📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
4.3 কিষ্কিন্ধাকাণ্ড - তৃতীয সর্গঃ
4.3 Kishkindhakanda - Tritiya Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ তৃতীযস্সর্গঃ ।
বচো বিজ্ঞায হনুমান্ সুগ্রীবস্য মহাত্মনঃ ।
পর্বতাদৃশ্যমূকাত্তু পুপ্লুবে যত্র রাঘবৌ ॥ 1 ॥
কপিরূপং পরিত্যজ্য হনুমান্মারুতাত্মজঃ ।
ভিক্ষুরূপং ততো ভেজে শঠবুদ্ধিতযা কপিঃ ॥ 2 ॥
ততস্স হনুমান্বাচা শ্লক্ষ্ণযা সুমনোজ্ঞযা ।
বিনীতবদুপাগম্য রাঘবৌ প্রণিপত্য চ ॥ 3 ॥
আবভাষে তদা বীরৌ যথাবত্প্রশশংস চ ।
সম্পূজ্য বিধিবদ্বীরৌ হনুমান্মারুতাত্মজঃ ।
উবাচ কামতো বাক্যং মৃদু সত্যপরাক্রমৌ ॥ 4 ॥
রাজর্ষিদেবপ্রতিমৌ তাপসৌ সংশিতব্রতৌ ।
দেশং কথমিমং প্রাপ্তৌ ভবন্তৌ বরবর্ণিনৌ ॥ 5 ॥
ত্রাসযন্তৌ মৃগগণানন্যাংশ্চ বনচারিণঃ ॥ 6 ॥
পম্পাতীররুহান্বৃক্ষান্ বীক্ষমাণৌ সমন্ততঃ ।
ইমাং নদীং শুভজলাং শোভযন্তৌ তপস্বিনৌ ॥ 7 ॥
ধৈর্যবন্তৌ সুবর্ণাভৌ কৌ যুবাং চীরবাসসৌ ।
নিঃশ্বসন্তৌ বরভুজৌ পীডযন্তাবিমাঃ প্রজাঃ ॥ 8 ॥
সিংহবিপ্রেক্ষিতৌ বীরৌ মহাবলবিক্রমৌ ।
শক্রচাপনিভে চাপে গৃহীত্বা শত্রুসূদনৌ ॥ 9 ॥
শ্রীমন্তৌ রূপসম্পন্নৌ বৃষভশ্রেষ্ঠবিক্রমৌ ।
হস্তিহস্তোপমভুজৌ দ্যুতিমন্তৌ নরর্ষভৌ ॥ 10 ॥
প্রভযা পর্বতেন্দ্রোঽযং যুবযোরবভাসিতঃ ।
রাজ্যার্হাবমরপ্রখ্যৌ কথং দেশমিহাগতৌ ॥ 11 ॥
পদ্মপত্রেক্ষণৌ বীরৌ জটামণ্ডলধারিণৌ ।
অন্যোন্যসদৃশৌ বীরৌ দেবলোকাদিবাগতৌ ॥ 12 ॥
যদৃচ্ছযেব সম্প্রাপ্তৌ চন্দ্রসূর্যৌ বসুন্ধরাম্ ।
বিশালবক্ষসৌ বীরৌ মানুষৌ দেবরূপিণৌ ॥ 13 ॥
সিংহস্কন্ধৌ মহোত্সাহৌ সমদাবিব গোবৃষৌ ।
আযতাশ্চ সুবৃত্তাশ্চ বাহবঃ পরিঘোপমাঃ ।
সর্বভূষণভূষার্হাঃ কিমর্থং ন বিভূষিতাঃ ॥ 14 ॥
উভৌ যোগ্যাবহং মন্যে রক্ষিতুং পৃথিবীমিমাম্ ।
সসাগরবনাং কৃত্স্নাং বিন্ধ্যমেরুবিভূষিতাম্ ॥ 15 ॥
ইমে চ ধনুষী চিত্রে শ্লষ্ণে চিত্রানুলেপনে ।
প্রকাশেতে যথেন্দ্রস্য বজ্রে হেমবিভূষিতে ॥ 16 ॥
সম্পূর্ণা নিশিতৈর্বাণৈ স্তূণাশ্চ শুভদর্শনাঃ ॥ 17 ॥
জীবিতান্তকরৈর্ঘোরৈ শ্শ্বসদ্ভিরিব পন্নগৈঃ ।
মহাপ্রমাণৌ বিস্তীর্ণৌ তপ্তহাটকভূষিতৌ ॥ 18 ॥
খডগাবেতৌ বিরাজেতে নির্মুক্তাবিবপন্নগৌ ।
এবং মাং পরিভাষন্তং কস্মাদ্বৈ নাভিভাষথঃ ॥ 19 ॥
সুগ্রীবো নাম ধর্মাত্মা কশ্চিদ্বানরযূথপঃ ।
বীরো বিনিকৃতো ভ্রাত্রা জগদ্ভ্রমতি দুঃখিতঃ ॥ 20 ॥
প্রাপ্তোঽহং প্রেষিতস্তেন সুগ্রীবেণ মহাত্মনা ।
রাজ্ঞা বানরমুখ্যানাং হনুমান্নাম বানরঃ ॥ 21 ॥
যুবাভ্যাং সহ ধর্মাত্মা সুগ্রীবস্সখ্যমিচ্ছতি ।
তস্য মাং সচিবং বিত্তং বানরং পবনাত্মজম্ ॥ 22 ॥
ভিক্ষুরূপপ্রতিচ্ছন্নং সুগ্রীবপ্রিযকাম্যযা ।
ঋষ্যমূকাদিহ প্রাপ্তং কামগং কামরূপিণম্ ॥ 23 ॥
এবমুক্ত্বা তু হনুমাংস্তৌ বীরৌ রামলক্ষ্মণৌ ।
বাক্যজ্ঞৌ বাক্যকুশলঃ পুনর্নোবাচ কিঞ্চন ॥ 24 ॥
এতচ্ছ্রুত্বা বচন্তস্য রামো লক্ষ্মণমব্রবীত্ ।
প্রহৃষ্টবদনশ্শ্রীমান্ভ্রাতরং পার্শ্বতঃ স্থিতম্ ॥ 25 ॥
সচিবোঽযং কপীন্দ্রস্য সুগ্রীবস্য মহাত্মনঃ ।
তমেব কাঙ্ক্ষমাণস্য মমান্তিকমুপাগতঃ ॥ 26 ॥
তমভ্যভাষ সৌমিত্রে সুগ্রীবসচিবং কপিম্ ।
বাক্যজ্ঞং মধুরৈর্বাক্যৈস্স্নেহযুক্তমরিন্দম ॥ 27 ॥
নানৃগ্বেদবিনীতস্য নাযজুর্বেদ্ধারিণঃ ।
নাসামবেদবিদুষশ্শক্যমেবং বিভাষিতুম্ ॥ 28 ॥
নূনং ব্যাকরণং কৃত্স্নমনেন বহুধা শ্রুতম্ ।
বহু ব্যাহরতাঽনেন ন কিঞ্চিদপশব্দিতম্ ॥ 29 ॥
ন মুখে নেত্রযোর্বাপি ললাটে চ ভ্রুবোস্তথা ।
অন্যেষ্বপি চ গাত্রেষু দোষস্সংবিদিতঃ ক্বচিত্ ॥ 30 ॥
অবিস্তরমসন্দিগ্ধমবিলম্বিতমদ্রুতম্ ।
উরস্থং কণ্ঠগং বাক্যং বর্ততে মধ্যমে স্বরে ॥ 31 ॥
সংস্কারক্রমসম্পন্নামদ্রুতামবিলম্বিতাম্ ।
উচ্চারযতি কল্যাণীং বাচং হৃদযহারিণীম্ ॥ 32 ॥
অনযা চিত্রযা বাচা ত্রিস্থানব্যঞ্জনস্থযা ।
কস্য নারাধ্যতে চিত্তমুদ্যতাসেররেরপি ॥ 33 ॥
এবং বিধো যস্য দূতো ন ভবেত্পার্থিবস্য তু ।
সিদ্ধ্যন্তি হি কথং তস্য কার্যাণাং গতিযোঽনঘ ॥ 34 ॥
এবং গুণগণৈর্যুক্তা যস্য স্যুঃ কার্যসাধকাঃ ।
তস্য সিধ্যন্তি সর্বাঽর্থা দূতবাক্যপ্রচোদিতাঃ ॥ 35 ॥
এবমুক্তস্তু সৌমিত্রিস্সুগ্রীবসচিবং কপিম্ ।
অভ্যভাষত বাক্যজ্ঞো বাক্যজ্ঞং পবনাত্মজম্ ॥ 36 ॥
বিদিতৌ নৌ গুণা বিদ্বন্ত্সুগ্রীবস্য মহাত্মনঃ ।
তমেব চাঽবাং মার্গাবস্সুগ্রীবং প্লবগেশ্বরম্ ॥ 37 ॥
যথা ব্রবীষি হনুমান্সুগ্রীববচনাদিহ ।
তত্তথা হি করিষ্যাবো বচনাত্তব সত্তম ॥ 38 ॥
তত্তস্য বাক্যং নিপুণং নিশম্য প্রহৃষ্টরূপঃ পবনাত্মজঃ কপিঃ ।
মনস্সমাধায জযোপপত্তৌ সখ্যং তদা কর্তুমিযেষ তাভ্যাম্ ॥ 39 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে তৃতীযস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha tṛtīyassargaḥ |
vaco vijñāya hanumān sugrīvasya mahātmanaḥ |
parvatādṛśyamūkāttu pupluve yatra rāghavau || 1 ||
kapirūpaṃ parityajya hanumānmārutātmajaḥ |
bhikṣurūpaṃ tato bheje śaṭhabuddhitayā kapiḥ || 2 ||
tatassa hanumānvācā ślakṣṇayā sumanojñayā |
vinītavadupāgamya rāghavau praṇipatya ca || 3 ||
ābabhāṣe tadā vīrau yathāvatpraśaśaṃsa ca |
sampūjya vidhivadvīrau hanumānmārutātmajaḥ |
uvāca kāmato vākyaṃ mṛdu satyaparākramau || 4 ||
rājarṣidevapratimau tāpasau saṃśitavratau |
deśaṃ kathamimaṃ prāptau bhavantau varavarṇinau || 5 ||
trāsayantau mṛgagaṇānanyāṃśca vanacāriṇaḥ || 6 ||
pampātīraruhānvṛkṣān vīkṣamāṇau samantataḥ |
imāṃ nadīṃ śubhajalāṃ śobhayantau tapasvinau || 7 ||
dhairyavantau suvarṇābhau kau yuvāṃ cīravāsasau |
niḥśvasantau varabhujau pīḍayantāvimāḥ prajāḥ || 8 ||
siṃhaviprekṣitau vīrau mahābalavikramau |
śakracāpanibhe cāpe gṛhītvā śatrusūdanau || 9 ||
śrīmantau rūpasampannau vṛṣabhaśreṣṭhavikramau |
hastihastopamabhujau dyutimantau nararṣabhau || 10 ||
prabhayā parvatendro'yaṃ yuvayoravabhāsitaḥ |
rājyārhāvamaraprakhyau kathaṃ deśamihāgatau || 11 ||
padmapatrekṣaṇau vīrau jaṭāmaṇḍaladhāriṇau |
anyonyasadṛśau vīrau devalokādivāgatau || 12 ||
yadṛcchayeva samprāptau candrasūryau vasundharām |
viśālavakṣasau vīrau mānuṣau devarūpiṇau || 13 ||
siṃhaskandhau mahotsāhau samadāviva govṛṣau |
āyatāśca suvṛttāśca bāhavaḥ parighopamāḥ |
sarvabhūṣaṇabhūṣārhāḥ kimarthaṃ na vibhūṣitāḥ || 14 ||
ubhau yogyāvahaṃ manye rakṣituṃ pṛthivīmimām |
sasāgaravanāṃ kṛtsnāṃ vindhyameruvibhūṣitām || 15 ||
ime ca dhanuṣī citre ślaṣṇe citrānulepane |
prakāśete yathendrasya vajre hemavibhūṣite || 16 ||
sampūrṇā niśitairbāṇai stūṇāśca śubhadarśanāḥ || 17 ||
jīvitāntakarairghorai śśvasadbhiriva pannagaiḥ |
mahāpramāṇau vistīrṇau taptahāṭakabhūṣitau || 18 ||
khaḍagāvetau virājete nirmuktāvivapannagau |
evaṃ māṃ paribhāṣantaṃ kasmādvai nābhibhāṣathaḥ || 19 ||
sugrīvo nāma dharmātmā kaścidvānarayūthapaḥ |
vīro vinikṛto bhrātrā jagadbhramati duḥkhitaḥ || 20 ||
prāpto'haṃ preṣitastena sugrīveṇa mahātmanā |
rājñā vānaramukhyānāṃ hanumānnāma vānaraḥ || 21 ||
yuvābhyāṃ saha dharmātmā sugrīvassakhyamicchati |
tasya māṃ sacivaṃ vittaṃ vānaraṃ pavanātmajam || 22 ||
bhikṣurūpapraticchannaṃ sugrīvapriyakāmyayā |
ṛṣyamūkādiha prāptaṃ kāmagaṃ kāmarūpiṇam || 23 ||
evamuktvā tu hanumāṃstau vīrau rāmalakṣmaṇau |
vākyajñau vākyakuśalaḥ punarnovāca kiñcana || 24 ||
etacchrutvā vacantasya rāmo lakṣmaṇamabravīt |
prahṛṣṭavadanaśśrīmānbhrātaraṃ pārśvataḥ sthitam || 25 ||
sacivo'yaṃ kapīndrasya sugrīvasya mahātmanaḥ |
tameva kāṅkṣamāṇasya mamāntikamupāgataḥ || 26 ||
tamabhyabhāṣa saumitre sugrīvasacivaṃ kapim |
vākyajñaṃ madhurairvākyaissnehayuktamarindama || 27 ||
nānṛgvedavinītasya nāyajurveddhāriṇaḥ |
nāsāmavedaviduṣaśśakyamevaṃ vibhāṣitum || 28 ||
nūnaṃ vyākaraṇaṃ kṛtsnamanena bahudhā śrutam |
bahu vyāharatā'nena na kiñcidapaśabditam || 29 ||
na mukhe netrayorvāpi lalāṭe ca bhruvostathā |
anyeṣvapi ca gātreṣu doṣassaṃviditaḥ kvacit || 30 ||
avistaramasandigdhamavilambitamadrutam |
urasthaṃ kaṇṭhagaṃ vākyaṃ vartate madhyame svare || 31 ||
saṃskārakramasampannāmadrutāmavilambitām |
uccārayati kalyāṇīṃ vācaṃ hṛdayahāriṇīm || 32 ||
anayā citrayā vācā tristhānavyañjanasthayā |
kasya nārādhyate cittamudyatāserarerapi || 33 ||
evaṃ vidho yasya dūto na bhavetpārthivasya tu |
siddhyanti hi kathaṃ tasya kāryāṇāṃ gatiyo'nagha || 34 ||
evaṃ guṇagaṇairyuktā yasya syuḥ kāryasādhakāḥ |
tasya sidhyanti sarvā'rthā dūtavākyapracoditāḥ || 35 ||
evamuktastu saumitrissugrīvasacivaṃ kapim |
abhyabhāṣata vākyajño vākyajñaṃ pavanātmajam || 36 ||
viditau nau guṇā vidvantsugrīvasya mahātmanaḥ |
tameva cā'vāṃ mārgāvassugrīvaṃ plavageśvaram || 37 ||
yathā bravīṣi hanumānsugrīvavacanādiha |
tattathā hi kariṣyāvo vacanāttava sattama || 38 ||
tattasya vākyaṃ nipuṇaṃ niśamya prahṛṣṭarūpaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
manassamādhāya jayopapattau sakhyaṃ tadā kartumiyeṣa tābhyām || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe tṛtīyassargaḥ ||