📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
বিদুর নীতি - উদ্যোগ পর্বম্, অধ্যাযঃ 35
Vidura Niti - Udyoga Parvam, Adhyayah 35
Vyasa Bengali
॥ ইতি শ্রীমহাভারতে উদ্যোগপর্বণি প্রজাগরপর্বণি
বিদুরহিতবাক্যে পঞ্চত্রিংশোঽধ্যাযঃ ॥
ধৃতরাষ্ট্র উবাচ ।
ব্রূহি ভূযো মহাবুদ্ধে ধর্মার্থসহিতং বচঃ ।
শ‍ঋণ্বতো নাস্তি মে তৃপ্তির্বিচিত্রাণীহ ভাষসে ॥ 1॥
বিদুর উবাচ ।
সর্বতীর্থেষু বা স্নানং সর্বভূতেষু চার্জবম্ ।
উভে এতে সমে স্যাতামার্জবং বা বিশিষ্যতে ॥ 2॥
আর্জবং প্রতিপদ্যস্ব পুত্রেষু সততং বিভো ।
ইহ কীর্তিং পরাং প্রাপ্য প্রেত্য স্বর্গমবাপ্স্যসি ॥ 3॥
যাবত্কীর্তির্মনুষ্যস্য পুণ্যা লোকেষু গীযতে ।
তাবত্স পুরুষব্যাঘ্র স্বর্গলোকে মহীযতে ॥ 4॥
অত্রাপ্যুদাহরন্তীমমিতিহাসং পুরাতনম্ ।
বিরোচনস্য সংবাদং কেশিন্যর্থে সুধন্বনা ॥ 5॥
কেশিন্যুবাচ ।
কিং ব্রাহ্মণাঃ স্বিচ্ছ্রেযাংসো দিতিজাঃ স্বিদ্বিরোচন ।
অথ কেন স্ম পর্যঙ্কং সুধন্বা নাধিরোহতি ॥ 6॥
বিরোচন উবাচ ।
প্রাজাপত্যা হি বৈ শ্রেষ্ঠা বযং কেশিনি সত্তমাঃ ।
অস্মাকং খল্বিমে লোকাঃ কে দেবাঃ কে দ্বিজাতযঃ ॥ 7॥
কেশিন্যুবাচ ।
ইহৈবাস্স্ব প্রতীক্ষাব উপস্থানে বিরোচন ।
সুধন্বা প্রাতরাগন্তা পশ্যেযং বাং সমাগতৌ ॥ 8॥
বিরোচন উবাচ ।
তথা ভদ্রে করিষ্যামি যথা ত্বং ভীরু ভাষসে ।
সুধন্বানং চ মাং চৈব প্রাতর্দ্রষ্টাসি সঙ্গতৌ ॥ 9॥
বিদুর উবাচ ।
অন্বালভে হিরণ্মযং প্রাহ্রাদেঽহং তবাসনম্ ।
একত্বমুপসম্পন্নো ন ত্বাসেযং ত্বযা সহ ॥ 10॥
বিরোচন উবাচ ।
অন্বাহরন্তু ফলকং কূর্চং বাপ্যথ বা বৃসীম্ ।
সুধন্বন্ন ত্বমর্হোঽসি মযা সহ সমাসনম্ ॥ 11॥
সুধন্বোবাচ ।
পিতাপি তে সমাসীনমুপাসীতৈব মামধঃ ।
বালঃ সুখৈধিতো গেহে ন ত্বং কিং চন বুধ্যসে ॥ 12॥
বিরোচন উবাচ ।
হিরণ্যং চ গবাশ্বং চ যদ্বিত্তমসুরেষু নঃ ।
সুধন্বন্বিপণে তেন প্রশ্নং পৃচ্ছাব যে বিদুঃ ॥ 13॥
সুধন্বোবাচ ।
হিরণ্যং চ গবাশ্বং চ তবৈবাস্তু বিরোচন ।
প্রাণযোস্তু পণং কৃত্বা প্রশ্নং পৃচ্ছাব যে বিদুঃ ॥ 14॥
বিরোচন উবাচ ।
আবাং কুত্র গমিষ্যাবঃ প্রাণযোর্বিপণে কৃতে ।
ন হি দেবেষ্বহং স্থাতা ন মনুষ্যেষু কর্হি চিত্ ॥ 15॥
সুধন্বোবাচ ।
পিতরং তে গমিষ্যাবঃ প্রাণযোর্বিপণে কৃতে ।
পুত্রস্যাপি স হেতোর্হি প্রহ্রাদো নানৃতং বদেত্ ॥ 16॥
প্রহ্লাদ উবাচ ।
ইমৌ তৌ সম্প্রদৃশ্যেতে যাভ্যাং ন চরিতং সহ ।
আশীবিষাবিব ক্রুদ্ধাবেকমার্গমিহাগতৌ ॥ 17॥
কিং বৈ সহৈব চরতো ন পুরা চরতঃ সহ ।
বিরোচনৈতত্পৃচ্ছামি কিং তে সখ্যং সুধন্বনা ॥ 18॥
বিরোচন উবাচ ।
ন মে সুধন্বনা সখ্যং প্রাণযোর্বিপণাবহে ।
প্রহ্রাদ তত্ত্বামৃপ্চ্ছামি মা প্রশ্নমনৃতং বদীঃ ॥ 19॥
প্রহ্লাদ উবাচ ।
উদকং মধুপর্কং চাপ্যানযন্তু সুধন্বনে ।
ব্রহ্মন্নভ্যর্চনীযোঽসি শ্বেতা গৌঃ পীবরী কৃতা ॥ 20॥
সুধন্বোবাচ ।
উদকং মধুপর্কং চ পথ এবার্পিতং মম ।
প্রহ্রাদ ত্বং তু নৌ প্রশ্নং তথ্যং প্রব্রূহি পৃচ্ছতোঃ ॥ 21॥
প্রহ্লাদ উবাচ ।
পুর্তো বান্যো ভবান্ব্রহ্মন্সাক্ষ্যে চৈব ভবেত্স্থিতঃ ।
তযোর্বিবদতোঃ প্রশ্নং কথমস্মদ্বিভো বদেত্ ॥ 22॥
অথ যো নৈব প্রব্রূযাত্সত্যং বা যদি বানৃতম্ ।
এতত্সুধন্বন্পৃচ্ছামি দুর্বিবক্তা স্ম কিং বসেত্ ॥ 23॥
সুধন্বোবাচ ।
যাং রাত্রিমধিবিন্না স্ত্রী যাং চৈবাক্ষ পরাজিতঃ ।
যাং চ ভারাভিতপ্তাঙ্গো দুর্বিবক্তা স্ম তাং বসেত্ ॥ 24॥
নগরে প্রতিরুদ্ধঃ সন্বহির্দ্বারে বুভুক্ষিতঃ ।
অমিত্রান্ভূযসঃ পশ্যন্দুর্বিবক্তা স্ম তাং বসেত্ ॥ 25॥
পঞ্চ পশ্বনৃতে হন্তি দশ হন্তি গবানৃতে ।
শতমশ্বানৃতে হন্তি সহস্রং পুরুষানৃতে ॥ 26॥
হন্তি জাতানজাতাংশ্চ হিরণ্যার্থোঽনৃতং বদন্ ।
সর্বং ভূম্যনৃতে হন্তি মা স্ম ভূম্যনৃতং বদীঃ ॥ 27॥
প্রহ্লাদ উবাচ ।
মত্তঃ শ্রেযানঙ্গিরা বৈ সুধন্বা ত্বদ্বিরোচন ।
মাতাস্য শ্রেযসী মাতুস্তস্মাত্ত্বং তেন বৈ জিতঃ ॥ 28॥
বিরোচন সুধন্বাযং প্রাণানামীশ্বরস্তব ।
সুধন্বন্পুনরিচ্ছামি ত্বযা দত্তং বিরোচনম্ ॥ 29॥
সুধন্বোবাচ ।
যদ্ধর্মমবৃণীথাস্ত্বং ন কামাদনৃতং বদীঃ ।
পুনর্দদামি তে তস্মাত্পুত্রং প্রহ্রাদ দুর্লভম্ ॥ 30॥
এষ প্রহ্রাদ পুত্রস্তে মযা দত্তো বিরোচনঃ ।
পাদপ্রক্ষালনং কুর্যাত্কুমার্যাঃ সন্নিধৌ মম ॥ 31॥
বিদুর উবাচ ।
তস্মাদ্রাজেন্দ্র ভূম্যর্থে নানৃতং বক্তুমর্হসি ।
মা গমঃ স সুতামাত্যোঽত্যযং পুত্রাননুভ্রমন্ ॥ 32॥
ন দেবা যষ্টিমাদায রক্ষন্তি পশুপালবত্ ।
যং তু রক্ষিতুমিচ্ছন্তি বুদ্ধ্যা সংবিভজন্তি তম্ ॥ 33॥
যথা যথা হি পুরুষঃ কল্যাণে কুরুতে মনঃ ।
তথা তথাস্য সর্বার্থাঃ সিধ্যন্তে নাত্র সংশযঃ ॥ 34॥
ন ছন্দাংসি বৃজিনাত্তারযন্তি
আযাবিনং মাযযা বর্তমানম্ ।
নীডং শকুন্তা ইব জাতপক্ষাশ্
ছন্দাংস্যেনং প্রজহত্যন্তকালে ॥ 35॥
মত্তাপানং কলহং পূগবৈরং
ভার্যাপত্যোরন্তরং জ্ঞাতিভেদম্ ।
রাজদ্বিষ্টং স্ত্রীপুমাংসোর্বিবাদং
বর্জ্যান্যাহুর্যশ্চ পন্থাঃ প্রদুষ্ঠঃ ॥ 36॥
সামুদ্রিকং বণিজং চোরপূর্বং
শলাক ধূর্তং চ চিকিত্সকং চ ।
অরিং চ মিত্রং চ কুশীলবং চ
নৈতান্সাখ্যেষ্বধিকুর্বীত সপ্ত ॥ 37॥
মানাগ্নিহোত্রমুত মানমৌনং
মানেনাধীতমুত মানযজ্ঞঃ ।
এতানি চত্বার্যভযঙ্করাণি
ভযং প্রযচ্ছন্ত্যযথা কৃতানি ॥ 38॥
অগার দাহী গরদঃ কুণ্ডাশী সোমবিক্রযী ।
পর্ব কারশ্চ সূচী চ মিত্র ধ্রুক্পারদারিকঃ ॥ 39॥
ভ্রূণহা গুরু তল্পী চ যশ্চ স্যাত্পানপো দ্বিজঃ ।
অতিতীক্ষ্ণশ্চ কাকশ্চ নাস্তিকো বেদ নিন্দকঃ ॥ 40॥
স্রুব প্রগ্রহণো ব্রাত্যঃ কীনাশশ্চার্থবানপি ।
রক্ষেত্যুক্তশ্চ যো হিংস্যাত্সর্বে ব্রহ্মণ্হণৈঃ সমাঃ ॥ 41॥
তৃণোক্লযা জ্ঞাযতে জাতরূপং
যুগে ভদ্রো ব্যবহারেণ সাধুঃ ।
শূরো ভযেষ্বর্থকৃচ্ছ্রেষু ধীরঃ
কৃচ্ছ্রাস্বাপত্সু সুহৃদশ্চারযশ্ চ ॥ 42॥
জরা রূপং হরতি হি ধৈর্যমাশা
মৃত্যুঃ প্রাণান্ধর্মচর্যামসূযা ।
ক্রোধঃ শ্রিযং শীলমনার্য সেবা
হ্রিযং কামঃ সর্বমেবাভিমানঃ ॥ 43॥
শ্রীর্মঙ্গলাত্প্রভবতি প্রাগল্ভ্যাত্সম্প্রবর্ধতে ।
দাক্ষ্যাত্তু কুরুতে মূলং সংযমাত্প্রতিতিষ্ঠতি ॥ 44॥
অষ্টৌ গুণাঃ পুরুষং দীপযন্তি
প্রজ্ঞা চ কৌল্যং চ দমঃ শ্রুতং চ ।
পরাক্রমশ্চাবহু ভাষিতা চ
দানং যথাশক্তি কৃতজ্ঞতা চ ॥ 45॥
এতান্গুণাংস্তাত মহানুভাবান্
একো গুণঃ সংশ্রযতে প্রসহ্য ।
রাজা যদা সত্কুরুতে মনুষ্যং
সর্বান্গুণানেষ গুণোঽতিভাতি ॥ 46॥
অষ্টৌ নৃপেমানি মনুষ্যলোকে
স্বর্গস্য লোকস্য নিদর্শনানি ।
চত্বার্যেষামন্ববেতানি সদ্ভিশ্
চত্বার্যেষামন্ববযন্তি সন্তঃ ॥ 47॥
যজ্ঞো দানমধ্যযনং তপশ্ চ
চত্বার্যেতান্যন্ববেতানি সদ্ভিঃ ।
দমঃ সত্যমার্জবমানৃশংস্যং
চত্বার্যেতান্যন্ববযন্তি সন্তঃ ॥ 48॥
ন সা সভা যত্র ন সন্তি বৃদ্ধা
ন তে বৃদ্ধা যে ন বদন্তি ধর্মম্ ।
নাসৌ হর্মো যতন সত্যমস্তি
ন তত্সত্যং যচ্ছলেনানুবিদ্ধম্ ॥ 49॥
সত্যং রূপং শ্রুতং বিদ্যা কৌল্যং শীলং বলং ধনম্ ।
শৌর্যং চ চিরভাষ্যং চ দশঃ সংসর্গযোনযঃ ॥ 50॥
পাপং কুর্বন্পাপকীর্তিঃ পাপমেবাশ্নুতে ফলম্ ।
পুণ্যং কুর্বন্পুণ্যকীর্তিঃ পুণ্যমেবাশ্নুতে ফলম্ ॥ 51॥
পাপং প্রজ্ঞাং নাশযতি ক্রিযমাণং পুনঃ পুনঃ ।
নষ্টপ্রজ্ঞঃ পাপমেব নিত্যমারভতে নরঃ ॥ 52॥
পুণ্যং প্রজ্ঞাং বর্ধযতি ক্রিযমাণং পুনঃ পুনঃ ।
বৃদ্ধপ্রজ্ঞঃ পুণ্যমেব নিত্যমারভতে নরঃ ॥ 53॥
অসূযকো দন্দ শূকো নিষ্ঠুরো বৈরকৃন্নরঃ ।
স কৃচ্ছ্রং মহদাপ্নোতো নচিরাত্পাপমাচরন্ ॥ 54॥
অনসূযঃ কৃতপ্রজ্ঞঃ শোভনান্যাচরন্সদা ।
অকৃচ্ছ্রাত্সুখমাপ্নোতি সর্বত্র চ বিরাজতে ॥ 55॥
প্রজ্ঞামেবাগমযতি যঃ প্রাজ্ঞেভ্যঃ স পণ্ডিতঃ ।
প্রাজ্ঞো হ্যবাপ্য ধর্মার্থৌ শক্নোতি সুখমেধিতুম্ ॥ 56॥
দিবসেনৈব তত্কুর্যাদ্যেন রাতৌ সুখং বসেত্ ।
অষ্ট মাসেন তত্কুর্যাদ্যেন বর্ষাঃ সুখং বসেত্ ॥ 57॥
পূর্বে বযসি তত্কুর্যাদ্যেন বৃদ্ধসুখং বসেত্ ।
যাবজ্জীবেন তত্কুর্যাদ্যেন প্রেত্য সুখং বসেত্ ॥ 58॥
জীর্ণমন্নং প্রশংসন্তি ভার্যং চ গতযৌবনাম্ ।
শূরং বিগতসঙ্গ্রামং গতপারং তপস্বিনম্ ॥ 59॥
ধনেনাধর্মলব্ধেন যচ্ছিদ্রমপিধীযতে ।
অসংবৃতং তদ্ভবতি ততোঽন্যদবদীর্যতে ॥ 60॥
গুরুরাত্মবতাং শাস্তা শাসা রাজা দুরাত্মনাম্ ।
অথ প্রচ্ছন্নপাপানাং শাস্তা বৈবস্বতো যমঃ ॥ 61॥
ঋষীণাং চ নদীনাং চ কুলানাং চ মহামনাম্ ।
প্রভবো নাধিগন্তব্যঃ স্ত্রীণাং দুশ্চরিতস্য চ ॥ 62॥
দ্বিজাতিপূজাভিরতো দাতা জ্ঞাতিষু চার্জবী ।
ক্ষত্রিযঃ স্বর্গভাগ্রাজংশ্চিরং পালযতে মহীম্ ॥ 63॥
সুবর্ণপুষ্পাং পৃথিবীং চিন্বন্তি পুরুষাস্ত্রযঃ ।
শূরশ্চ কৃতবিদ্যশ্চ যশ্চ জানাতি সেবিতুম্ ॥ 64॥
বুদ্ধিশ্রেষ্ঠানি কর্মাণি বাহুমধ্যানি ভারত ।
তানি জঙ্ঘা জঘন্যানি ভারপ্রত্যবরাণি চ ॥ 65॥
দুর্যোধনে চ শকুনৌ মূঢে দুঃশাসনে তথা ।
কর্ণে চৈশ্বর্যমাধায কথং ত্বং ভূতিমিচ্ছসি ॥ 66॥
সর্বৈর্গুণৈরুপেতাশ্চ পাণ্ডবা ভরতর্ষভ ।
পিতৃবত্ত্বযি বর্তন্তে তেষু বর্তস্ব পুত্রবত্ ॥ 67॥
॥ ইতি শ্রীমহাভারতে উদ্যোগপর্বণি প্রজাগরপর্বণি
বিদুরহিতবাক্যে পঞ্চত্রিংশোঽধ্যাযঃ ॥ 35॥
Roman (IAST) Transliteration
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
vidurahitavākye pañcatriṃśo'dhyāyaḥ ||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
brūhi bhūyo mahābuddhe dharmārthasahitaṃ vacaḥ |
śa‍ṛṇvato nāsti me tṛptirvicitrāṇīha bhāṣase || 1||
vidura uvāca |
sarvatīrtheṣu vā snānaṃ sarvabhūteṣu cārjavam |
ubhe ete same syātāmārjavaṃ vā viśiṣyate || 2||
ārjavaṃ pratipadyasva putreṣu satataṃ vibho |
iha kīrtiṃ parāṃ prāpya pretya svargamavāpsyasi || 3||
yāvatkīrtirmanuṣyasya puṇyā lokeṣu gīyate |
tāvatsa puruṣavyāghra svargaloke mahīyate || 4||
atrāpyudāharantīmamitihāsaṃ purātanam |
virocanasya saṃvādaṃ keśinyarthe sudhanvanā || 5||
keśinyuvāca |
kiṃ brāhmaṇāḥ svicchreyāṃso ditijāḥ svidvirocana |
atha kena sma paryaṅkaṃ sudhanvā nādhirohati || 6||
virocana uvāca |
prājāpatyā hi vai śreṣṭhā vayaṃ keśini sattamāḥ |
asmākaṃ khalvime lokāḥ ke devāḥ ke dvijātayaḥ || 7||
keśinyuvāca |
ihaivāssva pratīkṣāva upasthāne virocana |
sudhanvā prātarāgantā paśyeyaṃ vāṃ samāgatau || 8||
virocana uvāca |
tathā bhadre kariṣyāmi yathā tvaṃ bhīru bhāṣase |
sudhanvānaṃ ca māṃ caiva prātardraṣṭāsi saṅgatau || 9||
vidura uvāca |
anvālabhe hiraṇmayaṃ prāhrāde'haṃ tavāsanam |
ekatvamupasampanno na tvāseyaṃ tvayā saha || 10||
virocana uvāca |
anvāharantu phalakaṃ kūrcaṃ vāpyatha vā bṛsīm |
sudhanvanna tvamarho'si mayā saha samāsanam || 11||
sudhanvovāca |
pitāpi te samāsīnamupāsītaiva māmadhaḥ |
bālaḥ sukhaidhito gehe na tvaṃ kiṃ cana budhyase || 12||
virocana uvāca |
hiraṇyaṃ ca gavāśvaṃ ca yadvittamasureṣu naḥ |
sudhanvanvipaṇe tena praśnaṃ pṛcchāva ye viduḥ || 13||
sudhanvovāca |
hiraṇyaṃ ca gavāśvaṃ ca tavaivāstu virocana |
prāṇayostu paṇaṃ kṛtvā praśnaṃ pṛcchāva ye viduḥ || 14||
virocana uvāca |
āvāṃ kutra gamiṣyāvaḥ prāṇayorvipaṇe kṛte |
na hi deveṣvahaṃ sthātā na manuṣyeṣu karhi cit || 15||
sudhanvovāca |
pitaraṃ te gamiṣyāvaḥ prāṇayorvipaṇe kṛte |
putrasyāpi sa hetorhi prahrādo nānṛtaṃ vadet || 16||
prahlāda uvāca |
imau tau sampradṛśyete yābhyāṃ na caritaṃ saha |
āśīviṣāviva kruddhāvekamārgamihāgatau || 17||
kiṃ vai sahaiva carato na purā carataḥ saha |
virocanaitatpṛcchāmi kiṃ te sakhyaṃ sudhanvanā || 18||
virocana uvāca |
na me sudhanvanā sakhyaṃ prāṇayorvipaṇāvahe |
prahrāda tattvāmṛpcchāmi mā praśnamanṛtaṃ vadīḥ || 19||
prahlāda uvāca |
udakaṃ madhuparkaṃ cāpyānayantu sudhanvane |
brahmannabhyarcanīyo'si śvetā gauḥ pīvarī kṛtā || 20||
sudhanvovāca |
udakaṃ madhuparkaṃ ca patha evārpitaṃ mama |
prahrāda tvaṃ tu nau praśnaṃ tathyaṃ prabrūhi pṛcchatoḥ || 21||
prahlāda uvāca |
purto vānyo bhavānbrahmansākṣye caiva bhavetsthitaḥ |
tayorvivadatoḥ praśnaṃ kathamasmadvibho vadet || 22||
atha yo naiva prabrūyātsatyaṃ vā yadi vānṛtam |
etatsudhanvanpṛcchāmi durvivaktā sma kiṃ vaset || 23||
sudhanvovāca |
yāṃ rātrimadhivinnā strī yāṃ caivākṣa parājitaḥ |
yāṃ ca bhārābhitaptāṅgo durvivaktā sma tāṃ vaset || 24||
nagare pratiruddhaḥ sanbahirdvāre bubhukṣitaḥ |
amitrānbhūyasaḥ paśyandurvivaktā sma tāṃ vaset || 25||
pañca paśvanṛte hanti daśa hanti gavānṛte |
śatamaśvānṛte hanti sahasraṃ puruṣānṛte || 26||
hanti jātānajātāṃśca hiraṇyārtho'nṛtaṃ vadan |
sarvaṃ bhūmyanṛte hanti mā sma bhūmyanṛtaṃ vadīḥ || 27||
prahlāda uvāca |
mattaḥ śreyānaṅgirā vai sudhanvā tvadvirocana |
mātāsya śreyasī mātustasmāttvaṃ tena vai jitaḥ || 28||
virocana sudhanvāyaṃ prāṇānāmīśvarastava |
sudhanvanpunaricchāmi tvayā dattaṃ virocanam || 29||
sudhanvovāca |
yaddharmamavṛṇīthāstvaṃ na kāmādanṛtaṃ vadīḥ |
punardadāmi te tasmātputraṃ prahrāda durlabham || 30||
eṣa prahrāda putraste mayā datto virocanaḥ |
pādaprakṣālanaṃ kuryātkumāryāḥ sannidhau mama || 31||
vidura uvāca |
tasmādrājendra bhūmyarthe nānṛtaṃ vaktumarhasi |
mā gamaḥ sa sutāmātyo'tyayaṃ putrānanubhraman || 32||
na devā yaṣṭimādāya rakṣanti paśupālavat |
yaṃ tu rakṣitumicchanti buddhyā saṃvibhajanti tam || 33||
yathā yathā hi puruṣaḥ kalyāṇe kurute manaḥ |
tathā tathāsya sarvārthāḥ sidhyante nātra saṃśayaḥ || 34||
na chandāṃsi vṛjināttārayanti
āyāvinaṃ māyayā vartamānam |
nīḍaṃ śakuntā iva jātapakṣāś
chandāṃsyenaṃ prajahatyantakāle || 35||
mattāpānaṃ kalahaṃ pūgavairaṃ
bhāryāpatyorantaraṃ jñātibhedam |
rājadviṣṭaṃ strīpumāṃsorvivādaṃ
varjyānyāhuryaśca panthāḥ praduṣṭhaḥ || 36||
sāmudrikaṃ vaṇijaṃ corapūrvaṃ
śalāka dhūrtaṃ ca cikitsakaṃ ca |
ariṃ ca mitraṃ ca kuśīlavaṃ ca
naitānsākhyeṣvadhikurvīta sapta || 37||
mānāgnihotramuta mānamaunaṃ
mānenādhītamuta mānayajñaḥ |
etāni catvāryabhayaṅkarāṇi
bhayaṃ prayacchantyayathā kṛtāni || 38||
agāra dāhī garadaḥ kuṇḍāśī somavikrayī |
parva kāraśca sūcī ca mitra dhrukpāradārikaḥ || 39||
bhrūṇahā guru talpī ca yaśca syātpānapo dvijaḥ |
atitīkṣṇaśca kākaśca nāstiko veda nindakaḥ || 40||
sruva pragrahaṇo vrātyaḥ kīnāśaścārthavānapi |
rakṣetyuktaśca yo hiṃsyātsarve brahmaṇhaṇaiḥ samāḥ || 41||
tṛṇoklayā jñāyate jātarūpaṃ
yuge bhadro vyavahāreṇa sādhuḥ |
śūro bhayeṣvarthakṛcchreṣu dhīraḥ
kṛcchrāsvāpatsu suhṛdaścārayaś ca || 42||
jarā rūpaṃ harati hi dhairyamāśā
mṛtyuḥ prāṇāndharmacaryāmasūyā |
krodhaḥ śriyaṃ śīlamanārya sevā
hriyaṃ kāmaḥ sarvamevābhimānaḥ || 43||
śrīrmaṅgalātprabhavati prāgalbhyātsampravardhate |
dākṣyāttu kurute mūlaṃ saṃyamātpratitiṣṭhati || 44||
aṣṭau guṇāḥ puruṣaṃ dīpayanti
prajñā ca kaulyaṃ ca damaḥ śrutaṃ ca |
parākramaścābahu bhāṣitā ca
dānaṃ yathāśakti kṛtajñatā ca || 45||
etānguṇāṃstāta mahānubhāvān
eko guṇaḥ saṃśrayate prasahya |
rājā yadā satkurute manuṣyaṃ
sarvānguṇāneṣa guṇo'tibhāti || 46||
aṣṭau nṛpemāni manuṣyaloke
svargasya lokasya nidarśanāni |
catvāryeṣāmanvavetāni sadbhiś
catvāryeṣāmanvavayanti santaḥ || 47||
yajño dānamadhyayanaṃ tapaś ca
catvāryetānyanvavetāni sadbhiḥ |
damaḥ satyamārjavamānṛśaṃsyaṃ
catvāryetānyanvavayanti santaḥ || 48||
na sā sabhā yatra na santi vṛddhā
na te vṛddhā ye na vadanti dharmam |
nāsau harmo yatana satyamasti
na tatsatyaṃ yacchalenānuviddham || 49||
satyaṃ rūpaṃ śrutaṃ vidyā kaulyaṃ śīlaṃ balaṃ dhanam |
śauryaṃ ca cirabhāṣyaṃ ca daśaḥ saṃsargayonayaḥ || 50||
pāpaṃ kurvanpāpakīrtiḥ pāpamevāśnute phalam |
puṇyaṃ kurvanpuṇyakīrtiḥ puṇyamevāśnute phalam || 51||
pāpaṃ prajñāṃ nāśayati kriyamāṇaṃ punaḥ punaḥ |
naṣṭaprajñaḥ pāpameva nityamārabhate naraḥ || 52||
puṇyaṃ prajñāṃ vardhayati kriyamāṇaṃ punaḥ punaḥ |
vṛddhaprajñaḥ puṇyameva nityamārabhate naraḥ || 53||
asūyako danda śūko niṣṭhuro vairakṛnnaraḥ |
sa kṛcchraṃ mahadāpnoto nacirātpāpamācaran || 54||
anasūyaḥ kṛtaprajñaḥ śobhanānyācaransadā |
akṛcchrātsukhamāpnoti sarvatra ca virājate || 55||
prajñāmevāgamayati yaḥ prājñebhyaḥ sa paṇḍitaḥ |
prājño hyavāpya dharmārthau śaknoti sukhamedhitum || 56||
divasenaiva tatkuryādyena rātau sukhaṃ vaset |
aṣṭa māsena tatkuryādyena varṣāḥ sukhaṃ vaset || 57||
pūrve vayasi tatkuryādyena vṛddhasukhaṃ vaset |
yāvajjīvena tatkuryādyena pretya sukhaṃ vaset || 58||
jīrṇamannaṃ praśaṃsanti bhāryaṃ ca gatayauvanām |
śūraṃ vigatasaṅgrāmaṃ gatapāraṃ tapasvinam || 59||
dhanenādharmalabdhena yacchidramapidhīyate |
asaṃvṛtaṃ tadbhavati tato'nyadavadīryate || 60||
gururātmavatāṃ śāstā śāsā rājā durātmanām |
atha pracchannapāpānāṃ śāstā vaivasvato yamaḥ || 61||
ṛṣīṇāṃ ca nadīnāṃ ca kulānāṃ ca mahāmanām |
prabhavo nādhigantavyaḥ strīṇāṃ duścaritasya ca || 62||
dvijātipūjābhirato dātā jñātiṣu cārjavī |
kṣatriyaḥ svargabhāgrājaṃściraṃ pālayate mahīm || 63||
suvarṇapuṣpāṃ pṛthivīṃ cinvanti puruṣāstrayaḥ |
śūraśca kṛtavidyaśca yaśca jānāti sevitum || 64||
buddhiśreṣṭhāni karmāṇi bāhumadhyāni bhārata |
tāni jaṅghā jaghanyāni bhārapratyavarāṇi ca || 65||
duryodhane ca śakunau mūḍhe duḥśāsane tathā |
karṇe caiśvaryamādhāya kathaṃ tvaṃ bhūtimicchasi || 66||
sarvairguṇairupetāśca pāṇḍavā bharatarṣabha |
pitṛvattvayi vartante teṣu vartasva putravat || 67||
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
vidurahitavākye pañcatriṃśo'dhyāyaḥ || 35||