📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
নারাযণীযং দশক 97 - উত্তমভক্তিপ্রার্থনা তথা মার্কণ্ডেয কথা
Narayaniyam Dashaka 97 - Uttamabhaktiprarthana Tatha Markandeya Katha
Vishnu Bengali
ত্রৈগুণ্যাদ্ভিন্নরূপং ভবতি হি ভুবনে হীনমধ্যোত্তমং যত্
জ্ঞানং শ্রদ্ধা চ কর্তা বসতিরপি সুখং কর্ম চাহারভেদাঃ ।
ত্বত্ক্ষেত্রত্বন্নিষেবাদি তু যদিহ পুনস্ত্বত্পরং তত্তু সর্বং
প্রাহুর্নৈগুণ্যনিষ্ঠং তদনুভজনতো মঙ্ক্ষু সিদ্ধো ভবেযম্ ॥1॥
ত্বয্যেব ন্যস্তচিত্তঃ সুখমযি বিচরন্ সর্বচেষ্টাস্ত্বদর্থং
ত্বদ্ভক্তৈঃ সেব্যমানানপি চরিতচরানাশ্রযন্ পুণ্যদেশান্ ।
দস্যৌ বিপ্রে মৃগাদিষ্বপি চ সমমতির্মুচ্যমানাবমান-
স্পর্ধাসূযাদিদোষঃ সততমখিলভূতেষু সম্পূজযে ত্বাম্ ॥2॥
ত্বদ্ভাবো যাবদেষু স্ফুরতি ন বিশদং তাবদেবং হ্যুপাস্তিং
কুর্বন্নৈকাত্ম্যবোধে ঝটিতি বিকসতি ত্বন্মযোঽহং চরেযম্ ।
ত্বদ্ধর্মস্যাস্য তাবত্ কিমপি ন ভগবন্ প্রস্তুতস্য প্রণাশ-
স্তস্মাত্সর্বাত্মনৈব প্রদিশ মম বিভো ভক্তিমার্গং মনোজ্ঞম্ ॥3॥
তং চৈনং ভক্তিযোগং দ্রঢযিতুমযি মে সাধ্যমারোগ্যমাযু-
র্দিষ্ট্যা তত্রাপি সেব্যং তব চরণমহো ভেষজাযেব দুগ্ধম্ ।
মার্কণ্ডেযো হি পূর্বং গণকনিগদিতদ্বাদশাব্দাযুরুচ্চৈঃ
সেবিত্বা বত্সরং ত্বাং তব ভটনিবহৈর্দ্রাবযামাস মৃত্যুম্ ॥4॥
মার্কণ্ডেযশ্চিরাযুঃ স খলু পুনরপি ত্বত্পরঃ পুষ্পভদ্রা-
তীরে নিন্যে তপস্যন্নতুলসুখরতিঃ ষট্ তু মন্বন্তরাণি ।
দেবেন্দ্রঃ সপ্তমস্তং সুরযুবতিমরুন্মন্মথৈর্মোহযিষ্যন্
যোগোষ্মপ্লুষ্যমাণৈর্ন তু পুনরশকত্ত্বজ্জনং নির্জযেত্ কঃ ॥5॥
প্রীত্যা নারাযণাখ্যস্ত্বমথ নরসখঃ প্রাপ্তবানস্য পার্শ্বং
তুষ্ট্যা তোষ্টূযমানঃ স তু বিবিধবরৈর্লোভিতো নানুমেনে ।
দ্রষ্টুং মায़আং ত্বদীযাং কিল পুনরবৃণোদ্ভক্তিতৃপ্তান্তরাত্মা
মাযাদুঃখানভিজ্ঞস্তদপি মৃগযতে নূনমাশ্চর্যহেতোঃ ॥6॥
যাতে ত্বয্যাশু বাতাকুলজলদগলত্তোযপূর্ণাতিঘূর্ণত্-
সপ্তার্ণোরাশিমগ্নে জগতি স তু জলে সম্ভ্রমন্ বর্ষকোটীঃ ।
দীনঃ প্রৈক্ষিষ্ট দূরে বটদলশযনং কঞ্চিদাশ্চর্যবালং
ত্বামেব শ্যামলাঙ্গং বদনসরসিজন্যস্তপাদাঙ্গুলীকম্ ॥7॥
দৃষ্ট্বা ত্বাং হৃষ্টরোমা ত্বরিতমুপগতঃ স্প্রষ্টুকামো মুনীন্দ্রঃ
শ্বাসেনান্তর্নিবিষ্টঃ পুনরিহ সকলং দৃষ্টবান্ বিষ্টপৌঘম্ ।
ভূযোঽপি শ্বাসবাতৈর্বহিরনুপতিতো বীক্ষিতস্ত্বত্কটাক্ষৈ-
র্মোদাদাশ্লেষ্টুকামস্ত্বযি পিহিততনৌ স্বাশ্রমে প্রাগ্বদাসীত্ ॥8॥
গৌর্যা সার্ধং তদগ্রে পুরভিদথ গতস্ত্বত্প্রিযপ্রেক্ষণার্থী
সিদ্ধানেবাস্য দত্বা স্বযমযমজরামৃত্যুতাদীন্ গতোঽভূত্ ।
এবং ত্বত্সেবযৈব স্মররিপুরপি স প্রীযতে যেন তস্মা-
ন্মূর্তিত্রয্যাত্মকস্ত্বং ননু সকলনিযন্তেতি সুব্যক্তমাসীত্ ॥9॥
ত্র্যংশেস্মিন্ সত্যলোকে বিধিহরিপুরভিন্মন্দিরাণ্যূর্ধ্বমূর্ধ্বং
তেভোঽপ্যূর্ধ্বং তু মাযাবিকৃতিবিরহিতো ভাতি বৈকুণ্ঠলোকঃ ।
তত্র ত্বং কারণাম্ভস্যপি পশুপকুলে শুদ্ধসত্ত্বৈকরূপী
সচ্চিত্ব্রহ্মাদ্বযাত্মা পবনপুরপতে পাহি মাং সর্বরোগাত্ ॥10॥
Roman (IAST) Transliteration
traiguṇyādbhinnarūpaṃ bhavati hi bhuvane hīnamadhyottamaṃ yat
jñānaṃ śraddhā ca kartā vasatirapi sukhaṃ karma cāhārabhedāḥ |
tvatkṣetratvanniṣevādi tu yadiha punastvatparaṃ tattu sarvaṃ
prāhurnaiguṇyaniṣṭhaṃ tadanubhajanato maṅkṣu siddho bhaveyam ||1||
tvayyeva nyastacittaḥ sukhamayi vicaran sarvaceṣṭāstvadarthaṃ
tvadbhaktaiḥ sevyamānānapi caritacarānāśrayan puṇyadeśān |
dasyau vipre mṛgādiṣvapi ca samamatirmucyamānāvamāna-
spardhāsūyādidoṣaḥ satatamakhilabhūteṣu sampūjaye tvām ||2||
tvadbhāvo yāvadeṣu sphurati na viśadaṃ tāvadevaṃ hyupāstiṃ
kurvannaikātmyabodhe jhaṭiti vikasati tvanmayo'haṃ careyam |
tvaddharmasyāsya tāvat kimapi na bhagavan prastutasya praṇāśa-
stasmātsarvātmanaiva pradiśa mama vibho bhaktimārgaṃ manojñam ||3||
taṃ cainaṃ bhaktiyogaṃ draḍhayitumayi me sādhyamārogyamāyu-
rdiṣṭyā tatrāpi sevyaṃ tava caraṇamaho bheṣajāyeva dugdham |
mārkaṇḍeyo hi pūrvaṃ gaṇakanigaditadvādaśābdāyuruccaiḥ
sevitvā vatsaraṃ tvāṃ tava bhaṭanivahairdrāvayāmāsa mṛtyum ||4||
mārkaṇḍeyaścirāyuḥ sa khalu punarapi tvatparaḥ puṣpabhadrā-
tīre ninye tapasyannatulasukharatiḥ ṣaṭ tu manvantarāṇi |
devendraḥ saptamastaṃ surayuvatimarunmanmathairmohayiṣyan
yogoṣmapluṣyamāṇairna tu punaraśakattvajjanaṃ nirjayet kaḥ ||5||
prītyā nārāyaṇākhyastvamatha narasakhaḥ prāptavānasya pārśvaṃ
tuṣṭyā toṣṭūyamānaḥ sa tu vividhavarairlobhito nānumene |
draṣṭuṃ māya़āṃ tvadīyāṃ kila punaravṛṇodbhaktitṛptāntarātmā
māyāduḥkhānabhijñastadapi mṛgayate nūnamāścaryahetoḥ ||6||
yāte tvayyāśu vātākulajaladagalattoyapūrṇātighūrṇat-
saptārṇorāśimagne jagati sa tu jale sambhraman varṣakoṭīḥ |
dīnaḥ praikṣiṣṭa dūre vaṭadalaśayanaṃ kañcidāścaryabālaṃ
tvāmeva śyāmalāṅgaṃ vadanasarasijanyastapādāṅgulīkam ||7||
dṛṣṭvā tvāṃ hṛṣṭaromā tvaritamupagataḥ spraṣṭukāmo munīndraḥ
śvāsenāntarniviṣṭaḥ punariha sakalaṃ dṛṣṭavān viṣṭapaugham |
bhūyo'pi śvāsavātairbahiranupatito vīkṣitastvatkaṭākṣai-
rmodādāśleṣṭukāmastvayi pihitatanau svāśrame prāgvadāsīt ||8||
gauryā sārdhaṃ tadagre purabhidatha gatastvatpriyaprekṣaṇārthī
siddhānevāsya datvā svayamayamajarāmṛtyutādīn gato'bhūt |
evaṃ tvatsevayaiva smararipurapi sa prīyate yena tasmā-
nmūrtitrayyātmakastvaṃ nanu sakalaniyanteti suvyaktamāsīt ||9||
tryaṃśesmin satyaloke vidhiharipurabhinmandirāṇyūrdhvamūrdhvaṃ
tebho'pyūrdhvaṃ tu māyāvikṛtivirahito bhāti vaikuṇṭhalokaḥ |
tatra tvaṃ kāraṇāmbhasyapi paśupakule śuddhasattvaikarūpī
saccitbrahmādvayātmā pavanapurapate pāhi māṃ sarvarogāt ||10||