📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
ভর্তৃহরেঃ শতক ত্রিশতি - নীতি শতকম্
Bhartrihareh Shataka Trishati - Niti Shatakam
Shatakam Bhartrihari Bengali
দিক্কালাদ্যনবচ্ছিন্নানন্তচিন্মাত্রমূর্তযে ।
স্বানুভূত্যেকমানায নমঃ শান্তায তেজসে ॥ 1.1 ॥
বোদ্ধারো মত্সরগ্রস্তাঃ প্রভবঃ স্মযদূষিতাঃ ।
অবোধোপহতাঃ চান্যে জীর্ণমঙ্গে সুভাষিতম্ ॥ 1.2 ॥
অজ্ঞঃ সুখং আরাধ্যঃ
সুখতরং আরাধ্যতে বিশেষজ্ঞঃ ।
জ্ঞানলবদুর্বিদগ্ধং
ব্রহ্মাপি তং নরং ন রঞ্জযতি ॥ 1.3 ॥
প্রসহ্য মণিং উদ্ধরেন্মকরবক্ত্রদংষ্ট্রান্তরাত্
সমুদ্রং অপি সন্তরেত্প্রচলদূর্মিমালাকুলম্ ।
ভুজঙ্গং অপি কোপিতং শিরসি পুষ্পবদ্ধারযেত্
ন তু প্রতিনিবিষ্টমূর্খজনচিত্তং আরাধযেত্ ॥ 1.4 ॥
লভেত সিকতাসু তৈলং অপি যত্নতঃ পীডযন্
পিবেচ্চ মৃগতৃষ্ণিকাসু সলিলং পিপাসার্দিতঃ ।
ক্বচিদপি পর্যটন্শশবিষাণং আসাদযেত্
ন তু প্রতিনিবিষ্টমূর্খচিত্তং আরাধযেত্ ॥ 1.5 ॥
ব্যালং বালমৃণালতন্তুভিরসৌ রোদ্ধুং সমুজ্জৃম্ভতে
ছেত্তুং বজ্রমণিং শিরীষকুসুমপ্রান্তেন সন্নহ্যতি ।
মাধুর্যং মধুবিন্দুনা রচযিতুং ক্ষারামুধেরীহতে
নেতুং বাঞ্ছন্তি যঃ খলান্পথি সতাং সূক্তৈঃ সুধাস্যন্দিভিঃ ॥ 1.6 ॥
স্বাযত্তং একান্তগুণং বিধাত্রা
বিনির্মিতং ছাদনং অজ্ঞতাযাঃ ।
বিশেষতঃ সর্ববিদাং সমাজে
বিভূষণং মৌনং অপণ্ডিতানাম্ ॥ 1.7 ॥
যদা কিঞ্চিজ্জ্ঞোঽহং দ্বিপ ইব মদান্ধঃ সমভবং
তদা সর্বজ্ঞোঽস্মীত্যভবদবলিপ্তং মম মনঃ
যদা কিঞ্চিত্কিঞ্চিদ্বুধজনসকাশাদবগতং
তদা মূর্খোঽস্মীতি জ্বর ইব মদো মে ব্যপগতঃ ॥ 1.8 ॥
কৃমিকুলচিত্তং লালাক্লিন্নং বিগন্ধিজুগুপ্সিতং
নিরুপমরসং প্রীত্যা খাদন্নরাস্থি নিরামিষম্ ।
সুরপতিং অপি শ্বা পার্শ্বস্থং বিলোক্য ন শঙ্কতে
ন হি গণযতি ক্ষুদ্রো জন্তুঃ পরিগ্রহফল্গুতাম্ ॥ 1.9 ॥
শিরঃ শার্বং স্বর্গাত্পশুপতিশিরস্তঃ ক্ষিতিধরং
মহীধ্রাদুত্তুঙ্গাদবনিং অবনেশ্চাপি জলধিম্ ।
অধোঽধো গঙ্গেযং পদং উপগতা স্তোকম্
অথবাবিবেকভ্রষ্টানাং ভবতি বিনিপাতঃ শতমুখঃ ॥ 1.10 ॥
শক্যো বারযিতুং জলেন হুতভুক্চ্ছত্রেণ সূর্যাতপো
নাগেন্দ্রো নিশিতাঙ্কুশেন সমদো দণ্ডেন গোগর্দভৌ ।
ব্যাধির্ভেষজসঙ্গ্রহৈশ্চ বিবিধৈর্মন্ত্রপ্রযোগৈর্বিষং
সর্বস্যৌষধং অস্তি শাস্ত্রবিহিতং মূর্খস্য নাস্ত্যৌষধিম্ ॥ 1.11 ॥
সাহিত্যসঙ্গীতকলাবিহীনঃ
সাক্ষাত্পশুঃ পুচ্ছবিষাণহীনঃ ।
তৃণং ন খাদন্নপি জীবমানস্
তদ্ভাগধেযং পরমং পশূনাম্ ॥ 1.12 ॥
যেষাং ন বিদ্যা ন তপো ন দানং
জ্ঞানং ন শীলং ন গুণো ন ধর্মঃ ।
তে মর্ত্যলোকে ভুবি ভারভূতা
মনুষ্যরূপেণ মৃগাশ্চরন্তি ॥ 1.13 ॥
বরং পর্বতদুর্গেষু
ভ্রান্তং বনচরৈঃ সহ
ন মূর্খজনসম্পর্কঃ
সুরেন্দ্রভবনেষ্বপি ॥ 1.14 ॥
শাস্ত্রোপস্কৃতশব্দসুন্দরগিরঃ শিষ্যপ্রদেযাগমা
বিখ্যাতাঃ কবযো বসন্তি বিষযে যস্য প্রভোর্নির্ধনাঃ ।
তজ্জাড্যং বসুধাদিপস্য কবযস্ত্বর্থং বিনাপীশ্বরাঃ
কুত্স্যাঃ স্যুঃ কুপরীক্ষকা হি মণযো যৈরর্ঘতঃ পাতিতাঃ ॥ 1.15 ॥
হর্তুর্যাতি ন গোচরং কিং অপি শং পুষ্ণাতি যত্সর্বদাঽপ্য্
অর্থিভ্যঃ প্রতিপাদ্যমানং অনিশং প্রাপ্নোতি বৃদ্ধিং পরাম্ ।
কল্পান্তেষ্বপি ন প্রযাতি নিধনং বিদ্যাখ্যং অন্তর্ধনং
যেষাং তান্প্রতি মানং উজ্ঝত নৃপাঃ কস্তৈঃ সহ স্পর্ধতে ॥ 1.16 ॥
অধিগতপরমার্থান্পণ্ডিতান্মাবমংস্থাস্
তৃণং ইব লঘু লক্ষ্মীর্নৈব তান্সংরুণদ্ধি ।
অভিনবমদলেখাশ্যামগণ্ডস্থলানাং
ন ভবতি বিসতন্তুর্বারণং বারণানাম্ ॥ 1.17 ॥
অম্ভোজিনীবনবিহারবিলাসং এব
হংসস্য হন্তি নিতরাং কুপিতো বিধাতা ।
ন ত্বস্য দুগ্ধজলভেদবিধৌ প্রসিদ্ধাং
বৈদগ্ধীকীর্তিং অপহর্তুং অসৌ সমর্থঃ ॥ 1.18 ॥
কেযূরাণি ন ভূষযন্তি পুরুষং হারা ন চন্দ্রোজ্জ্বলা
ন স্নানং ন বিলেপনং ন কুসুমং নালঙ্কৃতা মূর্ধজাঃ ।
বাণ্যেকা সমলঙ্করোতি পুরুষং যা সংস্কৃতা ধার্যতে
ক্ষীযন্তে খলু ভূষণানি সততং বাগ্ভূষণং ভূষণম্ ॥ 1.19 ॥
বিদ্যা নাম নরস্য রূপং অধিকং প্রচ্ছন্নগুপ্তং ধনং
বিদ্যা ভোগকরী যশঃসুখকরী বিদ্যা গুরূণাং গুরুঃ ।
বিদ্যা বন্ধুজনো বিদেশগমনে বিদ্যা পরা দেবতা
বিদ্যা রাজসু পূজ্যতে ন তু ধনং বিদ্যাবিহীনঃ পশুঃ ॥ 1.20 ॥
ক্ষান্তিশ্চেত্কবচেন কিং কিং অরিভিঃ ক্রোধোঽস্তি চেদ্দেহিনাং
জ্ঞাতিশ্চেদনলেন কিং যদি সুহৃদ্দিব্যৌষধং কিং ফলম্ ।
কিং সর্পৈর্যদি দুর্জনাঃ কিং উ ধনৈর্বিদ্যাঽনবদ্যা যদি
ব্রীডা চেত্কিং উ ভূষণৈঃ সুকবিতা যদ্যস্তি রাজ্যেন কিম্ ॥ 1.21 ॥
দাক্ষিণ্যং স্বজনে দযা পরিজনে শাঠ্যং সদা দুর্জনে
প্রীতিঃ সাধুজনে নযো নৃপজনে বিদ্বজ্জনে চার্জবম্ ।
শৌর্যং শত্রুজনে ক্ষমা গুরুজনে কান্তাজনে ধৃষ্টতা
যে চৈবং পুরুষাঃ কলাসু কুশলাস্তেষ্বেব লোকস্থিতিঃ ॥ 1.22 ॥
জাড্যং ধিযো হরতি সিঞ্চতি বাচি সত্যং
মানোন্নতিং দিশতি পাপং অপাকরোতি ।
চেতঃ প্রসাদযতি দিক্ষু তনোতি কীর্তিং
সত্সঙ্গতিঃ কথয কিং ন করোতি পুংসাম্ ॥ 1.23 ॥
জযন্তি তে সুকৃতিনো
রসসিদ্ধাঃ কবীশ্বরাঃ ।
নাস্তি যেষাং যশঃকাযে
জরামরণজং ভযম্ ॥ 1.24 ॥
সূনুঃ সচ্চরিতঃ সতী প্রিযতমা স্বামী প্রসাদোন্মুখঃ
স্নিগ্ধং মিত্রং অবঞ্চকঃ পরিজনো নিঃক্লেশলেশং মনঃ ।
আকারো রুচিরঃ স্থিরশ্চ বিভবো বিদ্যাবদাতং মুখং
তুষ্টে বিষ্টপকষ্টহারিণি হরৌ সম্প্রাপ্যতে দেহিনা ॥ 1.25 ॥
প্রাণাঘাতান্নিবৃত্তিঃ পরধনহরণে সংযমঃ সত্যবাক্যং
কালে শক্ত্যা প্রদানং যুবতিজনকথামূকভাবঃ পরেষাম্ ।
তৃষ্ণাস্রোতো বিভঙ্গো গুরুষু চ বিনযঃ সর্বভূতানুকম্পা
সামান্যঃ সর্বশাস্ত্রেষ্বনুপহতবিধিঃ শ্রেযসাং এষ পন্থাঃ ॥ 1.26 ॥
প্রারভ্যতে ন খলু বিঘ্নভযেন নীচৈঃ
প্রারভ্য বিঘ্নবিহতা বিরমন্তি মধ্যাঃ ।
বিঘ্নৈঃ পুনঃ পুনরপি প্রতিহন্যমানাঃ
প্রারব্ধং উত্তমজনা ন পরিত্যজন্তি ॥ 1.27 ॥
অসন্তো নাভ্যর্থ্যাঃ সুহৃদপি ন যাচ্যঃ কৃশধনঃ
প্রিযা ন্যায্যা বৃত্তির্মলিনং অসুভঙ্গেঽপ্যসুকরম্ ।
বিপদ্যুচ্চৈঃ স্থেযং পদং অনুবিধেযং চ মহতাং
সতাং কেনোদ্দিষ্টং বিষমং অসিধারাব্রতং ইদম্ ॥ 1.28 ॥
ক্ষুত্ক্ষামোঽপি জরাকৃশোঽপি শিথিলপ্রাণোঽপি কষ্টাং দশাম্
আপন্নোঽপি বিপন্নদীধিতিরিতি প্রাণেষু নশ্যত্স্বপি ।
মত্তেভেন্দ্রবিভিন্নকুম্ভপিশিতগ্রাসৈকবদ্ধস্পৃহঃ
কিং জীর্ণং তৃণং অত্তি মানমহতাং অগ্রেসরঃ কেসরী ॥ 1.29 ॥
স্বল্পস্নাযুবসাবশেষমলিনং নির্মাংসং অপ্যস্থি গোঃ
শ্বা লব্ধ্বা পরিতোষং এতি ন তু তত্তস্য ক্ষুধাশান্তযে ।
সিংহো জম্বুকং অঙ্কং আগতং অপি ত্যক্ত্বা নিহন্তি দ্বিপং
সর্বঃ কৃচ্ছ্রগতোঽপি বাঞ্ছন্তি জনঃ সত্ত্বানুরূপং ফলম্ ॥ 1.30 ॥
লাঙ্গূলচালনং অধশ্চরণাবপাতং
ভূমৌ নিপত্য বদনোদরদর্শনং চ ।
শ্বা পিণ্ডদস্য কুরুতে গজপুঙ্গবস্তু
ধীরং বিলোকযতি চাটুশতৈশ্চ ভুঙ্ক্তে ॥ 1.31 ॥
পরিবর্তিনি সংসারে
মৃতঃ কো বা ন জাযতে ।
স জাতো যেন জাতেন
যাতি বংশঃ সমুন্নতিম্ ॥ 1.32 ॥
কুসুমস্তবকস্যেব
দ্বযী বৃত্তির্মনস্বিনঃ ।
মূর্ধ্নি বা সর্বলোকস্য
শীর্যতে বন এব বা ॥ 1.33 ॥
সন্ত্যন্যেঽপি বৃহস্পতিপ্রভৃতযঃ সম্ভাবিতাঃ পঞ্চষাস্
তান্প্রত্যেষ বিশেষবিক্রমরুচী রাহুর্ন বৈরাযতে ।
দ্বাবেব গ্রসতে দিবাকরনিশাপ্রাণেশ্বরৌ ভাস্করৌ
ভ্রাতঃ পর্বণি পশ্য দানবপতিঃ শীর্ষাবশেষাকৃতিঃ ॥ 1.34 ॥
বহতি ভুবনশ্রেণিং শেষঃ ফণাফলকস্থিতাং
কমঠপতিনা মধ্যেপৃষ্ঠং সদা স চ ধার্যতে ।
তং অপি কুরুতে ক্রোডাধীনং পযোধিরনাদরাদ্
অহহ মহতাং নিঃসীমানশ্চরিত্রবিভূতযঃ ॥ 1.35 ॥
বরং পক্ষচ্ছেদঃ সমদমঘবন্মুক্তকুলিশপ্রহারৈর্
উদ্গচ্ছদ্বহুলদহনোদ্গারগুরুভিঃ ।
তুষারাদ্রেঃ সূনোরহহ পিতরি ক্লেশবিবশে
ন চাসৌ সম্পাতঃ পযসি পযসাং পত্যুরুচিতঃ ॥ 1.36 ॥
সিংহঃ শিশুরপি নিপততি
মদমলিনকপোলভিত্তিষু গজেষু ।
প্রকৃতিরিযং সত্ত্ববতাং
ন খলু বযস্তেজসো হেতুঃ ॥ 1.37 ॥
জাতির্যাতু রসাতলং গুণগণৈস্তত্রাপ্যধো গম্যতাং
শীলং শৈলতটাত্পতত্বভিজনঃ সন্দহ্যতাং বহ্নিনা ।
শৌর্যে বৈরিণি বজ্রং আশু নিপতত্বর্থোঽস্তু নঃ কেবলং
যেনৈকেন বিনা গুণস্তৃণলবপ্রাযাঃ সমস্তা ইমে ॥ 1.38 ॥
ধনং অর্জয কাকুত্স্থ
ধনমূলং ইদং জগত্ ।
অন্তরং নাভিজানামি
নির্ধনস্য মৃতস্য চ ॥ 1.39 ॥
তানীন্দ্রিযাণ্যবিকলানি তদেব নাম
সা বুদ্ধিরপ্রতিহতা বচনং তদেব ।
অর্থোষ্মণা বিরহিতঃ পুরুষঃ ক্ষণেন
সোঽপ্যন্য এব ভবতীতি বিচিত্রং এতত্ ॥ 1.40 ॥
যস্যাস্তি বিত্তং স নরঃ কুলীনঃ
স পণ্ডিতঃ স শ্রুতবান্গুণজ্ঞঃ ।
স এব বক্তা স চ দর্শনীযঃ
সর্বে গুণাঃ কাঞ্চনং আশ্রযন্তি ॥ 1.41 ॥
দৌর্মন্ত্র্যান্নৃপতির্বিনশ্যতি যতিঃ সঙ্গাত্সুতো লালনাত্
বিপ্রোঽনধ্যযনাত্কুলং কুতনযাচ্ছীলং খলোপাসনাত্ ।
হ্রীর্মদ্যাদনবেক্ষণাদপি কৃষিঃ স্নেহঃ প্রবাসাশ্রযান্
মৈত্রী চাপ্রণযাত্সমৃদ্ধিরনযাত্ত্যাগপ্রমাদাদ্ধনম্ ॥ 1.42 ॥
দানং ভোগো নাশস্তিস্রো
গতযো ভবন্তি বিত্তস্য ।
যো ন দদাতি ন ভুঙ্ক্তে
তস্য তৃতীযা গতির্ভবতি ॥ 1.43 ॥
মণিঃ শাণোল্লীঢঃ সমরবিজযী হেতিদলিতো
মদক্ষীণো নাগঃ শরদি সরিতঃ শ্যানপুলিনাঃ ।
কলাশেষশ্চন্দ্রঃ সুরতমৃদিতা বালবনিতা
তন্নিম্না শোভন্তে গলিতবিভবাশ্চার্থিষু নরাঃ ॥ 1.44 ॥
পরিক্ষীণঃ কশ্চিত্স্পৃহযতি যবানাং প্রসৃতযে
স পশ্চাত্সম্পূর্ণঃ কলযতি ধরিত্রীং তৃণসমাম্ ।
অতশ্চানৈকান্ত্যাদ্গুরুলঘুতযাঽর্থেষু ধনিনাম্
অবস্থা বস্তূনি প্রথযতি চ সঙ্কোচযতি চ ॥ 1.45 ॥
রাজন্দুধুক্ষসি যদি ক্ষিতিধেনুং এতাং
তেনাদ্য বত্সং ইব লোকং অমুং পুষাণ
তস্মিংশ্চ সম্যগনিশং পরিপোষ্যমাণে
নানাফলৈঃ ফলতি কল্পলতেব ভূমিঃ ॥ 1.46 ॥
সত্যানৃতা চ পরুষা প্রিযবাদিনী চ
হিংস্রা দযালুরপি চার্থপরা বদান্যা ।
নিত্যব্যযা প্রচুরনিত্যধনাগমা চ
বারাঙ্গনেব নৃপনীতিরনেকরূপা ॥ 1.47 ॥
আজ্ঞা কীর্তিঃ পালনং ব্রাহ্মণানাং
দানং ভোগো মিত্রসংরক্ষণং চ
যেষাং এতে ষড্গুণা ন প্রবৃত্তাঃ
কোঽর্থস্তেষাং পার্থিবোপাশ্রযেণ ॥ 1.48 ॥
যদ্ধাত্রা নিজভালপট্টলিখিতং স্তোকং মহদ্বা ধনং
তত্প্রাপ্নোতি মরুস্থলেঽপি নিতরাং মেরৌ ততো নাধিকম্ ।
তদ্ধীরো ভব বিত্তবত্সু কৃপণাং বৃত্তিং বৃথা সা কৃথাঃ
কূপে পশ্য পযোনিধাবপি ঘটো গৃহ্ণাতি তুল্যং জলম্ ॥ 1.49 ॥
ত্বং এব চাতকাধারোঽ
সীতি কেষাং ন গোচরঃ ।
কিং অম্ভোদবরাস্মাকং
কার্পণ্যোক্তং প্রতীক্ষসে ॥ 1.50 ॥
রে রে চাতক সাবধানমনসা মিত্র ক্ষণং শ্রূযতাম্
অম্ভোদা বহবো বসন্তি গগনে সর্বেঽপি নৈতাদৃশাঃ ।
কেচিদ্বৃষ্টিভিরার্দ্রযন্তি বসুধাং গর্জন্তি কেচিদ্বৃথা
যং যং পশ্যসি তস্য তস্য পুরতো মা ব্রূহি দীনং বচঃ ॥ 1.51 ॥
অকরুণত্বং অকারণবিগ্রহঃ
পরধনে পরযোষিতি চ স্পৃহা ।
সুজনবন্ধুজনেষ্বসহিষ্ণুতা
প্রকৃতিসিদ্ধং ইদং হি দুরাত্মনাম্ ॥ 1.52 ॥
দুর্জনঃ পরিহর্তব্যো
বিদ্যযাঽলকৃতোঽপি সন্ ।
মণিনা ভূষিতঃ সর্পঃ
কিং অসৌ ন ভযঙ্করঃ ॥ 1.53 ॥
জাড্যং হ্রীমতি গণ্যতে ব্রতরুচৌ দম্ভঃ শুচৌ কৈতবং
শূরে নির্ঘৃণতা মুনৌ বিমতিতা দৈন্যং প্রিযালাপিনি ।
তেজস্বিন্যবলিপ্ততা মুখরতা বক্তর্যশক্তিঃ স্থিরে
তত্কো নাম গুণো ভবেত্স গুণিনাং যো দুর্জনৈর্নাঙ্কিতঃ ॥ 1.54 ॥
লোভশ্চেদগুণেন কিং পিশুনতা যদ্যস্তি কিং পাতকৈঃ
সত্যং চেত্তপসা চ কিং শুচি মনো যদ্যস্তি তীর্থেন কিম্ ।
সৌজন্যং যদি কিং গুণৈঃ সুমহিমা যদ্যস্তি কিং মণ্ডনৈঃ
সদ্বিদ্যা যদি কিং ধনৈরপযশো যদ্যস্তি কিং মৃত্যুনা ॥ 1.55 ॥
শশী দিবসধূসরো গলিতযৌবনা কামিনী
সরো বিগতবারিজং মুখং অনক্ষরং স্বাকৃতেঃ ।
প্রভুর্ধনপরাযণঃ সততদুর্গতঃ সজ্জনো
নৃপাঙ্গণগতঃ খলো মনসি সপ্ত শল্যানি মে ॥ 1.56 ॥
ন কশ্চিচ্চণ্ডকোপানাম্
আত্মীযো নাম ভূভুজাম্ ।
হোতারং অপি জুহ্বানং
স্পৃষ্টো বহতি পাবকঃ ॥ 1.57 ॥
মৌনোমূকঃ প্রবচনপটুর্বাটুলো জল্পকো বা
ধৃষ্টঃ পার্শ্বে বসতি চ সদা দূরতশ্চাপ্রগল্ভঃ ।
ক্ষান্ত্যা ভীরুর্যদি ন সহতে প্রাযশো নাভিজাতঃ
সেবাধর্মঃ পরমগহনো যোগিনাং অপ্যগম্যঃ ॥ 1.58 ॥
উদ্ভাসিতাখিলখলস্য বিশৃঙ্খলস্য
প্রাগ্জাতবিস্তৃতনিজাধমকর্মবৃত্তেঃ ।
দৈবাদবাপ্তবিভবস্য গুণদ্বিষোঽস্য
নীচস্য গোচরগতৈঃ সুখং আপ্যতে ॥ 1.59 ॥
আরম্ভগুর্বী ক্ষযিণী ক্রমেণ
লঘ্বী পুরা বৃদ্ধিমতী চ পশ্চাত্ ।
দিনস্য পূর্বার্ধপরার্ধভিন্না
ছাযেব মৈত্রী খলসজ্জনানাম্ ॥ 1.60 ॥
মৃগমীনসজ্জনানাং তৃণজলসন্তোষবিহিতবৃত্তীনাম্ ।
লুব্ধকধীবরপিশুনা নিষ্কারণবৈরিণো জগতি ॥ 1.61 ॥
বাঞ্ছা সজ্জনসঙ্গমে পরগুণে প্রীতির্গুরৌ নম্রতা
বিদ্যাযাং ব্যসনং স্বযোষিতি রতির্লোকাপবাদাদ্ভযম্ ।
ভক্তিঃ শূলিনি শক্তিরাত্মদমনে সংসর্গমুক্তিঃ খলে
যেষ্বেতে নিবসন্তি নির্মলগুণাস্তেভ্যো নরেভ্যো নমঃ ॥ 1.62 ॥
বিপদি ধৈর্যং অথাভ্যুদযে ক্ষমা
সদসি বাক্পটুতা যুধি বিক্রমঃ ।
যশসি চাভিরুচির্ব্যসনং শ্রুতৌ
প্রকৃতিসিদ্ধং ইদং হি মহাত্মনাম্ ॥ 1.63 ॥
প্রদানং প্রচ্ছন্নং গৃহং উপগতে সম্ভ্রমবিধিঃ
প্রিযং কৃত্বা মৌনং সদসি কথনং চাপ্যুপকৃতেঃ ।
অনুত্সেকো লক্ষ্ম্যাং অনভিভবগন্ধাঃ পরকথাঃ
সতাং কেনোদ্দিষ্টং বিষমং অসিধারাব্রতং ইদম্ ॥ 1.64 ॥
করে শ্লাঘ্যস্ত্যাগঃ শিরসি গুরুপাদপ্রণযিতা
মুখে সত্যা বাণী বিজযি ভুজযোর্বীর্যং অতুলম্ ।
হৃদি স্বচ্ছা বৃত্তিঃ শ্রুতিং অধিগতং চ শ্রবণযোর্
বিনাপ্যৈশ্বর্যেণ প্রকৃতিমহতাং মণ্ডনং ইদম্ ॥ 1.65 ॥
সম্পত্সু মহতাং চিত্তং ভবত্যুত্পলকোমলম্ ।
আপত্সু চ মহাশৈলশিলা সঙ্ঘাতকর্কশম্ ॥ 1.66 ॥
সন্তপ্তাযসি সংস্থিতস্য পযসো নামাপি ন জ্ঞাযতে
মুক্তাকারতযা তদেব নলিনীপত্রস্থিতং রাজতে ।
স্বাত্যাং সাগরশুক্তিমধ্যপতিতং তন্মৌক্তিকং জাযতে
প্রাযেণাধমমধ্যমোত্তমগুণঃ সংসর্গতো জাযতে ॥ 1.67 ॥
প্রীণাতি যঃ সুচরিতৈঃ পিতরং স পুত্রো
যদ্ভর্তুরেব হিতং ইচ্ছতি তত্কলত্রম্ ।
তন্মিত্রং আপদি সুখে চ সমক্রিযং যদ্
এতত্ত্রযং জগতি পুণ্যকৃতো লভন্তে ॥ 1.68 ॥
একো দেবঃ কেশবো বা শিবো বা
হ্যেকং মিত্রং ভূপতির্বা যতির্বা ।
একো বাসঃ পত্তনে বা বনে বা
হ্যেকা ভার্যা সুন্দরী বা দরী বা ॥ 1.69 ॥
নম্রত্বেনোন্নমন্তঃ পরগুণকথনৈঃ স্বান্গুণান্খ্যাপযন্তঃ
স্বার্থান্সম্পাদযন্তো বিততপৃথুতরারম্ভযত্নাঃ পরার্থে ।
ক্ষান্ত্যৈবাক্ষেপরুক্ষাক্ষরমুখরমুখান্দুর্জনান্দূষযন্তঃ
সন্তঃ সাশ্চর্যচর্যা জগতি বহুমতাঃ কস্য নাভ্যর্চনীযাঃ ॥ 1.70 ॥
ভবন্তি নম্রাস্তরবঃ ফলোদ্গমৈর্
নবাম্বুভির্দূরাবলম্বিনো ঘনাঃ ।
অনুদ্ধতাঃ সত্পুরুষাঃ সমৃদ্ধিভিঃ
স্বভাব এষ পরোপকারিণাম্ ॥ 1.71 ॥
শ্রোত্রং শ্রুতেনৈব ন কুণ্ডলেন
দানেন পাণির্ন তু কঙ্কণেন ।
বিভাতি কাযঃ করুণপরাণাং
পরোপকারৈর্ন তু চন্দনেন ॥ 1.72 ॥
পাপান্নিবারযতি যোজযতে হিতায
গুহ্যং নিগূহতি গুণান্প্রকটীকরোতি ।
আপদ্গতং চ ন জহাতি দদাতি কালে
সন্মিত্রলক্ষণং ইদং প্রবদন্তি সন্তঃ ॥ 1.73 ॥
পদ্মাকরং দিনকরো বিকচীকরোতি
চন্দ্রপ্রভোল্লাসযতি কৈরবচক্রবালম্ ।
নাভ্যর্থিতো জলধরোঽপি জলং দদাতি
সন্তঃ স্বযং পরহিতে বিহিতাভিযোগাঃ ॥ 1.74 ॥
একে সত্পুরুষাঃ পরার্থঘটকাঃ স্বার্থং পরিত্যজন্তি যে
সামান্যাস্তু পরার্থং উদ্যমভৃতঃ স্বার্থাবিরোধেন যে ।
তেঽমী মানুষরাক্ষসাঃ পরহিতং স্বার্থায নিঘ্নন্তি যে
যে তু ঘ্নন্তি নিরর্থকং পরহিতং তে কে ন জানীমহে ॥ 1.75 ॥
ক্ষীরেণাত্মগতোদকায হি গুণা দত্তা পুরা তেঽখিলা
ক্ষীরোত্তাপং অবেক্ষ্য তেন পযসা স্বাত্মা কৃশানৌ হুতঃ ।
গন্তুং পাবকং উন্মনস্তদভবদ্দৃষ্ট্বা তু মিত্রাপদং
যুক্তং তেন জলেন শাম্যতি সতাং মৈত্রী পুনস্ত্বীদৃশী ॥ 1.76 ॥
ইতঃ স্বপিতি কেশবঃ কুলং ইতস্তদীযদ্বিষাম্
ইতশ্চ শরণার্থিনাং শিখরিণাং গণাঃ শেরতে ।
ইতোঽপি বডবানলঃ সহ সমস্তসংবর্তকৈঃ
অহো বিততং ঊর্জিতং ভরসহং সিন্ধোর্বপুঃ ॥ 1.77 ॥
তৃষ্ণাং ছিন্ধি ভজ ক্ষমাং জহি মদং পাপে রতিং মা কৃথাঃ
সত্যং ব্রূহ্যনুযাহি সাধুপদবীং সেবস্ব বিদ্বজ্জনম্ ।
মান্যান্মানয বিদ্বিষোঽপ্যনুনয প্রখ্যাপয প্রশ্রযং
কীর্তিং পালয দুঃখিতে কুরু দযাং এতত্সতাং চেষ্টিতম্ ॥ 1.78 ॥
মনসি বচসি কাযে পুণ্যপীযূষপূর্ণাস্
ত্রিভুবনং উপকারশ্রেণিভিঃ প্রীণযন্তঃ ।
পরগুণপরমাণূন্পর্বতীকৃত্য নিত্যং
নিজহৃদি বিকসন্তঃ সন্ত সন্তঃ কিযন্তঃ ॥ 1.79 ॥
কিং তেন হেমগিরিণা রজতাদ্রিণা বা
যত্রাশ্রিতাশ্চ তরবস্তরবস্ত এব ।
মন্যামহে মলযং এব যদাশ্রযেণ
কঙ্কোলনিম্বকটুজা অপি চন্দনাঃ স্যুঃ ॥ 1.80 ॥
রত্নৈর্মহার্হৈস্তুতুষুর্ন দেবা
ন ভেজিরে ভীমবিষেণ ভীতিম্ ।
সুধাং বিনা ন পরযুর্বিরামং
ন নিশ্চিতার্থাদ্বিরমন্তি ধীরাঃ ॥ 1.81 ॥
ক্বচিত্পৃথ্বীশয্যঃ ক্বচিদপি চ পরঙ্কশযনঃ
ক্বচিচ্ছাকাহারঃ ক্বচিদপি চ শাল্যোদনরুচিঃ ।
ক্বচিত্কন্থাধারী ক্বচিদপি চ দিব্যাম্বরধরো
মনস্বী কার্যার্থী ন গণযতি দুঃখং ন চ সুখম্ ॥ 1.82 ॥
ঐশ্বর্যস্য বিভূষণং সুজনতা শৌর্যস্য বাক্সংযমো
জ্ঞানস্যোপশমঃ শ্রুতস্য বিনযো বিত্তস্য পাত্রে ব্যযঃ ।
অক্রোধস্তপসঃ ক্ষমা প্রভবিতুর্ধর্মস্য নির্বাজতা
সর্বেষাং অপি সর্বকারণং ইদং শীলং পরং ভূষণম্ ॥ 1.83 ॥
নিন্দন্তু নীতিনিপুণা যদি বা স্তুবন্তু
লক্ষ্মীঃ সমাবিশতু গচ্ছতু বা যথেষ্ঠম্ ।
অদ্যৈব বা মরণং অস্তু যুগান্তরে বা
ন্যায্যাত্পথঃ প্রবিচলন্তি পদং ন ধীরাঃ ॥ 1.84 ॥
ভগ্নাশস্য করণ্ডপিণ্ডিততনোর্ম্লানেন্দ্রিযস্য ক্ষুধা
কৃত্বাখুর্বিবরং স্বযং নিপতিতো নক্তং মুখে ভোগিনঃ ।
তৃপ্তস্তত্পিশিতেন সত্বরং অসৌ তেনৈব যাতঃ যথা
লোকাঃ পশ্যত দৈবং এব হি নৃণাং বৃদ্ধৌ ক্ষযে কারণম্ ॥ 1.85 ॥
আলস্যং হি মনুষ্যাণাং
শরীরস্থো মহান্রিপুঃ ।
নাস্ত্যুদ্যমসমো বন্ধুঃ
কুর্বাণো নাবসীদতি ॥ 1.86 ॥
ছিন্নোঽপি রোহতি তর্ক্ষীণোঽপ্যুপচীযতে পুনশ্চন্দ্রঃ ।
ইতি বিমৃশন্তঃ সন্তঃ সন্তপ্যন্তে ন দুঃখেষু ॥ 1.87 ॥
নেতা যস্য বৃহস্পতিঃ প্রহরণং বজ্রং সুরাঃ সৈনিকাঃ
স্বর্গো দুর্গং অনুগ্রহঃ কিল হরেরৈরাবতো বারণঃ ।
ইত্যৈশ্বর্যবলান্বিতোঽপি বলভিদ্ভগ্নঃ পরৈঃ সঙ্গরে
তদ্ব্যক্তং ননু দৈবং এব শরণং ধিগ্ধিগ্বৃথা পৌরুষম্ ॥ 1.88 ॥
কর্মাযত্তং ফলং পুংসাং
বুদ্ধিঃ কর্মানুসারিণী ।
তথাপি সুধিযা ভাব্যং
সুবিচার্যৈব কুর্বতা ॥ 1.89 ॥
খল্বাতো দিবসেশ্বরস্য কিরণৈঃ সন্তাডিতো মস্তকে
বাঞ্ছন্দেশং অনাতপং বিধিবশাত্তালস্য মূলং গতঃ ।
তত্রাপ্যস্য মহাফলেন পততা ভগ্নং সশব্দং শিরঃ
প্রাযো গচ্ছতি যত্র ভাগ্যরহিতস্তত্রৈব যান্ত্যাপদঃ ॥ 1.90 ॥
রবিনিশাকরযোর্গ্রহপীডনং
গজভুজঙ্গমযোরপি বন্ধনম্ ।
মতিমতাং চ বিলোক্য দরিদ্রতাং
বিধিরহো বলবানিতি মে মতিঃ ॥ 1.91 ॥
সৃজতি তাবদশেষগুণকরং
পুরুষরত্নং অলঙ্করণং ভুবঃ ।
তদপি তত্ক্ষণভঙ্গি করোতি
চেদহহ কষ্টং অপণ্ডিততা বিধেঃ ॥ 1.92 ॥
পত্রং নৈব যদা করীরবিটপে দোষো বসন্তস্য কিম্
নোলূকোঽপ্যবলোকতে যদি দিবা সূর্যস্য কিং দূষণম্ ।
ধারা নৈব পতন্তি চাতকমুখে মেঘস্য কিং দূষণম্
যত্পূর্বং বিধিনা ললাটলিখিতং তন্মার্জিতুং কঃ ক্ষমঃ ॥ 1.93 ॥
নমস্যামো দেবান্ননু হতবিধেস্তেঽপি বশগা
বিধির্বন্দ্যঃ সোঽপি প্রতিনিযতকর্মৈকফলদঃ ।
ফলং কর্মাযত্তং যদি কিং অমরৈঃ কিং চ বিধিনা
নমস্তত্কর্মভ্যো বিধিরপি ন যেভ্যঃ প্রভবতি ॥ 1.94 ॥
ব্রহ্মা যেন কুলালবন্নিযমিতো ব্রহ্মাডভাণ্ডোদরে
বিষ্ণুর্যেন দশাবতারগহনে ক্ষিপ্তো মহাসঙ্কটে ।
রুদ্রো যেন কপালপাণিপুটকে ভিক্ষাটনং কারিতঃ
সূর্যো ভ্রাম্যতি নিত্যং এব গগনে তস্মৈ নমঃ কর্মণে ॥ 1.95 ॥
নৈবাকৃতিঃ ফলতি নৈবা কুলং ন শীলং
বিদ্যাপি নৈব ন চ যত্নকৃতাপি সেবা ।
ভাগ্যানি পূর্বতপসা খলু সঞ্চিতানি
কালে ফলন্তি পুরুষস্য যথৈব বৃক্ষাঃ ॥ 1.96 ॥
বনে রণে শত্রুজলাগ্নিমধ্যে
মহার্ণবে পর্বতমস্তকে বা ।
সুপ্তং প্রমত্তং বিষমস্থিতং বা
রক্ষন্তি পুণ্যানি পুরাকৃতানি ॥ 1.97 ॥
যা সাধূংশ্চ খলান্করোতি বিদুষো মূর্খান্হিতান্দ্বেষিণঃ
প্রত্যক্ষং কুরুতে পরীক্ষং অমৃতং হালাহলং তত্ক্ষণাত্ ।
তাং আরাধয সত্ক্রিযাং ভগবতীং ভোক্তুং ফলং বাঞ্ছিতং
হে সাধো ব্যসনৈর্গুণেষু বিপুলেষ্বাস্থাং বৃথা মা কৃথাঃ ॥ 1.98 ॥
গুণবদগুণবদ্বা কুর্বতা কার্যজাতং
পরিণতিরবধার্যা যত্নতঃ পণ্ডিতেন ।
অতিরভসকৃতানাং কর্মণাং আবিপত্তের্
ভবতি হৃদযদাহী শল্যতুল্যো বিপাকঃ ॥ 1.99 ॥
স্থাল্যাং বৈদূর্যময্যাং পচতি তিলকণাংশ্চন্দনৈরিন্ধনৌঘৈঃ
সৌবর্ণৈর্লাঙ্গলাগ্রৈর্বিলিখতি বসুধাং অর্কমূলস্য হেতোঃ ।
কৃত্বা কর্পূরখণ্ডান্বৃত্তিং ইহ কুরুতে কোদ্রবাণাং সমন্তাত্
প্রাপ্যেমাং কর্ম্ভূমিং ন চরতি মনুজো যস্তোপ মন্দভাগ্যঃ ॥ 1.100 ॥
মজ্জত্বম্ভসি যাতু মেরুশিখরং শত্রুং জযত্বাহবে
বাণিজ্যং কৃষিসেবনে চ সকলা বিদ্যাঃ কলাঃ শিক্ষতাম্ ।
আকাশং বিপুলং প্রযাতু খগবত্কৃত্বা প্রযত্নং পরং
নাভাব্যং ভবতীহ কর্মবশতো ভাব্যস্য নাশঃ কুতঃ ॥ 1.101 ॥
ভীমং বনং ভবতি তস্য পুরং প্রধানং
সর্বো জনঃ স্বজনতাং উপযাতি তস্য ।
কৃত্স্না চ ভূর্ভবতি সন্নিধিরত্নপূর্ণা
যস্যাস্তি পূর্বসুকৃতং বিপুলং নরস্য ॥ 1.102 ॥
কো লাভো গুণিসঙ্গমঃ কিং অসুখং প্রাজ্ঞেতরৈঃ সঙ্গতিঃ
কা হানিঃ সমযচ্যুতির্নিপুণতা কা ধর্মতত্ত্বে রতিঃ ।
কঃ শূরো বিজিতেন্দ্রিযঃ প্রিযতমা কাঽনুব্রতা কিং ধনং
বিদ্যা কিং সুখং অপ্রবাসগমনং রাজ্যং কিং আজ্ঞাফলম্ ॥ 1.103 ॥
অপ্রিযবচনদরিদ্রৈঃ প্রিযবচনধনাঢ্যৈঃ স্বদারপরিতুষ্টৈঃ ।
পরপরিবাদনিবৃত্তৈঃ ক্বচিত্ক্বচিন্মণ্ডিতা বসুধা ॥ 1.104 ॥
কদর্থিতস্যাপি হি ধৈর্যবৃত্তের্
ন শক্যতে ধৈর্যগুণঃ প্রমার্ষ্টুম্ ।
অধোমুখস্যাপি কৃতস্য বহ্নের্
নাধঃ শিখা যাতি কদাচিদেব ॥ 1.105 ॥
কান্তাকটাক্ষবিশিখা ন লুনন্তি যস্য
চিত্তং ন নির্দহতি কৃপকৃশানুতাপঃ ।
কর্ষন্তি ভূরিবিষযাশ্চ ন লোভপাশৈর্
লোকত্রযং জযতি কৃত্স্নং ইদং স ধীরঃ ॥ 1.106 ॥
একেনাপি হি শূরেণ
পাদাক্রান্তং মহীতলম্ ।
ক্রিযতে ভাস্করেণৈব
স্ফারস্ফুরিততেজসা ॥ 1.107 ॥
বহ্নিস্তস্য জলাযতে জলনিধিঃ কুল্যাযতে তত্ক্ষণান্
মেরুঃ স্বল্পশিলাযতে মৃগপতিঃ সদ্যঃ কুরঙ্গাযতে ।
ব্যালো মাল্যগুণাযতে বিষরসঃ পীযূষবর্ষাযতে
যস্যাঙ্গেঽখিললোকবল্লভতমং শীলং সমুন্মীলতি ॥ 1.108 ॥
লজ্জাগুণৌঘজননীং জননীং ইব স্বাম্
অত্যন্তশুদ্ধহৃদযাং অনুবর্তমানাম্ ।
তেজস্বিনঃ সুখং অসূনপি সন্ত্যজনতি
সত্যব্রতব্যসনিনো ন পুনঃ প্রতিজ্ঞাম্ ॥ 1.109 ॥
Roman (IAST) Transliteration
dikkālādyanavacchinnānantacinmātramūrtaye |
svānubhūtyekamānāya namaḥ śāntāya tejase || 1.1 ||
boddhāro matsaragrastāḥ prabhavaḥ smayadūṣitāḥ |
abodhopahatāḥ cānye jīrṇamaṅge subhāṣitam || 1.2 ||
ajñaḥ sukhaṃ ārādhyaḥ
sukhataraṃ ārādhyate viśeṣajñaḥ |
jñānalavadurvidagdhaṃ
brahmāpi taṃ naraṃ na rañjayati || 1.3 ||
prasahya maṇiṃ uddharenmakaravaktradaṃṣṭrāntarāt
samudraṃ api santaretpracaladūrmimālākulam |
bhujaṅgaṃ api kopitaṃ śirasi puṣpavaddhārayet
na tu pratiniviṣṭamūrkhajanacittaṃ ārādhayet || 1.4 ||
labheta sikatāsu tailaṃ api yatnataḥ pīḍayan
pibecca mṛgatṛṣṇikāsu salilaṃ pipāsārditaḥ |
kvacidapi paryaṭanśaśaviṣāṇaṃ āsādayet
na tu pratiniviṣṭamūrkhacittaṃ ārādhayet || 1.5 ||
vyālaṃ bālamṛṇālatantubhirasau roddhuṃ samujjṛmbhate
chettuṃ vajramaṇiṃ śirīṣakusumaprāntena sannahyati |
mādhuryaṃ madhubindunā racayituṃ kṣārāmudherīhate
netuṃ vāñchanti yaḥ khalānpathi satāṃ sūktaiḥ sudhāsyandibhiḥ || 1.6 ||
svāyattaṃ ekāntaguṇaṃ vidhātrā
vinirmitaṃ chādanaṃ ajñatāyāḥ |
viśeṣataḥ sarvavidāṃ samāje
vibhūṣaṇaṃ maunaṃ apaṇḍitānām || 1.7 ||
yadā kiñcijjño'haṃ dvipa iva madāndhaḥ samabhavaṃ
tadā sarvajño'smītyabhavadavaliptaṃ mama manaḥ
yadā kiñcitkiñcidbudhajanasakāśādavagataṃ
tadā mūrkho'smīti jvara iva mado me vyapagataḥ || 1.8 ||
kṛmikulacittaṃ lālāklinnaṃ vigandhijugupsitaṃ
nirupamarasaṃ prītyā khādannarāsthi nirāmiṣam |
surapatiṃ api śvā pārśvasthaṃ vilokya na śaṅkate
na hi gaṇayati kṣudro jantuḥ parigrahaphalgutām || 1.9 ||
śiraḥ śārvaṃ svargātpaśupatiśirastaḥ kṣitidharaṃ
mahīdhrāduttuṅgādavaniṃ avaneścāpi jaladhim |
adho'dho gaṅgeyaṃ padaṃ upagatā stokam
athavāvivekabhraṣṭānāṃ bhavati vinipātaḥ śatamukhaḥ || 1.10 ||
śakyo vārayituṃ jalena hutabhukcchatreṇa sūryātapo
nāgendro niśitāṅkuśena samado daṇḍena gogardabhau |
vyādhirbheṣajasaṅgrahaiśca vividhairmantraprayogairviṣaṃ
sarvasyauṣadhaṃ asti śāstravihitaṃ mūrkhasya nāstyauṣadhim || 1.11 ||
sāhityasaṅgītakalāvihīnaḥ
sākṣātpaśuḥ pucchaviṣāṇahīnaḥ |
tṛṇaṃ na khādannapi jīvamānas
tadbhāgadheyaṃ paramaṃ paśūnām || 1.12 ||
yeṣāṃ na vidyā na tapo na dānaṃ
jñānaṃ na śīlaṃ na guṇo na dharmaḥ |
te martyaloke bhuvi bhārabhūtā
manuṣyarūpeṇa mṛgāścaranti || 1.13 ||
varaṃ parvatadurgeṣu
bhrāntaṃ vanacaraiḥ saha
na mūrkhajanasamparkaḥ
surendrabhavaneṣvapi || 1.14 ||
śāstropaskṛtaśabdasundaragiraḥ śiṣyapradeyāgamā
vikhyātāḥ kavayo vasanti viṣaye yasya prabhornirdhanāḥ |
tajjāḍyaṃ vasudhādipasya kavayastvarthaṃ vināpīśvarāḥ
kutsyāḥ syuḥ kuparīkṣakā hi maṇayo yairarghataḥ pātitāḥ || 1.15 ||
harturyāti na gocaraṃ kiṃ api śaṃ puṣṇāti yatsarvadā'py
arthibhyaḥ pratipādyamānaṃ aniśaṃ prāpnoti vṛddhiṃ parām |
kalpānteṣvapi na prayāti nidhanaṃ vidyākhyaṃ antardhanaṃ
yeṣāṃ tānprati mānaṃ ujjhata nṛpāḥ kastaiḥ saha spardhate || 1.16 ||
adhigataparamārthānpaṇḍitānmāvamaṃsthās
tṛṇaṃ iva laghu lakṣmīrnaiva tānsaṃruṇaddhi |
abhinavamadalekhāśyāmagaṇḍasthalānāṃ
na bhavati bisatanturvāraṇaṃ vāraṇānām || 1.17 ||
ambhojinīvanavihāravilāsaṃ eva
haṃsasya hanti nitarāṃ kupito vidhātā |
na tvasya dugdhajalabhedavidhau prasiddhāṃ
vaidagdhīkīrtiṃ apahartuṃ asau samarthaḥ || 1.18 ||
keyūrāṇi na bhūṣayanti puruṣaṃ hārā na candrojjvalā
na snānaṃ na vilepanaṃ na kusumaṃ nālaṅkṛtā mūrdhajāḥ |
vāṇyekā samalaṅkaroti puruṣaṃ yā saṃskṛtā dhāryate
kṣīyante khalu bhūṣaṇāni satataṃ vāgbhūṣaṇaṃ bhūṣaṇam || 1.19 ||
vidyā nāma narasya rūpaṃ adhikaṃ pracchannaguptaṃ dhanaṃ
vidyā bhogakarī yaśaḥsukhakarī vidyā gurūṇāṃ guruḥ |
vidyā bandhujano videśagamane vidyā parā devatā
vidyā rājasu pūjyate na tu dhanaṃ vidyāvihīnaḥ paśuḥ || 1.20 ||
kṣāntiścetkavacena kiṃ kiṃ aribhiḥ krodho'sti ceddehināṃ
jñātiścedanalena kiṃ yadi suhṛddivyauṣadhaṃ kiṃ phalam |
kiṃ sarpairyadi durjanāḥ kiṃ u dhanairvidyā'navadyā yadi
vrīḍā cetkiṃ u bhūṣaṇaiḥ sukavitā yadyasti rājyena kim || 1.21 ||
dākṣiṇyaṃ svajane dayā parijane śāṭhyaṃ sadā durjane
prītiḥ sādhujane nayo nṛpajane vidvajjane cārjavam |
śauryaṃ śatrujane kṣamā gurujane kāntājane dhṛṣṭatā
ye caivaṃ puruṣāḥ kalāsu kuśalāsteṣveva lokasthitiḥ || 1.22 ||
jāḍyaṃ dhiyo harati siñcati vāci satyaṃ
mānonnatiṃ diśati pāpaṃ apākaroti |
cetaḥ prasādayati dikṣu tanoti kīrtiṃ
satsaṅgatiḥ kathaya kiṃ na karoti puṃsām || 1.23 ||
jayanti te sukṛtino
rasasiddhāḥ kavīśvarāḥ |
nāsti yeṣāṃ yaśaḥkāye
jarāmaraṇajaṃ bhayam || 1.24 ||
sūnuḥ saccaritaḥ satī priyatamā svāmī prasādonmukhaḥ
snigdhaṃ mitraṃ avañcakaḥ parijano niḥkleśaleśaṃ manaḥ |
ākāro ruciraḥ sthiraśca vibhavo vidyāvadātaṃ mukhaṃ
tuṣṭe viṣṭapakaṣṭahāriṇi harau samprāpyate dehinā || 1.25 ||
prāṇāghātānnivṛttiḥ paradhanaharaṇe saṃyamaḥ satyavākyaṃ
kāle śaktyā pradānaṃ yuvatijanakathāmūkabhāvaḥ pareṣām |
tṛṣṇāsroto vibhaṅgo guruṣu ca vinayaḥ sarvabhūtānukampā
sāmānyaḥ sarvaśāstreṣvanupahatavidhiḥ śreyasāṃ eṣa panthāḥ || 1.26 ||
prārabhyate na khalu vighnabhayena nīcaiḥ
prārabhya vighnavihatā viramanti madhyāḥ |
vighnaiḥ punaḥ punarapi pratihanyamānāḥ
prārabdhaṃ uttamajanā na parityajanti || 1.27 ||
asanto nābhyarthyāḥ suhṛdapi na yācyaḥ kṛśadhanaḥ
priyā nyāyyā vṛttirmalinaṃ asubhaṅge'pyasukaram |
vipadyuccaiḥ stheyaṃ padaṃ anuvidheyaṃ ca mahatāṃ
satāṃ kenoddiṣṭaṃ viṣamaṃ asidhārāvrataṃ idam || 1.28 ||
kṣutkṣāmo'pi jarākṛśo'pi śithilaprāṇo'pi kaṣṭāṃ daśām
āpanno'pi vipannadīdhitiriti prāṇeṣu naśyatsvapi |
mattebhendravibhinnakumbhapiśitagrāsaikabaddhaspṛhaḥ
kiṃ jīrṇaṃ tṛṇaṃ atti mānamahatāṃ agresaraḥ kesarī || 1.29 ||
svalpasnāyuvasāvaśeṣamalinaṃ nirmāṃsaṃ apyasthi goḥ
śvā labdhvā paritoṣaṃ eti na tu tattasya kṣudhāśāntaye |
siṃho jambukaṃ aṅkaṃ āgataṃ api tyaktvā nihanti dvipaṃ
sarvaḥ kṛcchragato'pi vāñchanti janaḥ sattvānurūpaṃ phalam || 1.30 ||
lāṅgūlacālanaṃ adhaścaraṇāvapātaṃ
bhūmau nipatya vadanodaradarśanaṃ ca |
śvā piṇḍadasya kurute gajapuṅgavastu
dhīraṃ vilokayati cāṭuśataiśca bhuṅkte || 1.31 ||
parivartini saṃsāre
mṛtaḥ ko vā na jāyate |
sa jāto yena jātena
yāti vaṃśaḥ samunnatim || 1.32 ||
kusumastavakasyeva
dvayī vṛttirmanasvinaḥ |
mūrdhni vā sarvalokasya
śīryate vana eva vā || 1.33 ||
santyanye'pi bṛhaspatiprabhṛtayaḥ sambhāvitāḥ pañcaṣās
tānpratyeṣa viśeṣavikramarucī rāhurna vairāyate |
dvāveva grasate divākaraniśāprāṇeśvarau bhāskarau
bhrātaḥ parvaṇi paśya dānavapatiḥ śīrṣāvaśeṣākṛtiḥ || 1.34 ||
vahati bhuvanaśreṇiṃ śeṣaḥ phaṇāphalakasthitāṃ
kamaṭhapatinā madhyepṛṣṭhaṃ sadā sa ca dhāryate |
taṃ api kurute kroḍādhīnaṃ payodhiranādarād
ahaha mahatāṃ niḥsīmānaścaritravibhūtayaḥ || 1.35 ||
varaṃ pakṣacchedaḥ samadamaghavanmuktakuliśaprahārair
udgacchadbahuladahanodgāragurubhiḥ |
tuṣārādreḥ sūnorahaha pitari kleśavivaśe
na cāsau sampātaḥ payasi payasāṃ patyurucitaḥ || 1.36 ||
siṃhaḥ śiśurapi nipatati
madamalinakapolabhittiṣu gajeṣu |
prakṛtiriyaṃ sattvavatāṃ
na khalu vayastejaso hetuḥ || 1.37 ||
jātiryātu rasātalaṃ guṇagaṇaistatrāpyadho gamyatāṃ
śīlaṃ śailataṭātpatatvabhijanaḥ sandahyatāṃ vahninā |
śaurye vairiṇi vajraṃ āśu nipatatvartho'stu naḥ kevalaṃ
yenaikena vinā guṇastṛṇalavaprāyāḥ samastā ime || 1.38 ||
dhanaṃ arjaya kākutstha
dhanamūlaṃ idaṃ jagat |
antaraṃ nābhijānāmi
nirdhanasya mṛtasya ca || 1.39 ||
tānīndriyāṇyavikalāni tadeva nāma
sā buddhirapratihatā vacanaṃ tadeva |
arthoṣmaṇā virahitaḥ puruṣaḥ kṣaṇena
so'pyanya eva bhavatīti vicitraṃ etat || 1.40 ||
yasyāsti vittaṃ sa naraḥ kulīnaḥ
sa paṇḍitaḥ sa śrutavānguṇajñaḥ |
sa eva vaktā sa ca darśanīyaḥ
sarve guṇāḥ kāñcanaṃ āśrayanti || 1.41 ||
daurmantryānnṛpatirvinaśyati yatiḥ saṅgātsuto lālanāt
vipro'nadhyayanātkulaṃ kutanayācchīlaṃ khalopāsanāt |
hrīrmadyādanavekṣaṇādapi kṛṣiḥ snehaḥ pravāsāśrayān
maitrī cāpraṇayātsamṛddhiranayāttyāgapramādāddhanam || 1.42 ||
dānaṃ bhogo nāśastisro
gatayo bhavanti vittasya |
yo na dadāti na bhuṅkte
tasya tṛtīyā gatirbhavati || 1.43 ||
maṇiḥ śāṇollīḍhaḥ samaravijayī hetidalito
madakṣīṇo nāgaḥ śaradi saritaḥ śyānapulināḥ |
kalāśeṣaścandraḥ suratamṛditā bālavanitā
tannimnā śobhante galitavibhavāścārthiṣu narāḥ || 1.44 ||
parikṣīṇaḥ kaścitspṛhayati yavānāṃ prasṛtaye
sa paścātsampūrṇaḥ kalayati dharitrīṃ tṛṇasamām |
ataścānaikāntyādgurulaghutayā'rtheṣu dhaninām
avasthā vastūni prathayati ca saṅkocayati ca || 1.45 ||
rājandudhukṣasi yadi kṣitidhenuṃ etāṃ
tenādya vatsaṃ iva lokaṃ amuṃ puṣāṇa
tasmiṃśca samyaganiśaṃ paripoṣyamāṇe
nānāphalaiḥ phalati kalpalateva bhūmiḥ || 1.46 ||
satyānṛtā ca paruṣā priyavādinī ca
hiṃsrā dayālurapi cārthaparā vadānyā |
nityavyayā pracuranityadhanāgamā ca
vārāṅganeva nṛpanītiranekarūpā || 1.47 ||
ājñā kīrtiḥ pālanaṃ brāhmaṇānāṃ
dānaṃ bhogo mitrasaṃrakṣaṇaṃ ca
yeṣāṃ ete ṣaḍguṇā na pravṛttāḥ
ko'rthasteṣāṃ pārthivopāśrayeṇa || 1.48 ||
yaddhātrā nijabhālapaṭṭalikhitaṃ stokaṃ mahadvā dhanaṃ
tatprāpnoti marusthale'pi nitarāṃ merau tato nādhikam |
taddhīro bhava vittavatsu kṛpaṇāṃ vṛttiṃ vṛthā sā kṛthāḥ
kūpe paśya payonidhāvapi ghaṭo gṛhṇāti tulyaṃ jalam || 1.49 ||
tvaṃ eva cātakādhāro'
sīti keṣāṃ na gocaraḥ |
kiṃ ambhodavarāsmākaṃ
kārpaṇyoktaṃ pratīkṣase || 1.50 ||
re re cātaka sāvadhānamanasā mitra kṣaṇaṃ śrūyatām
ambhodā bahavo vasanti gagane sarve'pi naitādṛśāḥ |
kecidvṛṣṭibhirārdrayanti vasudhāṃ garjanti kecidvṛthā
yaṃ yaṃ paśyasi tasya tasya purato mā brūhi dīnaṃ vacaḥ || 1.51 ||
akaruṇatvaṃ akāraṇavigrahaḥ
paradhane parayoṣiti ca spṛhā |
sujanabandhujaneṣvasahiṣṇutā
prakṛtisiddhaṃ idaṃ hi durātmanām || 1.52 ||
durjanaḥ parihartavyo
vidyayā'lakṛto'pi san |
maṇinā bhūṣitaḥ sarpaḥ
kiṃ asau na bhayaṅkaraḥ || 1.53 ||
jāḍyaṃ hrīmati gaṇyate vratarucau dambhaḥ śucau kaitavaṃ
śūre nirghṛṇatā munau vimatitā dainyaṃ priyālāpini |
tejasvinyavaliptatā mukharatā vaktaryaśaktiḥ sthire
tatko nāma guṇo bhavetsa guṇināṃ yo durjanairnāṅkitaḥ || 1.54 ||
lobhaścedaguṇena kiṃ piśunatā yadyasti kiṃ pātakaiḥ
satyaṃ cettapasā ca kiṃ śuci mano yadyasti tīrthena kim |
saujanyaṃ yadi kiṃ guṇaiḥ sumahimā yadyasti kiṃ maṇḍanaiḥ
sadvidyā yadi kiṃ dhanairapayaśo yadyasti kiṃ mṛtyunā || 1.55 ||
śaśī divasadhūsaro galitayauvanā kāminī
saro vigatavārijaṃ mukhaṃ anakṣaraṃ svākṛteḥ |
prabhurdhanaparāyaṇaḥ satatadurgataḥ sajjano
nṛpāṅgaṇagataḥ khalo manasi sapta śalyāni me || 1.56 ||
na kaściccaṇḍakopānām
ātmīyo nāma bhūbhujām |
hotāraṃ api juhvānaṃ
spṛṣṭo vahati pāvakaḥ || 1.57 ||
maunomūkaḥ pravacanapaṭurbāṭulo jalpako vā
dhṛṣṭaḥ pārśve vasati ca sadā dūrataścāpragalbhaḥ |
kṣāntyā bhīruryadi na sahate prāyaśo nābhijātaḥ
sevādharmaḥ paramagahano yogināṃ apyagamyaḥ || 1.58 ||
udbhāsitākhilakhalasya viśṛṅkhalasya
prāgjātavistṛtanijādhamakarmavṛtteḥ |
daivādavāptavibhavasya guṇadviṣo'sya
nīcasya gocaragataiḥ sukhaṃ āpyate || 1.59 ||
ārambhagurvī kṣayiṇī krameṇa
laghvī purā vṛddhimatī ca paścāt |
dinasya pūrvārdhaparārdhabhinnā
chāyeva maitrī khalasajjanānām || 1.60 ||
mṛgamīnasajjanānāṃ tṛṇajalasantoṣavihitavṛttīnām |
lubdhakadhīvarapiśunā niṣkāraṇavairiṇo jagati || 1.61 ||
vāñchā sajjanasaṅgame paraguṇe prītirgurau namratā
vidyāyāṃ vyasanaṃ svayoṣiti ratirlokāpavādādbhayam |
bhaktiḥ śūlini śaktirātmadamane saṃsargamuktiḥ khale
yeṣvete nivasanti nirmalaguṇāstebhyo narebhyo namaḥ || 1.62 ||
vipadi dhairyaṃ athābhyudaye kṣamā
sadasi vākpaṭutā yudhi vikramaḥ |
yaśasi cābhirucirvyasanaṃ śrutau
prakṛtisiddhaṃ idaṃ hi mahātmanām || 1.63 ||
pradānaṃ pracchannaṃ gṛhaṃ upagate sambhramavidhiḥ
priyaṃ kṛtvā maunaṃ sadasi kathanaṃ cāpyupakṛteḥ |
anutseko lakṣmyāṃ anabhibhavagandhāḥ parakathāḥ
satāṃ kenoddiṣṭaṃ viṣamaṃ asidhārāvrataṃ idam || 1.64 ||
kare ślāghyastyāgaḥ śirasi gurupādapraṇayitā
mukhe satyā vāṇī vijayi bhujayorvīryaṃ atulam |
hṛdi svacchā vṛttiḥ śrutiṃ adhigataṃ ca śravaṇayor
vināpyaiśvaryeṇa prakṛtimahatāṃ maṇḍanaṃ idam || 1.65 ||
sampatsu mahatāṃ cittaṃ bhavatyutpalakomalam |
āpatsu ca mahāśailaśilā saṅghātakarkaśam || 1.66 ||
santaptāyasi saṃsthitasya payaso nāmāpi na jñāyate
muktākāratayā tadeva nalinīpatrasthitaṃ rājate |
svātyāṃ sāgaraśuktimadhyapatitaṃ tanmauktikaṃ jāyate
prāyeṇādhamamadhyamottamaguṇaḥ saṃsargato jāyate || 1.67 ||
prīṇāti yaḥ sucaritaiḥ pitaraṃ sa putro
yadbhartureva hitaṃ icchati tatkalatram |
tanmitraṃ āpadi sukhe ca samakriyaṃ yad
etattrayaṃ jagati puṇyakṛto labhante || 1.68 ||
eko devaḥ keśavo vā śivo vā
hyekaṃ mitraṃ bhūpatirvā yatirvā |
eko vāsaḥ pattane vā vane vā
hyekā bhāryā sundarī vā darī vā || 1.69 ||
namratvenonnamantaḥ paraguṇakathanaiḥ svānguṇānkhyāpayantaḥ
svārthānsampādayanto vitatapṛthutarārambhayatnāḥ parārthe |
kṣāntyaivākṣeparukṣākṣaramukharamukhāndurjanāndūṣayantaḥ
santaḥ sāścaryacaryā jagati bahumatāḥ kasya nābhyarcanīyāḥ || 1.70 ||
bhavanti namrāstaravaḥ phalodgamair
navāmbubhirdūrāvalambino ghanāḥ |
anuddhatāḥ satpuruṣāḥ samṛddhibhiḥ
svabhāva eṣa paropakāriṇām || 1.71 ||
śrotraṃ śrutenaiva na kuṇḍalena
dānena pāṇirna tu kaṅkaṇena |
vibhāti kāyaḥ karuṇaparāṇāṃ
paropakārairna tu candanena || 1.72 ||
pāpānnivārayati yojayate hitāya
guhyaṃ nigūhati guṇānprakaṭīkaroti |
āpadgataṃ ca na jahāti dadāti kāle
sanmitralakṣaṇaṃ idaṃ pravadanti santaḥ || 1.73 ||
padmākaraṃ dinakaro vikacīkaroti
candraprabhollāsayati kairavacakravālam |
nābhyarthito jaladharo'pi jalaṃ dadāti
santaḥ svayaṃ parahite vihitābhiyogāḥ || 1.74 ||
eke satpuruṣāḥ parārthaghaṭakāḥ svārthaṃ parityajanti ye
sāmānyāstu parārthaṃ udyamabhṛtaḥ svārthāvirodhena ye |
te'mī mānuṣarākṣasāḥ parahitaṃ svārthāya nighnanti ye
ye tu ghnanti nirarthakaṃ parahitaṃ te ke na jānīmahe || 1.75 ||
kṣīreṇātmagatodakāya hi guṇā dattā purā te'khilā
kṣīrottāpaṃ avekṣya tena payasā svātmā kṛśānau hutaḥ |
gantuṃ pāvakaṃ unmanastadabhavaddṛṣṭvā tu mitrāpadaṃ
yuktaṃ tena jalena śāmyati satāṃ maitrī punastvīdṛśī || 1.76 ||
itaḥ svapiti keśavaḥ kulaṃ itastadīyadviṣām
itaśca śaraṇārthināṃ śikhariṇāṃ gaṇāḥ śerate |
ito'pi baḍavānalaḥ saha samastasaṃvartakaiḥ
aho vitataṃ ūrjitaṃ bharasahaṃ sindhorvapuḥ || 1.77 ||
tṛṣṇāṃ chindhi bhaja kṣamāṃ jahi madaṃ pāpe ratiṃ mā kṛthāḥ
satyaṃ brūhyanuyāhi sādhupadavīṃ sevasva vidvajjanam |
mānyānmānaya vidviṣo'pyanunaya prakhyāpaya praśrayaṃ
kīrtiṃ pālaya duḥkhite kuru dayāṃ etatsatāṃ ceṣṭitam || 1.78 ||
manasi vacasi kāye puṇyapīyūṣapūrṇās
tribhuvanaṃ upakāraśreṇibhiḥ prīṇayantaḥ |
paraguṇaparamāṇūnparvatīkṛtya nityaṃ
nijahṛdi vikasantaḥ santa santaḥ kiyantaḥ || 1.79 ||
kiṃ tena hemagiriṇā rajatādriṇā vā
yatrāśritāśca taravastaravasta eva |
manyāmahe malayaṃ eva yadāśrayeṇa
kaṅkolanimbakaṭujā api candanāḥ syuḥ || 1.80 ||
ratnairmahārhaistutuṣurna devā
na bhejire bhīmaviṣeṇa bhītim |
sudhāṃ vinā na parayurvirāmaṃ
na niścitārthādviramanti dhīrāḥ || 1.81 ||
kvacitpṛthvīśayyaḥ kvacidapi ca paraṅkaśayanaḥ
kvacicchākāhāraḥ kvacidapi ca śālyodanaruciḥ |
kvacitkanthādhārī kvacidapi ca divyāmbaradharo
manasvī kāryārthī na gaṇayati duḥkhaṃ na ca sukham || 1.82 ||
aiśvaryasya vibhūṣaṇaṃ sujanatā śauryasya vāksaṃyamo
jñānasyopaśamaḥ śrutasya vinayo vittasya pātre vyayaḥ |
akrodhastapasaḥ kṣamā prabhaviturdharmasya nirvājatā
sarveṣāṃ api sarvakāraṇaṃ idaṃ śīlaṃ paraṃ bhūṣaṇam || 1.83 ||
nindantu nītinipuṇā yadi vā stuvantu
lakṣmīḥ samāviśatu gacchatu vā yatheṣṭham |
adyaiva vā maraṇaṃ astu yugāntare vā
nyāyyātpathaḥ pravicalanti padaṃ na dhīrāḥ || 1.84 ||
bhagnāśasya karaṇḍapiṇḍitatanormlānendriyasya kṣudhā
kṛtvākhurvivaraṃ svayaṃ nipatito naktaṃ mukhe bhoginaḥ |
tṛptastatpiśitena satvaraṃ asau tenaiva yātaḥ yathā
lokāḥ paśyata daivaṃ eva hi nṛṇāṃ vṛddhau kṣaye kāraṇam || 1.85 ||
ālasyaṃ hi manuṣyāṇāṃ
śarīrastho mahānripuḥ |
nāstyudyamasamo bandhuḥ
kurvāṇo nāvasīdati || 1.86 ||
chinno'pi rohati tarkṣīṇo'pyupacīyate punaścandraḥ |
iti vimṛśantaḥ santaḥ santapyante na duḥkheṣu || 1.87 ||
netā yasya bṛhaspatiḥ praharaṇaṃ vajraṃ surāḥ sainikāḥ
svargo durgaṃ anugrahaḥ kila harerairāvato vāraṇaḥ |
ityaiśvaryabalānvito'pi balabhidbhagnaḥ paraiḥ saṅgare
tadvyaktaṃ nanu daivaṃ eva śaraṇaṃ dhigdhigvṛthā pauruṣam || 1.88 ||
karmāyattaṃ phalaṃ puṃsāṃ
buddhiḥ karmānusāriṇī |
tathāpi sudhiyā bhāvyaṃ
suvicāryaiva kurvatā || 1.89 ||
khalvāto divaseśvarasya kiraṇaiḥ santāḍito mastake
vāñchandeśaṃ anātapaṃ vidhivaśāttālasya mūlaṃ gataḥ |
tatrāpyasya mahāphalena patatā bhagnaṃ saśabdaṃ śiraḥ
prāyo gacchati yatra bhāgyarahitastatraiva yāntyāpadaḥ || 1.90 ||
raviniśākarayorgrahapīḍanaṃ
gajabhujaṅgamayorapi bandhanam |
matimatāṃ ca vilokya daridratāṃ
vidhiraho balavāniti me matiḥ || 1.91 ||
sṛjati tāvadaśeṣaguṇakaraṃ
puruṣaratnaṃ alaṅkaraṇaṃ bhuvaḥ |
tadapi tatkṣaṇabhaṅgi karoti
cedahaha kaṣṭaṃ apaṇḍitatā vidheḥ || 1.92 ||
patraṃ naiva yadā karīraviṭape doṣo vasantasya kim
nolūko'pyavalokate yadi divā sūryasya kiṃ dūṣaṇam |
dhārā naiva patanti cātakamukhe meghasya kiṃ dūṣaṇam
yatpūrvaṃ vidhinā lalāṭalikhitaṃ tanmārjituṃ kaḥ kṣamaḥ || 1.93 ||
namasyāmo devānnanu hatavidheste'pi vaśagā
vidhirvandyaḥ so'pi pratiniyatakarmaikaphaladaḥ |
phalaṃ karmāyattaṃ yadi kiṃ amaraiḥ kiṃ ca vidhinā
namastatkarmabhyo vidhirapi na yebhyaḥ prabhavati || 1.94 ||
brahmā yena kulālavanniyamito brahmāḍabhāṇḍodare
viṣṇuryena daśāvatāragahane kṣipto mahāsaṅkaṭe |
rudro yena kapālapāṇipuṭake bhikṣāṭanaṃ kāritaḥ
sūryo bhrāmyati nityaṃ eva gagane tasmai namaḥ karmaṇe || 1.95 ||
naivākṛtiḥ phalati naivā kulaṃ na śīlaṃ
vidyāpi naiva na ca yatnakṛtāpi sevā |
bhāgyāni pūrvatapasā khalu sañcitāni
kāle phalanti puruṣasya yathaiva vṛkṣāḥ || 1.96 ||
vane raṇe śatrujalāgnimadhye
mahārṇave parvatamastake vā |
suptaṃ pramattaṃ viṣamasthitaṃ vā
rakṣanti puṇyāni purākṛtāni || 1.97 ||
yā sādhūṃśca khalānkaroti viduṣo mūrkhānhitāndveṣiṇaḥ
pratyakṣaṃ kurute parīkṣaṃ amṛtaṃ hālāhalaṃ tatkṣaṇāt |
tāṃ ārādhaya satkriyāṃ bhagavatīṃ bhoktuṃ phalaṃ vāñchitaṃ
he sādho vyasanairguṇeṣu vipuleṣvāsthāṃ vṛthā mā kṛthāḥ || 1.98 ||
guṇavadaguṇavadvā kurvatā kāryajātaṃ
pariṇatiravadhāryā yatnataḥ paṇḍitena |
atirabhasakṛtānāṃ karmaṇāṃ āvipatter
bhavati hṛdayadāhī śalyatulyo vipākaḥ || 1.99 ||
sthālyāṃ vaidūryamayyāṃ pacati tilakaṇāṃścandanairindhanaughaiḥ
sauvarṇairlāṅgalāgrairvilikhati vasudhāṃ arkamūlasya hetoḥ |
kṛtvā karpūrakhaṇḍānvṛttiṃ iha kurute kodravāṇāṃ samantāt
prāpyemāṃ karmbhūmiṃ na carati manujo yastopa mandabhāgyaḥ || 1.100 ||
majjatvambhasi yātu meruśikharaṃ śatruṃ jayatvāhave
vāṇijyaṃ kṛṣisevane ca sakalā vidyāḥ kalāḥ śikṣatām |
ākāśaṃ vipulaṃ prayātu khagavatkṛtvā prayatnaṃ paraṃ
nābhāvyaṃ bhavatīha karmavaśato bhāvyasya nāśaḥ kutaḥ || 1.101 ||
bhīmaṃ vanaṃ bhavati tasya puraṃ pradhānaṃ
sarvo janaḥ svajanatāṃ upayāti tasya |
kṛtsnā ca bhūrbhavati sannidhiratnapūrṇā
yasyāsti pūrvasukṛtaṃ vipulaṃ narasya || 1.102 ||
ko lābho guṇisaṅgamaḥ kiṃ asukhaṃ prājñetaraiḥ saṅgatiḥ
kā hāniḥ samayacyutirnipuṇatā kā dharmatattve ratiḥ |
kaḥ śūro vijitendriyaḥ priyatamā kā'nuvratā kiṃ dhanaṃ
vidyā kiṃ sukhaṃ apravāsagamanaṃ rājyaṃ kiṃ ājñāphalam || 1.103 ||
apriyavacanadaridraiḥ priyavacanadhanāḍhyaiḥ svadāraparituṣṭaiḥ |
paraparivādanivṛttaiḥ kvacitkvacinmaṇḍitā vasudhā || 1.104 ||
kadarthitasyāpi hi dhairyavṛtter
na śakyate dhairyaguṇaḥ pramārṣṭum |
adhomukhasyāpi kṛtasya vahner
nādhaḥ śikhā yāti kadācideva || 1.105 ||
kāntākaṭākṣaviśikhā na lunanti yasya
cittaṃ na nirdahati kṛpakṛśānutāpaḥ |
karṣanti bhūriviṣayāśca na lobhapāśair
lokatrayaṃ jayati kṛtsnaṃ idaṃ sa dhīraḥ || 1.106 ||
ekenāpi hi śūreṇa
pādākrāntaṃ mahītalam |
kriyate bhāskareṇaiva
sphārasphuritatejasā || 1.107 ||
vahnistasya jalāyate jalanidhiḥ kulyāyate tatkṣaṇān
meruḥ svalpaśilāyate mṛgapatiḥ sadyaḥ kuraṅgāyate |
vyālo mālyaguṇāyate viṣarasaḥ pīyūṣavarṣāyate
yasyāṅge'khilalokavallabhatamaṃ śīlaṃ samunmīlati || 1.108 ||
lajjāguṇaughajananīṃ jananīṃ iva svām
atyantaśuddhahṛdayāṃ anuvartamānām |
tejasvinaḥ sukhaṃ asūnapi santyajanati
satyavratavyasanino na punaḥ pratijñām || 1.109 ||