📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
উদ্ধবগীতা - ষষ্ঠোঽধ্যাযঃ
Uddhavagita - Shashtho'dhyayah
Gita Bengali
অথ ষষ্ঠোঽধ্যাযঃ ।
শ্রীশুকঃ উবাচ ।
অথ ব্রহ্মা আত্মজৈঃ দেবৈঃ প্রজেশৈঃ আবৃতঃ অভ্যগাত্ ।
ভবঃ চ ভূতভব্যীশঃ যযৌ ভূতগণৈঃ বৃতঃ ॥ 1॥
ইন্দ্রঃ মরুদ্ভিঃ ভগবান্ আদিত্যাঃ বসবঃ অশ্বিনৌ ।
ঋভবঃ অঙ্গিরসঃ রুদ্রাঃ বিশ্বে সাধ্যাঃ চ দেবতাঃ ॥ 2॥
গন্ধর্বাপ্সরসঃ নাগাঃ সিদ্ধচারণগুহ্যকাঃ ।
ঋষযঃ পিতরঃ চ এব সবিদ্যাধরকিন্নরাঃ ॥ 3॥
দ্বারকাং উপসঞ্জগ্মুঃ সর্বে কৃষ্ণাদিদৃক্ষবঃ ।
বপুষা যেন ভগবান্ নরলোকমনোরমঃ ।
যশঃ বিতেনে লোকেষু সর্বলোকমলাপহম্ ॥ 4॥
তস্যাং বিভ্রাজমানাযাং সমৃদ্ধাযাং মহর্ধিভিঃ ।
ব্যচক্ষত অবিতৃপ্তাক্ষাঃ কৃষ্ণং অদ্ভুতদর্শনম্ ॥
5॥
স্বর্গৌদ্যানৌঅপগৈঃ মাল্যৈঃ ছাদযন্তঃ যদু উত্তমম্ ।
গীর্ভিঃ চিত্রপদার্থাভিঃ তুষ্টুবুঃ জগত্ ঈশ্বরম্ ॥6॥
দেবাঃ ঊচুঃ ।
নতাঃ স্ম তে নাথ পদারবিন্দং
বুদ্ধীন্দ্রিযপ্রাণমনোবচোভিঃ ।
যত্ চিন্ত্যতে অন্তর্হৃদি ভাবযুক্তৈঃ
মুমুক্ষুভিঃ কর্মময ঊরুপাশাত্ ॥ 7॥
ত্বং মাযযা ত্রিগুণযা আত্মনি দুর্বিভাব্যং
ব্যক্তং সৃজসি অবসি লুম্পসি তত্ গুণস্থঃ ।
ন এতৈঃ ভবান্ অজিত কর্মভিঃ অজ্যতে বৈ
যত্ স্বে সুখে অব্যবহিতে অভিরতঃ অনবদ্যঃ ॥ 8॥
শুদ্ধিঃ নৃণাং ন তু তথা ঈড্য দুরাশযানাং
বিদ্যাশ্রুতাধ্যযনদানতপক্রিযাভিঃ ।
সত্ত্বাত্মনাং ঋষভ তে যশসি প্রবৃদ্ধ
সত্ শ্রদ্ধযা শ্রবণসম্ভৃতযা যথা স্যাত্ ॥ 9॥
স্যাত্ নঃ তব অঙ্ঘ্রিঃ অশুভাশযধূমকেতুঃ
ক্ষেমায যঃ মুনিভিঃ আর্দ্রহৃদৌহ্যমানঃ ।
যঃ সাত্বতৈঃ সমবিভূতযঃ আত্মবদ্ভিঃ
ব্যূহে অর্চিতঃ সবনশঃ স্বঃ অতিক্রমায ॥ 10॥
যঃ চিন্ত্যতে প্রযতপাণিভিঃ অধ্বরাগ্নৌ
ত্রয্যা নিরুক্তবিধিনা ঈশ হবিঃ গৃহীত্বা ।
অধ্যাত্মযোগঃ উত যোগিভিঃ আত্মমাযাং
জিজ্ঞাসুভিঃ পরমভাগবতৈঃ পরীষ্টঃ ॥ 11॥
পর্যুষ্টযা তব বিভো বনমালযা ইযং
সংস্পর্ধিনী ভগবতী প্রতিপত্নিবত্ শ্রীঃ ।
যঃ সুপ্রণীতং অমুযার্হণং আদত্ অন্নঃ
ভূযাত্ সদা অঙ্ঘ্রিঃ অশুভাশযধূমকেতুঃ ॥ 12॥
কেতুঃ ত্রিবিক্রমযুতঃ ত্রিপত্ পতাকঃ
যঃ তে ভযাভযকরঃ অসুরদেবচম্বোঃ ।
স্বর্গায সাধুষু খলু এষু ইতরায ভূমন্
পাদঃ পুনাতু ভগবন্ ভজতাং অধং নঃ ॥ 13॥
নস্যোতগাবঃ ইব যস্য বশে ভবন্তি
ব্রহ্মাদযঃ অনুভৃতঃ মিথুরর্দ্যমানাঃ ।
কালস্য তে প্রকৃতিপূরুষযোঃ পরস্য
শং নঃ তনোতু চরণঃ পুরুষোত্তমস্য ॥ 14॥
অস্য অসি হেতুঃ উদযস্থিতিসংযমানাং
অব্যক্তজীবমহতাং অপি কালং আহুঃ ।
সঃ অযং ত্রিণাভিঃ অখিল অপচযে প্রবৃত্তঃ
কালঃ গভীররযঃ উত্তমপূরুষঃ ত্বম্ ॥ 15॥
ত্বত্তঃ পুমান্ সমধিগম্য যযা স্ববীর্য
ধত্তে মহান্তং ইব গর্ভং অমোঘবীর্যঃ ।
সঃ অযং তযা অনুগতঃ আত্মনঃ আণ্ডকোশং
হৈমং সসর্জ বহিঃ আবরণৈঃ উপেতম্ ॥ 16॥
তত্তস্থুষঃ চ জগতঃ চ ভবান্ অধীশঃ
যত্ মাযযা উত্থগুণবিক্রিযযা উপনীতান্ ।
অর্থান্ জুষন্ অপি হৃষীকপতে ন লিপ্তঃ
যে অন্যে স্বতঃ পরিহৃতাত্ অপি বিভ্যতি স্ম ॥ 17॥
স্মাযা অবলোকলবদর্শিতভাবহারি
ভ্রূমণ্ডলপ্রহিতসৌরতমন্ত্রশৌণ্ডৈঃ ।
পত্ন্যঃ তু ষোডশসহস্রং অনঙ্গবাণৈঃ
যস্য ইন্দ্রিযং বিমথিতুং করণৈঃ বিভ্ব্যঃ ॥ 18॥
বিভ্ব্যঃ তব অমৃতকথা উদবহাঃ ত্রিলোক্যাঃ
পাদৌ অনেজসরিতঃ শমলানি হন্তুম্ ।
আনুশ্রবং শ্রুতিভিঃ অঙ্ঘ্রিজং অঙ্গসঙ্গৈঃ
তীর্থদ্বযং শুচিষদস্তঃ উপস্পৃশন্তি ॥ 19॥
বাদরাযণিঃ উবাচ ।
ইতি অভিষ্টূয বিবুধৈঃ সেশঃ শতধৃতিঃ হরিম্ ।
অভ্যভাষত গোবিন্দং প্রণম্য অম্বরং আশ্রিতঃ ॥ 20॥
ব্রহ্ম উবাচ ।
ভূমেঃ ভার অবতারায পুরা বিজ্ঞাপিতঃ প্রভো ।
ত্বং অস্মাভিঃ অশেষাত্মন্ তত্ তথা এব উপপাদিতম্ ॥ 21॥
ধর্মঃ চ স্থাপিতঃ সত্সু সত্যসন্ধেষু বৈ ত্বযা ।
কীর্তিঃ চ দিক্ষু বিক্ষিপ্তা সর্বলোকমলাপহা ॥ 22॥
অবতীর্য যদোঃ বংশে বিভ্রত্ রূপং অনুত্তমম্ ।
কর্মাণি উদ্দামবৃত্তানি হিতায জগতঃ অকৃথাঃ ॥ 23॥
যানি তে চরিতানি ঈশ মনুষ্যাঃ সাধবঃ কলৌ ।
শ‍ঋণ্বন্তঃ কীর্তযন্তঃ চ তরিষ্যন্তি অঞ্জসা তমঃ ॥ 24॥
যদুবংশে অবতীর্ণস্য ভবতঃ পুরুষোত্তম ।
শরত্ শতং ব্যতীযায পঞ্চবিংশ অধিকং প্রভোঃ ॥ 25॥
ন অধুনা তে অখিল আধার দেবকার্য অবশেষিতম্ ।
কুলং চ বিপ্রশাপেন নষ্টপ্রাযং অভূত্ ইদম্ ॥ 26॥
ততঃ স্বধাম পরমং বিশস্ব যদি মন্যসে ।
সলোকান্ লোকপালান্ নঃ পাহি বৈকুণ্ঠকিঙ্করান্ ॥ 27॥
শ্রী ভগবান্ উবাচ ।
অবধারিতং এতত্ মে যদাত্থ বিবুধেশ্বর ।
কৃতং বঃ কার্যং অখিলং ভূমেঃ ভারঃ অবতারিতঃ ॥ 28॥
তত্ ইদং যাদবকুলং বীর্যশৌর্যশ্রিযোদ্ধতম্ ।
লোকং জিঘৃক্ষত্ রুদ্ধং মে বেলযা ইব মহার্ণবঃ ॥ 29॥
যদি অসংহৃত্য দৃপ্তানাং যদুনাং বিপুলং কুলম্ ।
গন্তাস্মি অনেন লোকঃ অযং উদ্বেলেন বিনঙ্ক্ষ্যতি ॥ 30॥
ইদানীং নাশঃ আরব্ধঃ কুলস্য দ্বিজশাপতঃ ।
যাস্যামি ভবনং ব্রহ্মন্ ন এতত্ অন্তে তব আনঘ ॥ 31॥
শ্রী শুকঃ উবাচ ।
ইতি উক্তঃ লোকনাথেন স্বযম্ভূঃ প্রণিপত্য তম্ ।
সহ দেবগণৈঃ দেবঃ স্বধাম সমপদ্যত ॥ 32॥
অথ তস্যাং মহোত্পাতান্ দ্বারবত্যাং সমুত্থিতান্ ।
বিলোক্য ভগবান্ আহ যদুবৃদ্ধান্ সমাগতান্ ॥ 33॥
শ্রী ভগবান্ উবাচ ।
এতে বৈ সুমহোত্পাতাঃ ব্যুত্তিষ্ঠন্তি ইহ সর্বতঃ ।
শাপঃ চ নঃ কুলস্য আসীত্ ব্রাহ্মণেভ্যঃ দুরত্যযঃ ॥ 34॥
ন বস্তব্যং ইহ অস্মাভিঃ জিজীবিষুভিঃ আর্যকাঃ ।
প্রভাসং সুমহত্ পুণ্যং যাস্যামঃ অদ্য এব মা চিরম্ ॥ 35॥
যত্র স্নাত্বা দক্ষশাপাত্ গৃহীতঃ যক্ষ্মণৌডুরাট্ ।
বিমুক্তঃ কিল্বিষাত্ সদ্যঃ ভেজে ভূযঃ কলোদযম্ ॥ 36॥
বযং চ তস্মিন্ আপ্লুত্য তর্পযিত্বা পিতৄন্সুরান্ ।
ভোজযিত্বা উশিজঃ বিপ্রান্ নানাগুণবতা অন্ধসা ॥ 37॥
তেষু দানানি পাত্রেষু শ্রদ্ধযা উপ্ত্বা মহান্তি বৈ ।
বৃজিনানি তরিষ্যামঃ দানৈঃ নৌভিঃ ইব অর্ণবম্ ॥ 38॥
শ্রী শুকঃ উবাচ ।
এবং ভগবতা আদিষ্টাঃ যাদবাঃ কুলনন্দন ।
গন্তুং কৃতধিযঃ তীর্থং স্যন্দনান্ সমযূযুজন্ ॥ 39॥
তত্ নিরীক্ষ্য উদ্ধবঃ রাজন্ শ্রুত্বা ভগবতা উদিতম্ ।
দৃষ্ট্বা অরিষ্টানি ঘোরাণি নিত্যং কৃষ্ণং অনুব্রতঃ ॥ 40॥
বিবিক্তঃ উপসঙ্গম্য জগতাং ঈশ্বরেশ্বরম্ ।
প্রণম্য শিরসা পাদৌ প্রাঞ্জলিঃ তং অভাষত ॥ 41॥
উদ্ধবঃ উবাচ ।
দেবদেবেশ যোগেশ পুণ্যশ্রবণকীর্তন ।
সংহৃত্য এতত্ কুলং নূনং লোকং সন্ত্যক্ষ্যতে ভবান্ ।
বিপ্রশাপং সমর্থঃ অপি প্রত্যহন্ ন যদি ঈশ্বরঃ ॥ 42॥
ন অহং তব অঙ্ঘ্রিকমলং ক্ষণার্ধং অপি কেশব ।
ত্যক্তুং সমুত্সহে নাথ স্বধাম নয মাং অপি ॥ 43॥
তব বিক্রীডিতং কৃষ্ণ নৃণাং পরমমঙ্গলম্ ।
কর্ণপীযূষং আস্বাদ্য ত্যজতি অন্যস্পৃহাং জনঃ ॥ 44॥
শয্যাসনাটনস্থানস্নানক্রীডাশনাদিষু ।
কথং ত্বাং প্রিযং আত্মানং বযং ভক্তাঃ ত্যজেমহি ॥ 45॥
ত্বযা উপভুক্তস্রক্গন্ধবাসঃ অলঙ্কারচর্চিতাঃ ।
উচ্ছিষ্টভোজিনঃ দাসাঃ তব মাযাং জযেমহি ॥ 46॥
বাতাশনাঃ যঃ ঋষযঃ শ্রমণা ঊর্ধ্বমন্থিনঃ ।
ব্রহ্মাখ্যং ধাম তে যান্তি শান্তাঃ সন্ন্যাসিনঃ অমলাঃ ॥
47॥
বযং তু ইহ মহাযোগিন্ ভ্রমন্তঃ কর্মবর্ত্মসু ।
ত্বত্ বার্তযা তরিষ্যামঃ তাবকৈঃ দুস্তরং তমঃ ॥ 48॥
স্মরন্তঃ কীর্তযন্তঃ তে কৃতানি গদিতানি চ ।
গতিউত্স্মিতীক্ষণক্ষ্বেলি যত্ নৃলোকবিডম্বনম্ ॥ 49॥
শ্রী শুকঃ উবাচ ।
এবং বিজ্ঞাপিতঃ রাজন্ ভগবান্ দেবকীসুতঃ ।
একান্তিনং প্রিযং ভৃত্যং উদ্ধবং সমভাষত ॥ 50॥
ইতি শ্রীমদ্ভাগবতে মহাপুরাণে পারমহংস্যাং
সংহিতাযামেকাদশস্কন্ধে দেবস্তুত্যুদ্ধ্ববিজ্ঞাপনং নাম
ষষ্ঠোঽধ্যাযঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha ṣaṣṭho'dhyāyaḥ |
śrīśukaḥ uvāca |
atha brahmā ātmajaiḥ devaiḥ prajeśaiḥ āvṛtaḥ abhyagāt |
bhavaḥ ca bhūtabhavyīśaḥ yayau bhūtagaṇaiḥ vṛtaḥ || 1||
indraḥ marudbhiḥ bhagavān ādityāḥ vasavaḥ aśvinau |
ṛbhavaḥ aṅgirasaḥ rudrāḥ viśve sādhyāḥ ca devatāḥ || 2||
gandharvāpsarasaḥ nāgāḥ siddhacāraṇaguhyakāḥ |
ṛṣayaḥ pitaraḥ ca eva savidyādharakinnarāḥ || 3||
dvārakāṃ upasañjagmuḥ sarve kṛṣṇādidṛkṣavaḥ |
vapuṣā yena bhagavān naralokamanoramaḥ |
yaśaḥ vitene lokeṣu sarvalokamalāpaham || 4||
tasyāṃ vibhrājamānāyāṃ samṛddhāyāṃ mahardhibhiḥ |
vyacakṣata avitṛptākṣāḥ kṛṣṇaṃ adbhutadarśanam ||
5||
svargaudyānauapagaiḥ mālyaiḥ chādayantaḥ yadu uttamam |
gīrbhiḥ citrapadārthābhiḥ tuṣṭuvuḥ jagat īśvaram ||6||
devāḥ ūcuḥ |
natāḥ sma te nātha padāravindaṃ
buddhīndriyaprāṇamanovacobhiḥ |
yat cintyate antarhṛdi bhāvayuktaiḥ
mumukṣubhiḥ karmamaya ūrupāśāt || 7||
tvaṃ māyayā triguṇayā ātmani durvibhāvyaṃ
vyaktaṃ sṛjasi avasi lumpasi tat guṇasthaḥ |
na etaiḥ bhavān ajita karmabhiḥ ajyate vai
yat sve sukhe avyavahite abhirataḥ anavadyaḥ || 8||
śuddhiḥ nṛṇāṃ na tu tathā īḍya durāśayānāṃ
vidyāśrutādhyayanadānatapakriyābhiḥ |
sattvātmanāṃ ṛṣabha te yaśasi pravṛddha
sat śraddhayā śravaṇasambhṛtayā yathā syāt || 9||
syāt naḥ tava aṅghriḥ aśubhāśayadhūmaketuḥ
kṣemāya yaḥ munibhiḥ ārdrahṛdauhyamānaḥ |
yaḥ sātvataiḥ samavibhūtayaḥ ātmavadbhiḥ
vyūhe arcitaḥ savanaśaḥ svaḥ atikramāya || 10||
yaḥ cintyate prayatapāṇibhiḥ adhvarāgnau
trayyā niruktavidhinā īśa haviḥ gṛhītvā |
adhyātmayogaḥ uta yogibhiḥ ātmamāyāṃ
jijñāsubhiḥ paramabhāgavataiḥ parīṣṭaḥ || 11||
paryuṣṭayā tava vibho vanamālayā iyaṃ
saṃspardhinī bhagavatī pratipatnivat śrīḥ |
yaḥ supraṇītaṃ amuyārhaṇaṃ ādat annaḥ
bhūyāt sadā aṅghriḥ aśubhāśayadhūmaketuḥ || 12||
ketuḥ trivikramayutaḥ tripat patākaḥ
yaḥ te bhayābhayakaraḥ asuradevacamvoḥ |
svargāya sādhuṣu khalu eṣu itarāya bhūman
pādaḥ punātu bhagavan bhajatāṃ adhaṃ naḥ || 13||
nasyotagāvaḥ iva yasya vaśe bhavanti
brahmādayaḥ anubhṛtaḥ mithurardyamānāḥ |
kālasya te prakṛtipūruṣayoḥ parasya
śaṃ naḥ tanotu caraṇaḥ puruṣottamasya || 14||
asya asi hetuḥ udayasthitisaṃyamānāṃ
avyaktajīvamahatāṃ api kālaṃ āhuḥ |
saḥ ayaṃ triṇābhiḥ akhila apacaye pravṛttaḥ
kālaḥ gabhīrarayaḥ uttamapūruṣaḥ tvam || 15||
tvattaḥ pumān samadhigamya yayā svavīrya
dhatte mahāntaṃ iva garbhaṃ amoghavīryaḥ |
saḥ ayaṃ tayā anugataḥ ātmanaḥ āṇḍakośaṃ
haimaṃ sasarja bahiḥ āvaraṇaiḥ upetam || 16||
tattasthuṣaḥ ca jagataḥ ca bhavān adhīśaḥ
yat māyayā utthaguṇavikriyayā upanītān |
arthān juṣan api hṛṣīkapate na liptaḥ
ye anye svataḥ parihṛtāt api bibhyati sma || 17||
smāyā avalokalavadarśitabhāvahāri
bhrūmaṇḍalaprahitasauratamantraśauṇḍaiḥ |
patnyaḥ tu ṣoḍaśasahasraṃ anaṅgabāṇaiḥ
yasya indriyaṃ vimathituṃ karaṇaiḥ vibhvyaḥ || 18||
vibhvyaḥ tava amṛtakathā udavahāḥ trilokyāḥ
pādau anejasaritaḥ śamalāni hantum |
ānuśravaṃ śrutibhiḥ aṅghrijaṃ aṅgasaṅgaiḥ
tīrthadvayaṃ śuciṣadastaḥ upaspṛśanti || 19||
bādarāyaṇiḥ uvāca |
iti abhiṣṭūya vibudhaiḥ seśaḥ śatadhṛtiḥ harim |
abhyabhāṣata govindaṃ praṇamya ambaraṃ āśritaḥ || 20||
brahma uvāca |
bhūmeḥ bhāra avatārāya purā vijñāpitaḥ prabho |
tvaṃ asmābhiḥ aśeṣātman tat tathā eva upapāditam || 21||
dharmaḥ ca sthāpitaḥ satsu satyasandheṣu vai tvayā |
kīrtiḥ ca dikṣu vikṣiptā sarvalokamalāpahā || 22||
avatīrya yadoḥ vaṃśe bibhrat rūpaṃ anuttamam |
karmāṇi uddāmavṛttāni hitāya jagataḥ akṛthāḥ || 23||
yāni te caritāni īśa manuṣyāḥ sādhavaḥ kalau |
śa‍ṛṇvantaḥ kīrtayantaḥ ca tariṣyanti añjasā tamaḥ || 24||
yaduvaṃśe avatīrṇasya bhavataḥ puruṣottama |
śarat śataṃ vyatīyāya pañcaviṃśa adhikaṃ prabhoḥ || 25||
na adhunā te akhila ādhāra devakārya avaśeṣitam |
kulaṃ ca vipraśāpena naṣṭaprāyaṃ abhūt idam || 26||
tataḥ svadhāma paramaṃ viśasva yadi manyase |
salokān lokapālān naḥ pāhi vaikuṇṭhakiṅkarān || 27||
śrī bhagavān uvāca |
avadhāritaṃ etat me yadāttha vibudheśvara |
kṛtaṃ vaḥ kāryaṃ akhilaṃ bhūmeḥ bhāraḥ avatāritaḥ || 28||
tat idaṃ yādavakulaṃ vīryaśauryaśriyoddhatam |
lokaṃ jighṛkṣat ruddhaṃ me velayā iva mahārṇavaḥ || 29||
yadi asaṃhṛtya dṛptānāṃ yadunāṃ vipulaṃ kulam |
gantāsmi anena lokaḥ ayaṃ udvelena vinaṅkṣyati || 30||
idānīṃ nāśaḥ ārabdhaḥ kulasya dvijaśāpataḥ |
yāsyāmi bhavanaṃ brahman na etat ante tava ānagha || 31||
śrī śukaḥ uvāca |
iti uktaḥ lokanāthena svayambhūḥ praṇipatya tam |
saha devagaṇaiḥ devaḥ svadhāma samapadyata || 32||
atha tasyāṃ mahotpātān dvāravatyāṃ samutthitān |
vilokya bhagavān āha yaduvṛddhān samāgatān || 33||
śrī bhagavān uvāca |
ete vai sumahotpātāḥ vyuttiṣṭhanti iha sarvataḥ |
śāpaḥ ca naḥ kulasya āsīt brāhmaṇebhyaḥ duratyayaḥ || 34||
na vastavyaṃ iha asmābhiḥ jijīviṣubhiḥ āryakāḥ |
prabhāsaṃ sumahat puṇyaṃ yāsyāmaḥ adya eva mā ciram || 35||
yatra snātvā dakṣaśāpāt gṛhītaḥ yakṣmaṇauḍurāṭ |
vimuktaḥ kilbiṣāt sadyaḥ bheje bhūyaḥ kalodayam || 36||
vayaṃ ca tasmin āplutya tarpayitvā pitṝnsurān |
bhojayitvā uśijaḥ viprān nānāguṇavatā andhasā || 37||
teṣu dānāni pātreṣu śraddhayā uptvā mahānti vai |
vṛjināni tariṣyāmaḥ dānaiḥ naubhiḥ iva arṇavam || 38||
śrī śukaḥ uvāca |
evaṃ bhagavatā ādiṣṭāḥ yādavāḥ kulanandana |
gantuṃ kṛtadhiyaḥ tīrthaṃ syandanān samayūyujan || 39||
tat nirīkṣya uddhavaḥ rājan śrutvā bhagavatā uditam |
dṛṣṭvā ariṣṭāni ghorāṇi nityaṃ kṛṣṇaṃ anuvrataḥ || 40||
viviktaḥ upasaṅgamya jagatāṃ īśvareśvaram |
praṇamya śirasā pādau prāñjaliḥ taṃ abhāṣata || 41||
uddhavaḥ uvāca |
devadeveśa yogeśa puṇyaśravaṇakīrtana |
saṃhṛtya etat kulaṃ nūnaṃ lokaṃ santyakṣyate bhavān |
vipraśāpaṃ samarthaḥ api pratyahan na yadi īśvaraḥ || 42||
na ahaṃ tava aṅghrikamalaṃ kṣaṇārdhaṃ api keśava |
tyaktuṃ samutsahe nātha svadhāma naya māṃ api || 43||
tava vikrīḍitaṃ kṛṣṇa nṛṇāṃ paramamaṅgalam |
karṇapīyūṣaṃ āsvādya tyajati anyaspṛhāṃ janaḥ || 44||
śayyāsanāṭanasthānasnānakrīḍāśanādiṣu |
kathaṃ tvāṃ priyaṃ ātmānaṃ vayaṃ bhaktāḥ tyajemahi || 45||
tvayā upabhuktasrakgandhavāsaḥ alaṅkāracarcitāḥ |
ucchiṣṭabhojinaḥ dāsāḥ tava māyāṃ jayemahi || 46||
vātāśanāḥ yaḥ ṛṣayaḥ śramaṇā ūrdhvamanthinaḥ |
brahmākhyaṃ dhāma te yānti śāntāḥ sannyāsinaḥ amalāḥ ||
47||
vayaṃ tu iha mahāyogin bhramantaḥ karmavartmasu |
tvat vārtayā tariṣyāmaḥ tāvakaiḥ dustaraṃ tamaḥ || 48||
smarantaḥ kīrtayantaḥ te kṛtāni gaditāni ca |
gatiutsmitīkṣaṇakṣveli yat nṛlokaviḍambanam || 49||
śrī śukaḥ uvāca |
evaṃ vijñāpitaḥ rājan bhagavān devakīsutaḥ |
ekāntinaṃ priyaṃ bhṛtyaṃ uddhavaṃ samabhāṣata || 50||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe devastutyuddhvavijñāpanaṃ nāma
ṣaṣṭho'dhyāyaḥ ||