📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
নারাযণীযং দশক 17 - ধ্রুবচরিতম্
Narayaniyam Dashaka 17 - Dhruvacharitam
Vishnu Bengali
উত্তানপাদনৃপতের্মনুনন্দনস্য
জাযা বভূব সুরুচির্নিতরামভীষ্টা ।
অন্যা সুনীতিরিতি ভর্তুরনাদৃতা সা
ত্বামেব নিত্যমগতিঃ শরণং গতাঽভূত্ ॥1॥
অঙ্কে পিতুঃ সুরুচিপুত্রকমুত্তমং তং
দৃষ্ট্বা ধ্রুবঃ কিল সুনীতিসুতোঽধিরোক্ষ্যন্ ।
আচিক্ষিপে কিল শিশুঃ সুতরাং সুরুচ্যা
দুস্সন্ত্যজা খলু ভবদ্বিমুখৈরসূযা ॥2॥
ত্বন্মোহিতে পিতরি পশ্যতি দারবশ্যে
দূরং দুরুক্তিনিহতঃ স গতো নিজাম্বাম্ ।
সাঽপি স্বকর্মগতিসন্তরণায পুংসাং
ত্বত্পাদমেব শরণং শিশবে শশংস ॥3॥
আকর্ণ্য সোঽপি ভবদর্চননিশ্চিতাত্মা
মানী নিরেত্য নগরাত্ কিল পঞ্চবর্ষঃ ।
সন্দৃষ্টনারদনিবেদিতমন্ত্রমার্গ-
স্ত্বামাররাধ তপসা মধুকাননান্তে ॥4॥
তাতে বিষণ্ণহৃদযে নগরীং গতেন
শ্রীনারদেন পরিসান্ত্বিতচিত্তবৃত্তৌ ।
বালস্ত্বদর্পিতমনাঃ ক্রমবর্ধিতেন
নিন্যে কঠোরতপসা কিল পঞ্চমাসান্ ॥5॥
তাবত্তপোবলনিরুচ্ছ্-বসিতে দিগন্তে
দেবার্থিতস্ত্বমুদযত্করুণার্দ্রচেতাঃ ।
ত্বদ্রূপচিদ্রসনিলীনমতেঃ পুরস্তা-
দাবির্বভূবিথ বিভো গরুডাধিরূঢঃ ॥6॥
ত্বদ্দর্শনপ্রমদভারতরঙ্গিতং তং
দৃগ্ভ্যাং নিমগ্নমিব রূপরসাযনে তে ।
তুষ্টূষমাণমবগম্য কপোলদেশে
সংস্পৃষ্টবানসি দরেণ তথাঽঽদরেণ ॥7॥
তাবদ্বিবোধবিমলং প্রণুবন্তমেন-
মাভাষথাস্ত্বমবগম্য তদীযভাবম্ ।
রাজ্যং চিরং সমনুভূয ভজস্ব ভূযঃ
সর্বোত্তরং ধ্রুব পদং বিনিবৃত্তিহীনম্ ॥8॥
ইত্যূচিষি ত্বযি গতে নৃপনন্দনোঽসা-
বানন্দিতাখিলজনো নগরীমুপেতঃ ।
রেমে চিরং ভবদনুগ্রহপূর্ণকাম-
স্তাতে গতে চ বনমাদৃতরাজ্যভারঃ ॥9॥
যক্ষেণ দেব নিহতে পুনরুত্তমেঽস্মিন্
যক্ষৈঃ স যুদ্ধনিরতো বিরতো মনূক্ত্যা ।
শান্ত্যা প্রসন্নহৃদযাদ্ধনদাদুপেতা-
ত্ত্বদ্ভক্তিমেব সুদৃঢামবৃণোন্মহাত্মা ॥10॥
অন্তে ভবত্পুরুষনীতবিমানযাতো
মাত্রা সমং ধ্রুবপদে মুদিতোঽযমাস্তে ।
এবং স্বভৃত্যজনপালনলোলধীস্ত্বং
বাতালযাধিপ নিরুন্ধি মমামযৌঘান্ ॥11॥
Roman (IAST) Transliteration
uttānapādanṛpatermanunandanasya
jāyā babhūva surucirnitarāmabhīṣṭā |
anyā sunītiriti bharturanādṛtā sā
tvāmeva nityamagatiḥ śaraṇaṃ gatā'bhūt ||1||
aṅke pituḥ suruciputrakamuttamaṃ taṃ
dṛṣṭvā dhruvaḥ kila sunītisuto'dhirokṣyan |
ācikṣipe kila śiśuḥ sutarāṃ surucyā
dussantyajā khalu bhavadvimukhairasūyā ||2||
tvanmohite pitari paśyati dāravaśye
dūraṃ duruktinihataḥ sa gato nijāmbām |
sā'pi svakarmagatisantaraṇāya puṃsāṃ
tvatpādameva śaraṇaṃ śiśave śaśaṃsa ||3||
ākarṇya so'pi bhavadarcananiścitātmā
mānī niretya nagarāt kila pañcavarṣaḥ |
sandṛṣṭanāradaniveditamantramārga-
stvāmārarādha tapasā madhukānanānte ||4||
tāte viṣaṇṇahṛdaye nagarīṃ gatena
śrīnāradena parisāntvitacittavṛttau |
bālastvadarpitamanāḥ kramavardhitena
ninye kaṭhoratapasā kila pañcamāsān ||5||
tāvattapobalanirucch-vasite digante
devārthitastvamudayatkaruṇārdracetāḥ |
tvadrūpacidrasanilīnamateḥ purastā-
dāvirbabhūvitha vibho garuḍādhirūḍhaḥ ||6||
tvaddarśanapramadabhārataraṅgitaṃ taṃ
dṛgbhyāṃ nimagnamiva rūparasāyane te |
tuṣṭūṣamāṇamavagamya kapoladeśe
saṃspṛṣṭavānasi dareṇa tathā''dareṇa ||7||
tāvadvibodhavimalaṃ praṇuvantamena-
mābhāṣathāstvamavagamya tadīyabhāvam |
rājyaṃ ciraṃ samanubhūya bhajasva bhūyaḥ
sarvottaraṃ dhruva padaṃ vinivṛttihīnam ||8||
ityūciṣi tvayi gate nṛpanandano'sā-
vānanditākhilajano nagarīmupetaḥ |
reme ciraṃ bhavadanugrahapūrṇakāma-
stāte gate ca vanamādṛtarājyabhāraḥ ||9||
yakṣeṇa deva nihate punaruttame'smin
yakṣaiḥ sa yuddhanirato virato manūktyā |
śāntyā prasannahṛdayāddhanadādupetā-
ttvadbhaktimeva sudṛḍhāmavṛṇonmahātmā ||10||
ante bhavatpuruṣanītavimānayāto
mātrā samaṃ dhruvapade mudito'yamāste |
evaṃ svabhṛtyajanapālanaloladhīstvaṃ
vātālayādhipa nirundhi mamāmayaughān ||11||