📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
2.48 অযোধ্যাকাণ্ড - অষ্টচত্বারিংশ সর্গঃ
2.48 Ayodhyakanda - Ashtachatvarimsha Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ অষ্টচত্বারিংশস্সর্গঃ ।
তেষামেবং বিষণ্ণানাং পীডিতানামতীব চ ।
বাষ্পবিপ্লুতনেত্রাণাং সশোকানাং মুমূর্ষযা ॥ 1 ॥
অনুগম্য নিবৃত্তানাং রামং নগরবাসিনাম্ ।
উদ্গতানীব সত্বানি বভূবুরমনস্বিনাম্ ॥ 2 ॥
তেষামেবং বিষণ্ণানাং পীডিতানামতীব চ ।
বাষ্পবিপ্লুতনেত্রাণাং সশোকানাং মুমূর্ষযা ॥ 3 ॥
অনুগম্য নিবৃত্তানাং রামং নগরবাসিনাম্ ।
উদ্গতানীব সত্বানি বভূবুরমনস্বিনাম্ ॥ 4 ॥
স্বং স্বং নিলযমাগম্য পুত্রদারৈস্সমাবৃতা ।
অশ্রূণি মুমুচুস্সর্বে বাষ্পেণ পিহিতাননাঃ ॥ 5 ॥
ন চাহৃষ্যন্ নচামোদন্ বণিজো ন প্রসারযন্ ।
ন চাশোভন্ত পণ্যানি নাপচন্ গৃহমেধিনঃ ॥ 6 ॥
নষ্টং দৃষ্ট্বা নাভ্যনন্দন্ বিপুলং বা ধনাগমম্ ।
পুত্রং প্রথমজং লব্ধ্বা জননী নাভ্যনন্দত ॥ 7 ॥
গৃহে গৃহে রুদন্ত্যশ্চ ভর্তারং গৃহমাগতম্ ।
ব্যগর্হযন্ত দুঃখার্তা বাগ্ভিস্তোত্রৈরিব দ্বিপান্ ॥ 8 ॥
কিং নু তেষাং গৃহৈঃ কার্যং কিং দারৈঃ কিং ধনেন বা ।
পুত্রৈর্বা কিং সুখৈর্বাপি যে ন পশ্যন্তি রাঘবম্ ॥ 9 ॥
একঃ সত্পুরুষো লোকে লক্ষ্মণ স্সহ সীতযা ।
যোঽনুগচ্ছতি কাকুত্স্থং রামং পরিচরন্ বনে ॥ 10 ॥
আপগাঃ কৃতপুণ্যাস্তা পদ্মিন্যশ্চ সরাংসি চ ।
যেষু স্নাস্যতি কাকুত্স্থো বিগাহ্য সলিলং শুচি ॥ 11 ॥
শোভযিষ্যন্তি কাকুত্স্থমটব্যো রম্যকাননাঃ ।
আপগাশ্চ মহানূপাঃ সানুমন্তশ্চ পর্বতাঃ ॥ 12 ॥
কাননং বাপি শৈলং বা যং রামোঽধিগমিষ্যতি ।
প্রিযাতিথিমিব প্রাপ্তং নৈনং শক্ষ্যন্ত্যনর্চিতুম্ ॥ 13 ॥
বিচিত্রকুসুমাপীডা বহুমঞ্জরি ধারিণঃ ।
রাঘবং দর্শযিষ্যন্তি নগা ভ্রমরশালিনঃ ॥ 14 ॥
অকালে চাপি মুখ্যানি পুষ্পাণি চ ফলানি চ ।
দর্শযিষ্যন্ত্যনুক্রোশাদ্গিরযো রামমাগতম্ ॥ 15 ॥
প্রস্রবিষ্যন্তি তোযানি বিমলানি মহীধরাঃ ।
বিদর্শযন্তো বিবিধান্ ভূযশ্চিত্রাংশ্চ নির্ঝরান্ ॥ 16 ॥
পাদপাঃ পর্বতাগ্রেষু রমযিষ্যন্তি রাঘবম্ ।
যত্র রামো ভযং নাত্র নাস্তি তত্র পরাভবঃ ॥ 17 ॥
স হি শূরো মহাবাহুঃ পুত্রো দশরথস্য চ ।
পুরা ভবতি নোদূরাদনুগচ্ছাম রাঘবম্ ॥ 18 ॥
পাদচ্ছাযা সুখা ভর্তুস্তাদৃশস্য মহাত্মনঃ ।
স হি নাথো জনস্যাস্য স গতি স্সপরাযণম্ ॥ 19 ॥
বযং পরিচরিষ্যামঃ সীতাং যূযং তু রাঘবম্ ।
ইতি পৌরস্ত্রিযো ভর্তৃন্ দুখার্তাস্তত্তদব্রুবন্ ॥ 20 ॥
যুষ্মাকং রাঘবোঽরণ্যে যোগক্ষেমং বিধাস্যতি ।
সীতা নারীজনস্যাস্য যোগক্ষেমং করিষ্যতি ॥ 21 ॥
কো ন্বনেনাঽপ্রতীতেন সোত্কণ্ঠিতজনেন চ ।
সম্প্রিযেতামনোজ্ঞেন বাসেন হৃতচেতসা ॥ 22 ॥
কৈকেয্যা যদি চে দ্রাজ্যং স্যাদধর্ম্যমনাথবত্ ।
ন হি নো জীবিতেনার্থঃ কুতঃ পুত্রৈঃ কুতো ধনৈঃ ॥ 23 ॥
যযা পুত্রশ্চ ভর্তা চ ত্যক্তাবৈশ্বর্যকারণাত্ ।
কং সা পরিহরেদন্যং কৈকেযী কুলপাংসনী ॥ 24 ॥
কৈকেয্যা ন বযং রাজ্যে ভৃতকা নিবসেমহি ।
জীবন্ত্যা জাতু জীবন্ত্যঃ পুত্রৈরপি শপামহে ॥ 25 ॥
যা পুত্রং পার্থিবেন্দ্রস্য প্রবাসযতি নির্ঘৃণা ।
কস্তাং প্রাপ্য সুখং জীবেদধর্ম্যাং দুষ্টচারিণীম্ ॥ 26 ॥
উপদ্রুতমিদং সর্বমনালম্বমনাযকম্ ।
কৈকেয্যা হি কৃতে সর্বং বিনাশমুপযাস্যতি ॥ 27 ॥
ন হি প্রব্রজিতে রামে জীবিষ্যতি মহীপতিঃ ।
মৃতে দশরথে ব্যক্তং বিলাপস্তদনন্তরম্ ॥ 28 ॥
তে বিষং পিবতালোড্য ক্ষীণপুণ্যা স্সুদুর্গতাঃ ।
রাঘবং বানুগচ্ছধ্বমশ্রুতিং বাপি গচ্ছত ॥ 29 ॥
মিথ্যাপ্রব্রাজিতো রাম স্সসীত স্সহলক্ষ্মণঃ ।
ভরতে সন্নিসৃষ্টাস্স্ম স্সৌনিকে পশবো যথা ॥ 30 ॥
পূর্ণচন্দ্রানন শ্শ্যামো গূঢজত্রুররিন্দমঃ ।
আজানুবাহুঃ পদ্মাক্ষো রামো লক্ষ্মণপূর্বজঃ ॥ 31 ॥
পূর্বাভিভাষী মধুর স্সত্যবাদী মহাবলঃ ।
সৌম্যস্সর্বস্য লোকস্য চন্দ্রবত্প্রিযদর্শনঃ ॥ 32 ॥
নূনং পুরুষশার্দূলো মত্তমাতঙ্গবিক্রমঃ ।
শোভযিষ্যত্যরণ্যানি বিচরন্ স মহারথঃ ॥ 33 ॥
তাস্তথা বিলপন্ত্যস্তু নগরে নাগরস্ত্রিযঃ ।
চুক্রুশু র্দুঃখসন্তপ্তা মৃত্যোরিব ভযাগমে ॥ 34 ॥
ইত্যেবং বিলপন্তীনাং স্ত্রীণাং বেশ্মসু রাঘবম্ ।
জগামাস্তং দিনকরো রজনী চাভ্যবর্তত ॥ 35 ॥
নষ্টজ্বলনসন্তাপা প্রশান্তাধ্যাযসত্কথা ।
তিমিরেণাভিলিপ্তেব সা তদা নগরী বভৌ ॥ 36 ॥
উপশান্তবণিক্পণ্যা নষ্টহর্ষা নিরাশ্রযা ।
অযোধ্যা নগরী চাসীন্নষ্টতারমিবাম্বরম্ ॥ 37 ॥
তথা স্ত্রিযো রামনিমিত্তমাতুরা যথা সুতে ভ্রাতরি বা বিবাসিতে ।
বিলপ্য দীনা রুরুদুর্বিচেতস স্সূতৈর্হি তাসামধিকো হি সোঽভবত্ ॥ 38 ॥
প্রশান্তগীতোত্সবনৃত্তবাদনা ব্যপাস্তহর্ষা পিহিতাপণোদযা ।
তদা হ্যযোধ্যা নগরী বভূব সা মহার্ণব স্সঙ্ক্ষপিতোদকো যথা ॥ 39 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে অষ্টচত্বারিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 1 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 2 ||
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 3 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 4 ||
svaṃ svaṃ nilayamāgamya putradāraissamāvṛtā |
aśrūṇi mumucussarve bāṣpeṇa pihitānanāḥ || 5 ||
na cāhṛṣyan nacāmodan vaṇijo na prasārayan |
na cāśobhanta paṇyāni nāpacan gṛhamedhinaḥ || 6 ||
naṣṭaṃ dṛṣṭvā nābhyanandan vipulaṃ vā dhanāgamam |
putraṃ prathamajaṃ labdhvā jananī nābhyanandata || 7 ||
gṛhe gṛhe rudantyaśca bhartāraṃ gṛhamāgatam |
vyagarhayanta duḥkhārtā vāgbhistotrairiva dvipān || 8 ||
kiṃ nu teṣāṃ gṛhaiḥ kāryaṃ kiṃ dāraiḥ kiṃ dhanena vā |
putrairvā kiṃ sukhairvāpi ye na paśyanti rāghavam || 9 ||
ekaḥ satpuruṣo loke lakṣmaṇa ssaha sītayā |
yo'nugacchati kākutsthaṃ rāmaṃ paricaran vane || 10 ||
āpagāḥ kṛtapuṇyāstā padminyaśca sarāṃsi ca |
yeṣu snāsyati kākutstho vigāhya salilaṃ śuci || 11 ||
śobhayiṣyanti kākutsthamaṭavyo ramyakānanāḥ |
āpagāśca mahānūpāḥ sānumantaśca parvatāḥ || 12 ||
kānanaṃ vāpi śailaṃ vā yaṃ rāmo'dhigamiṣyati |
priyātithimiva prāptaṃ nainaṃ śakṣyantyanarcitum || 13 ||
vicitrakusumāpīḍā bahumañjari dhāriṇaḥ |
rāghavaṃ darśayiṣyanti nagā bhramaraśālinaḥ || 14 ||
akāle cāpi mukhyāni puṣpāṇi ca phalāni ca |
darśayiṣyantyanukrośādgirayo rāmamāgatam || 15 ||
prasraviṣyanti toyāni vimalāni mahīdharāḥ |
vidarśayanto vividhān bhūyaścitrāṃśca nirjharān || 16 ||
pādapāḥ parvatāgreṣu ramayiṣyanti rāghavam |
yatra rāmo bhayaṃ nātra nāsti tatra parābhavaḥ || 17 ||
sa hi śūro mahābāhuḥ putro daśarathasya ca |
purā bhavati nodūrādanugacchāma rāghavam || 18 ||
pādacchāyā sukhā bhartustādṛśasya mahātmanaḥ |
sa hi nātho janasyāsya sa gati ssaparāyaṇam || 19 ||
vayaṃ paricariṣyāmaḥ sītāṃ yūyaṃ tu rāghavam |
iti paurastriyo bhartṛn dukhārtāstattadabruvan || 20 ||
yuṣmākaṃ rāghavo'raṇye yogakṣemaṃ vidhāsyati |
sītā nārījanasyāsya yogakṣemaṃ kariṣyati || 21 ||
ko nvanenā'pratītena sotkaṇṭhitajanena ca |
sampriyetāmanojñena vāsena hṛtacetasā || 22 ||
kaikeyyā yadi ce drājyaṃ syādadharmyamanāthavat |
na hi no jīvitenārthaḥ kutaḥ putraiḥ kuto dhanaiḥ || 23 ||
yayā putraśca bhartā ca tyaktāvaiśvaryakāraṇāt |
kaṃ sā pariharedanyaṃ kaikeyī kulapāṃsanī || 24 ||
kaikeyyā na vayaṃ rājye bhṛtakā nivasemahi |
jīvantyā jātu jīvantyaḥ putrairapi śapāmahe || 25 ||
yā putraṃ pārthivendrasya pravāsayati nirghṛṇā |
kastāṃ prāpya sukhaṃ jīvedadharmyāṃ duṣṭacāriṇīm || 26 ||
upadrutamidaṃ sarvamanālambamanāyakam |
kaikeyyā hi kṛte sarvaṃ vināśamupayāsyati || 27 ||
na hi pravrajite rāme jīviṣyati mahīpatiḥ |
mṛte daśarathe vyaktaṃ vilāpastadanantaram || 28 ||
te viṣaṃ pibatāloḍya kṣīṇapuṇyā ssudurgatāḥ |
rāghavaṃ vānugacchadhvamaśrutiṃ vāpi gacchata || 29 ||
mithyāpravrājito rāma ssasīta ssahalakṣmaṇaḥ |
bharate sannisṛṣṭāssma ssaunike paśavo yathā || 30 ||
pūrṇacandrānana śśyāmo gūḍhajatrurarindamaḥ |
ājānubāhuḥ padmākṣo rāmo lakṣmaṇapūrvajaḥ || 31 ||
pūrvābhibhāṣī madhura ssatyavādī mahābalaḥ |
saumyassarvasya lokasya candravatpriyadarśanaḥ || 32 ||
nūnaṃ puruṣaśārdūlo mattamātaṅgavikramaḥ |
śobhayiṣyatyaraṇyāni vicaran sa mahārathaḥ || 33 ||
tāstathā vilapantyastu nagare nāgarastriyaḥ |
cukruśu rduḥkhasantaptā mṛtyoriva bhayāgame || 34 ||
ityevaṃ vilapantīnāṃ strīṇāṃ veśmasu rāghavam |
jagāmāstaṃ dinakaro rajanī cābhyavartata || 35 ||
naṣṭajvalanasantāpā praśāntādhyāyasatkathā |
timireṇābhilipteva sā tadā nagarī babhau || 36 ||
upaśāntavaṇikpaṇyā naṣṭaharṣā nirāśrayā |
ayodhyā nagarī cāsīnnaṣṭatāramivāmbaram || 37 ||
tathā striyo rāmanimittamāturā yathā sute bhrātari vā vivāsite |
vilapya dīnā rurudurvicetasa ssūtairhi tāsāmadhiko hi so'bhavat || 38 ||
praśāntagītotsavanṛttavādanā vyapāstaharṣā pihitāpaṇodayā |
tadā hyayodhyā nagarī babhūva sā mahārṇava ssaṅkṣapitodako yathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||