতীরতরুণা
সমাবস্থাস্থেম্নো ভবতু কুশলং শৈলতনযে ॥ 79 ॥
কুচৌ সদ্যঃস্বিদ্যত্তটঘটিতকূর্পাসভিদুরৌ
কষন্তৌ দোর্মূলে কনককলশাভৌ কলযতা ।
তব ত্রাতুং ভঙ্গাদলমিতি বলগ্নং তনুভুবা
ত্রিধা নদ্ধং দেবি ত্রিবলি লবলীবল্লিভিরিব ॥ 80 ॥
গুরুত্বং বিস্তারং ক্ষিতিধরপতিঃ পার্বতি নিজা-
ন্নিতম্বাদাচ্ছিদ্য ত্বযি হরণরূপেণ নিদধে ।
অতস্তে বিস্তীর্ণো গুরুরযমশেষাং বসুমতীং
নিতম্বপ্রাগ্ভারঃ স্থগযতি লঘুত্বং নযতি চ ॥ 81 ॥
করীন্দ্রাণাং শুণ্ডান্ কনককদলীকাণ্ডপটলী-
মুভাভ্যামূরুভ্যামুভযমপি নির্জিত্য ভবতী ।
সুবৃত্তাভ্যাং পত্যুঃ প্রণতিকঠিনাভ্যাং গিরিসুতে
বিধিজ্ঞে জানুভ্যাং বিবুধকরিকুম্ভদ্বযমসি ॥ 82 ॥
পরাজেতুং রুদ্রং দ্বিগুণশরগর্ভৌ গিরিসুতে
নিষঙ্গৌ জঙ্ঘে তে বিষমবিশিখো বাঢমকৃত ।
যদগ্রে দৃশ্যন্তে দশশরফলাঃ পাদযুগলী-
নখাগ্রচ্ছদ্মানঃ সুরমকুটশাণৈকনিশিতাঃ ॥ 83 ॥
শ্রুতীনাং মূর্ধানো দধতি তব যৌ শেখরতযা
মমাপ্যেতৌ মাতঃ শিরসি দযযা ধেহি চরণৌ ।
যযোঃ পাদ্যং পাথঃ পশুপতিজটাজূটতটিনী
যযোর্লাক্ষালক্ষ্মীররুণহরিচূডামণিরুচিঃ ॥ 84 ॥
নমোবাকং ব্রূমো নযনরমণীযায পদযো-
স্তবাস্মৈ দ্বন্দ্বায স্ফুটরুচিরসালক্তকবতে ।
অসূযত্যত্যন্তং যদভিহননায স্পৃহযতে
পশূনামীশানঃ প্রমদবনকঙ্কেলিতরবে ॥ 85 ॥
মৃষা কৃত্বা গোত্রস্খলনমথ বৈলক্ষ্যনমিতং
ললাটে ভর্তারং চরণকমলে তাডযতি তে ।
চিরাদন্তঃশল্যং দহনকৃতমুন্মূলিতবতা
তুলাকোটিক্বাণৈঃ কিলিকিলিতমীশানরিপুণা ॥ 86 ॥
হিমানীহন্তব্যং হিমগিরিনিবাসৈকচতুরৌ
নিশাযাং নিদ্রাণং নিশি চরমভাগে চ বিশদৌ ।
বরং লক্ষ্মীপাত্রং শ্রিযমতিসৃজন্তৌ সমযিনাং
সরোজং ত্বত্পাদৌ জননি জযতশ্চিত্রমিহ কিম্ ॥ 87 ॥
পদং তে কীর্তীনাং প্রপদমপদং দেবি বিপদাং
কথং নীতং সদ্ভিঃ কঠিনকমঠীকর্পরতুলাম্ ।
কথং বা বাহুভ্যামুপযমনকালে পুরভিদা
যদাদায ন্যস্তং দৃষদি দযমানেন মনসা ॥ 88 ॥
নখৈর্নাকস্ত্রীণাং করকমলসঙ্কোচশশিভি-
স্তরূণাং দিব্যানাং হসত ইব তে চণ্ডি চরণৌ ।
ফলানি স্বঃস্থেভ্যঃ কিসলযকরাগ্রেণ দদতাং
দরিদ্রেভ্যো ভদ্রাং শ্রিযমনিশমহ্নায দদতৌ ॥ 89 ॥
দদানে দীনেভ্যঃ শ্রিযমনিশমাশানুসদৃশী-
মমন্দং সৌন্দর্যপ্রকরমকরন্দং বিকিরতি ।
তবাস্মিন্ মন্দারস্তবকসুভগে যাতু চরণে
নিমজ্জন্মজ্জীবঃ করণচরণঃ ষট্চরণতাম্ ॥ 90 ॥
পদন্যাসক্রীডাপরিচযমিবারব্ধুমনসঃ
স্খলন্তস্তে খেলং ভবনকলহংসা ন জহতি ।
অতস্তেষাং শিক্ষাং সুভগমণিমঞ্জীররণিত-
চ্ছলাদাচক্ষাণং চরণকমলং চারুচরিতে ॥ 91 ॥
গতাস্তে মঞ্চত্বং দ্রুহিণহরিরুদ্রেশ্বরভৃতঃ
শিবঃ স্বচ্ছচ্ছাযাঘটিতকপটপ্রচ্ছদপটঃ ।
ত্বদীযানাং ভাসাং প্রতিফলনরাগারুণতযা
শরীরী শৃঙ্গারো রস ইব দৃশাং দোগ্ধি কুতুকম্ ॥ 92 ॥
অরালা কেশেষু প্রকৃতিসরলা মন্দহসিতে
শিরীষাভা চিত্তে দৃষদুপলশোভা কুচতটে ।
ভৃশং তন্বী মধ্যে পৃথুরুরসিজারোহবিষযে
জগত্ত্রাতুং শম্ভোর্জযতি করুণা কাচিদরুণা ॥ 93 ॥
কলঙ্কঃ কস্তূরী রজনিকরবিম্বং জলমযং
কলাভিঃ কর্পূরৈর্মরকতকরণ্ডং নিবিডিতম্ ।
অতস্ত্বদ্ভোগেন প্রতিদিনমিদং রিক্তকুহরং
বিধির্ভূযো ভূযো নিবিডযতি নূনং তব কৃতে ॥ 94 ॥
পুরারাতেরন্তঃপুরমসি ততস্ত্বচ্চরণযোঃ
সপর্যামর্যাদা তরলকরণানামসুলভা ।
তথা হ্যেতে নীতাঃ শতমখমুখাঃ সিদ্ধিমতুলাং
তব দ্বারোপান্তস্থিতিভিরণিমাদ্যাভিরমরাঃ ॥ 95 ॥
কলত্রং বৈধাত্রং কতিকতি ভজন্তে ন কবযঃ
শ্রিযো দেব্যাঃ কো বা ন ভবতি পতিঃ কৈরপি ধনৈঃ ।
মহাদেবং হিত্বা তব সতি সতীনামচরমে
কুচাভ্যামাসঙ্গঃ কুরবকতরোরপ্যসুলভঃ ॥ 96 ॥
গিরামাহুর্দেবীং দ্রুহিণগৃহিণীমাগমবিদো
হরেঃ পত্নীং পদ্মাং হরসহচরীমদ্রিতনযাম্ ।
তুরীযা কাপি ত্বং দুরধিগমনিঃসীমমহিমা
মহামাযা বিশ্বং ভ্রমযসি পরব্রহ্মমহিষি ॥ 97 ॥
কদা কালে মাতঃ কথয কলিতালক্তকরসং
পিবেযং বিদ্যার্থী তব চরণনির্ণেজনজলম্ ।
প্রকৃত্যা মূকানামপি চ কবিতাকারণতযা
কদা ধত্তে বাণীমুখকমলতাম্বূলরসতাম্ ॥ 98 ॥
সরস্বত্যা লক্ষ্ম্যা বিধিহরিসপত্নো বিহরতে
রতেঃ পাতিব্রত্যং শিথিলযতি রম্যেণ বপুষা ।
চিরং জীবন্নেব ক্ষপিতপশুপাশব্যতিকরঃ
পরানন্দাভিখ্যং রসযতি রসং ত্বদ্ভজনবান্ ॥ 99 ॥
প্রদীপজ্বালাভির্দিবসকরনীরাজনবিধিঃ
সুধাসূতেশ্চন্দ্রোপলজললবৈরর্ঘ্যরচনা ।
স্বকীযৈরম্ভোভিঃ সলিলনিধিসৌহিত্যকরণং
ত্বদীযাভির্বাগ্ভিস্তব জননি বাচাং স্তুতিরিযম্ ॥ 100 ॥
সৌন্দর্যলহরি মুখ্যস্তোত্রং সংবার্তদাযকম্ ।
ভগবদ্পাদ সন্ক্লুপ্তং পঠেন্ মুক্তৌ ভবেন্নরঃ ॥
॥ ইতি শ্রীমত্পরমহংসপরিব্রাজকাচার্যস্য
শ্রীগোবিন্দভগবত্পূজ্যপাদশিষ্যস্য
শ্রীমচ্ছঙ্করভগবতঃ কৃতৌ সৌন্দর্যলহরী সম্পূর্ণা ॥
॥ ওঁ তত্সত্ ॥
(অনুবন্ধঃ)
সমানীতঃ পদ্ভ্যাং মণিমুকুরতামম্বরমণি-
র্ভযাদাস্যাদন্তঃস্তিমিতকিরণশ্রেণিমসৃণঃ ।
(পাঠভেদঃ - ভযাদাস্য স্নিগ্ধস্ত্মিত, ভযাদাস্যস্যান্তঃস্ত্মিত)
দধাতি ত্বদ্বক্ত্রম্প্রতিফলনমশ্রান্তবিকচং
নিরাতঙ্কং চন্দ্রান্নিজহৃদযপঙ্কেরুহমিব ॥ 101 ॥
সমুদ্ভূতস্থূলস্তনভরমুরশ্চারু হসিতং
কটাক্ষে কন্দর্পঃ কতিচন কদম্বদ্যুতি বপুঃ ।
হরস্য ত্বদ্ভ্রান্তিং মনসি জনযন্তি স্ম বিমলাঃ
পাঠভেদঃ - জনযামাস মদনো, জনযন্তঃ সমতুলাং, জনযন্তা সুবদনে
ভবত্যা যে ভক্তাঃ পরিণতিরমীষামিযমুমে ॥ 102 ॥
নিধে নিত্যস্মেরে নিরবধিগুণে নীতিনিপুণে
নিরাঘাতজ্ঞানে নিযমপরচিত্তৈকনিলযে ।
নিযত্যা নির্মুক্তে নিখিলনিগমান্তস্তুতিপদে
নিরাতঙ্কে নিত্যে নিগময মমাপি স্তুতিমিমাম্ ॥ 103 ॥
Roman (IAST) Transliteration
prathama bhāgaḥ - ānanda lahari
bhumauskhalita pādānāṃ bhūmirevā valambanam |
tvayī jātā parādhānāṃ tvameva śaraṇaṃ śive ||
śivaḥ śaktyā yukto yadi bhavati śaktaḥ prabhavituṃ
na cedevaṃ devo na khalu kuśalaḥ spanditumapi |
atastvāmārādhyāṃ hariharaviriñcādibhirapi
praṇantuṃ stotuṃ vā kathamakṛtapuṇyaḥ prabhavati || 1 ||
tanīyāṃsaṃ pāṃsuṃ tava caraṇapaṅkeruhabhavaṃ
viriñcissañcinvan viracayati lokānavikalam |
vahatyenaṃ śauriḥ kathamapi sahasreṇa śirasāṃ
harassaṅkṣudyainaṃ bhajati bhasitoddhūlanavidhim || 2 ||
avidyānāmanta-stimira-mihiradvīpanagarī
jaḍānāṃ caitanya-stabaka-makaranda-srutijharī |
daridrāṇāṃ cintāmaṇiguṇanikā janmajaladhau
nimagnānāṃ daṃṣṭrā muraripu-varāhasya bhavati || 3 ||
tvadanyaḥ pāṇibhyāmabhayavarado daivatagaṇaḥ
tvamekā naivāsi prakaṭitavarābhītyabhinayā |
bhayāt trātuṃ dātuṃ phalamapi ca vāñchāsamadhikaṃ
śaraṇye lokānāṃ tava hi caraṇāveva nipuṇau || 4 ||
haristvāmārādhya praṇatajanasaubhāgyajananīṃ
purā nārī bhūtvā puraripumapi kṣobhamanayat |
smaro'pi tvāṃ natvā ratinayanalehyena vapuṣā
munīnāmapyantaḥ prabhavati hi mohāya mahatām || 5 ||
dhanuḥ pauṣpaṃ maurvī madhukaramayī pañca viśikhāḥ
vasantaḥ sāmanto malayamarudāyodhanarathaḥ |
tathāpyekaḥ sarvaṃ himagirisute kāmapi kṛpām
apāṅgātte labdhvā jagadida-manaṅgo vijayate || 6 ||
kvaṇatkāñcīdāmā karikalabhakumbhastananatā
parikṣīṇā madhye pariṇataśaraccandravadanā |
dhanurbāṇān pāśaṃ sṛṇimapi dadhānā karatalaiḥ
purastādāstāṃ naḥ puramathiturāhopuruṣikā || 7 ||
sudhāsindhormadhye suraviṭapivāṭīparivṛte
maṇidvīpe nīpopavanavati cintāmaṇigṛhe |
śivākāre mañce paramaśivaparyaṅkanilayāṃ
bhajanti tvāṃ dhanyāḥ katicana cidānandalaharīm || 8 ||
mahīṃ mūlādhāre kamapi maṇipūre hutavahaṃ
sthitaṃ svādhiṣṭhāne hṛdi marutamākāśamupari |
mano'pi bhrūmadhye sakalamapi bhitvā kulapathaṃ
sahasrāre padme saha rahasi patyā viharase || 9 ||
sudhādhārāsāraiścaraṇayugalāntarvigalitaiḥ
prapañcaṃ siñcantī punarapi rasāmnāyamahasaḥ |
avāpya svāṃ bhūmiṃ bhujaganibhamadhyuṣṭavalayaṃ
svamātmānaṃ kṛtvā svapiṣi kulakuṇḍe kuhariṇi || 10 ||
caturbhiḥ śrīkaṇṭhaiḥ śivayuvatibhiḥ pañcabhirapi
prabhinnābhiḥ śambhornavabhirapi mūlaprakṛtibhiḥ |
catuścatvāriṃśadvasudalakalāśratrivalaya- [trayaścatvāri]
trirekhābhiḥ sārdhaṃ tava śaraṇakoṇāḥ pariṇatāḥ || 11 || [caraṇakoṇāḥ, bhavanakiṇāḥ]
tvadīyaṃ saundaryaṃ tuhinagirikanye tulayituṃ
kavīndrāḥ kalpante kathamapi viriñciprabhṛtayaḥ |
yadālokautsukyādamaralalanā yānti manasā
tapobhirduṣprāpāmapi giriśasāyujyapadavīm || 12 ||
naraṃ varṣīyāṃsaṃ nayanavirasaṃ narmasu jaḍaṃ
tavāpāṅgāloke patitamanudhāvanti śataśaḥ |
galadveṇībandhāḥ kucakalaśavisrastasicayā
haṭhāt truṭyatkāñcyo vigalitadukūlā yuvatayaḥ || 13 ||
kṣitau ṣaṭpañcāśad dvisamadhikapañcāśadudake
hutāśe dvāṣaṣṭiścaturadhikapañcāśadanile |
divi dviṣṣaṭtriṃśanmanasi ca catuṣṣaṣṭiriti ye
mayūkhāsteṣāmapyupari tava pādāmbujayugam || 14 ||
śarajjyotsnāśuddhāṃ śaśiyutajaṭājūṭamakuṭāṃ
varatrāsatrāṇasphaṭikaghaṭikāpustakakarām |
sakṛnna tvā natvā kathamiva satāṃ sannnidadhate
madhukṣīradrākṣāmadhurimadhurīṇāḥ bhaṇitayaḥ || 15|| [phaṇitayaḥ]
kavīndrāṇāṃ cetaḥkamalavanabālātaparuciṃ
bhajante ye santaḥ katicidaruṇāmeva bhavatīm |
viriñcipreyasyāstaruṇataraśṛṅgāralaharī-
gabhīrābhirvāgbhirvidadhati satāṃ rañjanamamī || 16 ||
savitrībhirvācāṃ śaśimaṇiśilābhaṅgarucibhiḥ
vaśinyādyābhistvāṃ saha janani sañcintayati yaḥ |
sa kartā kāvyānāṃ bhavati mahatāṃ bhaṅgirucibhiḥ
vacobhirvāgdevīvadanakamalāmodamadhuraiḥ || 17 ||
tanucchāyābhiste taruṇataraṇiśrīsaraṇibhiḥ
divaṃ sarvāmurvīmaruṇimani magnāṃ smarati yaḥ |
bhavantyasya trasyadvanahariṇaśālīnanayanāḥ
sahorvaśyā vaśyāḥ kati kati na gīrvāṇagaṇikāḥ || 18 ||
mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastasya tadadho
harārdhaṃ dhyāyedyo haramahiṣi te manmathakalām |
sa sadyaḥ saṅkṣobhaṃ nayati vanitā ityatilaghu
trilokīmapyāśu bhramayati ravīndustanayugām || 19 ||
kirantīmaṅgebhyaḥ kiraṇanikurambāmṛtarasaṃ
hṛdi tvāmādhatte himakaraśilāmūrtimiva yaḥ |
sa sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati śakuntādhipa iva
jvarapluṣṭān dṛṣṭyā sukhayati sudhādhārasirayā || 20 ||
taṭillekhātanvīṃ tapanaśaśivaiśvānaramayīṃ
niṣaṇṇāṃ ṣaṇṇāmapyupari kamalānāṃ tava kalām |
mahāpadmāṭavyāṃ mṛditamalamāyena manasā
mahāntaḥ paśyanto dadhati paramāhlādalaharīm || 21 ||
bhavāni tvaṃ dāse mayi vitara dṛṣṭiṃ sakaruṇā-
miti stotuṃ vāñchan kathayati bhavāni tvamiti yaḥ |
tadaiva tvaṃ tasmai diśasi nijasāyujyapadavīṃ
mukundabrahmendrasphuṭamakuṭanīrājitapadām || 22 ||
tvayā hṛtvā vāmaṃ vapurapari-tṛptena manasā
śarīrārdhaṃ śambhoraparamapi śaṅke hṛtamabhūt |
yadetattvadrūpaṃ sakalamaruṇābhaṃ trinayanaṃ
kucābhyāmānamraṃ kuṭilaśaśicūḍālamakuṭam || 23 ||
jagatsūte dhātā hariravati rudraḥ kṣapayate
tiraskurvannetatsvamapi vapurīśastirayati |
sadāpūrvaḥ sarvaṃ tadidamanugṛhṇāti ca śiva-
stavājñāmālambya kṣaṇacalitayorbhrūlatikayoḥ || 24 ||
trayāṇāṃ devānāṃ triguṇajanitānāṃ tava śive
bhavet pūjā pūjā tava caraṇayoryā viracitā |
tathā hi tvatpādodvahanamaṇipīṭhasya nikaṭe
sthitā hyete śaśvanmukulitakarottaṃsamakuṭāḥ || 25 ||
viriñciḥ pañcatvaṃ vrajati harirāpnoti viratiṃ
vināśaṃ kīnāśo bhajati dhanado yāti nidhanam |
vitandrī māhendrī vitatirapi sammīlitadṛśā
mahāsaṃhāre'smin viharati sati tvatpatirasau || 26 ||
japo jalpaḥ śilpaṃ sakalamapi mudrāviracanā
gatiḥ prādakṣiṇyakramaṇamaśanādyāhutividhiḥ |
praṇāmassaṃveśassukhamakhilamātmārpaṇadṛśā
saparyāparyāyastava bhavatu yanme vilasitam || 27 ||
sudhāmapyāsvādya pratibhayajarāmṛtyuhariṇīṃ
vipadyante viśve vidhiśatamakhādyā diviṣadaḥ |
karālaṃ yatkṣvelaṃ kabalitavataḥ kālakalanā
na śambhostanmūlaṃ tava janani tāṭaṅkamahimā || 28 ||
kirīṭaṃ vairiñcaṃ parihara puraḥ kaiṭabhabhidaḥ
kaṭhore koṭīre skhalasi jahi jambhārimukuṭam |
praṇamreṣveteṣu prasabhamupayātasya bhavanaṃ
bhavasyābhyutthāne tava parijanoktirvijayate || 29 ||
svadehodbhūtābhirghṛṇibhiraṇimādyābhirabhito
niṣevye nitye tvāmahamiti sadā bhāvayati yaḥ |
kimāścaryaṃ tasya trinayanasamṛddhiṃ tṛṇayato
mahāsaṃvartāgnirviracayati nirājanavidhim || 30 ||
catuṣṣaṣṭyā tantraiḥ sakalamatisandhāya bhuvanaṃ
sthitastattatsiddhiprasavaparatantraiḥ paśupatiḥ |
punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā-
svatantraṃ te tantraṃ kṣititalamavātītaradidam || 31 ||
śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ kṣitiratha raviḥ śītakiraṇaḥ
smaro haṃsaḥ śakrastadanu ca parāmāraharayaḥ |
amī hṛllekhābhistisṛbhiravasāneṣu ghaṭitā
bhajante varṇāste tava janani nāmāvayavatām || 32 ||
smaraṃ yoniṃ lakṣmīṃ tritayamidamādau tava mano-
rnidhāyaike nitye niravadhimahābhogarasikāḥ |
bhajanti tvāṃ cintāmaṇigunanibaddhākṣavalayāḥ
śivāgnau juhvantaḥ surabhighṛtadhārāhutiśataiḥ || 33 ||
śarīraṃ tvaṃ śambhoḥ śaśimihiravakṣoruhayugaṃ
tavātmānaṃ manye bhagavati navātmānamanagham |
ataśśeṣaśśeṣītyayamubhayasādhāraṇatayā
sthitaḥ sambandho vāṃ samarasaparānandaparayoḥ || 34 ||
manastvaṃ vyoma tvaṃ marudasi marutsārathirasi
tvamāpastvaṃ bhūmistvayi pariṇatāyāṃ na hi param |
tvameva svātmānaṃ pariṇamayituṃ viśvavapuṣā
cidānandākāraṃ śivayuvati bhāvena bibhṛṣe || 35 ||
tavājñācakrasthaṃ tapanaśaśikoṭidyutidharaṃ
paraṃ śambhuṃ vande parimilitapārśvaṃ paracitā |
yamārādhyan bhaktyā raviśaśiśucīnāmaviṣaye
nirāloke'loke nivasati hi bhālokabhuvane || 36 ||
viśuddhau te śuddhasphaṭikaviśadaṃ vyomajanakaṃ
śivaṃ seve devīmapi śivasamānavyavasitām |
yayoḥ kāntyā yāntyāḥ śaśikiraṇasārūpyasaraṇe-
vidhūtāntardhvāntā vilasati cakorīva jagatī || 37 ||
samunmīlat saṃvit kamalamakarandaikarasikaṃ
bhaje haṃsadvandvaṃ kimapi mahatāṃ mānasacaram |
yadālāpādaṣṭādaśaguṇitavidyāpariṇati-
ryadādatte doṣād guṇamakhilamadbhyaḥ paya iva || 38 ||
tava svādhiṣṭhāne hutavahamadhiṣṭhāya nirataṃ
tamīḍe saṃvartaṃ janani mahatīṃ tāṃ ca samayām |
yadāloke lokān dahati mahati krodhakalite
dayārdrā yā dṛṣṭiḥ śiśiramupacāraṃ racayati || 39 ||
taṭittvantaṃ śaktyā timiraparipanthisphuraṇayā
sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhendradhanuṣam |
tava śyāmaṃ meghaṃ kamapi maṇipūraikaśaraṇaṃ
niṣeve varṣantaṃ haramihirataptaṃ tribhuvanam || 40 ||
tavādhāre mūle saha samayayā lāsyaparayā
navātmānaṃ manye navarasamahātāṇḍavanaṭam |
ubhābhyāmetābhyāmudayavidhimuddiśya dayayā
sanāthābhyāṃ jajñe janakajananīmajjagadidam || 41 ||
dvitīya bhāgaḥ - saundarya laharī
gatairmāṇikyatvaṃ gaganamaṇibhiḥ sāndraghaṭitaṃ
kirīṭaṃ te haimaṃ himagirisute kīrtayati yaḥ |
sa nīḍeyacchāyācchuraṇaśabalaṃ candraśakalaṃ
dhanuḥ śaunāsīraṃ kimiti na nibadhnāti dhiṣaṇām || 42 ||
dhunotu dhvāntaṃ nastulitadalitendīvaravanaṃ
ghanasnigdhaślakṣṇaṃ cikuranikurumbaṃ tava śive |
yadīyaṃ saurabhyaṃ sahajamupalabdhuṃ sumanaso
vasantyasmin manye valamathanavāṭīviṭapinām || 43 ||
tanotu kṣemaṃ nastava vadanasaundaryalaharī-
parīvāhasrotaḥsaraṇiriva sīmantasaraṇiḥ |
vahantī sindūraṃ prabalakabarībhāratimira-
dviṣāṃ bṛndairbandīkṛtamiva navīnārkakiraṇam || 44 ||
arālaiḥ svābhāvyādalikalabhasaśrībhiralakaiḥ
parītaṃ te vaktraṃ parihasati paṅkeruharucim |
darasmere yasmin daśanarucikiñjalkarucire
sugandhau mādyanti smaradahanacakṣurmadhulihaḥ || 45 ||
lalāṭaṃ lāvaṇyadyutivimalamābhāti tava ya-
ddvitīyaṃ tanmanye makuṭaghaṭitaṃ candraśakalam |
viparyāsanyāsādubhayamapi sambhūya ca mithaḥ
sudhālepasyūtiḥ pariṇamati rākāhimakaraḥ || 46 ||
bhruvau bhugne kiñcidbhuvanabhayabhaṅgavyasanini
tvadīye netrābhyāṃ madhukararucibhyāṃ dhṛtaguṇam |
dhanurmanye savyetarakaragṛhītaṃ ratipateḥ
prakoṣṭhe muṣṭau ca sthagayati nigūḍhāntaramume || 47 ||
ahaḥ sūte savyaṃ tava nayanamarkātmakatayā
triyāmāṃ vāmaṃ te sṛjati rajanīnāyakatayā |
tṛtīyā te dṛṣṭirdaradalitahemāmbujaruciḥ
samādhatte sandhyāṃ divasaniśayorantaracarīm || 48 ||
viśālā kalyāṇī sphuṭarucirayodhyā kuvalayaiḥ
kṛpādhārādhārā kimapi madhurābhogavatikā |
avantī dṛṣṭiste bahunagaravistāravijayā
dhruvaṃ tattannāmavyavaharaṇayogyā vijayate || 49 ||
kavīnāṃ sandarbhastabakamakarandaikarasikaṃ
kaṭākṣavyākṣepabhramarakalabhau karṇayugalam |
amuñcantau dṛṣṭvā tava navarasāsvādataralā-
vasūyāsaṃsargādalikanayanaṃ kiñcidaruṇam || 50 ||
śive śṛṅgārārdrā taditarajane kutsanaparā
saroṣā gaṅgāyāṃ giriśacarite vismayavatī |
harāhibhyo bhītā sarasiruhasaubhāgyajananī (jayinī)
sakhīṣu smerā te mayi jananī dṛṣṭiḥ sakaruṇā || 51 ||
gate karṇābhyarṇaṃ garuta iva pakṣmāṇi dadhatī
purāṃ bhettuścittapraśamarasavidrāvaṇaphale |
ime netre gotrādharapatikulottaṃsakalike
tavākarṇākṛṣṭasmaraśaravilāsaṃ kalayataḥ || 52 ||
vibhaktatraivarṇyaṃ vyatikaritalīlāñjanatayā
vibhāti tvannetratritayamidamīśānadayite |
punaḥ sraṣṭuṃ devān druhiṇaharirudrānuparatān
rajaḥ sattvaṃ bibhrattama iti guṇānāṃ trayamiva || 53 ||
pavitrīkartuṃ naḥ paśupatiparādhīnahṛdaye
dayāmitrairnetrairaruṇadhavalaśyāmarucibhiḥ |
nadaḥ śoṇo gaṅgā tapanatanayeti dhruvamamuṃ
trayāṇāṃ tīrthānāmupanayasi sambhedamanagham || 54 ||
nimeṣonmeṣābhyāṃ pralayamudayaṃ yāti jagatī
tavetyāhuḥ santo dharaṇidhararājanyatanaye |
tvadunmeṣājjātaṃ jagadidamaśeṣaṃ pralayataḥ
paritrātuṃ śaṅke parihṛtanimeṣāstava dṛśaḥ || 55 ||
tavāparṇe karṇejapanayanapaiśunyacakitā
nilīyante toye niyatamanimeṣāḥ śapharikāḥ |
iyaṃ ca śrīrbaddhacchadapuṭakavāṭaṃ kuvalayam
jahāti pratyūṣe niśi ca vighaṭayya praviśati || 56 ||
dṛśā drāghīyasyā daradalitanīlotpalarucā
davīyāṃsaṃ dīnaṃ snapaya kṛpayā māmapi śive |
anenāyaṃ dhanyo bhavati na ca te hāniriyatā
vane vā harmye vā samakaranipāto himakaraḥ || 57 ||
arālaṃ te pālīyugalamagarājanyatanaye
na keṣāmādhatte kusumaśarakodaṇḍakutukam |
tiraścīno yatra śravaṇapathamullaṅghya vilasa-
nnapāṅgavyāsaṅgo diśati śarasandhānadhiṣaṇām || 58 ||
sphuradgaṇḍābhogapratiphalitatāṭaṅkayugalaṃ
catuścakraṃ manye tava mukhamidaṃ manmatharatham |
yamāruhya druhyatyavanirathamarkenducaraṇaṃ
mahāvīro māraḥ pramathapataye sajjitavate || 59 ||
sarasvatyāḥ sūktīramṛtalaharīkauśalaharīḥ
pibantyāḥ śarvāṇi śravaṇaculukābhyāmaviralam |
camatkāraślāghācalitaśirasaḥ kuṇḍalagaṇo
jhaṇatkāraistāraiḥ prativacanamācaṣṭa iva te || 60 ||
asau nāsāvaṃśastuhinagirivaṃśadhvajapaṭi
tvadīyo nedīyaḥ phalatu phalamasmākamucitam |
vahannantarmuktāḥ śiśirataraniśvāsagalitaṃ
samṛddhyā yattāsāṃ bahirapi ca muktāmaṇidharaḥ || 61 ||
prakṛtyā raktāyāstava sudati dantacchadaruceḥ
pravakṣye sādṛśyaṃ janayatu phalaṃ vidrumalatā |
na bimbaṃ tadbimbapratiphalanarāgādaruṇitaṃ
tulāmadhyāroḍhuṃ kathamiva vilajjeta kalayā || 62 ||
smitajyotsnājālaṃ tava vadanacandrasya pibatāṃ
cakorāṇāmāsīdatirasatayā cañcujaḍimā |
ataste śītāṃśoramṛtalaharīmamlarucayaḥ
pibanti svacchandaṃ niśi niśi bhṛśaṃ kāñjikadhiyā || 63 ||
aviśrāntaṃ patyurguṇagaṇakathāmreḍanajapā
japāpuṣpacchāyā tava janani jihvā jayati sā |
yadagrāsīnāyāḥ sphaṭikadṛṣadacchacchavimayī
sarasvatyā mūrtiḥ pariṇamati māṇikyavapuṣā || 64 ||
raṇe jitvā daityānapahṛtaśirastraiḥ kavacibhir-
nivṛttaiścaṇḍāṃśatripuraharanirmālyavimukhaiḥ |
viśākhendropendraiḥ śaśiviśadakarpūraśakalā
vilīyante mātastava vadanatāmbūlakabalāḥ || 65 ||
vipañcyā gāyantī vividhamapadānaṃ paśupateḥ
tvayārabdhe vaktuṃ calitaśirasā sādhuvacane |
tadīyairmādhuryairapalapitatantrīkalaravāṃ
nijāṃ vīṇāṃ vāṇī niculayati colena nibhṛtam || 66 ||
karāgreṇa spṛṣṭaṃ tuhinagiriṇā vatsalatayā
girīśenodastaṃ muhuradharapānākulatayā |
karagrāhyaṃ śambhormukhamukuravṛntaṃ girisute
kathaṅkāraṃ brūmastava cibukamaupamyarahitam || 67 ||
bhujāśleṣān nityaṃ puradamayituḥ kaṇṭakavatī
tava grīvā dhatte mukhakamalanālaśriyamiyam |
svataḥ śvetā kālāgurubahulajambālamalinā
mṛṇālīlālityaṃ vahati yadadho hāralatikā || 68 ||
gale rekhāstisro gatigamakagītaikanipuṇe
vivāhavyānaddhapraguṇaguṇasaṅkhyāpratibhuvaḥ |
virājante nānāvidhamadhurarāgākarabhuvāṃ
trayāṇāṃ grāmāṇāṃ sthitiniyamasīmāna iva te || 69 ||
mṛṇālīmṛdvīnāṃ tava bhujalatānāṃ catasṛṇāṃ
caturbhiḥ saundaryaṃ sarasijabhavaḥ stauti vadanaiḥ |
nakhebhyaḥ santrasyan prathamamathanādandhakaripo-
ścaturṇāṃ śīrṣāṇāṃ samamabhayahastārpaṇadhiyā || 70 ||
nakhānāmuddyotairnavanalinarāgaṃ vihasatāṃ
karāṇāṃ te kāntiṃ kathaya kathayāmaḥ kathamume |
kayācidvā sāmyaṃ bhajatu kalayā hanta kamalaṃ
yadi krīḍallakṣmīcaraṇatalalākṣārasachaṇam || 71 ||
samaṃ devi skandadvipavadanapītaṃ stanayugaṃ
tavedaṃ naḥ khedaṃ haratu satataṃ prasnutamukham |
yadālokyāśaṅkākulitahṛdayo hāsajanakaḥ
svakumbhau herambaḥ parimṛśati hastena jhaḍiti || 72 ||
amū te vakṣojāvamṛtarasamāṇikyakutupau
na sandehaspando nagapatipatāke manasi naḥ |
pibantau tau yasmādaviditavadhūsaṅgarasikau
kumārāvadyāpi dviradavadanakrauñcadalanau || 73 ||
vahatyamba stamberamadanujakumbhaprakṛtibhiḥ
samārabdhāṃ muktāmaṇibhiramalāṃ hāralatikām |
kucābhogo bimbādhararucibhirantaḥ śabalitāṃ
pratāpavyāmiśrāṃ puradamayituḥ kīrtimiva te || 74 ||
tava stanyaṃ manye dharaṇidharakanye hṛdayataḥ
payaḥpārāvāraḥ parivahati sārasvatamiva |
dayāvatyā dattaṃ draviḍaśiśurāsvādya tava yat
kavīnāṃ prauḍhānāmajani kamanīyaḥ kavayitā || 75 ||
harakrodhajvālāvalibhiravalīḍhena vapuṣā
gabhīre te nābhīsarasi kṛtasaṅgo manasijaḥ |
samuttasthau tasmādacalatanaye dhūmalatikā
janastāṃ jānīte tava janani romāvaliriti || 76 ||
yadetat kālindītanutarataraṅgākṛti śive
kṛśe madhye kiñcijjanani tava yadbhāti sudhiyām |
vimardādanyo'nyaṃ kucakalaśayorantaragataṃ
tanūbhūtaṃ vyoma praviśadiva nābhiṃ kuhariṇīm || 77 ||
sthiro gaṅgāvartaḥ stanamukularomāvalilatā-
kalāvālaṃ kuṇḍaṃ kusumaśaratejohutabhujaḥ |
raterlīlāgāraṃ kimapi tava nābhirgirisute
biladvāraṃ siddhergiriśanayanānāṃ vijayate || 78 ||
nisargakṣīṇasya stanataṭabhareṇa klamajuṣo
namanmūrternārītilaka śanakaistruṭyata iva |
ciraṃ te madhyasya truṭitataṭinītīrataruṇā
samāvasthāsthemno bhavatu kuśalaṃ śailatanaye || 79 ||
kucau sadyaḥsvidyattaṭaghaṭitakūrpāsabhidurau
kaṣantau dormūle kanakakalaśābhau kalayatā |
tava trātuṃ bhaṅgādalamiti valagnaṃ tanubhuvā
tridhā naddhaṃ devi trivali lavalīvallibhiriva || 80 ||
gurutvaṃ vistāraṃ kṣitidharapatiḥ pārvati nijā-
nnitambādācchidya tvayi haraṇarūpeṇa nidadhe |
ataste vistīrṇo gururayamaśeṣāṃ vasumatīṃ
nitambaprāgbhāraḥ sthagayati laghutvaṃ nayati ca || 81 ||
karīndrāṇāṃ śuṇḍān kanakakadalīkāṇḍapaṭalī-
mubhābhyāmūrubhyāmubhayamapi nirjitya bhavatī |
suvṛttābhyāṃ patyuḥ praṇatikaṭhinābhyāṃ girisute
vidhijñe jānubhyāṃ vibudhakarikumbhadvayamasi || 82 ||
parājetuṃ rudraṃ dviguṇaśaragarbhau girisute
niṣaṅgau jaṅghe te viṣamaviśikho bāḍhamakṛta |
yadagre dṛśyante daśaśaraphalāḥ pādayugalī-
nakhāgracchadmānaḥ suramakuṭaśāṇaikaniśitāḥ || 83 ||
śrutīnāṃ mūrdhāno dadhati tava yau śekharatayā
mamāpyetau mātaḥ śirasi dayayā dhehi caraṇau |
yayoḥ pādyaṃ pāthaḥ paśupatijaṭājūṭataṭinī
yayorlākṣālakṣmīraruṇaharicūḍāmaṇiruciḥ || 84 ||
namovākaṃ brūmo nayanaramaṇīyāya padayo-
stavāsmai dvandvāya sphuṭarucirasālaktakavate |
asūyatyatyantaṃ yadabhihananāya spṛhayate
paśūnāmīśānaḥ pramadavanakaṅkelitarave || 85 ||
mṛṣā kṛtvā gotraskhalanamatha vailakṣyanamitaṃ
lalāṭe bhartāraṃ caraṇakamale tāḍayati te |
cirādantaḥśalyaṃ dahanakṛtamunmūlitavatā
tulākoṭikvāṇaiḥ kilikilitamīśānaripuṇā || 86 ||
himānīhantavyaṃ himagirinivāsaikacaturau
niśāyāṃ nidrāṇaṃ niśi caramabhāge ca viśadau |
varaṃ lakṣmīpātraṃ śriyamatisṛjantau samayināṃ
sarojaṃ tvatpādau janani jayataścitramiha kim || 87 ||
padaṃ te kīrtīnāṃ prapadamapadaṃ devi vipadāṃ
kathaṃ nītaṃ sadbhiḥ kaṭhinakamaṭhīkarparatulām |
kathaṃ vā bāhubhyāmupayamanakāle purabhidā
yadādāya nyastaṃ dṛṣadi dayamānena manasā || 88 ||
nakhairnākastrīṇāṃ karakamalasaṅkocaśaśibhi-
starūṇāṃ divyānāṃ hasata iva te caṇḍi caraṇau |
phalāni svaḥsthebhyaḥ kisalayakarāgreṇa dadatāṃ
daridrebhyo bhadrāṃ śriyamaniśamahnāya dadatau || 89 ||
dadāne dīnebhyaḥ śriyamaniśamāśānusadṛśī-
mamandaṃ saundaryaprakaramakarandaṃ vikirati |
tavāsmin mandārastabakasubhage yātu caraṇe
nimajjanmajjīvaḥ karaṇacaraṇaḥ ṣaṭcaraṇatām || 90 ||
padanyāsakrīḍāparicayamivārabdhumanasaḥ
skhalantaste khelaṃ bhavanakalahaṃsā na jahati |
atasteṣāṃ śikṣāṃ subhagamaṇimañjīraraṇita-
cchalādācakṣāṇaṃ caraṇakamalaṃ cārucarite || 91 ||
gatāste mañcatvaṃ druhiṇaharirudreśvarabhṛtaḥ
śivaḥ svacchacchāyāghaṭitakapaṭapracchadapaṭaḥ |
tvadīyānāṃ bhāsāṃ pratiphalanarāgāruṇatayā
śarīrī śṛṅgāro rasa iva dṛśāṃ dogdhi kutukam || 92 ||
arālā keśeṣu prakṛtisaralā mandahasite
śirīṣābhā citte dṛṣadupalaśobhā kucataṭe |
bhṛśaṃ tanvī madhye pṛthururasijārohaviṣaye
jagattrātuṃ śambhorjayati karuṇā kācidaruṇā || 93 ||
kalaṅkaḥ kastūrī rajanikarabimbaṃ jalamayaṃ
kalābhiḥ karpūrairmarakatakaraṇḍaṃ nibiḍitam |
atastvadbhogena pratidinamidaṃ riktakuharaṃ
vidhirbhūyo bhūyo nibiḍayati nūnaṃ tava kṛte || 94 ||
purārāterantaḥpuramasi tatastvaccaraṇayoḥ
saparyāmaryādā taralakaraṇānāmasulabhā |
tathā hyete nītāḥ śatamakhamukhāḥ siddhimatulāṃ
tava dvāropāntasthitibhiraṇimādyābhiramarāḥ || 95 ||
kalatraṃ vaidhātraṃ katikati bhajante na kavayaḥ
śriyo devyāḥ ko vā na bhavati patiḥ kairapi dhanaiḥ |
mahādevaṃ hitvā tava sati satīnāmacarame
kucābhyāmāsaṅgaḥ kuravakatarorapyasulabhaḥ || 96 ||
girāmāhurdevīṃ druhiṇagṛhiṇīmāgamavido
hareḥ patnīṃ padmāṃ harasahacarīmadritanayām |
turīyā kāpi tvaṃ duradhigamaniḥsīmamahimā
mahāmāyā viśvaṃ bhramayasi parabrahmamahiṣi || 97 ||
kadā kāle mātaḥ kathaya kalitālaktakarasaṃ
pibeyaṃ vidyārthī tava caraṇanirṇejanajalam |
prakṛtyā mūkānāmapi ca kavitākāraṇatayā
kadā dhatte vāṇīmukhakamalatāmbūlarasatām || 98 ||
sarasvatyā lakṣmyā vidhiharisapatno viharate
rateḥ pātivratyaṃ śithilayati ramyeṇa vapuṣā |
ciraṃ jīvanneva kṣapitapaśupāśavyatikaraḥ
parānandābhikhyaṃ rasayati rasaṃ tvadbhajanavān || 99 ||
pradīpajvālābhirdivasakaranīrājanavidhiḥ
sudhāsūteścandropalajalalavairarghyaracanā |
svakīyairambhobhiḥ salilanidhisauhityakaraṇaṃ
tvadīyābhirvāgbhistava janani vācāṃ stutiriyam || 100 ||
saundaryalahari mukhyastotraṃ saṃvārtadāyakam |
bhagavadpāda sankluptaṃ paṭhen muktau bhavennaraḥ ||
|| iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya
śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya
śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau saundaryalaharī sampūrṇā ||
|| oṃ tatsat ||
(anubandhaḥ)
samānītaḥ padbhyāṃ maṇimukuratāmambaramaṇi-
rbhayādāsyādantaḥstimitakiraṇaśreṇimasṛṇaḥ |
(pāṭhabhedaḥ - bhayādāsya snigdhastmita, bhayādāsyasyāntaḥstmita)
dadhāti tvadvaktrampratiphalanamaśrāntavikacaṃ
nirātaṅkaṃ candrānnijahṛdayapaṅkeruhamiva || 101 ||
samudbhūtasthūlastanabharamuraścāru hasitaṃ
kaṭākṣe kandarpaḥ katicana kadambadyuti vapuḥ |
harasya tvadbhrāntiṃ manasi janayanti sma vimalāḥ
pāṭhabhedaḥ - janayāmāsa madano, janayantaḥ samatulāṃ, janayantā suvadane
bhavatyā ye bhaktāḥ pariṇatiramīṣāmiyamume || 102 ||
nidhe nityasmere niravadhiguṇe nītinipuṇe
nirāghātajñāne niyamaparacittaikanilaye |
niyatyā nirmukte nikhilanigamāntastutipade
nirātaṅke nitye nigamaya mamāpi stutimimām || 103 ||