📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.64 সুন্দরকাণ্ড - চতুঃষষ্টিতম সর্গঃ
5.64 Sundarakanda - Chatuhshashtitama Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ চতুঃষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
সুগ্রীবেণৈবমুক্তস্তু হৃষ্টো দধিমুখঃ কপিঃ ।
রাঘবং লক্ষ্মণং চৈব সুগ্রীবং চাভ্যবাদযত্ ॥ 1 ॥
স প্রণম্য চ সুগ্রীবং রাঘবৌ চ মহাবলৌ ।
বানরৈঃ সহিতঃ শূরৈর্দিবমেবোত্পপাত হ ॥ 2 ॥
স যথৈবাঽগতঃ পূর্বং তথৈব ত্বরিতং গতঃ ।
নিপত্য গগনাদ্ভূমৌতদ্বনং প্রবিবেশ হ ॥ 3 ॥
স প্রবিষ্টো মধুবনং দদর্শ হরিযূথপান্ ।
বিমদানুত্থিতান্সর্বান্ মেহমানান্মধূদকম্ ॥ 4 ॥
স তানুপাগমদ্বীরো বদ্ধ্বা করপুটাঞ্জলিম্ ।
উবাচ বচনং শ্লক্ষ্ণমিদং হৃষ্টবদঙ্গদম্ ॥ 5 ॥
সৌম্য রোষো ন কর্তব্যো যদেতত্পরিবারিতম্ ।
অজ্ঞানাদ্রক্ষিভিঃ ক্রোধাদ্ভবন্তঃ প্রতিষেধিতাঃ ॥ 6 ॥
যুবরাজস্ত্বমীশশ্চ বনস্যাস্য মহাবল ।
মৌর্খ্যাত্পূর্বং কৃতো দোষস্তং ভবান্ ক্ষন্তুমর্হতি ॥ 7 ॥
আখ্যাতং হি মযা গত্বা পিতৃব্যস্য তবানঘ ।
ইহোপযাতং সর্বেষামেতেষাং বনচারিণাম্ ॥ 8 ॥
স ত্বদাগমনং শ্রুত্বা সহৈভির্হরিযূথপৈঃ ।
প্রহৃষ্টো ন তু রুষ্টোঽসৌ বনং শ্রুত্বা প্রধর্ষিতম্ ॥ 9 ॥
প্রহৃষ্টো মাং পিতৃব্যস্তে সুগ্রীবো বানরেশ্বরঃ ।
শীঘ্রং প্রেষয সর্বাংস্তানিতি হোবাচ পার্থিবঃ ॥ 10 ॥
শ্রুত্বা দধিমুখস্যেদং বচনং শ্লক্ষ্ণমঙ্গদঃ ।
অব্রবীত্তান্ হরিশ্রেষ্ঠো বাক্যং বাক্যবিশারদঃ ॥ 11 ॥
শঙ্কে শ্রুতোঽযং বৃত্তান্তো রামেণ হরিযূথপাঃ ।
তত্ক্ষমং নেহ নঃ স্থাতুং কৃতে কার্যে পরন্তপাঃ ॥ 12 ॥
পীত্বা মধু যথাকামং বিশ্রান্তা বনচারিণঃ ।
কিং শেষং গমনং তত্র সুগ্রীবো যত্র মে গুরুঃ ॥ 13 ॥
সর্বে যথা মাং বক্ষ্যন্তি সমেত্য হরিযূথপাঃ ।
তথাস্মি কর্তা কর্তব্যে ভবদ্ভিঃ পরবানহম্ ॥ 14 ॥
নাজ্ঞাপযিতুমীশোঽহং যুবরাজোঽস্মি যদ্যপি ।
অযুক্তং কৃতকর্মাণো যূযং ধর্ষযিতুং মযা ॥ 15 ॥
ব্রুবতশ্চাঙ্গদস্যৈবং শ্রুত্বা বচনমব্যযম্ ।
প্রহৃষ্টমনসো বাক্যমিদমূচুর্বনৌকসঃ ॥ 16 ॥
এবং বক্ষ্যতি কো রাজন্ প্রভুস্সন্বানরর্ষভ ।
ঐশ্বর্যমদমত্তো হি সর্বোঽহমিতি মন্যতে ॥ 17 ॥
তব চেদং সুসদৃশং বাক্যং নান্যস্য কস্যচিত্ ।
সন্নতির্হি তবাখ্যাতি ভবিষ্যচ্ছুভযোগ্যতাম্ ॥ 18 ॥
সর্বে বযমপি প্রাপ্তাস্তত্র গন্তুং কৃতক্ষণাঃ ।
স যত্র হরিবীরাণাং সুগ্রীবঃ পতিরব্যযঃ ॥ 19 ॥
ত্বযা হ্যনুক্তৈর্হরিভির্নৈব শক্যং পদাত্পদম্ ।
ক্বচিদ্গন্তুং হরিশ্রেষ্ঠ ব্রূমঃ সত্যমিদং তু তে ॥ 20 ॥
এবং তু বদতাং তেষামঙ্গদঃ প্রত্যুবাচ হ ।
বাঢং গচ্ছাম ইত্যুক্ত্বা খমুত্পেতুর্মহাবলাঃ ॥ 21 ॥
উত্পতন্তমনূত্পেতু স্সর্বে তে হরিযূথপাঃ ।
কৃত্বাকাশং নিরাকাশং যন্ত্রোত্ক্ষিপ্তা ইবাচলাঃ ॥ 22 ॥
তেঽম্বরং সহসোত্পত্য বেগবন্তঃ প্লবঙ্গমাঃ ।
বিনদন্তো মহানাদং ঘনা বাতেরিতা যথা ॥ 23 ॥
অঙ্গদে হ্যননুপ্রাপ্তে সুগ্রীবো বানরাধিপঃ ।
উবাচ শোকোপহতং রামং কমললোচনম্ ॥ 24 ॥
সমাশ্বসিহি ভদ্রং তে দৃষ্টা দেবী ন সংশযঃ ।
নাগন্তুমিহ শক্যং তৈরতীতে সমযে হি নঃ ॥ 25 ॥
ন মত্সকাশমাগচ্ছেত্কৃত্যে হি বিনিপাতিতে ।
যুবরাজো মহাবাহুঃ প্লবতাং প্রবরোঽঙ্গদঃ ॥ 26 ॥
যদ্যপ্যকৃতকৃত্যানামীদৃশ স্স্যাদুপক্রমঃ ।
ভবেত্স দীনবদনো ভ্রান্তবিপ্লুতমানসঃ ॥ 27 ॥
পিতৃপৈতামহং চৈতত্পূর্বকৈরভিরক্ষিতম্ ।
ন মে মধুবনং হন্যাদহৃষ্টঃ প্লবগেশ্বরঃ ॥ 28 ॥
কৌসল্যাসুপ্রজা রাম সমাশ্বসিহি সুব্রত ।
দৃষ্টা দেবী ন সন্দেহো ন চান্যেন হনূমতা ॥ 29 ॥
ন হ্যন্যঃ কর্মণো হেতুস্সাধনেঽস্য হনূমতঃ ।
হনূমতি হি সিদ্ধিশ্চ মতিশ্চ মতিসত্তমঃ ॥ 30 ॥
ব্যবসাযশ্চ বীর্যং চ সূর্যে তেজ ইব ধ্রুবম্ ।
জাম্ববান্যত্র নেতা স্যাদঙ্গদশ্চ বলেশ্বরঃ ।
হনুমাংশ্চাপ্যধিষ্ঠাতা ন তস্য গতিরন্যথা ॥ 31 ॥
মা ভূশ্চিন্তাসমাযুক্তস্সম্প্রত্যমিতবিক্রমঃ ॥ 32 ॥
ততঃ কিলকিলাশব্দং শুশ্রাবাসন্নমম্বরে ।
হনুমত্কর্মদৃপ্তানাং নার্ধতাং কাননৌকসাম্ ॥ 33 ॥
কিষ্কিন্ধামুপযাতানাং সিদ্ধিং কথযতামিব ।
ততশ্শ্রুত্বা নিনাদং তং কপীনাং কপিসত্তমঃ ॥ 34 ॥
আযতাঞ্চিতলাঙ্গূলস্সোঽভবদ্ধৃষ্টমানসঃ ।
আজগ্মুস্তেঽপি হরযো রামদর্শনকাঙ্ক্ষিণঃ ॥ 35 ॥
অঙ্গদং পুরতঃ কৃত্বা হনূমন্তং চ বানরম্ ।
তেঽঙ্গদপ্রমুখা বীরাঃ প্রহৃষ্ঠাশ্চ মুদান্বিতাঃ ॥ 36 ॥
নিপেতুর্হরিরাজস্য সমীপে রাঘবস্য চ ।
হনুমাংশ্চ মহাবাহুঃ প্রণম্য শিরসা ততঃ ॥ 37 ॥
নিযতামক্ষতাং দেবীং রাঘবায ন্যবেদযত্ ।
দৃষ্টা দেবীতি হনুমদ্বদনাদমৃতোপমম্ ॥ 38 ॥
আকর্ণ্য বচনং রামো হর্ষমাপ সলক্ষ্মণঃ ।
নিশ্চিতার্থং ততস্তস্মিন্ সুগ্রীবং পবনাত্মজে ॥ 39 ॥
লক্ষ্মণঃ প্রীতিমান্ প্রীতং বহুমানাদবৈক্ষত ।
প্রীত্যা চ রমমাণোঽথ রাঘবঃ পরবীরহা ॥ 40 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে চতুঃষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
sugrīveṇaivamuktastu hṛṣṭo dadhimukhaḥ kapiḥ |
rāghavaṃ lakṣmaṇaṃ caiva sugrīvaṃ cābhyavādayat || 1 ||
sa praṇamya ca sugrīvaṃ rāghavau ca mahābalau |
vānaraiḥ sahitaḥ śūrairdivamevotpapāta ha || 2 ||
sa yathaivā'gataḥ pūrvaṃ tathaiva tvaritaṃ gataḥ |
nipatya gaganādbhūmautadvanaṃ praviveśa ha || 3 ||
sa praviṣṭo madhuvanaṃ dadarśa hariyūthapān |
vimadānutthitānsarvān mehamānānmadhūdakam || 4 ||
sa tānupāgamadvīro baddhvā karapuṭāñjalim |
uvāca vacanaṃ ślakṣṇamidaṃ hṛṣṭavadaṅgadam || 5 ||
saumya roṣo na kartavyo yadetatparivāritam |
ajñānādrakṣibhiḥ krodhādbhavantaḥ pratiṣedhitāḥ || 6 ||
yuvarājastvamīśaśca vanasyāsya mahābala |
maurkhyātpūrvaṃ kṛto doṣastaṃ bhavān kṣantumarhati || 7 ||
ākhyātaṃ hi mayā gatvā pitṛvyasya tavānagha |
ihopayātaṃ sarveṣāmeteṣāṃ vanacāriṇām || 8 ||
sa tvadāgamanaṃ śrutvā sahaibhirhariyūthapaiḥ |
prahṛṣṭo na tu ruṣṭo'sau vanaṃ śrutvā pradharṣitam || 9 ||
prahṛṣṭo māṃ pitṛvyaste sugrīvo vānareśvaraḥ |
śīghraṃ preṣaya sarvāṃstāniti hovāca pārthivaḥ || 10 ||
śrutvā dadhimukhasyedaṃ vacanaṃ ślakṣṇamaṅgadaḥ |
abravīttān hariśreṣṭho vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 11 ||
śaṅke śruto'yaṃ vṛttānto rāmeṇa hariyūthapāḥ |
tatkṣamaṃ neha naḥ sthātuṃ kṛte kārye parantapāḥ || 12 ||
pītvā madhu yathākāmaṃ viśrāntā vanacāriṇaḥ |
kiṃ śeṣaṃ gamanaṃ tatra sugrīvo yatra me guruḥ || 13 ||
sarve yathā māṃ vakṣyanti sametya hariyūthapāḥ |
tathāsmi kartā kartavye bhavadbhiḥ paravānaham || 14 ||
nājñāpayitumīśo'haṃ yuvarājo'smi yadyapi |
ayuktaṃ kṛtakarmāṇo yūyaṃ dharṣayituṃ mayā || 15 ||
bruvataścāṅgadasyaivaṃ śrutvā vacanamavyayam |
prahṛṣṭamanaso vākyamidamūcurvanaukasaḥ || 16 ||
evaṃ vakṣyati ko rājan prabhussanvānararṣabha |
aiśvaryamadamatto hi sarvo'hamiti manyate || 17 ||
tava cedaṃ susadṛśaṃ vākyaṃ nānyasya kasyacit |
sannatirhi tavākhyāti bhaviṣyacchubhayogyatām || 18 ||
sarve vayamapi prāptāstatra gantuṃ kṛtakṣaṇāḥ |
sa yatra harivīrāṇāṃ sugrīvaḥ patiravyayaḥ || 19 ||
tvayā hyanuktairharibhirnaiva śakyaṃ padātpadam |
kvacidgantuṃ hariśreṣṭha brūmaḥ satyamidaṃ tu te || 20 ||
evaṃ tu vadatāṃ teṣāmaṅgadaḥ pratyuvāca ha |
bāḍhaṃ gacchāma ityuktvā khamutpeturmahābalāḥ || 21 ||
utpatantamanūtpetu ssarve te hariyūthapāḥ |
kṛtvākāśaṃ nirākāśaṃ yantrotkṣiptā ivācalāḥ || 22 ||
te'mbaraṃ sahasotpatya vegavantaḥ plavaṅgamāḥ |
vinadanto mahānādaṃ ghanā vāteritā yathā || 23 ||
aṅgade hyananuprāpte sugrīvo vānarādhipaḥ |
uvāca śokopahataṃ rāmaṃ kamalalocanam || 24 ||
samāśvasihi bhadraṃ te dṛṣṭā devī na saṃśayaḥ |
nāgantumiha śakyaṃ tairatīte samaye hi naḥ || 25 ||
na matsakāśamāgacchetkṛtye hi vinipātite |
yuvarājo mahābāhuḥ plavatāṃ pravaro'ṅgadaḥ || 26 ||
yadyapyakṛtakṛtyānāmīdṛśa ssyādupakramaḥ |
bhavetsa dīnavadano bhrāntaviplutamānasaḥ || 27 ||
pitṛpaitāmahaṃ caitatpūrvakairabhirakṣitam |
na me madhuvanaṃ hanyādahṛṣṭaḥ plavageśvaraḥ || 28 ||
kausalyāsuprajā rāma samāśvasihi suvrata |
dṛṣṭā devī na sandeho na cānyena hanūmatā || 29 ||
na hyanyaḥ karmaṇo hetussādhane'sya hanūmataḥ |
hanūmati hi siddhiśca matiśca matisattamaḥ || 30 ||
vyavasāyaśca vīryaṃ ca sūrye teja iva dhruvam |
jāmbavānyatra netā syādaṅgadaśca baleśvaraḥ |
hanumāṃścāpyadhiṣṭhātā na tasya gatiranyathā || 31 ||
mā bhūścintāsamāyuktassampratyamitavikramaḥ || 32 ||
tataḥ kilakilāśabdaṃ śuśrāvāsannamambare |
hanumatkarmadṛptānāṃ nārdhatāṃ kānanaukasām || 33 ||
kiṣkindhāmupayātānāṃ siddhiṃ kathayatāmiva |
tataśśrutvā ninādaṃ taṃ kapīnāṃ kapisattamaḥ || 34 ||
āyatāñcitalāṅgūlasso'bhavaddhṛṣṭamānasaḥ |
ājagmuste'pi harayo rāmadarśanakāṅkṣiṇaḥ || 35 ||
aṅgadaṃ purataḥ kṛtvā hanūmantaṃ ca vānaram |
te'ṅgadapramukhā vīrāḥ prahṛṣṭhāśca mudānvitāḥ || 36 ||
nipeturharirājasya samīpe rāghavasya ca |
hanumāṃśca mahābāhuḥ praṇamya śirasā tataḥ || 37 ||
niyatāmakṣatāṃ devīṃ rāghavāya nyavedayat |
dṛṣṭā devīti hanumadvadanādamṛtopamam || 38 ||
ākarṇya vacanaṃ rāmo harṣamāpa salakṣmaṇaḥ |
niścitārthaṃ tatastasmin sugrīvaṃ pavanātmaje || 39 ||
lakṣmaṇaḥ prītimān prītaṃ bahumānādavaikṣata |
prītyā ca ramamāṇo'tha rāghavaḥ paravīrahā || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||